|
|
Cilvēki un domas
| autors: Zalktis |
lasīts 7295 reizes |
komentāri: 56 |
Personas tekstā visas ir minētas kā cilvēki, nešķirojot dzimtes!!!!
Attiecības... Pārdomas... Domas... Šķiršanās... Cits cilvēks...
Vai dzīvnieki domā? Vai viņiem ir problēmas?
Viens vārds visu laiku pa galvu kuļas. "DOMAS, DOMAS, DOMAS.." Ieķeramies
kādā un tad tik to daram, kā domājam. Domājam, piezvanīt viņam, bet varbūt
aizsūtīt īsziņu. Uzrakstam īsziņu, bet izdomājam, ka tomēr nē... Izdzēšam
īsziņu ar domu, gan jau viņš pats dos man ziņu. Paiet viena stunda, otra..
Atkal gribas dot šim cilvēkam par sevi zināt. Gribas klusi pačukstēt
"es esmu te, dod man kādu ziņu!", bet negribas uzmākties, ja nu
nesapratīs, ja tieši dēļ tā pasūtīs dažas mājas tālāk... Pēc dažām
dienām jau rodas domas par to, ka nekas nesanāks, ka lieki es te cenšos, man
ir interese, otrai pusei nav. Ai, jādzēš numurs ārā, lai nebūtu vēlme dot
par sevi zināt. Un vispār otra puse jau neko nav solījusi, viss bija tikai
manas iedomas, mana fantāzija par to, kā būtu labi. Bet nē, dzīvē tas
nenotiek. Kāpēc gan tas nevarētu notikt? Fantāziju pasaulē taču notika, es
visu līdz pēdējam biju izdomājis, kā mēs dzīvojām kopā, kā ejam kopīgi
izklaidēties, kā daram visu kopīgi. Mēs pat ceļojumā aizbraucām kopā. Dzīvē
pazīstami esam tikai dažas nedēļas, nekāda kopā dzīvošana pat nav plānos,
pat vēl skūpstījušies neesam. Nekā vēl nav bijis... Pamēģināt savas
domas realizēt? Kas gan varētu slikts notikt? Sliktāk jau nebūs! (es
ceru...- mēs nosakam pie sevis).
Numurs izdzēsts, domas vairs nav tik uzmācīgas, prāts lēnām nomierinās.
Situācija lēnām līdzinās tai, kas bija pirms iepazināmies. Nebija domas,
nebija nākotnes paredzēšana, nebija greizsirdības. Un tad sāku domāt, kāpēc
satiekot viņu mana dzīve tik ļoti izmainījās. Iepatikāmies taču viens
otram nemainīti, bet kopā mēs ņemam un maināmies. Nē, negribu mainīties,
gribu patikt viņam tāds kāds esmu - nemainījies. Spēlēšu teātri, izlikšos
par labāku, gan jau atklās, ka spēlēju. Nespēlēt arī nevaru, jo gribu radīt
pēc iespējas labāku priekšstatu.
Cenšamies visu laiku, nesanāk... It kā normāli cilvēki, draugi arī sajūsmā
par mums, nekādas problēmas it kā nav, bet esam vieni, nav otras pusītes. Sākam
meklēt atrisinājumu gudros teicienos, kuri pasaka vispārzināmas, tikai
piemirstas lietas. Domājam - jā, tas tieši par mani!
Domas, domas, domas... Esam nonākuši pie domas - vai man vispār viņu
vajag, ir taču labi bez tā otra cilvēka.
Iepazināmies pavisam īsi laiciņu atpakaļ, nekas vēl nav bijis, neesam vēl
kopā. Ar stulbajām domām izdzīvojām: iemīlēšanos - to vien darījām, kā
domājām par to cilvēku bailes no pazaudēšanas - sms, zvani - "kur esi?
ko dari? satiekamies?" atbildes vienmēr "esmu aizņemts, varbūt nākošnedēļ!"
attiecības - pilnīga sapratne, kopā dzīvošana, kopīgas intereses un nonācām
pie šķiršanās - "vai man vispār vajag to cilvēku?"
Un viss tikai domās!
Mana atziņa - "jo vairāk domājam, jo radam lielāku problēmu un paši
visu salaižam grīstē!"
Risinājums taču bija pavisam vienkāršs - rakstot visu šo, es to atradu,
vai arī Jūs???
Zalktis
p.s. vēlreiz atgādinu, ka visur tekstā dzimumi nav izdalīti, visi domāti
kā "cilvēki"
|
| << atpakaļ |
|
| Komentāri [0-20] |
|
| noass |
2002-11-20 17:24:52.687 |
| Nedaudz depresiivs staastinj$, toties absoluuti reaalistisks. |
| ConnectingPeople |
2002-11-20 17:36:29.247 |
| Par Tavu stāstu man maz, ko teikt, bet Tava atziņa - arī izņemta no šī konteksta - ir patiesi vērtīga. Tik bieži domāšanas-un analizēšanas dēļ viss sagājis dēlī... |
| _Zitinja_ |
2002-11-20 17:45:17.340 |
| īstenībā ļoti patiess... |
| Megi |
2002-11-20 21:34:20.107 |
| Tieshaam patiess...Patiesiibaa man arii taa ir bijis , ka taa savaa praataa domaajot un domaajot esmu visu sajaukusi...kaadreiz der padomaat, ka varbuut nemaz nevajag domaat.... |
| Andrs |
2002-11-21 10:30:41.217 |
Laikam jau autors ir sajaucis DOAMAS ar IEDOMAAM un IlUUZIJAAM.
Ljoti daudzi no interneta lietotaajiem dziivo nevis savaa pasaulee un domaa, bet gan dziivo ieluuzijaas un iedomaajas.:)) Iedomaajas, ka domaa, iedomaajas, ka citi domaa, iedomaajas, ka ...utt.:)) |
| Ebija |
2002-11-21 11:45:53.937 |
| Viens no Kosmosa likumiem: "Nedomaa sliktas domas. Doma ir kaa bumerangs." Turklaat domas materializeejas. Tas, no kaa mees baidaamies, arii notiek. |
| samtenite |
2002-11-21 11:58:36.937 |
| Hmmm...:) Iedomaajas, ka domaa... Skarbi. Bet patiesi. Vispaar, paldies Tev, Andri:) |
| fouchet |
2002-11-21 12:02:16.340 |
Viss jau atkarigs no taa, kaadas ir shis domas - pozitivas vai negativas. Ja iedomajies kaut ko negativu, ka rakstaa par dazhu maju talak pasutishanu, tad nav ko brinities, ka tadas domas nepatik. Atteikties, izdzest, aizmirst labo un redzet tikai slikto, ja tikai tadas domas naak praataa, tad jau tiesham labak taas atmest un tikt valja no visa, kas varetu atgadinat par taam.
Bet var jau arii megjinat pozitivi domat, atcereties tikai labo, sniegt kaut ko un iespejams sanjemt ari preti, spert pirmo soli un parvaret savas bailes ... |
| Lajs |
2002-11-21 12:21:33.483 |
Jaa, Taaa vissssss ir, to tas maksaa!
Vai kaa teica mans skolotaajs sergejs Ostrenko: "NNE DUMAJ, A CCUSTVUJ!"
Tiessi sos vaardus sev atgaadinu, kad man uzmaacas domas, kas traucee patiikamo un miilloto sajuutu, llapata!
Un Piragors reiz teicas ttipa taa: Ja mees speejam uzdot jautaajumu (kas skaidri redzams Tavaas paardomaa), tad muusos jau ir atbilde - sajuuti vinnu.
P.S.
iemiileessanaas laiks ir tik burviigi apbuross... |
| Psyche |
2002-11-21 12:56:09.373 |
| Autorei es ieteiktu iegaadaaties kaadu no pieejamaam psihologjijas graamataam, kuraas ir aprakstiitas sievieshu un viirieshu psihologjiskaas atshkjiriibas. Un nebuutu vairs tik smagi jaadomaa :). |
| LaViva |
2002-11-21 13:07:02.530 |
DOMAS - jaa, piekriitu, taas dazhreiz sarzhgjii dziivi, bet tajaa pashaa laikaa nedomaajot un neapsverot visus par un pret arii nevar dziivot...
Var paljauties mirkja EMOCIJAAM, bet taas arii nenovediis pie pareizaa risinaajuma...
Cilveeks ir taads radiijums, kuram ir dota GALVA un SIRDS! Galva domaa, bet sirds rada emocijas...
Kas buutu pareizaak - vai dziivot domaajot, vai tikai emocijaas?:) |
| Lea1 |
2002-11-21 13:11:05.640 |
Jā, diezgan samezglots un pretrunīgs ir šis stāstiņš.
Mēs katrs esam unikāls kā personība un tā pat kā ābolam, tā arī cilvēkam ir sava pusīte. Ir vajadzīgs laiks un pacietība, lai to atrastu.
Diezgan primitīvi būtu piesaukt piemēru, ka attiecībās ir kā medībās - līdzko iegūsti medījumu, Tev zūd par to interese. Banāli, bet pārsvarā tā ir. Ja esi uzmācīgs pret otru cilvēku un nedod tam brīvību, tad riskē ātri apnikt. Nevienam jau to negribas, vai ne?
Vienmēr un visur ir jācenšas ievērot distanci. Manuprāt.
Pārlieku analīze arī kalpo kā cēlonis attiecību iziršanai.
Būvēt pilis, kad esi pie tukšas siles? Jā, fantazēt ir jauki, bet neļauj šīm fantāzijām nodarīt pāri sev.
Dzīvo šai dienai, ar pieticīgām domām par nākotni, baudi katru mirkli, jo Tu nekad nevari zināt, kas būs rīt. Izmanto esošo laiku pilnvērtīgi.
Man prieks, ka vēl ir cilvēki, kas jūt.. cīlvēki, kuri spēj un vēlas tikt mīlēti.
Mīlestībai ir jābū katrā cilvēkā, un nav nozīmes, pret ko šī mīlestība ir vērsta. |
| estere |
2002-11-21 15:42:38.123 |
esmu piedziivojusi, ko liidziigu. Esmu piedziivojusi siis neskaitaamaas domas, sos aizspriedumusun sho naivo cereesanu.ariii greizsirdiiibu, tikai- tas viss ir bijis...kaa jau teicu - viss jau piedziiivots un otreiz es neko taadu negribeetu. nekad....vairs.....sapnu princis baltaa zirgaa, mans iedomu teels nemaz nebija taads, kaadu biju vinu iedomaajusies...ak, pat ne tuvu tam...var jau teikt, ka biju egoistiska maita, bet es nevareeju pienemt sho cilveeku...un trakaakais ir tas, ka maniii laikam nav nozeelas...pilniiigi nekaadas, ka tas viss taa izveertaas..kas ir taaa?
NEKAA!!! |
| sabiine |
2002-11-21 22:21:50.297 |
nepiekriitu Psychei. A ko dariit ar izneemumiem, kas nepieder pie saadas vai taaadas dzimumpiederiibas.
Bet Zalktim gan piekriitu. pasi esma vainiigi pie savas domaasanas. loti biezi iedomaajamies to, kaa patiesiibaa nemaz nav. paaraak daudz esam sacereejusies, taapeec arii vilsanaas un asaras izskiezam bez jeegas. |
| PitonsO |
2002-11-22 01:38:12.857 |
domaat tocjno nav veseliigi
bet mees tachu daudz neveseliiga daram
kapeec? - mees esam vaji!!!!!!!!! |
| neko |
2002-11-22 05:34:56.780 |
| Es teiktu - domat vajag - un jo vairak jo labak. Tikai pec domashanas jaseko darbiem. Un domat ar vesu pratu vajag... jo tas par ko rakstibs bus vairak nevis domas bet -varishanas- emocijas... kas liek izdait kludainus, parsteidzigus secinajumus. |
| ladyice |
2002-11-22 11:27:01.733 |
| Jaa labs staastinjs, ar tiiras patiesiibas piemeeriem. man jau ljoti patika. un buutiibaa ta ir taisniiba, ka domaajam un domaajam un censamies izdomaat, kaa buutu labak riikoties, lai patiktu, lai neapniktu. un taa vienmeer...bez taa visa mekleejam arii zemtekstus tajaa ko otrs ir pateicis-kaapeec tika taa pateikts, ko gribeeja ar to pateikt??? varbuut vienkarsi jaabeidz tik daudz domaat un vienkaarsi jaadziivo un jaaibauda katrs mirklis. P.S. un ja gribas piezvaniit jaapiezvana, ja buus iistais tad sapratiis, ja ne tad taa varbuut arii ir labaak:) |
| nezināms |
2002-11-22 12:59:11.357 |
| Mazliet skumji, bet visbiežāk tā arī notiek...jo, ja kādu cilvēku iemīl - tad ārkārtīgi baidās viņu pazaudēt, bet tieši tāpēc visbiežāk arī pazaudē....bailes ko zaudēt- sev ļoti dārgu, laimes izjūtu ... ir ļoti cilvēciska īpašība...tikai reizēm mēs to aizmirstam |
| kisindzhera |
2002-11-22 17:08:47.873 |
| Mjaa, un shitaa abi divi domaa, ko otrs domaa.... Un taas domas aiziet galiigi shkjeersaam. Risinaajums, domaat jau arii kaadreiz vajag, bet, lai nemociitos ar jautaajumiem, vajag tieshi paprasiit. Sliktaak jau nepaliks. Lai kaada buutu atbilde, tomeer paliks vieglaak, nekaa mociities: kaa buutu ja buutu... |
| MONY |
2002-11-22 20:11:01.250 |
| Ebija, tieshi manas domas :) |
|
|
|
|
|
|
|
