Visi vīrieši ir cūkas! – neiztrūkstoša frāze sieviešu leksikā

Kaut arī vienmēr esmu šo apgalvojumu apstrīdējusi, sakot, ka šo frāzi tikpat labi var attiecināt uz vīriešiem kā uz sievietēm, tomēr, kārtējo reizi ciemojoties pie mammas laukos, āvu kājās gumijas zābakus, apbruņojos ar pildspalvu un piezīmju bloku, un devos kūtiņas virzienā. :)

Te nu viņas bija. Četras cūkas, omulīgi izlaidušās sausajos salmos, nelauzot galvu ne par vīriešiem, ne sievietēm, gulēja aizgaldā, ik pa brīdim miegā ierukšķoties. Hm, tā arī nekādas ar vīriešiem saistītas līdzības nepamanīju. Bet te jau laikam bez smalkākas analīzes neiztikt. :)

Tātad:
1) Izskats. Hm, ar cūkas šņukuri un gredzenā sagrieztu asti, laikam šai pasaulē neviens vīrieties ar uguni nav atrodams, tā kā šīs divas lietas atkrīt. 
Acis un ausis, nu jā mēdz būt cilvēki ar tām sauktajām cūku acīm un cūku ausīm, kādas dabas māte devusi ar tādām arī jādzīvo, bet šīs „dabas dāvanas” vienlīdz piešķirtas gan vīriešim, gan sievietēm. Tā kā atkal nekā. 
Apalība, piemīt abiem dzimumiem.
Tātad tā arī rakstām vīriešiem un cūkām izskata ziņā nav kopēju, sievietēm nepiemītošu, līdzību.

2) Dzīvesveids. Tā, te laikam tiek saskatīta lielākā līdzība. Cūkai galvenais būt paēdušai un laikam jau arī seksuāli apmierinātai, tad viņa mierīgi mitīs savā aizgaldā, necels lielu traci un durtiņas arī ārā negāzīs. Bet mīļās dāmas, šito taču mēs nevaram attiecināt uz vīriešiem. Domāju, ka ļoti maz, ja nu vienīgi paši aprobežotākie, par savas dzīves mērķi ir izvirzījuši pilnu vēderu un seksuālo vajadzību apmierināšanu. Nu, pamēģiniet noturēt pie sevis vīrieti ar putras katla un seksa palīdzību, ļoti šaubos, ka izdosies. Pie tam, cūku mātītēm vajadzība pēc seksa rodas tikai vienu reizi mēnesī, bet cūku tēviņiem, šī vajadzība atkarīga no mātītes. Kundze vēlas, esmu gatavs pakalpot, nevēlas, man arī nav nekādas vēlmes. J Kā redzam, ļoti tālu no cilvēku ieradumiem un vajadzībām. Tātad atkal garām. 
Ak, jā, cūku cūcīgums, saprast netīrīgums un nekārtīgums. Kādas muļķības, cūka netīra ir tikai tad, ja saimnieks par viņu nerūpējas, ja mēslus neizmēž un salmus nepakaisa. Un ja nosauksiet cūku par nekārtīgu, jūs viņu apvainosiet, jo ik vienā aizgaldā ir sava noteikta kārtība, neticat, paskataties paši, sava vieta kur gulēt, vieta, kur nokārtot dabiskā vajadzības un vieta, kur paēst. 
Tātad rakstām: arī cūku un vīrieši dzīvesveidam nav noteiktu līdzību, ir gan sastopami daži eksemplāri, kuru līdzība ir nepārprotama, bet tādā gadījumā nepareizs ir apgalvojums, ka visi......... . :)

3) Ieradumi. Cūkām patīk rakāties. Hm, šo cūku paradumu drīzāk atļaušos piedēvēt sievietēm, jo tieši mums piemīt šāds paradums urdīties, knosīties un celt gaismā vecas un pagājušas lietas, kaut gan ............ arī vīriešu starpā šādu eksemplāru netrūkst. 
Urkšķēšana no apmierinātības. Neesmu gan redzējusi nevienu apmierinātībā urkšķošu vīrieti, bet tas gan ir fakts, ka mēs cilvēki mēdzam izrādītu savu apmierinātību ar dažādu skaņu palīdzību, bet to gan laikam nevar nodēvēt par tikai vīriešiem piemītošu ieradumu, man jau liekas, ka mēs, sievietes, viņus pušu sitam, jo esam daudz emocionālākas un jūtīgākas. :) 
Cūku tēviņam ir vairākas partneres vienlaicīgi. Mjā, negribu aizvainot vīriešus, bet ļoti šaubos, ka kāds no viņiem būtu tik pat spējīgs, kā cūku tēviņš. :) Ir jau arī vīrieši, kam arī piemīt šis cūku tēviņa ieradums, bet cūku tēviņam viņš ne tuvu nestāv un pie tam, to atkal nevar attiecināt uz visiem. Sieviešu starpā arī ir sastopami līdzīgi eksemplāri. :)
Tātad: kaut arī ir acīmredzama līdzība dažādos ieradumos, to nevar attiecināt viennozīmīgi tikai uz vīriešiem un nekādi nevar apzīmēt ar vārdu – visi. :)

Nu, sakiet man, kur tad ir tā līdzība, kas raksturotu tikai vīrieti un cūku. Vai šeit atkal nav runa par tukšiem apvainojumiem. Un par ko tad mēs īsti sevi uzskatam, ja tiekamies, precam, mīlam un mīlējamies ar cūkām. Laikam jau tādi paši dzīvnieciņi vien esam. Nu nekādi bez tiem vīriešiem nevaram. Tikko vienu par cūku nodēvējām un patriecām, bet skat, jau atkal nākamo turam uz grauda, glaimojam viņam, miedzam ar aci un rādam cik esam kolosālas. Un tajā pašā laikā domājam par .............. apelsīnu izbarošanu cūkām. :) 

Mēs, sievietes pašas esam tās, kas rada vīriešus, jo tieši mēs esam tās, kas viņus dzemdējam, audzinam un ieliekam viņos attieksmi pret dažādām lietām un parādībām. Tieši mēs esam tās, kas viņiem iemāca cienīt vai necienīt sievieti. Tā kā, varbūt pirms atkal ķeramies pie mums tik iemīļotā teiciena, padomāsim, vai nepļaujam to, ko pašas esam iesējušas.
Varbūt, ka dažs mani tagad uzskatīs par vīriešu aizstāvi, lai jau, pati zinu, ka tā nav. Man vienkārši ir piegriezušies apvainojumi, ko viens dzimums velta otram. Protams, tās jau ir tikai manas pārdomas, un, tā kā dzīvojam brīvā valstī, ikvienam ir tiesības tām piekrist, vai arī tās apstrīdēt. Kādam citam tās varbūt sagādās jautrus mirkļus. :)