Sveiks. 2024!

///

Viss bijušais lai paliek
Tur – pirms pusnakts…
Neņemšu līdzi neko lieku.
Atstāšu troksni aiz sliekšņa,
Steigu un mūžīgo nevaļu.
Līdzi ņemšu upes šalkoņu,
Vēja mierīgos glāstus un liepziedu medu.
Atstāšu ķildas aiz sliekšņa,
Nesaskaņas un skarbumu.
Līdzi ņemšu ābeļdārza kupenas,
Baltu ievu puteni un rasu vālodzei.
Atstāšu tumsu aiz sliekšņa,
Pērkona draudus un negaisa sitienus.
Līdzi ņemšu svēto rudzumaizi,
Priedes sveķu asaras un sīvo pīlādzi.
Atstāšu vilšanos aiz sliekšņa,
Neticību un šaubas.
Līdzi ņemšu mīlestību,
Patiesību un uzticību.
Neņemšu līdzi neko lieku.
Tikai tevi gan... gribētos… līdzi...
Un ir gluži vienalga,
Vai ikdienā blakus iesi,
Vai dziļi acīs ieskatīsies,
Vai pavisam vienkārši
Būsi man dvēselē ierakstījies...
Ar balto krāsu…
/I.R./