|
Viņi klusē, bet mēs....
autors: Sauleszakits |
lasīts 8208 reizes |
komentāri: 58 |
.....Pieradums
pie otra cilvēka kļūst par rakstura īpašību. Cilvēki nemainās. Vai tā
ir? Vai reizēm mēs neuzdodam sev jautājumus - šausmas, es sevi vairs nepazīstu,
ko šis cilvēks ir ar mani izdarījis. Mana rīcība vairs nav kontrolējama un
ir atkarīga tikai un vienīgi no šī cilvēka. Mani darbi neatbilst manai
iepriekšējai nelokāmai pārliecībai. Mani vārdi ir pretrunā ar manu izturēšanos.
Manas domas pielīdzināmas narkomāna atkarībai. Vai ir pieļaujams, ka otrs
spēj kontrolēt dziļāko morālo nostāju un manipulēt ar manu pasaules
uztveri?
Jā, reizēm mani pārņem šausmas, ka mana diena sākas ar telefona zvanu,
ar tā gaidīšanu, ar otra cilvēka pateiktiem vārdiem. Un diena var arī nesākties,
ja otrs to ir piemirsis izdarīt. Tu sēdi un pie sevis nemitīgi atkārto : nē,
nē, es to nedarīšu, man tas nav vajadzīgs, lai pats zvana..... Bet galu galā
- kādēļ sevi mocīt, paņem klausuli un pirksti jau paši spiež attiecīgos
taustiņus. Iemesls varbūt arī uzradās, ja jau cieši piedomā, tad var
izrakt kādu "bezgala svarīgu" jautājumu, ko uzdot. Sliktākajā gadījumā
- tas ienāks prātā jau brīdī, kad atskanēs signāls telefona klausulē vai
arī atsitīsies pret atbildes pirmajiem teikumiem. Cik maz cilvēkam reizēm
vajag! Un kādēļ gan to pie sevis neatkārtot brīžos, kad šķiet, tuvojas
pasaules gals, ja nesaņems kāroto lietu?
Tā gan ir vispārzināma patiesība, ka cilvēkveidīgo būtņu vēlmes ir
nesamērīgas un nav sarindojamas pēc svarīguma, steidzamības, vēlamā
apjoma vai izpildīšanās ātruma. Reizēm tu būtu ar mieru atdot pusmiljonu
par šokolādes tāfelīti, bet nekas neaizliedz ar skatienu pavadīt garāmbraucošo
mersedesa kabrioletu vai sapņot par ieslīgšanu Enrique Iglesias skavās. Un
cik liela nozīme ir kaut pateiktam teikumam, kad šķiet, ka pie muguras plivinās
spārniņi un tu tā vienā mierā lidinies pārdesmit centimetrus virs zemes.
Vieglas trīsas kā atmiņu vēsmas par burvīgiem brīžiem spēj atsaukt nejauši
uzvēdīts aromāts, mūzikas skaņas, daži vārdi vai mazas ainiņas. Cilvēku
sajūtas ir kā smalks instruments, kas atsaucas uz pieskārieniem jūtīgās
vietās.
Bet ar tām asarām ir kā ir. Vissmieklīgāk, ka lielā gaudošana uznāk
par pavisam nenozīmīgām lietām - laikam jau ir tā, ka tas emociju katliņš
sāk iet pāri pēc viena lieka piliena. Un tad nu iet vaļā sevis žēlošana,
noniecināšana un nosodīšana. Apstākļu nolādēšana un niknums pret gandrīz
vai iedomātu personāžu. Iespējams, ka tā cilvēka pāridarījums nebūt nav
klasificējums kā morālais kaitējums, bet ja nu reiz emocijas ir tā sakāpinātas,
tad tas, tā teikt, ir kā sāls un pipari pie ēdiena. Katrs vārds un kustība
tiek izskaidrota visnožēlojamākajā gaismā. Atmiņas savijas kopā ar iedomām
un robežojas ar vieglu vājprātu. Oi, ka vienreiz šādā stadijā nonākt aci
pret aci ar šo cilvēku. Iedomās un klusumā parasti tiek izspēlēti tādi
dialogi, ka istabas sienas gluži vai plaisā un pāri plūstošā niknuma un
agresivitātes. Nē, traukus parasti neplēšu un skaļi nekliedzu. Manas dusmas
aprobežojas ar līdz iznīcībai sakoncentrētos indīgos teikumos izteiktiem pārmetumiem,
kas gluži kā kodolbumbas kodols koncentrē visu manu emocionālo stāvokli.
Reizēm gluži vai žēl, ka tas paliek tikai manās iedomās un realitātē
izplūst tikai nožēlojamas lauskas no milzīgā niknuma bļodas. Pēc tam jau
sevi parasti mierina ar domu, ka nepateiktais ir labākā izvēle, jo nevar
nekad zināt, vai pateiktais nebūs vēlāk jānožēlo. Ar vārdiem cilvēku
var ievainot vēl spēcīgāk, nekā fiziski (nu, ja - kodolbumbu jau parasti
pret vienu cilvēku nemērķē, pietiek ar visparastāko šaujamieroci). Palīdz
tikai pašiznīcinoši vārdi "Vai tu to gribētu dzirdēt? Vai tiešām viņš
ir to pelnījis un vai esi pārliecināta, ka viņa rīcībai ir tieši tāds
izskaidrojums, kāds tas ir tavā iztēlē? " Visbiežāk jau palīdz pāris
lēni ievilkti elpas vilcieni un nevajag pat skaitīt līdz desmit. Jo vētra
norimst neko nesagāžot. Kārtējā melnā skrambiņa dvēselītē. "When
you are close to tears - remember, someday it will all be over...."
Smeldzīga balss vieš vārgu cerību....
|
<< atpakaļ |
|
Komentāri [0-20] |
|
Minchux |
2002-08-13 18:58:55.983 |
Mjaa,arii man ir kas ljoti paziistams bijis nereizi vien dziivee un katru reizi kad ta ar mani atgadaas es sev saku:-daargaa lai taa buutu peedeejaa reize un neljausi Tu sevi mociit. Taa nu ir iznaacis,ka es esmu iesaakusi lasiit psihologjiskas graamatas par sievieshu un viirieshu attieciibaam. Taas ir pilnaa nopietniibaa uzraxtiitas,bet paarsteidzoshi,pat smiekliigi patiesas. Cilveeks sevi var novest liidz izmisumam un gandriiz vai izraudaat visu savu dziiviibas sulu tikai taadeelj ka dazjas dienas nav sanjeemis neko uzmaniibu apliecinoshu no otra.Bet patiesiibaa,no malas uz to visu paskatoties,tanii briidii kad ir shii zinja pienaakusi,pavisam nesenaa pagaatnee pats cilveeks sev shkjiet smiekliigs... a ko padariisi;)?! |
Tiptops |
2002-08-13 20:32:22.950 |
kad cilveeks iemiileejies, vinju vada nevis praats, bet emocijas... un lai cik daudz tev buutu otrs cilveeks, vienalga vinsh tev pietruukst, tev vinja ir par maz... mees speram soli un gaidaam no otra to pashu... un ja naf, tad rodas aarkaartiigais diskonforts, gan dusmas, gan paarmetumi sev, gan greizsirdiibas murgi... mekleejam vietu, lai no visa taa nosleeptos, bet dazhaadi atminju fragmenti atkal un atkal uzjunda nospiedosho sajuutu. Shausmas cik daudz muljkjiibu cilveeks var sastraadaat shaados briizhos!
... Paiet kaads briidis, tikshanaas, paarmetumu laviina... klusums... vaars smaids... miers maajaas.. un izraadaas viss kas manaa melnajaa tukshumaa noticis ir tikai paarpratumu virkne, bet atliek tikai uz mirkli shkjirties un saakas viss no gala.
... Laikam ejot viss shajaa pasaulee savstarpeeji piesliipeejas un saakotneejaas nesaskanjas liekas tik tik smiekliigas, bet var jau buut, ka ir pagaajusi miilestiiba... taas vietaa ir naacis privaatiipashniecisks pieradums, veesa, ar praatu analizeejama pienaakuma sajuuta, pragmatisks dziives plaanojums... nezinu, kas tad ir labaak? Vai straujsh nevaldaams un neprognozejams strauta skreejiens, vai staavosh un sasmacis uudens... |
[ENDOS] |
2002-08-13 22:00:27.340 |
Ir taada lieta kaa apmaatiiba un nelaimiiga... vienpuseeja miilestiiba.... luuk arii staasts.... |
biab |
2002-08-14 14:03:56.607 |
Lieliski uzrakstiits. Tik smeldziigi... |
MezonigaKake |
2002-08-14 15:04:33.653 |
Smeldzigi...
Skiet ari es esmu izdzivojusi lidzigu stastu.. varbut ne tik smeldzigi, bet tema ta pati.
Un sobrid esmu sapratusi, ka vieniga vaina, kadel visas tas sapes, domas asaras - ir tik vien ka trukstosas parliecias par sevi, par si otra cilveka lomu mana dzive un otradi.
Jo saubas kave tev sevi izpaust, saubas rada saubigas domas, saubas kave dot - un rezultata viss samudzinas, apstajas, un.. izbeidzas...
NJaa.. Dievs dod visiem atteicibas veidot tik skaidri un gaisi un bez skersliem! ;))))) |
neredzams |
2002-08-14 15:46:18.263 |
Ko jus ccikstat visi. Patiekssu savas domas. Patiesiiba ir tikai viena. Pieradums ir stipraaks dazzreiz par miilestiibu. tas nav nekas traks un man pie kaajas ko juus te rakstat. |
neredzams |
2002-08-14 15:48:39.560 |
Un vispaar sievietes ir krietni vairaak tendeetas uz pieradumu nekaa uz miilestiibu. Pieradums priekss vinnam ir pirmajaa vietaa miilestiiba ir otrajaa vietaa. Vienkaarssi vinnas vaardu pieradums un miilestiiba kautkaa parasti uzskata par vienu un to passu un neredz atsskkiriibu.Un zzeel bet taadu sieviessu ir tik daudz ka bail metaas un zzeel vinnas. |
Veritus |
2002-08-14 15:50:59.327 |
Pie kuras kājas, - neredzams? :?o
- - -
Pieradums ir maza nāve:
"Tu esi varbūtība
ar plusa zīmi
Bet, kad vienādojies ar nulli
Tu aizej nebūtībā..."
Tikai stāstiņš jau gan, draugi mīļie, nav par pieradumu... Pārlasiet vēlreiz, bēdulejas! |
misame |
2002-08-15 09:45:55.187 |
Meegjinaaju izlasiit 3 reizes. nevienaa neizdevaas tikt taalaak par pirmajiem dazhiem teikumiem. Kaut kaa drausmi smagi uzrakstiits. |
malduguns |
2002-08-15 11:28:22.937 |
paziistama situaacija
no vienas puses - nomierinosi, ka es neesu vieniigaa taada nenormaala raudule. bet taa jau nevar dziivot. vai kaadam ir kaada ideja, kaa apstaaties, kad juuti, ka kaut kaada siikuma (kas tajaa briidii liekas briesmiigs paaridariijums)deel saaksies asaru un paarmetumu pluudi. |
nezināms |
2002-08-15 13:26:13.623 |
Miiljie, taada ir dziive, un katrs to uztver savaadaak.....un ne visi par to runaa.....Dziivosim talaak:) |
sauljuks |
2002-08-15 13:43:44.403 |
malduguns, aizskaiti liidz 30...:) kaut vai skalji... ja juuti ka dusmas tuuliit noslauciis visu savaa celjaa, saac skaitiit: 1, 2, 3, 4... ...vai arii apgriezies un aizej, bet vispaar jau tas uz shito neattiecas...:) ...Nedriiks pieljaut situaaciju, ka kaads paar Tevi valda! Ir jaasaglabaa sevi kaa personiibu... tas ir pats galvenais, jo savaadaak kljuusti par eenu... par beigtu zivi, kas peld pa straumei... |
karluxa |
2002-08-15 15:04:57.687 |
katraj graamatinjaj ir savs liktens... |
noela |
2002-08-16 10:36:50.607 |
iluzijas iluzijas un velreiz iluzijas, vienkarshi nav drosmes pielikt punktu... Tev nau vajadzigas tadas attieciibas..... |
sniegbaltiiteMIILLA |
2002-08-16 16:01:13.250 |
Jaa sskkiet, ka tikai skaistaas filmaas un pasakaas abi viens otru saprot,atbalsta, miillo u.t.t.Lai cik skumji arii nebuutu, bet arii man naakas atziit, ka sievietes tomeer speej miileet ar visu sirdi un ne tikai pirmo paziissanaas meenesi..Bet kaa tad ir ar viiriessiem?Taa vien sskkiet, ka lielaako viiriessu vairaakumu tomeer muusdienaas vairaak interesee tas ko raksta ar 3 burtinniem...Un lai To ieguutu vinni gatavi pat MIILEET...!protams, vinnu izpratnee...Saakums vienmeer ir kaa skaista dziesma...liekas ..nu ssoreiz beidzot ir tas iistais un vieniigais...Bet ne kaa ...Iet laiks un izraadas, ka no vilka muukot esi pie laacca nonaakusi...Taa nnu ir...Un ko viiriessi par to visu saka???Lielaakoties pie vainas ir vecums...>ko tad tu vari no manis gribeet..man tikai...neesmu veel nobriedis... Jaajautaa:bet visam citam gan esi???Saakumaa biji gan nobriedis...No vienas puses jau labi ka taa, jo vismaz , ja reiz tiessaam gadiisies labaaks, tu speesi vinnu noveerteet un miileet veel stipraak, protams, ja veelreiz buusi atllaavusies riskeet ar to, ka vari tikt saapinaata liidz pat savaam kaulu smadzeneem...Bet visa dziive jau veel priekssaa un kas lai zina ..varbuut peec 10 gadiem to visu atcereesies, kaa mazu negadiijumu un starosi laimee ...Varbuut tas jau buus veel driizaak...Kas to lai zina???Cereesim uz skaidru debess velvi, varaviikstnes tiltiem un jaanntaarpinniem zaalee...gan jau veel atjaas Tavs princis duumakaini baltaa zirgaa ar mazu rudzupukku pusskkiiti rokaas... :))))) |
Akuna_Matata |
2002-08-16 20:33:30.840 |
Luuk, mana kliiniskaa aina 1.5 gada garumaa!!! Murgs pa visu gjiimi.
Nav meenesis, kopsh nodariiju Sauljuka ieteikto, 100% pareizi bija.
A bet staasts ir uz to pusi, ko [ENDOS] saka. Es formuleetu shaadi: nelaime, ka vienam vairaak vajag. Nelaime, ka viens vairaak speej.
Vajag 1.5 gadus, lai saprastu ko banaalu un pliekanu- tas otrs nevelk, vinsh nevar, vinjam nevajag. Izraadaas, ka otrs putrojas tai liimenii, par kuru Neredzams klaasta.
To visu man naacaas saprast manaa cieniijamaa vecumma, mulkjis gatavais.
P.S. Par otru spriezham peec savas sabojaatiibas pakaapes. Ilgs laix paiet, kameer pielec, ka dura peediigaa. |
puiselis |
2002-08-19 07:47:04.483 |
Blin es taa tagad juutos f.... jau otro nedeelju! |
puiselis |
2002-08-19 07:48:47.450 |
Tikai nejuutu dusmas pret to cilveeku varbuut tas ir slikti? Nezinu. |
Blondy |
2002-08-19 14:29:06.060 |
Jaa,it kaa ljoti pamaacoshi......bet visi savaa muuzhaa vismaz vienreiz ko taadu piedziivo.......Saapiigi un tas jau nekur nepazuud ar laiku tas mazliet notrulinaas un taas izjuutas vairs nav tik asas.......Buutiibaa ,kaa viirieshi taa sievietes veelas tikai vienu-savstarpeeju sapratni visos iespeejamos staavokljos,un neviens jau it kaa tiishi negrib otru saapinaat un arii pats to izjust negrib,bet dziive ir sarezhgjiita un ja zinaatu kur nokritiisi,salminjus sev paklaatu...... |
inesep2@one.lv |
2002-08-20 12:02:15.530 |
neko jaunu jau nepateiksu, bet tas ir kaut kas pazistams.kad pats vairs netiec ar sevi galaa un esi pilniibaa atkariigs no otra |
|
|
|
|
|
|