|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
|
3.janvāris 2007 16:28
Tā gribas mīlēt un būt mīlētai:)) Pat tik ļoti, ka pati iedomājos kādu, un liekas, ka viss notiekas, viss aizies... Tā, noteikti, ir kāda slimība, kurai vēl pagaidām nezinu nosaukumu. Un tāds laiks, tāds, nu atvainojiet, sūdīgs. ... lasīt tālāk |
|
1.decembris 2006 17:06
Reizēm tā gribas skaļi kliegt... Interesanti kāpēc tā? Jo citreiz atkal tracina jebkurš šiks troksnītis??? |
|
30.novembris 2006 10:21
Kāpēc ir tik grūti kādam pateikt kaut ko labu tāpat vien? Nav jau tas jādara tikai dzimšanas d., vārda d. vai citās svētku dienās. Ja tā padomā, tad katra diena ko Tu izdzīvo ir svētki!!! Jo Tu es DZĪVS un Tev apkārt ir tuvi un mīļi cilvēki! lasīt tālāk |
|
28.novembris 2006 14:36
Ko darīt, lai rastos prieks par to, ka paliec gadam "lielāks", negribas teikt vecāks. Nevaru sevi izprast kāpēc man šī diena jau no bērnības nepatīk? Citi tā priecājas, tā priecājas, bet man no prieka ni miņas? |
|
|
22.septembris 2006 08:29
Esmu lielās izvēles priekšā... vai nu palikt esošajā darbiņā vai arī ienākt jaunā kolektīvā! Jā būs smaga diena... |
|
24.augusts 2006 12:44
Joma jo... atkal kārtējā tincināšana - kad ta precēsies, vai puisītis kāds ir? Reizēm pat negribas apciemot dažus radus un draugus... Kāpēc tas citiem liekas tik neparasti, vai tiešām visā pasaulē es tāda viena, bez zelta riņka pirkstā??? Es taču ... lasīt tālāk |
|
21.augusts 2006 15:52
Atkal, kārtējā piezīme:( Nu nekad neko nevar izdarīt pa prātam - centies kā grinbēdams, vienalga kaut kas nav tā kā vajag. Kā tas viss jau noriebies:((( Pēdējā laikā pat man uzmācas tāda doma, ka priekšniece to dara tīšām - gaida kad es neizturēšu ... lasīt tālāk |
|
27.februāris 2006 09:35
Jau ir pagājis vesels mēnesis kopš brīža kad mūs pameta mans mīļais brālītis. Bet vēl joprojām viņu atceroties sirdi pārņem smagums un asaras kā mazi nodevēji tek pār vaigiem... Ne jau tāpēc, ka viņš bija slikts, VIŅŠ ... lasīt tālāk |
|
