Kas ir pareizi un kas nepareizi?

Lielākā daļa no mums, materiālajā pasaulē eksistējošiem, dzīvo pēc kāda vienota modeļa – tradicionāli tas ir sekojošs: izglītība, karjera, ģimene + vaļasprieki, izklaides, utt.
Mēs tiecamies pēc panākumiem profesionālajā lauciņā, vēlmies būt vizuāli un iekšēji skaistāki, meklējam savu ideālo, vai finansiāli izdevīgāko sadarbības vai dzīves partneri un tām mēs riņķojam, ļaudamies dažādām emocijām, kaislībām un citiem, prātu satracinošiem stāvokļiem.

Un iedomājies, pienāk brīdis, kad dzīves ceļā Tu sastopi cilvēku, kurš saka: “Apstājies un apdomā, kā Tu dzīvo? Kam tas viss? Kam Tev māja, ja kapā to nespēsi paņemt līdzi? Kam Tev ģimene, ja sagādā raizes? Kam Tev tas viss? “ Un ko Tu atbildētu? Rodas pārdomas.. Tu sāc prātot: “Jā, patiesi, man taču ir labi arī šajā dzīvoklītī. Kam man māja? Sieva/vīrs arī it kā labs, kam meklēt citu? Sadzīvot var ar katru cilvēku, jāprot tikai piebremzēt savs Ego. Darbam arī nav ne vainas, vai arī – trulā ikdiena (darbs – mājas), kas liek aizdomāties, kāpēc? Kādēļ man ņemt kredītu un “kalpot” tam? Varbūt es nenodzīvošu tik ilgi, lai šo preci, kas iegādāta, varētu pilnvērtīgi baudīt? Es būšu smagi strādājis, lai atpelnītu šo kredītu un liedzis īstenot kādas citas savas vēlmes?

Tu sāc domāt, vai neesi kā kalps/vergs lietām/cilvēkiem? Tu vēlies kļūt brīvs – no visa...
Galvā rodas haoss un Tu vairs nesaproti, kas ir pareizi un kas nepareizi. Jā, draugi teiks: ‘Ieklausies savā sirdsbalsī!” Ko darīt, ja prāts jau ir sācis kontrolēt Tavu sirdi?
Es ticu tam, ka mūsu prāts vēl nav tik attīstīts, lai izprastu daudzas lietas – mēs piemērojam dažādas teorijas pēc savas saprašanas, bet tas nenozīmē, ka tās ir pareizas, mums šķiet, ja esam cilvēki, tad zina un spējam visu. Ja tā, tad kādēļ nespējam sadzirdēt sikspārņus? Tādēļ, ka tie, savā starpā, komunicē ar īpašo viļņu starpniecību, kurus nespēj uztvert cilvēka auss.
Bet ja auss nespēj uztvert šos signālus, varbūt mēs neesam tik unikālas radības, kas var pretendēt uz frāzi: “Es zinu, kā ir labāk, es zinu, kā ir pareizi...”
Īstenība ir tāda, ka mēs esam sasodītas niecības ar neattīstiem prātiem, kuru pašapziņa ir vienīgais, kas kliedz pēc tā, ka esam pārāki.. Jautājumus ir tikai viens: ‘Pārāki par ko? “

Kas ir un kas nav pareizi? Kā lai mēs to zinām? Varbūt brīdī, kad kāds cenšas mūs pārveidot, atverot acis uz lietām, kuras izliekamies neredzot, mums vienkārši tam jāļaujas? Varbūt patiesi, šīs visas, materiālās pasaules lietas nav nepieciešamas? Varbūt tas ir tikai sabiedrības lielākās daļas radīts mīts, ka nepieciešams iekarot savu vietu zem saules, gūt panākumus dažādās jomās? A kāpēc? Kas no tā mainās brīdī, kad atstājam šo pasauli? Vai kāds atceras 70-gadu lielāko “tusētāju vai modes dāmu, vadošo uzņēmēju” tālaika sabiedrībā? Varbūt pienācis laiks veltīt sevi produktīvākai darbībai?
Miljons jautājumu uz kuriem nav atbildes tikai tādēļ, ka Tu nespēj saprast, kas ir un kas nav pareizi, un brīdī, kad Tev cenšas “atvērt” acis uz jaunām zināšanām Tu apmulsti, saraujies čokurā un mokies fiziskās sāpēs, jo Kāds, kurš saka: “Tu dzīvo nepareizi!” cenšas pārņemt Tevi – Tavus sapņus un cerības.. Tev sāp, jo Tu sāc zaudēt sevi un prātot: ‘Kas tad ir pareizi, kā ir jādzīvo?”