Par laika ziņām un profesionālo kretīnismu...

Aiz loga atkal līst... Starp citu, solīja "bez nokrišņiem"...

Esmu labos draugos ar Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru, tādēļ šīs jaukās iestādes darbinieki man visnotaļ regulāri piesūta savas vīzijas par to, kāds laiks šajā valstī sagaidāms tuvākajā dienā, nedēļā, dekādē, mēnesī vai pat pavasarī. Tiesa, par šādas informācijas absolūto nelietderību gan jau ka būs pārliecinājies katrs, kurš kaut reiz dzīvē būs vēlējies izbraukt zaļumos, pamakšķerēt, nopeldēties vai kā savādāk pavadīt laiku vidē, kur indivīda komfortu tieši ietekmē laika apstākļi. Paši laikziņi gan apgalvo, ka viņu prognožu apstiprināšanās novērojama vairāk kā 90% gadījumu. Nē, nu var jau būt - kāds mans čoms interesentiem vienmēr stāsta, ka no Austrālijas īpaši atvestos kaņepju dēstus viņš audzējot tikai un vienīgi to izcilo dekoratīvo īpašību dēļ...

Nebūdams sevišķi vieds dažādās laika apstākļu prognozēšanas finesēs, to, ka sinoptiķu solītās sauļošanās vietā nākas apcerīgi grozīties pludmalei tuvākajā piparbodītē, mēģinot radīt iespaidu, ka tūlīt, tūlīt tiks izdarīts gadsimta lielākais pirkums, tā mēģinot sagaidīt pēkšņās ledusaukstās lietusgāzes beigas, vienmēr tiku uztvēris kā dabas mātes sazvērestību pret cilvēci, mani personīgi un, protams, arī prognožu veidotājiem.

Taču pavisam nesen, man gluži nejauši nācās izlasīt kādu svešā mēlē izdotu pētījumu par to pašu laika apstākļu prognozēšanu un tur, starp daudziem sarežģītiem zinātniskiem terminiem, pastāstiem par Lorenca atraktoriem un citiem plašām tautas masām pilnīgi nezināmiem brīnumiem, man izdevās ieraudzīt arī katram vienkāršam cilvēkam saprotamu apgalvojumu - pat izmantojot visas mūsdienās pieejamās zināšanas un tehnoloģisko arsenālu, daudzmaz precīzi laiku iespējams prognozēt tikai nākamajām piecām dienām! Izrādās (pavisam iespējams, ka visiem, izņemot mani, tas jau sen ir zināms), visas par piecām dienām ilgākam laika posmam veidotās prognozes patiesībā tiek balstītas tikai uz iepriekšējos gados novēroto laika apstākļu analīzi un "vidējo aritmētisko laika apstākļu" iebarošanu saviem klientiem (lasi - ziņu aģentūrām, masu informācijas līdzekļiem, no kuriem tās tālāk nonāk pie ikviena no mums). Jāpiebilst, ka ticamības ziņā šī metode līdzinās zīlēšanai no rīta izdzertās kafijas biezumos...
To, starp citu, nenoliedz arī paši šīs jomas speciālisti, tomēr tas viņiem netraucē pārliecinoši stāstīt, ka augusta pēdējās divas nedēļas būšot saulainas, tomēr no rudens gan varot sagaidīt tikai vienu vienīgu lietu (piemērs izdomāts).

Kāds varbūt vīpsnās – sak’, kāda gan starpība, tāpat neviens tajos jefiņos neklausās. Apklaušināju draugus – varbūt tiešām.. Izrādās, ir gan starpība. Bieži vien tieši vadoties no ilgtermiņa laika prognozēm cilvēki ieplāno kāzas, dzimšanas dienas svinības brīvā dabā, atvaļinājumus, ceļojumus, koncertu organizatori - koncertus, un tā tālāk un tā joprojām. To visu mēs darām, kādam zīlējot kafijas biezumos.

Kad kādam no šīs jomas speciālistiem apvaicājos, kāda velna pēc gan jāmuļķo tauta, stāstot, ka pēc mēneša būs labs laiks, atbilde vienlaikus pārsteidza un bija prognozējama - "mums vaicā un mēs NEDRĪKSTAM nezināt", viņš teica. Man tas izklausījās pēc profesionālā kretīnisma.
Nepārprotiet, es nevainoju sinoptiķus nekādos nāves grēkos - ja nav cilvēka spēkos noteikt, vai nākamajā trešdienā Balvos spīdēs saule vai līs lietus, tad nav un punkts. Žēl vienīgi, ka acīmredzot jau cunftes goda nosargāšanas nolūkos mūs tomēr mēģina pārliecināt, ka to prognozēt ir tikpat elementāri, kā divus pirkstus...nu...jūs mani sapratāt... Un cik vēl nav tādu cunfšu...

Jā, acīmredzot arī mani piemeklējis līdzīgs kretīnisma paveids, jo, uzrakstījis visu šo penteri, es varu godīgi atzīties, ka man nav ne mazākās nojausmas, kamdēļ tas vispār tapis. Varbūt vienkārši tādēļ, ka aiz loga atkal līst...