|
Pirmdiena, trīsdesmitseptītā nedēļa.
autors: meteors |
lasīts 7221 reizes |
komentāri: 75 |
Nu tik ir iesācies rīts! Lietus tāds, ka jāpriecājas, auto būs tik tīrs,
ka varēs šiki stūrēt uz darbu, vienīgi redzamība švaka un gājēju arī
mazāk ko pavērot. Bet nekas iegriezīšu mūziku tā paskaļāk un viss būs kārtībā.
Vienīgi pēc nedēļas nogales atpūtas jūtos tāds mazliet samocīts, bet dāmām
jau tas patīk, un galu galā kādreiz ir arī krietni jāpastrādā, lai būtu
tā kā rakstīts grāmatās un žurnālos.
Darbā viss kā parasti vienīgais pie manis bija atnācis viens interesants
pārdevējs, kurš vizuāli atgādināja kādu no senās Romas gladiatoriem. Runāja
viņš tik interesanti, ka man jau gandrīz pievārēja miegs darbadienas sākumā.
Manas iznīcinošās replikas viņu neuztrauca un man tas arī patika. Viņš
runājot čāpstināja, čaukstināja papīrus un maisiņus rādot savas preces.
Tā es pie galda aizsapņojos par to, ka "TV šopus" tomēr ir
interesanti pavērot, laikā kad negribas strādāt un lauzt sieviešu sirdis.
Tiem piemīt ļoti nomierinoša aura un tas ir tieši tas kas vajadzīgs pēc
trauksmainajām darba un mīlas gaitām. Nebūtu slikti arī ieņemt tādu amatu
darbā, kā pārdevēju uzklausīšana.
Tad gan atcerējos vienu nekrietnu, mazu, čirkainu dāmīti, kura piedāvāja
reklāmu un nošķebinājos. Nē, ar tādu man būtu daudz ko darīt, lai to
pataisītu par cilvēku. Darbs jau ir labs un svētīgs, tikai kāpēc man tik
daudz enerģijas šķiest - lai to kāds cits pamēģina darīt, jebšu lai viņa
dzīvo pati savā vaļā, kā tāds kārklu krūms pērnajos arumos.
Eh, darbs beidzies un noskan beigu signāls kā rūpnīcā Provodņiks! Šodien
forši, esmu uzaicināts uz kino vakaru pie bijušās darba kolēģes. Nopietna
un respektabla sieviete, tikai ekstrēmi pļāpīga, citādi nav ne vainas. Ak,
jā viņai patīk alkohols cilvēku sabiedrībā, pie kam bieži nenovērtē
sava mazā augumiņa kapacitāti un tad sanāk tā, ka migla iestājas jau tad,
kad tiek paziņots par pirmo valsi. Bet nu kam tad negadās, jo alkohols tā
teikt ir force majeure.
Pa ceļam iegāju antikvariātā, lai apskatītos, ko bezdievji ir nolikuši
tirgošanā. Acīmredzami veikalam neklājas labi, jo tirgošanā ir sešdesmito
gadu konveijerprodukcija - tāda, kuru, ja nav slinkums, var izrakt vecajā Rīgas
izgāztuvē. Nebrīnīšos, ja kāds uzņēmīgs cilvēks pēc gadiem simts ar
to sāks nodarboties, bet tas noteikti būs kāds vīrietis, jo sievietes un
inovācija lielos vilcienos ir pretpoli. Arī gleznas tur tāda paša stila
atrodamas, gandrīz kā Repina studijas apkopējs būtu tās gatavojis, pie kam
gleznas rāmīti nokrāsojis ar bronzas krāsas pārpalikumiem. Jā šeit nav
Rio Dežaneiro.
Pa ceļam paskaitīju sievietes. Ceļa posmā no Raiņa bulvāra līdz
Elizabetes ielai sanāca kādas trīsdesmit gabalas. Divas trešdaļas no tām
pesimistes, viena sestdaļa darbaholiķes un pārējās rūdītas vecmeitas.
Bija arī divi spilgti izņēmumi - optimistiska saldējuma pārdevēja un viena
perfekta dāma, par kuras izcilību liecināja kaut vai tas, ka iepērkoties Jāņa
Rozes grāmatnīcā, savu dārgo auto bija nolikusi neatļautā vietā. Lūk to
es saprotu - alkas pēc zināšanām pāri visam. Sieviete, kura saprot, ka iegūt
var tikai daloties ar citiem - viņas materiālais stāvoklis ir pirmais kas to
apliecina. Kaut būtu vairāk tādu.
Lūk šī doma tad mani arī pārņēma atlikušo ceļa gabalu. Pārņēma
tik ļoti, ka gandrīz ieguvu nemirstīgu slavu, jo par trīssimts mata tiesām
izglābos no inkasācijas auto, kura pašmasai ir jābūt ap 6 tonnām un kura tā
brīža kinētiskā enerģija bija pietiekoši liela lai atdalītu manu ķermeni
no gara, kuru sektanti mēdz iekrāsot pieneņu dzeltenā krāsā.
Tātad nauda. Skaidrs, ka nauda ir tas kas pasaka kas tu esi sabiedrībā. Ja
tev kabatā mēnesī ieslīd tikai viens barontēvs, tad vai nu tu esi pavisam
jauns cilvēks, citplanētietis, jebšu vienkārši nepraša. Esmu dzirdējis
daudz sūkstību, ka naudai nav nozīmes un tā tālāk. Pie Lāčplēša ielas
stūra es nonācu pie kristāldzidra slēdziena, ka nauda ir sabiedrības
atalgojums par tevis ieguldīto darbu. Ja reiz neviens tev neko nemaksā, tad jāmeklē
vaina sevī, nevis savam sarunu partnerim jāstāsta, ka nauda tevi neinteresē
un ka jūtas un labestība stāv pāri visam. Viskomiskāk tas sanāk, ja šāds
teiciens uzdīgst uzsauktu vakariņu laikā.....
Pēdējā laikā cik nācies runāties ar vien biežāk dzirdu šo aplamo
teicienu, ka galvenais ir cilvēks, viņa personība un šķīstais gars un
nauda vispār neko neparāda. Pēc mana aprēķina Latvijā šādi izteikties
varētu atļauties tikai katrs divsimtpiecdesmitais, vai
divsimtpiecdesmitpirmais iedzīvotājs, kurus ar drošu roku ierindoju citplanētiešu
rindās. Pārējiem ir jāpadomā kāpēc viņi tā saka!
Es saku, rīta cēlienā darbs sev, gaišajā dienas laikā darbs sabiedrībai,
vakarā darbs draugiem un vēlā vakarā un naktī darbs partnerim! Darbs nav ogļu
piekrauti ratiņi Donbasas raktuvēs, bet darbs ir grāmata, cirkulis un,
protams, aperatīva glāze!
|
<< atpakaļ |
|
Komentāri [0-20] |
|
Veronika |
2003-09-17 14:46:16.640 |
Plīkš, plaukš. Aplausi. Amen. |
Lea1 |
2003-09-17 15:35:55.577 |
Proza jau tuvojas kaut kam lasāmam, bet tomēr, līdz pilnībai vēl tālu. Nepieciešams intensīvāk pastudēt dažāda žanra literatūru..;)) Ta tā, akāpe no tēmas.
Bet, runājot par tēmas jautājumu, cik sapratu, tas ir par naudas nozīmi.. kāds cilvēks, oponējot man par to, ka konkrēta reliģija nevar būt visām tautām viena un katrai no tām ir sava, specifiskā, kura der tikai un vienīgi tai tautai.. velku paralēli ar šo tēmu - man šķiet, ka katrai tautai, tāpat arī indivīdam, ir atšķirīga attieksme pret materiālajām vērtībām. Protams, ka lielākajai daļa šis pasaules iedzīvotāju, ļoti svarīgs ir materiālais stāvoklis, bet ir tautas, kā tibetieši, kuriem ir citas prioritātes.
Es ticu tam, ka nauda nav primārais.. es dzīvoju ar šo domu.. Jā, varbūt tāpēc, ka man īpaši nekā netrūkst - nezinu, bet to es esmu nopelnījusi tikai un vienīgi ar savu darbu!
Arī tad, kad es liku santīmu pie santīma ticēju, ka vērtība ir pavisam kas cits. Un zini, Meteor, ko es vērtēju visaugstāk? To, ja cilvēks, atradis savu vietu zem saules, sasniedzis labklājību, etc. IR UN PALIEK CILVĒKS, nevis iedomājas, ka ir pasaules naba!! Vērtība ir tikai tajā, ka cilvēks spēj saglaßāt savu cilvēcību, bet nevis tamā, cik naudas tam ir.. Tas ir pilnīgs bezvērtīgums!!
|
Just_for_fun |
2003-09-17 18:00:09.937 |
Nauda neko daudz par vis cilveeku neizsaka. Ja nu vieniiga taas esamiiba/ pietiekamiiba ir ljoti nomierinishs faktors. Un mieriigi, dziivesprieciigi cilveeki ir ljoti jauki un patiikami. |
Lielausu_Kakjis |
2003-09-17 19:42:10.733 |
shaadu taadu faktuuru autors ir savaacis:) |
oguce |
2003-09-17 23:10:06.717 |
hihi...tagad ko, abi ar muuku uz sacensiibaam, tipa kursh vairaak...? :P |
Vanisha |
2003-09-17 23:39:50.200 |
Nekad nesakiet, ka nauda jums neko nenoziimee. Taa ir poza... Protams, pashi par sevi shie papiiriishi un divu kraasu ripinjas tieshaam nav nekas. Tachu tie dod neatkariibas sajuutu, attiista pashlepnumu un galu galaa sagaadaa visaadas iespeejas.. |
neko |
2003-09-18 01:22:58.077 |
Nudai ir labs un precizs apzimejums - lidzeklji, un ja tava riciba nav lidzeklji tad tu ari neko nevari. Bet pashai par sevi tai ipashas nozimes nav. |
sniegpulkstenits |
2003-09-18 08:23:42.153 |
piedod, bet nu sitas nu gan ir murgs... |
nezināms |
2003-09-18 09:02:27.903 |
Ahaoi, rakstātāji !!! Nu jau būsit pārcēlušies no Delfu Esplanādes. Tur vietas pamaz? >>>>>>> Plamme |
perlita |
2003-09-18 09:31:34.937 |
Man arī ir gadījies pārliecināties, ka ar naudu nevar nopirkt vienu no svarīgākajām sajūtām dzīvē - mīlestību utml.,bet ,lai cik nebūtu traģiski, bet tomēr patiesi,-ar naudas palīdzību var nopirkt mīlestības, laimes ilūziju,tādejādi,it kā iegūt laiku, lai atkal kļūtu patiesi laimīgs! |
Meteors |
2003-09-18 10:18:39.513 |
Nauda kā ripiņas un papīrīši tiešām nav nekas, taču tās lielā vērtība ir tā, ka tas ir vispāratzīts un unikāls līdzeklis, lai novērtētu cilvēka kvalitatīvo ieguldījumu kvantitatīvā izteiksmē.
Kvalitatīvais ieguldījums ir arī mīlestība un citas grūti tveramas un abstraktas lietas.
Novērtēt kvalitāti ir grūts uzdevums, taču vai tāpēc to nevērtēt vispār?
Manuprāt, tieši tādēļ, ka cilvēki uzskata, ka, piemēram, "mīlestību" nevar novērtēt kvantitatīvi cieš tādu profesiju pārstāvji kā mākslinieki, skolotāji un daudzi citi sociālo sfēru darboņi. |
Meteors |
2003-09-18 10:27:12.030 |
Atvasinot savu pamatdomu par to, ka nauda ir kvantitatīvais novērtējums cilvēka ieguldījumam, es ņemos apgalvot, ka par naudu var nopirkt arī mīlestību. |
xlt |
2003-09-18 12:53:39.280 |
Manuprāt, ieguldītais darbs, tā kvalitāte un saņemtais atalgojums nav cieši proporcionālas lietas. ir ļoti daudz blakus apstākļu. arī veiksmei ir ļoti liela nozīme (piem., būt īstajā vietā un īstajā laikā). nu paņemsim kaut vai tādu radikālu piemēru, kā rūpnīcu strādnieki Indonēzijā un Francijā. pirmie strādā padsmit stundas dienā par dažiem dolāriem dienā, kamēr otri strādā 35 stundas nedēļa un saņem 10iem vai pat 100iem reižu lielāku atalgojumu.
Un vispār, ja Tu saņem labu atalgojumu, ieteiktu tev priecāties un klusībā gavilēt, nevis zīmēties un teikt, ka tie kas pelna maz ir galīgie lūzeri. |
maarga |
2003-09-18 15:31:09.623 |
lai cik turiigs cilveeks arii buutu naudas vienmeer ir par maz un tas nekad nemainiisies.Vai jeega ir vispaar tad par to runaat? |
maarga |
2003-09-18 15:43:40.873 |
lai cik turiigs cilveeks buutu naudas vienmeer ir par maz.Vai veerts par to vispaar ir runaat |
Abhots |
2003-09-18 17:25:33.123 |
Ja tu apgalvo ka par naudu var nopirkt mīlestību, tad jau noteikti būsi novērtējis savas mīlestības cenu ? Cik naudas vajag lai tava mīlestība uzziedētu ? Bez tam mani urda jautājums, vai palielinot naudas nokrišņus var palielināt arī mīlestības dārza krāšņumu. Mīlestība, cik dzirdēts, ir spēja upurēties, upurēšanās par naudu - izklausās pēc kamikadzes ... |
Abhots |
2003-09-18 17:27:52.640 |
Cik daudz naudas būtu jāmaksā taviem vecākiem, lai tu viņus mīlētu ... ? ;) |
Meteors |
2003-09-18 17:46:35.170 |
Abhots: Ļoti vienkāršoti runājot cena pie kuras es iemīlētos (aizrautos) ir sākot no 25 000 LVL neto :). Aprēķins ir šāds: meitene, kura ir spējusi vecumā no 25 līdz 28 gadu vecumam nopelnīt mēnesī sākot no 250 Ls ir uzskatāma par tādu, kas ar savu pieredzi un oriģinalitāti mani varētu fascinēt. Ja Latvijā meitene ir saņēmusi šādu vidējo algu apmēram 10 gadu laikā, tad viņa ir gana respektabls partneris.
Mani vecāki ar mani ir auklējušies ikdienā teiksim 25 gadus un tas nozīmē man veltījuši aptuveni 3 miljoni latu vērtu sabiedrisko novērtējumu. Ieguldījums ir bijis neaprakstāmi liels, tāpēc arī domāju ka ar vecākiem mani saista tādas attiecības, kuras paliktu nemainīgi nozīmīgas. Taču tas neizslēdz iespēju, ka man var uzrasties kāds patrons, kurš arī man velta tādu uzmanību, ka man var izveidoties līdzīgas attiecības paralēli. |
Menora |
2003-09-18 17:58:14.233 |
Mīlestību var nopirkt, tikai ne par naudu.....jo jāmaksā ar citām cilvēciskām vērtībām. |
Abhots |
2003-09-18 17:59:24.733 |
Atvaino, ka piekasos mīlestībai, taču manā izpratnē tā ir arī uzticība. Kā var uzticētis kādam ko var pārpirkt patrons ... ? Vai varbūt esmu citplanētietis, un neko nesaprotu no zemes mīlestības ? :) |
|
|
|
|
|
|