|
|
| Tēma: Ceļš uz nekurieni 4 |
Grupa: Dzeja |
straume22 komentārs: Ceļš,ceļš,bezceļš...
Kur tad atkal?
Lidojam zibenīgā ātrumā
Prāts saspiestais domu tik kal
Kā nonākt hipertelpas radītā
Kuģa un netiktu samaltam
Tur un te nekurienē
Un tad tas būtu pilnīgs čau
Melnais caurums kaut kāds
Ķerpjus ēsdami uzkožot
Pa ledus gabalam
Kā zemieši tupot
Kurdigāna iegulās
F.c. You all!
(2026-05-20 17:49)
|
| Tēma: Ceļš uz nekurieni 3 |
Grupa: Dzeja |
straume22 komentārs: Kāpēc mēs dzērām tai blistera pieturā?
Vai nu tāpēc, ka sprāgušas bākuguns?
Vai aiz prieka, ka nebijām stacijā
Brīdī, kad zworgi samala visu
Izņemot Danu un rudo tās asti
Jā, un tās raustošās zaļās acis...
Labi, ka tā, jo Komora gaida,
Nospļaut par Serēnieti ikkatru,
Viļņos mūsu kuģeli svaida,
Patausta Es savu rakstīto mantru -
Nav nekas ne par santīmu placis!
(2026-05-20 14:41)
|
| Tēma: Pa īstam |
Grupa: Dzeja |
straume22 komentārs: Vai kāds to zin
cik vientulībai minūšu un stundu?
Cik sekunžu un gadu?
Cik vientulībai Zvaigžņu debesīs?
Cik sveču neaizdegtu,
cik logos gaisma tālu pāri pusnaktij?
Vai kāds to zin,
cik vientulībai smaidu svētkos,
cik apskāvienu tukšu,
garāmgājēju un draugu,
kas atvadās,
kad vientulības nagi
savas robežzīmes rāda?
Kas zin to vientulības skaņu,
kad neizlido vārds
Tev garām aizejot?
Kas zin to mirkļu skaitu,
kad liekas-
vientulībai gals?
/Pauls Stelps/
(2026-05-10 17:00)
|
| Tēma: izjūtas meklējot |
Grupa: Dzeja |
straume22 komentārs: Kā Jūras viļņu putas
šeit krastā paliek
kaut kas sārti sāļš,
kaut kas vēl saulē atmirdz,
kaut kas vēl atskan Priedēs
un aiziet augstos Mākoņos.
Dzied Kamene ar Vēju spēlē
un Akmenī arvien vēl
Laimas Zīme.
Kā tālu Jūru viļņi
pār Latviju nāk
Austrumi pret Rietiem.
No Ziemeļiem mirdz kāvu gaisma.
Uz Dienvidiem ved Dzintaru
un Rietumi caur Latviju
kaut kur tur pazūd Austrumos.
Nāk vecas ticības un baznīcas.
Nāk pāvesti un kungi.
Nāk, aiziet nauda dažāda
un cilvēki, kas šaudās
starp naudu, Debesīm un kaunu.
Nāk senu tautu pēcteči
un sevi sauc par Baltiem,
lai atkal klīstu pasaulē
kā Latvieši ar angļu runu.
Kā Jūras viļņu putas
kaut kas vēl saulē mirdz.
Dzied Kamene ar Vēju spēlē
un Akmenī arvien vēl
Laimas Zīme.
/Pauls Stelps/
(2026-05-10 17:13)
|
straume22 komentārs: "No kura stāva mēs runājam? Dialogus var iedalīt pa stāviem.
Teiksim, pirmā stāva dialogs.
Pimajā stāvā runā aklais ar aklo, kurlais ar kurlo, ēdājs ar ēdāju, gulētājs ar gulētāju. Te
pieder runas par laiku un slimībām, par to, cik bērniņš gudrs un cik kaimiņu Jūle nekrietni izdarījusies.
Kāpēc daudzi cilvēki nevar sarunāties, iesāk un apklust?
Nav par ko runāt. Tāpēc, ka katrs runā savā stāvā.
Viens runā pirmajā, otrs - otrajā. Ko var pateikt caur grīdu? Ko var dzirdēt caur griestiem?
Citā stāvā runā asāks prāts un lokanāka mēle."
/Imants Ziedonis/
(2026-05-10 18:51)
|
straume22 komentārs: "Te spēlē tenisu ar vārdu bumbiņām. Sitiens prasa atsitienu, atsitiens - pretsitienu.
Te veikli servē un atņem, gremdē un bloķē. Te mīt ekvilibristi un vārdu žonglieri.
Te aiz vārdiem slēpjas kā Goldoni komēdijās aiz puķu podiem. Te spēlē vistiņas.
Vārdi flirtē, patskaņi koķetē, līdzskaņi amizējas. Te stāsta anekdotes. Rotaļīgā gaismā
spīd vārdu mānīgās mozaīkas. Vai šīs piparkūkas ēdīs, vai ar tām dekorēs eglīti? Vai šovakar
runāsim kardamonu, kanēli vai vanīliju?
Kādā citā stāvā runā maizi. Runā pašcepto maizi. Vārdu, ko pats iejāva citos vārdos, pats gaidīja,
kad rūgs. Pats lika uz lizes un šāva krāsnī. Jā, garoza ir atlēkusi, šoreiz garoza ir atlēkusi,
bet abrā rūgst atkal un vairs neatlēks. Te runā arī akmeņus. Akmeņus ar kuriem logus dauza,
un akmeņus, ko pamatā liek.
Te runā brezentu. Lai lietus netek cauri. Un, ja te runā mežģines, tad te runā arī adāmās adatas.
Un šie nav vienīgie stāvi, varbūt arī secība ir cita.
**
Bet zini, mēle, ka vārds ir ikdienišķā maize,
enerģijas nesējs, manas enerģijas nesējs, tev nesējs.
Kad man pietrūks spēka, vai tavi vārdi atnāks un man palīdzēs?
Kad mani vārdi būs Jaira meitiņa, vai tavi vārdi būs Jēzus Nācarietis?
Vai tavi vārdi mani uzcels no miroņiem?"
/Imants Ziedonis/
(2026-05-10 18:55)
|
straume22 komentārs: "Kad mani vārdi būs Jaira meitiņa, vai Tavi vārdi, Almantas, būs Jēzus Nācarietis?
Vai Tavi vārdi mani uzcels no miroņiem?"
Jauks vēstījums Tavs:)
(2026-05-10 18:58)
|
straume22 komentārs: Es zinu
Es citēju
Un dzeja patīk man
Ko citēju
Un vārsmas
Un klaidu runas
Un viss kas kārts
Vai likts uz kārts
Ne mans
Bet savs
Tik tuvs
Un caurstrāvots
Caur manu asinsriti
Kas pulsēt sāk
Kad atskan
Deniņos
Un atbalsojas sirdī
Kad baudīt varu
Ar savu būtību
Un nav no svara
Cits
Mans
Tavs...
(2026-05-10 20:02)
|
straume22 komentārs: Pelēkās domas savas
Pārkrāso pavasarī
Lai tās staro ir spožas
Priecē vasaru arī
Vasara paies ātri
Rudens ar savu otu
Nāks iekrāsot zeltu
Prieks būs par tādu rotu
Alu gan nedzer pārāk
Dzer sarkano vīnu
Als nāk ātri ārā
Vīns tikai ar spītu
Paliks tas Tavā dzejā
Vai nu vismaz līdz rītam
Atkal redzēs acis
Atkal rādīs ko jaunu
Atkal būs kas tapis
Būs pilns darbu placis
:)))))))
(2026-05-10 20:48)
|
straume22 komentārs: 20:47
Pie manis nākot
Aizmetās Tev kāja
Tad rokās puķes izbira kā nieks
Tad manas rokas abas
It kā ardievas Tev māja
Nez kur bij pagaisis mans prieks
Tā alus smaka
Dievs lai pasarg tādu grēku
Ak, kādēļ Tu tik spēcīgi ir kritis
Tas laikam liktens Tavs
Tev stipri sitis
Ka dzert nekādi pārstāt
Neesi Tu pratis
(šeit apraudas)
Fināls.
(2026-05-10 21:10)
|
|
|
|
