Ieradumi

Katram no mums ir savi ieradumi. Daži ir izveidojušies pilnīgi neapzināti, un ja kāds pajautātu kāpēc mēs tā darām, mēs nemācētu atbildēt. Vienkārši tā esam pasākuši un lielu vērību tam neesam piegriezuši. Bet cik daudz no šiem ieradumiem aizņem mūsu laiku, un piepilda dzīvi. Kā tie ir izmainījuši dzīvi? Vai kādreiz esat padomājuši cik patiesībā tie ir jocīgi, Cik atkarīgi esam no tiem? Un kā reaģējam, ja kaut kas ierastajā ritmā mainās?! :)

No rīta saule iespīd manā logā. Pirmie saules stari sāk spīdēt acīs un es vēl miega varā ieskauta pagriežos uz otriem sāniem. Vēl tikai mazliet pagulēt. Es zinu, ka jāceļas un jāatdodas ik dienas darbiem, vēl vairāk visam ieplānotajam. Tik daudz kas ir jāizdara, bet vēl mirklīti gribas pagulēt.
Pamazām siltie saules stari sāk sildīt un man kļūst karsti. Es nospārdu segu, bet vēl cieši turu acis ciet. Taču tas nelīdz, jo tūlīt pat atskan modinātāja zvans. Tik spalgs un griezīgs, ka šermuļi pārskrien pāri kauliem. Es noskurinos un miegaina pagriežos uz otriem sāniem.
Vēl neceļos un dzirdu kā pa radio ik pa brīdim atskan patīkama vīrieša balss, kura noteiktā tonī paziņo laiku. 5,10 un tad jau 15minūtes pagājušas. Es zinu, man ir jāceļas un jāgatavojas šai dienai. Bet tāds slinkums. Varbūt pagulēt vēl ilgāk un pateikt, ka aizgulējos? Varbūt vienkārši piezvanīt un pateikt, ka esmu slima. Bet sirdsapziņa neļauj, nekad neesmu melojusi šefam, lai iegūtu kādu brīvu dienu. Pat slima gāju uz darbu. Tādā ziņā es esmu liels malacis, vai vienkārši stulbene.
Beidzot es pieceļos un ieeju vannas istabā. Paskatos spogulī un secinu, ka mati nav sagulēti. Mierīgi paceļu podam vāku un apsēžos...
Pēc tam aizeju uz virtuvi atveru ledusskapi un ilgi veros tajā. Tad atkal to aiztaisu un uzlieku vārīties ūdeni tējai. Tad vēlreiz atveru ledusskapi un sāku domāt, vai vispār man gribas ko ēst. Bet ieradums pasniegties pēc margarīna, pastētes un marinētiem gurķiem ir stiprāks par manu izvēli neēst. Ar ierastām kustībām es pagatavoju sev trīs sviestmaizes un nolieku tās uz šķīvja. Tad pagatavoju sev tēju un pieeju pie loga. Ēdot brokastis es vienmēr skatos laukā pa logu. Pretī man atrodas deviņstāvu māja, galīgi neinteresanta, taču man bija kaut kur jāskatās. Es vēroju skolniekus, kas steidzās uz skolu. Kā pretējā mājā istabās un virtuvēs iedegās gaismas, tad atkal nodziest.
Apēdot savas brokastis es krūzi nolieku izlietne, bet neizmazgāju. Un ieeju vannas istabā un vēlreiz paskatos spogulī. Nekas nav mainījies. Atgriežu siltā ūdens krānu un paņemu zobu birstīti.
Atkal ieeju istabā un pieeju pie skapja, brītiņu pasvārstījusies paņemu drēbes, kuras iepriekšējā dienā ir bijušas mugurā. Tad atveru apakšveļas plauktu un brīdi rakņājusies izvelku apakšveļu. Lēnām apģērbjos, jo zinu, ka laiks pietiek. Varu nesteigties.
Kad esmu uzvilkusi zeķbikses un svārkus es atkal aiztipinu uz vannasistabu. Atkal paveros spogulī un paņemu savu dezodorantu. Novelku Tkrekliņu ar kuru gulēju naktī, uzvelku krūšturi un džemperīti. Ar ierastu kustību Tkrekliņu iemetu gultā un sāku vilkt kurpes. Kad esmu apģērbusies, ieeju atpakaļ istabā, paņemu atslēgas, telefonu, visu to ielieku somiņā, pieeju pie radio un izslēdzu to.

Ienākot darbā es visiem smaidot pasaku "Labrīt!!". Un dodos uz ģērbtuvi. Tad taisnā ceļā dodos sev pagatavot ik rīta kafiju un tad apsēžos pie sava galda. Uzreiz izskatu savu e-pastu un tikai tad ķeros klāt saviem darbiem.

Viss, vēl 5minūtes un tad beidzas darbs. Ārā jau tumš un tik ļoti negribas iet kājām uz mājām. Visus savus darbus esmu atlikusi un vēlreiz pārbaudu e-pastu. Tad pieceļos un priecīgi nosaucu "Uz mājām!!" Mierīgi saģērbjos un eju mājās. Mājupceļš vienmēr liekas īsāks nekā turpceļš.
Ieeju vēl veikalā. Visu mājupceļu domāju, ko gatavot sev vakariņās. Ātri izvēlos kaut ko, ko ātri var pagatavot un dodos mājup.
Atverot durvis es dziļi ieelpoju sava dzīvkļa smaržu, it kā pārliecinādamās, ka tas ir mans dzīvoklītis. Atslēgas nometu uz gultas, kura palikusi nesaklāta un ieejot istabā ieslēdzu radio. Tad dodos uz virtuvi nolikt savus iepirkuma saiņus. Un tikai tad noģērbjos.
Vakariņām izvēlējos pelmeņus, tapēc uzliku vārīties ūdeni. Ieeju istabā un no somiņas izvelku telefonu, ko kopā ar atslēgām nolieku pie gultas. Tad novelku drēbes zeķbiksēs un apakšveļā aizeju atkal uz virtuvi. Tikmēr ūdens ir uzvārijies un es ieberu tajā pelmeņus. Atveru logu. Apmaisu pelmeņus un eju uz vannasistabu.
Ātri ieskrienu dušā, izmazgāju apakšveļu un zeķbikses. Uzsmērēju krēmus, lai nebūtu sausa āda un uzvelku savu īso vasarīgo kleitiņu, ko izmantoju kā halatu.
Tikmēr ir uzvārijušies pelmeņi, uzlieku sev uz šķīvja, pielieku klāt krējumu ar majonēzi un ar visu šķīvi eju uz istabu.
Ierāpusies gultā es mierīgi notiesāju savas vakariņas. Mirkli vēl padomājot un secinot, ka ļoti nāk miegs.
Tad mierīgi nomazgāju traukus. Ieejot istabā es novelku kleitiņu, uzvelku savu Tkreklinņu, aizdedzinu svecīti un izslēdzu gaismu.
Apgūlusies gultā es brīdi vēroju sveces liesmu. Tad pasniedzos pēc grāmatas mīkstos ādas vākos un pildspalvas. Ierakstu šīsdienas svarīgākos notikumus, savā dienasgrāmatā. Vēl mirkli pakavējos savās domās un tad nopūšot sveces liesmu es aizmiegu, lai atkal no rīta celtos un dotos uz darbu!!!