Mans lielais brauciens uz Augstajiem Tatriem Slovākijā!!!

Mans trakais ceļojums uz Slovākiju, Augstajiem Tariem sākās 18.02.2005. vakarā, kad sakāpām autobusā un sākām garo braucienu. Jau pašā brauciena sākumā sākām spēlēt iepazīšanās spēli, kur katrs braucējs izstāstīj kas viņš tāds ir, un ar kādu mērķi viņš dodas šajā braucienā. Jau nākamās dienas pēcpustdienā bijām galapunktā, vienā no Augsto Tatru pilsētiņām Tatranska Lomnica, kas atrodas aptuveni 20km no pilsētas, kuru var redzēt Slovākijas kartē ? Popradas un aptuveni 850metru virs jūras līmeņa. 20.02.2005. mēs devāmies uz pirmajām trasēm, tā saucamajām ? iesācēju kalniņiem, kur pavadījām visu dienu. Šajās trasēs īsākais nobrauciens ir ap 300 metriem, bet garākais ap 900. No sākuma likās diezgan muļķīgi, kur tad es uz bērnu kalniņiem, taču tas tomēr ir vajadzīgs, lai izlocītu kaulus un atkārtot savas iemaņas. Nākošajā dienā mēs jau devāmies uz garākiem nobraucieniem ? Štrbske Pleso. Šajā trasē nobrauciens ir aptuveni 2400 metru. Mums ļoti paveicās ar saulaino dienu, taču nepaveicās ar nedabīgi lielajām cilvēku masām. Pie pacēlāja nācās stāvēt 10 ? 15 minūteis, lai varētu sāk ceļu augšup. Savukār pārējās 3 dienas bija ļoti nepateicīgs un mākoņains laiks. Bet katram mīnusam ir savi plusi ? trases un pacēlāji bija bīvi pieejami, bez jebkādas gaidīšanas. Un kāds bija sniegs Slovākijā! Paši Slovāki apgalvo, ka pēdējo 10 gadu laikā nav tik daudz bijis. Pēdējā slēpošanas diena sanāca 25.02.2005, kad laiks nebija īpaši piemēros šļūkšanai no kalna. Tad nu es nolēmu doties vienā no augsākajām virsotnēm Lomnicky Stit kas atrodas 2633 metrus virs jūras limeņa, tur tad es arī safotogrāfēju ?Desktop? bildes:))) Nu teikšu atklāti, skats no augšas bija vienkārši neaprakstāms. Ko gan vēl varētu pastāstīt par Slovākiju? Cenu līmenis veikalos ir tieši tāds pats kā pie mums, izņemot degvielu un sadzīves tehniku, kas tur ir krietni dārgāka. Diezgan izteikti ir saglabājusies komunisma dvaša. Kopumā ņemot valsts ir tīri ineresanta ar savām īpatnībām. Diezgan liels mīnuss visām trasēm kurās bijām, bija tāds, ka trases netiek koptas. Pa dienu tiek izbraukātas, pa nakti sanieg (aptuveni 30 ? 40 cm) un no rīta normāli var nolaisties kādas divas reizes un trase jau atkal ir izbraukāta līdz ledum. Pārsvarā trases strādā no 9 līdz 16, ir protams arī trases, kas strādāja līdz 22:00 taču tur tiešām nebija ko darīt. Pārāk ātri paskrēja mums atvēlētais laiks un bija jau jādodas mājup un Rīgā atgriezāmies jau 27.02.2005. Protams varētu vēl stāstīt un stāstīt, teiksim par vietējiem krogiem un boulinga spēlēšanu, kā arī Aquacity, kas atrodas Popradā, bet domāju, ka tad būs nedaudz pa daudz. Ņu tad apmēram šādi mums gāja Slovākijā! Veiksmīgi Jums visiem!!!