Pārbaudītas vērtības.

Katram ir sava vērtību skala, un dzīvei ritot un pieredzei krājoties, atliek vien pabrīnīties, cik tās vērtību skalas ir dažādas. Dažiem pietiek ar „pamērīšanos”; skat, kur es pabiju, skat, kāds man auto, skat, kāda man meiča, skat, kā es māku... Tās ir viņu pārbaudītās vērtības. Citiem ir citas vērtības gūtas savos piedzīvojumos. Ja tā paanalizē to, ko rāda kino par maniakiem, izvirtībām un slepkavībām, tad tās ir šo ļaužu pārbaudītās vērtības. Kas atkal citiem pēdējais piedzīvojums viņu dzīvē. Ko tur vēl runāt par jaunu, eksotisku ēdienu baudīšanu, ja to var saukt par baudīšanu, drīzāk par riebumu. Ja salīdzina ceptu vistu ar ceptu suni, mūsu vispārpieņemtām vērtībām nepieņemami. Par to padomājot, pats jēdziens „pārbaudītas vērtības” var izraisīt negaidītas asociācijas. Bet, kā saka, ja no vilka baidies, uz mežu neej un vislabāk, ja šis jēdziens prātā neskan. Iespējams, tad dzīve rit vienmuļā parastībā, tomēr tad izvairās no pārāk daudzkrāsainas neparastības un nejaušas likteņa nolemtības.