|
|
Par un pret cilvēku
| autors: neticigaa |
lasīts 6808 reizes |
komentāri: 81 |
| << atpakaļ |
|
| Komentāri [40-60] |
|
| Ruukjiits |
2003-02-25 13:24:07.687 |
| ...paarvareet savas grutiibas. Tas vien, ka tu jau runaa par savu nomaacosho probleemu, par kuru tu domaa, ka tev nepietiks speeka, lai tiktu ar to galaa, paraada, ka tu veelies izkljuut no shiis situacijas. Tas ir tikai saakums un envajag baidiities pashai no sevis. Tev pietiks speeka! iedomaajies, ka taa tumsas maska ir kaa sastaaveejusies lietsus pelkje un tava patiesaa seja ir kaa saule, kas ar savu karstumu un spozzumu iztvaicee to. Atceries patiikamaas atminjas un saac ciinju. Taa nebuus viegla, jo tev buus jaaciinaas pashai ar sevi. BET JA tu nepieljausi, tad tu atkal spiideesi kaa sauliite pavasarii. |
| Vanila |
2003-02-25 15:59:46.873 |
Birde - mani nomaacu nevis es bet tas kas notiek apkaart, tas Dievs kas likaas ir radiits lai palidizeetu, taa ticiiba kas izpauzhaas kaa ticiiba sev...viss tas ir muljkjiibas, viss...it viss ko daram jau ir kada dariitsd un teikts...Dievs , visu varenais vai vinjam buutu apnicis rakstiit scenmaarijus dziiveem?
Bet vienkaarsh jautaajums, ko es centos pateikt visaa ko daru, kur ir cilveeku liidzcietiiba, un jau kuro reizi atkaartoju runa nav par mani, bet gan par tiem kas shad tad laimiigaa vai nelaimiigaa kaarta agadaas man apkaart...par cilveekiem kuriem shkjiet ka ivsa pasaule ir sabrukus jo nav neveina kas vinjus saprastu, pat ne tas visu augstais dievs, jo cik man naacies sastapties, ar taiem juusu deeveetajiem pashnaavniekiem peedeejas kas gruuda vinjus bezdibenii bija tas visu augstaakais speeks, daba Dievs, Tas Kungs vai kaa vinju nu kuram naakaas saukt, tas no kaa vinji( tie pashi pashnaavnieki vairaak kaa no..hmz, naaves buutu stuulbi teikt, bet lai buutu) vinjus atgruuda nedeva ziimi aizmirst visus paari dariijumus, iegruuda bezgaliigaa visuma akur nav nekaa, es ar tur esmu bijusi, bet tiku atpakalj...runa, veelreiz atkaartosu, nav par mani taa pat kaa manaa iepreiksheejaa staastaa,paardomaas, bet par cilveekiem kaa taadiem...kur ir liidzcietiiba un sapratne? Un tiesa viena es nepavilkshu visu zemes nastu un man pat jaasaak domaat vai maz to es veelos, bet kad nomirst viens vai otrs vai varbuut jau treshais draugs, tad atvaino nav vairs nekaadas ticiibas tam Dievam vai kaadam citam veel un pat sev vairs nav ticiibas iisti, jo zini ka nepaliidzeeji tiem nabaga radiijumie, izkaapt uz sav kugha un atceljot no kosmosa atpakalj uz zemes...kaa tad var palikt ticiiba sev? |
| Neticigaa |
2003-02-25 16:15:17.450 |
Laimonis - unikaala? hmz, neteiktu vis stadi pati mirstiigaa kaa visi citi...
Dziive nav jeegas piedzimsti lai nomirtu, taa ir, un protams reproduktiivais faktors, sarazhot beerneljus, mazus cilveecinjus kuru jau tā ir par daudz uz zemes, viņiem nav vietas vairs, viņi paši sevi lēnām noēd, pamazītiņām, teiksim, Dievs sadomāja ātombumbu, tik tādēl, ka viņam apnika nontrolēt tik daudz cilvēciņu, nebūtū labāk visu sāk no gala, vienkārši, Viņš nodomāja un ieviesa tivību cilvēka, ka viņš, jau visus paglābs kuri nebūs grēkiem klāti, bet tad sadomāja, baušļus un netams neviens cil-veks dzīvot mūžu bez grēka...
Saki, mācīties? Un prieškam, lai nākamajam, manam pēctecim, mana Es nākamajai čaulai, būtu vieglāk, kam man tas, varbūt man vienkārši dzīvot sev? Un atkal jau teikšu, īs stāsts nav par mani bet citiem, iepriekšējais tad vairāk gan bij par mani...
Dzīve ir skaista, dzīve ir īsa, izbaudi to, bet man žēl to cilvēciņu kas var teikt manā klēpī ir miruši, citu cilvēciņu nesapratnes dēļ.
Pēc pāra gadiem, un atkal jau tiek minēts mans vecums, par iemeslu visām problēmām, kāds cilvēks, man teica, ka šo iemeslu min tik tādēļ, ka nekā gudrāka viņiem nav ko teikt...
Un vēl, kas ja jūs vien zinātu kā tādu depresīvo cilvēceli, tracina šādi pamudinājumi, ka rīt būs labāk, ka viņš paaugsies un viss tad buus labi...tas tracina un iespējams, ka pat šie visi pamudinājumi un gudrie vāri, par to kā bijis ar viņiem un nu ir tagad ir par iemeslu, tam pašāvībam un tam pārējam...
Laimoni ja esi bijis līdzīga situācij,a pamēģini atcerēties kā tad pats juties un kas tad tev šķita tracinoš un kas nē...es vēl atceros...es cenšos palīdzēt citiem ne vien smaidīt par savu aklo laimi un prieku...tas nomāc... |
| Laimonis |
2003-02-25 17:09:22.560 |
| lab, beernudaarzs, rakstam kaa pareizi sanjemt beernu ir vairaak jeegas. :) |
| Dorota |
2003-02-25 17:33:01.593 |
| Ja nebūtu ticības ka kaut kur kaut kad tā laime parādīsies - tik tiešām varētu aiziet smilšu bezdibenī... bet tādēl jau laikam cilvēkam tiek dots spēks, izturība , pacietība , gribasspēks u.t.t. Vieniem tie jāpielieto visu mūžu , citiem - kādu īsaku laiciņu. Mani visu laiku pieturēja pienākums. Kad viens beidzās - atradās cits. Bet domāt nākas vienmēr. Pat tad, ja dzīve plūst monotoni, garlaicīgi. Man jau 33 gados tā bija sen apnikusi. Tomēr šodien ceru sagaidīt arī ko gaišu. >>>> Visādā ziņā - paldies par atbildi. |
| Neticigaa |
2003-02-25 19:29:02.530 |
Dorota - un pasaki man kam no taa ko mees darama ir jeega? Viss tomeer pazuud, un naave shaakaata neko nemaina, priecaaties par katru saulleektu, un ka es to daru? Un akes priecaajos ka katra diena ir ar ko jaunu pieseeta un? Kaada jeega no taa visa, ko es daru, ja es nevienu un neko nevaru saglabaat? Un kaada jeega ko saglabaat, ja tas tiks iebaasts zem stikla kupola un atstaats apputeeshanai?
Dziive ir skaista, man vinja patiik, bet ne jau visiem vinja ir tik skaista kaa man tev vai veel kadam citam, kas tik plati UN patiesi smaida... |
| neveins |
2003-02-25 20:56:41.170 |
muljkjiigi spriest par to ko nekas nemaniniis
Neticigaa paliidzi tiem kam speej, bet atceries to ka neesi paarcilveeks, lai glaabtu visus, kaadam ir jaaiziet un viss... |
| birdie |
2003-02-26 11:39:58.170 |
To vanila, to neticigaa:
Bet, ja tā padomā, man sāk šķist, ka jums taisnība. (Nez kāpēc ir sajūta, ka rakstījis viens un tas pats cilvēks..., bet tas nav svarīgākais)
Pasaule ir mainījusies. Un tieši jūsu vecums ir tas, kas visasāk to uztver, jo jūs vēl neesat iegrimušas savās personīgajās problēmās. Manā jaunībā teica: "Jums visa dzīve priekšā!" Un tas bija iedvesmojoši, jo nebiedēja. Tagad tas tā nav. Arī man ir 18 gadus veca meita. Un, kad atceros visu, kas noticis, līdz esam tiktāl tikušas... Abas... Paldies Dievam, šobrīd saprotam viena otru. Bet varēja būt arī citādāk. Un problēmu vēl joprojām daudz. Reiz runājām par to ar vecāko dēlu un viņš teica, ka viņam laimējies, ka viņš ticis no skolas ārā, pirms tas murgs sācies, bet tiem, kas ir jūsu vecumā, to visu nācies izbaudīt "uz pilnu klapi". To, ka tu nevienam neesi vajadzīgs, ja neesi tāds, ko var piespraust pie skolas "parādes mundiera". Bezgalīgi sliktais, sliktais, sliktais ... Un, kā uz to reaģē vecāki? Reizēm ir tā, ka arī viņiem ir vajadzīgi tikai "izejamie bērni"...
To pilnā mērā var saprast tikai tie, kas to izjutuši, bet nevajag dusmoties, cilvēki pūlas saprast un kaut ko uzmundrinošu pateikt, bet... nav trāpījuši, jo šauj viņiem nesaredamā mērķī.
Ir taisnība, ka mūsu sabiedrība kopumā atstumj pati savus bērnus. Tie, kas no tā izkārpījušies, kam izdevies noturēties kājās, sāk justies drošāk un mēģina pateikt, ka būs ar laiku labāk. Tam, kam vēl nav izdevies atrast neviena salmiņa, pie kā dzīves jūrā pieturēties, grūti tam noticēt.
Bet dzīves jēgu neviens otram nevar iedot. Pašam jāmeklē, kamēr atrod. To, starp citu, cilvēki meklējuši tūkstošiem gadu. Jo baisi dzīvot, ja neredzi jēgu savai eksistencei. |
| birdie |
2003-02-26 11:40:01.950 |
To vanila, to neticigaa:
Bet, ja tā padomā, man sāk šķist, ka jums taisnība. (Nez kāpēc ir sajūta, ka rakstījis viens un tas pats cilvēks..., bet tas nav svarīgākais)
Pasaule ir mainījusies. Un tieši jūsu vecums ir tas, kas visasāk to uztver, jo jūs vēl neesat iegrimušas savās personīgajās problēmās. Manā jaunībā teica: "Jums visa dzīve priekšā!" Un tas bija iedvesmojoši, jo nebiedēja. Tagad tas tā nav. Arī man ir 18 gadus veca meita. Un, kad atceros visu, kas noticis, līdz esam tiktāl tikušas... Abas... Paldies Dievam, šobrīd saprotam viena otru. Bet varēja būt arī citādāk. Un problēmu vēl joprojām daudz. Reiz runājām par to ar vecāko dēlu un viņš teica, ka viņam laimējies, ka viņš ticis no skolas ārā, pirms tas murgs sācies, bet tiem, kas ir jūsu vecumā, to visu nācies izbaudīt "uz pilnu klapi". To, ka tu nevienam neesi vajadzīgs, ja neesi tāds, ko var piespraust pie skolas "parādes mundiera". Bezgalīgi sliktais, sliktais, sliktais ... Un, kā uz to reaģē vecāki? Reizēm ir tā, ka arī viņiem ir vajadzīgi tikai "izejamie bērni"...
To pilnā mērā var saprast tikai tie, kas to izjutuši, bet nevajag dusmoties, cilvēki pūlas saprast un kaut ko uzmundrinošu pateikt, bet... nav trāpījuši, jo šauj viņiem nesaredamā mērķī.
Ir taisnība, ka mūsu sabiedrība kopumā atstumj pati savus bērnus. Tie, kas no tā izkārpījušies, kam izdevies noturēties kājās, sāk justies drošāk un mēģina pateikt, ka būs ar laiku labāk. Tam, kam vēl nav izdevies atrast neviena salmiņa, pie kā dzīves jūrā pieturēties, grūti tam noticēt.
Bet dzīves jēgu neviens otram nevar iedot. Pašam jāmeklē, kamēr atrod. To, starp citu, cilvēki meklējuši tūkstošiem gadu. Jo baisi dzīvot, ja neredzi jēgu savai eksistencei. |
| Neticigaa |
2003-02-26 17:39:57.983 |
bride - vanila ir mana labaaka draudzene:)) musm ir liidziigs domu gaajiens un vinja bija klaat kadf es shito sadrukaaju:))
Un par to skolas mundiera piespraudi es daudz neuztraucos un maz kursh par vinju uzytraucaas ja vien nav ( atvainojos, tas nav domaats kaa apvainojusm blondiineem) blondiines, kam publikas balss ir galvenais visaa pasaulee...par to ka redz visu to saapi apkaart tagad jo sevishkji, liekas, ka taa gan ir, bet ja taa pilniigi godiigi man jaasaka, tad es nemaz negribu iegrimt savas probleemaas vien, tas ir garlaiciigi, tas ir nomaacoshi monotomi, jo viss kas apstaavi esi tu un tava lielaa probleema, un paareejaa pasaule pagaist veejaa...tas ir nomaacoshi,l tat tu paliec par vienu vieniigu smilshu graudinju nevis visu smilshu kasti...tas ir garlaiciigi, iespeejams man vienkaahris ir bail paskatiities uz to kas es esmu patiesiibaam varbuut man vienkaahris ir bail no sevis, bet grimshana citu probleemaas vienkaahris paliidz atbriivoties...bet nomaac ar tas ka visi vinji ir askli apkaart, tie juus pieaugushiem kam ir tik juusu un iespeejams, varbuut tik iespeejams juusu beernu probleemas, tas ir stuulbi, un ko dariit tiem kam nav vecaaku? Tiem kam vecaaki ir dzeeraaji un ar sevi paarnjemti eezelji, vai vienkaarshi malj uz riknji, tas jaukaas fraaziites, tev vel visa dzivie priekshaa, kad paaugsies sapratiisi, tu veel esi par jaunu lai par ko shaadu domaatu un visu shitajaa pashaa garaa kaa jau tika ieprieksh mineets, tas leenama nogalina, un aj cilveeks juutas ka jau ir pieaudzis tik taal, ka liekaas tas kas ir tagad, nu labi liekas tas viss ko es aku ir pavisam nedaudz veltiigi... |
| Vanila |
2003-02-26 17:47:02.747 |
| mazul, labaka atvelcies pie manis un beidz gruziities!!!Tu man ko apsoliiji, shush! |
| birdie |
2003-03-03 14:08:48.297 |
| Cilvēks atbildes uz saviem jautājumiem atrod izrunājoties. Pats sevī visbiežāk, ja kas. Viņas tur ir. |
| Neticigaa |
2003-03-06 20:10:49.153 |
| birdie - un ja skaidra jautaajuma iisti nav? |
| birdie |
2003-03-10 07:52:01.670 |
Kā var gribēt saņemt skaidru atbildi uz neskaidru jautājumu! Tur jau ir tā māksla - lai tiktu ar kaut ko skaidrībā vispirms jāiemācās noformulēt jautājumu - kaut vai sev. Citādi iznāk mīcīšanās uz vietas "kā pa miglu".
Un daudz kas ir vēl atkarīgs no tā, vai uzdodot jautājumu, vēlies arī dzirdēt atbildi. Varbūt jau IEPRIEKŠ IR SKAIDRS, ka visas atbildes būs nepareizās? Un tad tas vairs nav dialogs, bet monologs, vai ne?
Tā jau ir, ka mēs katrs esam unikāls gadījums un katram no mums ir unikāls pasaules redzējums, bet šis redzējums nav kaut kas gatavs, nemainīgs, statisks, tieši otrādi - tas nemitīgi mainās to notikumu iespaidā, kas ar mums notiek, un to cilvēku iespaidā, ar ko kontaktējamies... Ja vēlies lai Tevi saprot, jācenšas arī iedziļināties citu teiktajā un mēģināt saklausīt, ko Tev vēlas pateikt...
Mēs pasauli un cits citu redzam tādus, kadus gribam redzēt. Ja es gribēšu redzēt pasauli sev apkāt ļaunu, es atradīšu neskaitāmus pierādījumus savam viedoklim. Ja gribēšu ieraudzīt arī labo, es to meklēšu, un, ja meklēšu - noteikti atradīšu.
Bet, ja mēs dzīvosim siltumnīcā, tad izaugsim vārīgi, kā pirmie pavasara salāti...
|
| Neticigaa |
2003-03-10 18:29:15.483 |
Jautaajumi biezhi vien meedz buut tadi, ka kaads vai pat tu pats vinjus neveelies uzklausiit, un iespeejams k atbilde ko tu sno9edz pats sev ir tada ka tev vinju nav veelmes uzklausiit, jo kautkur sirds dziljumos tu saproti, ka ikviena atbilde kas tiek dpta noteiktajaa briidii uz kaaud noteiktu vai ne tik noteiktu ( konkreetu) jautaajumu ir tik mirklja vaajums kas mainiisies...
Tad jaadomaa, vai jelkaadam no jautaajumiem kas ir, ir veerts mekleet atbildi, vai peldeet pa straumi un mekleet atbildes raitaa tekstaa izprotos dziivi, katraa taas mirklii...
mekleet skatiities, ja mees apkaart vien meklee labo un ljaunu ignoree tad agraak vai veelaak tu kljuusti par pote4etu augu kuram pat rasa speej nodariit milziigus postiijumus... |
| Laimonis |
2003-03-11 00:17:37.077 |
| Skatoties no šī aspekta uz redzamo problēmu, mēs ievērojam ka mūsus skatupunktam ir sarezģjījumi ar uztveres reakciju, kam seko novērošanas izkropļošana un tātad defekti spriešanā. Pietam ņemot vēreā esošo situāciju un apstākļus un ievērojot visus notiekošos procesus mēs varam secināt ka mūsu novērotais objekts šijos apstākļos nau spējīgs rīkoties atbilstoši vispārīgi pieņemtiem kritērijiem, no kā mūms kā auditorijai būtu jāpieņem vienots secinājums esošajā sadursmē par objekta nestandarta rīcības izanalizēšanu, punktu pēc punktam, sākot ar sākumu un detalizēti iztirzāt visūs iespējamos konfliktus es apkārtējiem notikumiem, kaa mums mācīja mamma. :) |
| birdie |
2003-03-11 07:00:23.687 |
"Pastāvēs, kas pārvērtīsies"
Rainis
Jā, varbūt tieši tā:"...katrā tās mirklī...".
Un tas nebūt nenozīmē sarežģījumus ar uztveri. Katram no mums brīžos, kad kaut ko ļoti pārdzīvojam ir "sarežģījumi ar uztveri". Kad nomierināmies, varam notikušo jau saprātīgi "izlikt pa plauktiņiem".
Lai gan vēl pastāv jautājums - kur vairāk patiesības - prātā vai sajūtās. Par to filosofi gudro jau gadsimtiem. |
| harpija |
2003-03-11 14:52:41.797 |
| Laimonis varen zinaatniski izklausaas, bet ir viens viens bla bla bla bla, mans teikts ka shis muuzu apluukotais subjekts aopkaarteejo vidu uztver tiiri subjektiivi, kaa jebkursh no pasaulee miitoshajiem indiviidiem, un no shii izriet, ka shis muusu apluukotais indiviids uztver pasauli pilniigi normaalaa un nesakrotljotaa vaidaa, atshkjiriibaa, no lielaa vairuma indiviidu kas miit uz zemes un redz pasauli vien kaa atblaazmu vai precizeesim eenu uz alas sienaam. Respektiivi secinaajums, Laimonis, neviens spriedums un redzeejums nevar buut izkropljots, jo nevar apgalvot, ka maates teiktais ir objektiivaaks, par shii subjekta teikto, jo shis subjekts arii buus maate un opaudiis savu viedokli saviem beerniem un shis viedoklis tiks uzskatiits par subjektiivi objektiivu:PP |
| Neticigaa |
2003-03-11 15:01:58.840 |
birdie - sabiedriiba ir atzinusi, ka patisiiba ir tas kas vinjupraat ir viss izdeviigaak...sabiedriiba ir noleemusi, ka tas kas nenodara saapes ir patiesiiba, bet tas kas ir saapiigais punkts ir meli un uztveres triks, labs shiis patiesiibas piemeers ir mana maate, kura pat preciizi cirteetus vinjas vaardus uzskata par meliem un izdomaajumu...
Tur nav ko striideeties, lielaakajai daljai cilveeku citi dziivi radiijumi, jo sevishkji, vinju sugas braali un vinju gariigaa veseliiba ir pilniigi vienaldziiga... |
| kaska |
2003-03-12 19:46:21.763 |
Aizmirst var visu pasauli. Bet kaut ko tu tomeer atcereesies. Varbuut kaut ko nenoziimigu. Bet kaadam tas ir kaut kas vairaak nekaa fakts izdzesstaa atminjaa.
Izdzeest var tikai dzesgumiju, bet ne jau atminjas. dzessgumijai taads likteni8s, vinja jauntikai tam ir radiita, vinjai naqv fotoalbum un taas 100 atminjas, laimiites un skumjas, kas mums galvaa. Dzeesgumijai ir tikainkjimiiskais sataavs, bet vinja jau nezeelojas, jo vinja jau nemaz nemaaak, toties mees maakam, un mees to arii daram pilnaa sparaa, par dzeesgumiju, par ziimuli, un pat par pildspalvu. ja mees saaakam zeeloties, tad muusu nemaz nevar apturreet. Bet dzesgumija pat nezi, ka vinjai peec pasaules buutiibas ir taadas tiesiibas, vinjai jau nemaz nav smadzenju ar ko to vareetu saprast, vinjai ir tikai kjiimiskais sastaavs... |
|
|
|
|
|
|
|
