|
|
Draugs dienē...
| autors: Inga* |
lasīts 8559 reizes |
komentāri: 170 |
 Katra zinām kādu
skumju stāstu, kad mīļotais devies armijā vai naudas peļņā uz ārzemēm.
Ilgstoša prombūtne liek šaubīties, dod vietu vientulībai un skumjām. Dzīve
piespēlē izdevību un tu atrodi vai tevi atrod. Bet var arī savādāk...
Var atrast mīļāko.
Vientulības un fiziskas vajadzības vadīta, izvēlējos savu ceļu. Kaut arī
nevēlējos krāpt, citu iespēju neredzēju. Bija jāatrod kāds, kas spētu
sniegt to ko vēlos. Ieslīgšana darbā un nopietnāka pievēršanās mācībām,
kā to ieteica draugi, nesniedza vēlamos rezultātus. Ķēros pie telefonu grāmatiņas.
Izrakstīju visus "bijušos". Sadalīju pa kategorijām, katram
pievilku plusus un mīnusus. Veidoju atlasi, līdz saraksts saruka līdz diviem.
Tajā pašā vakarā aizsūtīju abiem SMS. Tas nebija klajš uzaicinājums,
vienkārši apjautājos, kā veicas un izteicu vēlmi satikties. Atbildēja abi.
Es mīlu savu draugu. Viņš ir pats jaukākais vīrietis, ko man nācies
satikt. Ideāls vīra un tēva paraugs. Bet ar atmiņām ķermeni nepabarosi.
Tikšanās reizē abus iepazīstināju ar situāciju un pateicu, ka vēlos
attiecības bez nākotnes. To spēja akceptēt tikai viens no pretendentiem. Viņš
- ārzrmnieks, precējies ar latvieti.
Ar draugu starpniecību vēl viens bijušais draugs bija uzzinājis par jauno
situāciju. Viņu tikko bija pametusi draudzene, un viņš bija nolēmis
atjaunot kādreizējās attiecības. Bet ar to nepietika. Dzīve sarežģījās
vēl vairāk, kad pie apvāršņa parādījās sen aizmirsts, īsas aizraušanās
objekts, Apolona vārda cienīgs elektriķis.
Katrs no viņiem apmierināja manas vēlmes savā veidā. Tas nebija tikai
sekss. Tās bija sajūtas un emocijas, eiforija un bezgalīgu mirkļu kopums...,
līdz brīdim, kad vairs nespēju izšķirt. Sāka jukt vārdi, teiktais un darītais.
Jaunu zeķu un apakšveļu komplekti, nemazgāti trauki, netīras gultasveļas
kaudze, atkritumos tikai pudeles... Absolūts virpulis, visi vakari aizņemti, mācības
atstātas novārtā, darbā nogurusi un salauzta. Paralēli uzturēju kontaktus
ar draugu, rakstīju vēstules, sazvanījos, katru dienu apmainījāmies ar SMS.
Meli un izlikšanās, krasas garastāvokļa maiņas, histēriski smiekli un
asaras vienlaicīgi...
Stop!
Vientulība, daudz dziļāka un nepanesamāka par to, kuras dēļ visu to sāku.
Iekšējs tukšums un emociju vakuums.
Nē!
Bet viņi to nesaprata. Neatbildēti zvani, SMS kaudzes, klauvējieni un
kliedzieni trijos naktī, garas izskaidrošanās, strīdi...
Jauns dzīvoklis, jauns telefons.
Es atradu spēku, lai saņemtos. Tikšanās reizē es draugam, sameloju pēdējo
reizi. Tas nav tā vērts.
Mana vientulība ir tikai manas atmiņas un skumjas. Man tās vajadzēja dalīt
ar vīriešiem, kam pašiem to bija gana. Mana vientulība ir manī.
Miers, harmonija un sirds siltums ķermeni baro vairāk, kā vīrieši. Es biju
tik tuvu, lai zaudētu visu - sevi un savu mīlestību.
|
| << atpakaļ |
|
| Komentāri [0-20] |
|
| veeja slota |
2002-05-03 08:49:12.280 |
| :) nu ko te teikt...labi , ka taa. Bija veerts visu izjust, lai nonaaktu pie veertiigas atzinjas:) |
| Rego |
2002-05-03 10:41:27.403 |
| Labāk vēlāk nekā nekad. Cilvēkam jau laikam vajag pieredzēt daudzko, pabūt atšķirīgās situācijās, lai varētu tās salīdzināt, saprast kas pareizi, kas nē. Man prieks ka Ingai izdevās to visu pārtraukt. |
| kul@inbox.lv |
2002-05-03 12:39:59.187 |
| mana draudzene nespēja pārtraukt to ko bija iesākusi kaut arī es biju viņai visu laiku blakus. Un es izdarīju mūsu attiecību eitanāziju. |
| nemos |
2002-05-03 13:57:43.107 |
| Vienīgais kas šai stāstā likās uzmanību piesaistošs ir tas ka tas viss notika līdz 21 gadam. Man pašam šinī vecumā vēl jaunības romantisms nav no galvas izlidojis, bet te jav tāda dzīves proza, un dzīve patiesībā tiko sākas. Jācer vienīgi ka gūtā atziņa ļaus uzsākt to no tīras lapas atstājot visu lieko pagātnē. Jāsaka ka arī īsti nēesu drošs ka attiecības ar draugu nav jav zaudētas, patiesībai tādā vai citādā veidā tik un tā būs jānāk gaismā, un ja ne tad varbūt pat ļaunāk jo nekur jav nezudīs te pat vien lidināsies ap sirdsapziņu. |
| pribambas |
2002-05-03 20:13:14.750 |
| Dažiem vajag caur to iziet, bet dažiem nevajag. |
| nezināms |
2002-05-03 23:35:45.233 |
| dashkaart meloshana ir vieniigais liidzeklis lai izdziivotu |
| Rego |
2002-05-04 09:36:58.937 |
| Nepiekrītu - melošana ir situācijas glābšana, t.i. dzīvošana šim mirklim. Bet pienāks jau arī rītdiena. Un izdzīvot melojot, manuprāt, var tikai prāts, bet ne sirdsapziņa. Bet cilvēks bez sirdsapziņas ?... nestādos priekšā. |
| _magone |
2002-05-04 10:21:19.217 |
ir jau tā.... viiriešiem liekas ka tiem sekss ir svariigs, bet mums tas var nebūt, jo redz, esam tīkamākas šķīstas...
arī es esmu gājuasi pa tavām pēdām, tikai pārtraukt vēl joprojām to navaru, kau ļoti ļoti gribu!!! |
| sitra |
2002-05-04 13:59:53.497 |
| shai gadiijumaa buus vietaa teiciens - "kas par daudz, tas par skaadi", vajadzeeja apmierinaat tikai to fiziologjisko nepiecieshamiibu nevis nodoties paarmeeriibaam, tad viss buutu OK. |
| fragile |
2002-05-05 11:01:45.437 |
| melo tikai vaaji cilveeki. imho shii rakstiitaaja ir/bija vienkaarshi shljauka. |
| kaada tam noziime... |
2002-05-05 12:14:43.717 |
| netiesaajiet un netapsiet tiesaati.. fragile, tu esi paarliecinaata, ka vari mest akmeni? |
| Lajs |
2002-05-05 17:29:48.497 |
Jā! Lasot Tavu dzīves stāstu, man atmiņā atausa pārdomas "Attiecības tīklā - stāsts iz dzīves". Izvērtās viedokļu cīņa starp tiem, kas aizstāvēja Maju un starp tiem, kas noliedza. Liekas Ka Tavs raksts arī būs ļoti pretrunīgs. Iedomājoties Tevi, kā savu draudzeni, sievu, mīļoto vai kā savādāk, man personīgi vienīgais, kas šai stāstā nav pieņemam ir tas, ka Tu sāki apzināti melot. Tu nēsi neviena cilvēka privātīpašums un ja vēlies saņemt miesisku tuvību laikā, kad to nesaņem no mīļota cilvēka, tad rodi citus risinājumu, ko Tu arī meklēji. Vienīgi nesaprotu, kāpēc šeit bija jāmelo?
Tikšanās reizē es draugam, sameloju pēdējo reizi. Šai teikumā, manisprāt, Tu iesiti vēl vienu naglu Jūsu Mīlestības zārkam. Ja viņš spēs pieņemt Tevi tādu, ka esi (šai vecumā ar paaugstinātu tieksmi pēc miesiskās tuvības), tad spēsiet tuvoties un saprast labāk viens otru. Ja Tev jāmelo savam partnerim, tad domāju, ka tuvās attiecības iet uz bankrotu. Es vienreiz pamēģināju melot, pēc apkārtējo lūguma un tādā veidā nogalināju pēdējo uzticēšanos un ticību. Savu apzināto melošanu un pakļaušanos apkārtējo viedoklim, ka tā drīkst darīt, tač nedrīkst tā runāt, uzskatu par smagāko pāri darījumu savai mīļotai.
Lai Tev veicas un izdodas būt laimīgai Jūsu mīlestībā.
|
| Lajs |
2002-05-05 17:51:47.047 |
Vēlos savam viedoklim pievienot vēl pāris domu graudus, kas nav manējie, tač kuriem es pilnībā piekrītu. Autoru nezinu, tač domas rosinošas...
Uzticība.
Uzticība - sāpīgs jautājums. Labā nozīmē par uzticību parasti sauc kaut ko diezgan strīdīgu - pienākumu būt par otra laulātā privātīpašumu un aizliegumu pilnvērtīgi mīlēt vēl kādu cilvēku ārpus ģimenes.
Vai par neuzticīgu drīkst saukt cilvēku, kas mīl laulāto, kas vajadzības gadījumā vienmēr atradīsies blakus, atbalstīs, sasildīs, bet pie tam kādā citā brīdī dāvās mīlestību un aplaimos kādu citu cilvēku?
Notiek acīmredzama jēdzienu jaukšana. Ar uzticību mēs saprotam pazīmi, nosacītu rādītāju, kam īstenībā ar uzticību nav nekāda sakara. Mums tā ir: mīlestības trūkums ārpus ģimenes.
Var, piemēram, kā uzticības kritēriju pieņemt pieprasījumu nedzert alu. Nedzer - tātad mīl - uzticīgs vīrs; iedzēra aliņu - krāpnieks
Šī situācija ir tik pat absurda, kā pieprasījums - nemīlēt nevienu citu kā tikai sievu(vīru).
Vai var nosaukt AIZRAUŠANOS par NEUZTICĪBU tikai tāpēc, ka tā ir kādam neizdevīga? +
|
| Lajs |
2002-05-05 17:53:24.233 |
+ Tieši tāpat vīru no sievas var "attālināt" futbols. Ko tad? Aizliegt vīram skatīties (spēlēt) futbolu, bet aizlieguma pārkāpšanu uzskatīt par krāpšanu?
Katram brīvam cilvēkam ir tiesības uz aizraušanos, hobiju. Bet, ja vīrs skumst vientuļš, izsalcis, nespējīgs sevi pabarot, tad jārunā ar sievu, jāpaskaidro savas problēmas. Tas ir daudz gudrāk, nekā viņu nomelnot vai lamāt.
Tik pat liels novirzošais faktors ir bērns. Sievai, piedzimstot bēbim, vienkārši nav vairs tik daudz laika un spēka, ko veltīt vīram. Problēmas risinājums ir ļoti vienkāršs - ja abi laulātie mīl bērnus, bērniņš būs nevis attiecību sagrāvējs, bet gan veicinātājs. +
|
| Lajs |
2002-05-05 18:26:20.873 |
+ Tādejādi - jebkura aizraušanās var stiprināt ģimeni, ja vien tā kļūst par kopīgu aizraušanos. Vīram iepatikās jūsu draudzene? Brīnišķīgi, jo tā ir jūsu draudzene, un jūsu draudzība trijatā kļūs tikai stiprāka! Sievai kāds iepaticies? Iepazīsties ar viņu, un saglabāsi sievu, ģimeni un iegūsi draugu.
Šādu attiecību variantu var uzskatīt par mežonīgu, nepieņemamu. Bet ir taču ģimenes, kas tā dzīvo, un dzīvo interesanti!+ |
| Lajs |
2002-05-05 18:26:52.763 |
+Norunas jautājums.
Principā jau uzticības jautājums, tā pat kā visi citi, ir labi risināms ar laulāto savstarpējo norunu. Lai ko abi norunātu, ja tas tiek izpildīts un abus apmierina, problēmu nebūs. Galvenais nosacījums - jautājumi jāuzstāda pareizi. Nevis vispārīgs jautājums: "Mēs viens otram būsim uzticīgi! Vai ne?" Bet gan konkrētāk: "Kas mums ir pieņemams un kas nē?" Teiksim, vai vīrs drīkst darbā vai atpūtā būt tuvās attiecībās ar citu sievieti? Kādreiz, kad sieva nav klāt, apkampt kādu citu sievieti ap vidu? Nobučot uz vaidziņa? Bet cik cieši svešu (nosacīti, bet ne sievu) drīkst spiest sev klāt dejojot? Kas mums ir UZTICĪBA un kā izturēties pret neuzticību?
Tradicionālās ģimenēs nekādu norunu par šo tēmu nav. Kā likums, katrs laulātais sev grib lielāku brīvību un cenšas ierobežot otru maksimāli. Tas vispār ir egoisms, nevis mīlestība! Laimīgākās ir tās ģimenes, kur vīrs un sieva savās jūtās, kontaktos, aizraušanās ir brīvi, bet augstu vērtē ģimeni, un, ja vispār kādu ierobežo, tad tieši sevi pašu, nevis otru. Savukārt greizsirdība ir nevis mīlestība, bet gan egoisma un muļķības pazīme. Īstenībā - tas, kas ir greizsirdīgs - tas arī ir vainīgs. Bet no otras puses - nevajag spēlēt uz nerviem, provocējot greizsirdību.
Rūpes par uzticību nav laulātā kontrolēšana, bet gan rūpes par attiecību kvalitāti, pastāvīga vēlme un centieni būt vajadzīgam un interesantam priekš otra.
Būsim reālisti - uzticība ģimenē ir svarīga, bet nevis pati par sevi, bet gan kā pazīme tam, ka attiecībās viss ir kārtībā. Tāpat kā neuzticība nav iemesls, lai šķirtos, bet gan iemesls nopietnām pārdomām par laulāto attiecībām. Neuzticībā, kā likums, vainīgs ir nevis tas, kurš krāpa, bet gan tas laulātais, kas nerūpējās par ģimenisku siltumu, kas nemācēja otram kļūt vienīgais. Bet vēl gudrāk ir nemeklēt vainīgo, bet gan sakārtot attiecības.
Reti, bet mēdz būt nejaušas krāpšanas. Diemžēl tādos gadījumos ģimeni izjauc MORĀLE. Vīrs krāpis
Sieva jau varētu piedot, bet morāle skan - kā gan |
| dj |
2002-05-05 22:52:41.747 |
| Drosmiigi,bet vai saskanjaa ar sircapzinju?Zinu ka sapeeja un saap ,bet arii taada ir dziive.Nedomaa ja esmu puisis ,ka esmu savaadaaks,lai arii savaa zinjaa esmu.Vienkaarshi Tev netraapijaas iistais kursh saprastu situaaciju ,jo piekritiisi ka Tevi saista konkreeta tipa viirieshi un Tu savukaart vinjus .Taadeelj ne visiem ir lemts laist pa "kreisi" nemelojot,saskanjaa ar vispaareejiem sabiedriibas standartiem ,ceru ka tagad speej sadziivot ,jo ir jaasadziivo .Vai ne? Taada ir dziive,lai veicasn ! |
| Seskugans |
2002-05-06 03:41:28.123 |
| Heeeee, vai es arii veel nevaru pieteikties, man kniebties patiik:))) |
| Inga* |
2002-05-06 10:37:00.327 |
Vai pareizaak buutu izstaastiit? Nedomaaju viss. Variet teikt, ka esmu gljeeva bet es neveelos viņu zaudeet. Meli sho mirkli ja ne noveersiis, tad vismaz attaalinaas gan!
Vinjsh pateica: "neuzticiiba ir vieniigais, ko es nekad tev nevareetu piedot" ... un es saneloju!
Jaa man ir tikai 21 gads, bet esmu izgaajusi pietiekami lielu dziives skolu, man ir bijushi aptuveni 25 vīrieshi ar kuriem esmu guleejusi. Vai tas ir labi vai slikti, nekad neesmu filozofeejusi, vienkaarshi esmu dziivojusi un nekad neko neesmu nozjeelojusi. Visas kljuudas mani ir maaciijushas un censhos taas nekad vairs neatkaartot. |
| nezināms |
2002-05-06 11:59:04.577 |
| nu seit es jau tev nepiekritu ta jau nevajadzeja, ja tu viinu mileji tad jau nu to laiku jau var paciest kaut vai sevi apmierinot, tas tak nav gruti, ne jau 10- 20 gadus butu jagaida (aita) |
|
|
|
|
|
|
|
