|
Pieķeršanās
autors: sajuuta |
lasīts 10275 reizes |
komentāri: 62 |
<< atpakaļ |
|
Komentāri [20-40] |
|
Mystical |
2003-02-16 02:40:17.590 |
Nezinu gan vai piekjershanaas sunim buutu jaasaliidzina ar piekjershanos kaadam cilveekam. Tas ir savaadaak. Pirmsti var stiepties un piekjerties... kad atrausies, jaa saapees - birs asaras, veidosies dublji un viss paareejais. Bet vai tas nav taa veerts? Vai tas cilveekam nedod speeku un apnjeemiibu brist taalaak? Vai vienmeer dublji ir iisti dublji, varbuut, tomeer miiksts duunu celjsh... Galvenais ir piekjerties iistajam lakstam, pacelt iisto aabolu. Tachu katram meeghinaajumam seko atalgojums - iistais vai neeiistais laksts, aabols. |
vijole |
2003-02-17 19:22:42.983 |
To birdie: Var tikai cereet, ka peec noteikta laika visas jaunaas domas it kaa sapludiis kopaa un izveidos noteiktu teelu.Bet var tikai taa cereet...Un nez kaapeec dikti shaubos vai kaadreiz shis "klikshkkis" atskanees.Jo, ja lietas nostaajas pretrunaa viena otrai, tad to saskanna vairs nav iespeejama, ja kakkis ir melns, tas nevar vairs buut balts..Jaa, un dziive tachu ir paaraak plasha, lai to vareetu paraadiit un ar paraadiishanu, tas ir, ar ieraudziishanu, jau vien nepietiek.Ja tev paraada datoru, vai tad tu speej redzeet kaa tas darbojas, pec kaadiem likumiem tu vari straadaat ar vinnu.Taapat jau arii dziivei ir savi likumi,bet kaadi gan tie ir??? |
birdie |
2003-02-18 08:01:50.450 |
To vijole: Es domāju (vienkārši no pieredzes zinu), ka pēc zināma laika viss izskatās citādāk, nekā tagad un tūlīt. Jo ilgāks laiks (jo lielāks attālums), jo vairāk sākotnēji pretrunīgas lietas iegūst savstarpēju jēgu.
Un par melno kaķi - bildē, acīmredzot, vajadzēja tieši melnu.
Ja man datoru tikai parāda, tad,protams, neko īpaši daudz nevar saprast, un nekādas problēmas arī nerodas, tikai paskatoties.Bet tur jau tas āķis, ka mums,gribam to vai ne, kaut kas ar viņu jāizdara. Un tad arī sava saprašana parādās. Mēs esam "tur iekšā" tai bildē. Un saņemam tik daudz informācijas, ka sistēmā spējam to salikt tikai ar laiku. Mums varbūt ir dažādi priekšstati par to cik ilgs laiks vajadzīgs, lai kaut ko spētu ieraudzīt. Reizēm ĻOTI ilgs. Reizēm viss nostrādā, "neatejot no kases".
To patiesībā laikam ļoti grūti otram cilvēkam izstāstīt. Bet, kas meklē, tas atrod taču, vai ne? Un Tu taču meklē!... Veiksmi Tev!
Jā, un vai Tev nekad nav ienācis prātā, ka, ja mums nekad nekas nedarītu sāpes, mēs zaudētu spēju just līdzi citiem, priecāties par skaisto pasaulē - viss labais zaudētu savu vērtību? Un tas pat nav mazohistiski. Viss vienlaikus ir gan labs, gan slikts, bet kopumā - neitrāls. Ķibeles sākas no tā, kas par daudz. |
vijole |
2003-02-18 12:14:02.090 |
To birdie:Jaa, taa ir, notikumi un dziives atgadiijumi peec kaada laika izskataas savaadaak, tachu, ja mees runaajam diezgan vispaariigi par janaam patiesiibaam, kuras ieguustam sho notikumu cellaa, tad taas jau mees neredzam savaadaak, jo taas it kaa naak mums liidzi visu dziivi, mees, manupraat, it kaa vienkaarshi ejam dzillaak dziivee,nevis esam jau tajaa iekshaa.Un par to, ka ja mums nesaapees, tad arii prieku nepaziisim,par to jaa esmu domaajusi, un zinu ka tas taaa ir, bet tur jau taa nelaime, ka man nasanaak tas neitraalais viduscelsh, vienmeer tikai galeejiibas.
Un paldies par veiksmi! |
Anarhists |
2003-02-18 22:38:49.340 |
Mēs varam pieķērties un izbaudīt.Jo viss ir laicīgs.Mēs varam cīnīties,lai nezaudētu.Jo mums tas patīk.Mēs varam sev aizlikt un atļaut.
Mēs varam ...
|
mostwanted |
2003-02-19 06:30:48.263 |
ha bet kur tad probleema?pamet visu un davai uz mezhu prom...bet ja nopietni shitaa veida filozofija Tevi no meitenes paarveersh sievietee:)))taa tam laikam ar vaidzeetu buut ka domas tiek taalaak par hamburgeru:))) |
nezināms |
2003-02-19 17:09:35.153 |
Es Tevi loti labi saprotu. Mana Tev padome: saac jaunu dziivi! Vismaaz pameegini |
Ne teik6u |
2003-02-19 17:09:44.280 |
Es Tevi loti labi saprotu. Mana Tev padome: saac jaunu dziivi! Vismaaz pameegini |
daka |
2003-02-21 11:09:04.623 |
Pieķeršanās tiešām reizēm sagādā nepatīkamus brīžus. Parasti šiem pieķeršanās objektiem, vairāk tas domāts attiecībā uz homosapiensveidīgajiem, tiek dotas visdažādākās atlaides, tiem ir lielāks "piedošanu" un "aizmiršanu" limits, tiem tiek piešķirta lielāka mīļuma, maiguma un rūpju deva. Bet es nekad nebiju domājusi, ka rūgtums, ko dažreiz sagādās tas, kam esi pieķēries, kaut kur krājas... Tas krājas, krājas, krājas... Un tad pēkšņi vienā nejaukā reizē tas rūgtums pārplūst pāri savai krātuvītei. Tā ir tik dīvaina sajūta, tik nesaprotama, tik bēdīga... Skatos uz savās pieķeršanās ojektu un nesaprotu, ko jūtu. Tas pieskaras, runā un jautā, bet man tā vien gribas pacelties citā dimensijā, kur mani nevar aizsniegt un vienkārši skatīties uz to. Skatīties un saprast, kā man ir jāizturas, vai tas, ko jūtu ir aizvainojums, dusmas, kāds naida paveids, vai kas... Bet nevaru savu sajūtu nosaukt savādāk kā par rūgtumu. Rūgtums, kas smacē smadzenes, žņaudz sirdi, sasien mēli un pil no acīm. Un es es atklāju, ka nezinu, kā lai tiek no tā vaļā! Izmēģinos aizvainot, uzkliegt, samīļot, nodarīt fiziskas sāpes, modināt viņā greizsirdību un mazvērtības kompleksu - nekas nelīdz... Nu kā lai tiek no tā vaļā? Šorīt izgāju miglā - tik skaisti un tik nelāga sajūta... Tā it kā būtu apēdusi šokolādes konfekti un uzdzērusi skābu sulu... Pieķeršanās ir viena zvērīga lieta! mīlestība ļauj dusmoties, strīdēties, kaislīgi salabt... Draudzība ļauj visu izrunāt, piedost, saprast... Bet šī dīvainā cilvēka pašatkarības forma "pieķeršanās" hernētiski noslēdz cilvēku, liekot justies tik mierīgi, smaidīgi, droši un mīlīgi, bet tajā pašā laikā neļaujot iztvaikot rūgtumam, kas nenovēršami rodas un krājas... Neredzu risinājumu! |
bittite@jippii.lv |
2003-02-24 15:13:46.700 |
Nu vot. Piekershanaas ir cita lieta. Tai nav pienaakumu un atbildiibas, taa ir briiva riiciiba. Tas jau ir skaisti un kaut kas baigi netverams. Ir taa: tev ir saapiigi bet pats esi vainiigs, ka piekeeries. Miilestiibaa ir savaadaak:tu miili un jau tas ir pienaakums. Un ak,es muljke piekeros ik vienam negribot un pati vainiga. |
freestyler |
2003-02-25 14:21:12.480 |
Pieķeršanās ir bīstama veslībai tā cilvēkus cilvēkus noved līz neapdomātai rīcībai. Tik grūti ir aizmirst kādu kam esi pieķēries, drīzāk nemaz negribas aizmirst, bet sadzīvot arī bez tās nevar. Tāpēc mīlēsim pieķersimies un centīsimies visu saglabāt patīkamu un siltu. ! . |
elgafons@one.lv |
2003-02-25 17:42:00.827 |
Mees piederam lietaam kuras mums pieder. Banaali un vienkaarshi. Es esmu piekjeerusies savai beerniibai, visam kas man ir bijis daargs un visam, kas padariija droshu manu eksistenci. Taa bija maaja, kuraa dziivoju, juura ar vecajiem paaljiem, kas sniedzaas iekshaa uudenii, saviem braaljiem un maasaam... Bet meedz buut taa, ka tiek atnjemts viss, kam esam piekjeerushies visvairaak. Un shoziem aizgaaju uz juuru un redzeeju, ka ledus lauzj nost visus vecos paaljus, ka to vairs nebuus.. Jaa, es raudaaju, jo nav speeka atziit, ka neesmu speejiiga pamest savu beerniibu un iet taalaak. Es nelaizju prom savus braaljus un maasas un jebkuru tuvu cilveeku, taapeec ka ir nenormaalas bailes palikt vienam, bez droshas aizmugures. Es zinu, ka ir jaamaacas dziivot domaat un eksisteet vienai. Tachu katru reizi, kad man kaut kas tiek atnjemts,es saprotu, ka veel neko neesmu iemaaciijusies. Es augu un palieku vecaaka, tachu nespeeju ieklauties tajaa nolaapiitajaa mashineerijaa ko sauc par dziivi, es nevaru un negribu un man ir bail no parstaa dziives scenaarija - maaciities, buut aktiivam, izveeleeties atbilstoshu profesiju, attiistiit talantus, dabuut labu darbu, labu viiru, labu maaju, labu suni..un tad darbs, maajas, darbs maajas. Bail no taa, ka es neizbeegami zinu, ka tas notiks tikuntaa, tas ir tikai laika jautaajums.Tikai laika jautaajums un buushu salauzta un piemeerota augshanai. Manii miit kaut kas no Piitera Pena(lai arii vinjsh ir tikai izdomaajums) - nekad neizaugt un nezaudeet savu tagadeejo skatu uz dziivi. Un tas ir -nezaudeet savu beerniibu. Jo es esmu mana pagaatne un mana pagaatne ir tas kas man pieder - manas emocijas un emocijas asocieejas ar konreetiem priekshmetiem, ja tos taa vareetu nosaukt.Kaa apburtajaa aplii..
Bet tas varbuut ar laiku paariet..?:)) |
nezināms |
2003-02-28 19:43:31.513 |
liekas cilveeks gan ir viens
pamatiigs kukainis.negribu
meeginaat sveshus cilveekus pazemot,
un tomeer taa auss uz iekshu ir
tik liela,bet citus nedzird
|
ElgA |
2003-02-28 20:53:52.903 |
To Nezinaams: Briidis, kad tiek raxtiits par sevi, nenoziimee, ka nedoma par citiem un nedzirdi citus. Ir tikai briizji kad runaat var tikai pa seviim, bet ir briizji kad dzirdi tikai citus. Nekas nav melns un balts. Ir dziivee dazjadas kraasas.Lielaakie egoisti parasti izraadaas vissirsniigaakie cilveeki. Un kad kaads atklaaj savas dziljaas domas (kas principaa nenotiek katru miilju briidi), tad taa nebuut nav egoistiska pashanaliize un rakshanaas sevii..taada vienkaarshi ir dziive - nedzirdeesi sevi, nedzirdeesi arii citus..:)
|
air |
2003-03-11 13:56:37.047 |
tas nav patiesi_taatad aiziet nebuutiibaa Izskataas, ka tam taa jaabuut |
limpopo |
2003-03-11 14:41:19.730 |
Es uzskatu,ka piekkerssanaas ir kaut kas burvigs
|
Youth |
2003-03-15 15:18:40.810 |
To ElgA
ne jau egoisms ir tas launaakais. pavirshiiba. izskataas, ka vairums te nemaz nemeegina saprast, ko saka otrs.
tikai nevajag teikt elga, ka taa ir pashanaliize, sevis atklaashana, vai ieklausiishanaas sevii.
|
Sirsnix |
2003-03-15 22:03:42.640 |
Piekersanaas.......
Kaut kas liidziigs kad tevi kaads ir pieradinaajis pie kautkaa(pie sevis!)
Cilveekiem, kas meedz loti piekerties otram,ir loti gruuti,jo pie mazaakaas vilsanaas visvairaak saap tiesi TEV-cilveecinjam,kurs ir pieradinaats! LAI GAN MUMS VIENMEER IR JAABUUT ATBILDIIGIEM PAR TO KO ESAM PIERADINAAJUSI.....vai neliekas dzirdeeti vaardi??? |
nezināms |
2003-03-17 12:14:50.170 |
Īstenība visa tā pieķeršanās ir baigā stulbība, bet man var arī nepirkrist, vai ne? |
cicka |
2003-03-23 17:50:44.060 |
maigi sakot piekjershanaas ir kautkas stulllllbbiiinnnnnnnnjjjjjshshsshshshshshshshshshsshshshshshhhhhhhhhhhhhh |
|
|
|
|
|
|