|
Mīla un naids
autors: Sensenmann |
lasīts 13299 reizes |
komentāri: 113 |
Žēlsirdību
drīkst izrādīt tikai pret tiem, kuri to pelnījuši. Nedrīkst mīlēt visus,
jo smieklīgi uzskatīt, ka tas ir iespējams. Līdzko jūs mīlat visu un
visus, tiek pazaudēta dabīgā analīzes un izvēles iespēja, kā rezultātā
pārvēršaties par nespējnieku reālu situāciju un cilvēku analīzē. Ja ar
kaut ko sāk rīkoties pārāk vieglprātīgi, tā tas zaudē savu īsto jēgu.
Tieši tādēļ ir jāmīl ar visu savu būtību tie, kuri to ir pelnījuši,
bet ienaidnieki jāsoda nevis "jāgriež tiem otrs vaigs".
Mīla un naids ir divas visspēcīgākās emocijas, kuras ir dotas cilvēkam.
Tērējot mīlestības emocijas uz visām pusēm, īstenībā tiek aplaupīti jūsu
vistuvākie cilvēki, kuri nesaņem to, ko būtu pelnījuši. Tāpat nepamatoti
apspiests naids var radīt emocionālas problēmas, jo tas jau nekur nepazūd,
bet saglabājas mūsos iekšā. Visiem ir zināms, ka "vadzis lūzt",
kad tas pilns, tādēļ padomājiet par savu nākotni, ja vienmēr un visur
apspiedīsiet īsteno būtību, kā arī vai kādā brīdī necietīs jūsu
vistuvākie. Tieši abu šo emociju atbrīvošana ļauj cilvēkiem sabalansēt
savas attiecības ar apkārtējiem un nostāties uz emocionālā līdzsvara ceļa,
kas automātiski uzlabos arī fizisko kondīciju, jo sen nevienam nav noslēpums,
ka fizisko problēmu pamatā ir emocionālie faktori.
Ļoti jauki jau skan, ka mīla stiprāka par naidu un gaisma par tumsu, tomēr
patiesā realitāte ir pilnīgi cita - visam ir jābūt līdzsvarā! Saistībā
ar mīlu un naidu diskusijas parasti ir neauglīgas, jo katra uzskata argumentēšanai
var atrast "neapgāžamus" pierādījumus, tomēr, ja mēs uz to skatāmies
kā uz diviem pretpoliem, tad būtību atklāj arī citu pretpolu analīze. Tādēļ
paņemsim acīmredzamo - gaismu un tumsu. Nesākšu analizēt katra šī faktora
plusus un mīnusus, jo tam varētu nepietikt arī ar daudziem gadsimtiem, bet atļaušos
uzdot vienu jautājumu: "Kas notiks, ja iestāsies mūžīgā gaisma vai mūžīgā
tumsa?" Šādā situācijā atbilde ir viennozīmīga - dzīvība tādā
formā kā tā eksistē pašlaik izmirs. Bet kurš grib labprātīgi iet bojā
un vai kāds var paredzēt vai jaunradītā dzīvība, kas pielāgosies
jaunajiem apstākļiem, ja vispār tāda būs iespējama. Būs labāka vai sliktāka?
Ja mēs šos pretpolus pārveidojam kā plus un mīnuss, lai apskatītos no
zinātniskā viedokļa, tad redzam, ka absolūti viss sastāv no pozitīvi un
negatīvi lādētām daļiņām - jebkurai enerģijas formai vai matērijas
formai "pievienojiet vai noņemiet" kādu no lādiņu veidiem un jūs
iegūsiet ko citu ar pavisam citādām īpašībām. Ja vienu lādiņa veidu iznīcināsiet
pilnībā, otra nespēs eksistēt. Tāpēc padomāsim vai dažādi sabiedrības
un reliģiju uzspiestie kanoni un nosacījumi neved mūs pretī iznīcībai. Tas
protams nenozīmē, ka jādara viss, kas ienāk prātā, jo savaldība ir
nepieciešama - tā varētu simbolizēt šo tiltu starp galējībām un
pretpoliem. Tieši savaldība un spēja kontrolēt (bet ne apspiest) savas
emocijas ir pareizais ceļš, kā rezultātā jūsu mīlestību un naidu saņems
tie, kuri to ir pelnījuši, nevis kuri trāpīsies attiecīgajā laikā jums pa
ceļam.
oHo piebilde: Kas tā par bildi ? Sorry, nekas labāks par
divu pretējo stihiju tēmu neatradās...
|
<< atpakaļ |
|
Komentāri [0-20] |
|
Tifanija |
2002-03-16 10:23:10.327 |
Ar to miilestiibu ir sarezhgiiti - muzhiigs nav nekas, iznhemot vecaku, tuvinieku milestiibu...tachu milestiba pret otru cilveeku - viriesha un sievietes attiecibu interpretacijaa - ir tikai salidzinoshi iisu briidi....kamer ir aizrautibas, abpusejas ieinteresetibas stadija...kaislibas. Ienak ikdiena, rutiina - un tur mirst shiis sakotnejas izjutas..paliek vien cienha, draudziiba....un saac domat - vai nemeklet jaunu milestibu vai palikt kopaa ar to veco...un secini, cik duadz jutu sev nolaupiisi un aiztaupiisi nakotnee, izveloties pedeejo.... |
fragile |
2002-03-16 10:42:01.967 |
Tifaanija, tu saki ka baigi vajag skriet peec taam /saakuma juutaam/?
tb roozaa brileem.
visam sava vieta un noziime. saakumaa paskraidija kaa dulli, tad nomierinas un iestajas tas ko tu sauc par rutiinu(ko es gan taa nesauktu, rutina ir tad ja tie divi ir galiigie nuugji). Var jau protams uzreiz mekleet jaunu partneri, tikliidz beidzas tas roza brillju periods, bet nu beigu beigaas tada maukoshanaas vien sanaak. |
grundulis |
2002-03-18 11:20:04.640 |
Es tomeer domaaju, ka vajag censties tureeties tajaa pozitiivajaa pusee, meegjinaat kontroleet naidu un censties vairaak izpaust miilestiibu. Visus nevar miileet, bet var cieniit un labi iztureeties, tad arri sanjemsi pretii mazaak negatiivo. Parasti jau ljaujot valju savam naidam cilveeks juutas veel riebiigaak, taadaa veidaa vinjsh pazemo sevi. |
Abhots |
2002-03-18 15:14:28.670 |
Ja esu pareizi sapratis, tad galvenie apgalvojumi ir, ka 1. Visus mīlet nevar jo visiem mīlestības nepietiks. 2. Ienaidnieki jāsoda lai rastu risinājumu savam iekšējam konfliktam saucamam par naidu. 3. Naids līdzsvaro mīlestību, tātad bez naida nebūs mīlestības. 4. Pareizais ceļs ir saprāta kontrole pār emocijām. |
Abhots |
2002-03-18 15:22:32.577 |
4. punktam piekrītu uzreiz jo uzskatu ka nevis atriebība (2. punkts )attrisinās iekšējo naidu, bet pašanalīze un pareizais šīs emocijas skaidrojums. Atriebība neko nerisina jo ir akla, un ir akla pakļaušanās destruktīvām emocijām. Tas nenozīmē ka ļaunums nav jāsoda, tas nozīmē ka ienaids nav pareizais kritērijs kā atpazīt ļaunumu. Bez tam lai sodītu ļaunumu nav jāienīs, pietiek ar apziņu ka tas jādara jo tā vajag kādu apsvērumu dēļ. (Tā teikt nekā personīga, tas ir tikai pienākums) |
Abhots |
2002-03-18 15:39:30.530 |
Naids kā emocija ir pozitīva mobilizējoša aizsagfunkcija tikai darbības laikā. Piem. aizstāvoties no agresijas. Ja naids pret objektu kļūst paliekošs, un izraisa atriebības alkas, tad tas ir jāuzskata par psiholoģisku anomāliju kura ir jāārstē piem. ar pašanalīzi, jo tam ir graujošs destabilizējošs efekts un var novest pie personības degradācijas. Gluži tā pat kā neapvaldīta iekāre. Mežonīga iekāre un naids ir vienlīdz graujošas un destabilizējošas, turpretī mīlestība nes pilnīgu harmonijas, miera drošuma sajūtu. Varētu teikt ka mīlestība ir kā spoguļgluds ezers vakara saules staros. Bet iekāre vai naids kā trakojoša jūra kurā nevar saprast kur augša kur apakša kur labais kur sliktais. Bez tam uzskatu ka mīlēt var visus ja vien vispār vari mīlēt, mīlestība nav emocija bet gan īpašība raksturojoša cilvēka attieksi pret apkārtējo vidi. Un patiesa mīlestība iespējama tikai tad kad esi ticis pāri iekārei ... |
Abhots |
2002-03-18 15:44:47.843 |
No augstāk minētā seko ka es neesmu tikdrošs par to, ka no mīlestības līdz naidam viens solis. Drīzāk no iekāres, ar tai piederošo greizsirdību un privātīpašniecisko attieksmi, lidz naidam ir viens solis. |
veeja slota |
2002-03-18 16:51:25.187 |
abshot...daudz kas no tevis pateiktaa man patiik..nu shur tur vareetu iebilst( piemeeram, ka miilestiiba ir arii droshuma sajuuta...hmmm) Un miileet tieshaam var visus un visu....ja vispaar vari miileet. Bet aizstaavot sevi jau nu gan naidu nevajag....to var dariit arii esot nosveertaa staavoklii:)..bez naida:) |
Abhots |
2002-03-18 17:33:26.640 |
Stabilitātes sajūta ir pamats drošības sjūtai, un mīlestība rada stabilitātes un apskaidrības sajūtu.
Naids cīnas laikā palīdz mobilizēties tas ir tērēt vairāk enerģijas kā būtu iespējams normāli, neievērot sāpes no ievainojumiem u.c. traucējošus faktorus, nu kaut vai naids pret personisko vājumu vai bailēm. Bez tam bieži vien naids var rasties kā reakcija uz izbīli ko rada pēkšņs uzbrukums, tādā veidā maksimāli ātri sagatavojot un mobilizējot ķermeni atvairīt radušās briesmas. :) |
johnb |
2002-03-18 18:41:40.670 |
Pilniigi piekriitu, ka pretmeti vienmer ir bijushi un buus.
Man nepatiik meeriit, es izvelos nemeriit un miileet sho pasauli ar visiem mums ;))) Bet tas nenoziimee, ka es drikstu noversties, ja kads man, citam dara sliktu - tad jau es vairs nemileshu. Buushu tuksha vienaldziiba - nekas shaja pasaulee.
Uhh, labi safilozofejos ;)) Poka. |
nezināms |
2002-03-18 19:33:19.200 |
Lai arii cik gruuti buutu, nedriixt laut valu naidam, jo pats tad sevi pataisi par mulki apkaarteejo aciis. Un ja taa padomaa prieks kam tas ir vajadziigs sevi pataisiit par aaxtu- tikai taapeec lai vareetu patrakot un izlikt dusmas uz kaadu |
fragile |
2002-03-18 19:40:13.547 |
nezinaams, man nekas nav uztraucis citu viedoklis par sevi, tapec ljauju valju naidam un neturu nekaa iekshaa. Naidu var remdeet arii netrakojot. Mieriigi un klusi leenaam sapiigi atriebjoties.
Ja cilveks ir to pelnijis tad es
to pilniibaa atbalstu.
|
Sensenmann |
2002-03-19 08:22:45.043 |
Fragile - izskataas, ka Tu naidu saproti ljoti liidziigi man. Kaapeec vairums uzskata, ka naids nav kontroleejams un ka taa uzpluudos nav iespeejams domaat ar veesu sapraatu? Te jau sleepjas naida pilniigaakaa buutiiba, ka tas neliek trakot, bet gan veesu galvu atriebties. Taapat kaa miilestiiba, ja taa ir iista, nav tikai iekaare, veelme buut kopaa utt. Abaam sho emociju galeejiibaam ir nepiecieshama kontrole un veselais sapraats, citaadi taas abas var cilveeku izniicinaat. Taas atbilst uguns buutiibai - uguns ir vajadziiga, mees to izmantojam, bet taa nemitiigi ir jaatur zem kontroles, jo nedod dievs taa izraujas briivaa valjaa, tad taa vairs neko neshkjiro, bet sadedzina visu, kam spēj tikt klaat. |
johnb |
2002-03-19 10:45:54.483 |
Jo vairaak centies ko kontroleet, jo mazak kontroles tev paar to ir.
jb no lielas gudribu gramatas. |
nemos |
2002-03-19 11:09:23.653 |
Redz, ja naids ir mierīgs un gluds un atriebība ir salda kā bauda, tad tā nav emocija bet īpašība kas raksturo tavu attieksmi pret apkārtējo vidi. Tas ir ļaunums tīrā neatšķaidītā veidā. :) |
Sensenmann |
2002-03-19 11:14:55.450 |
Nemos - paldies par komplimentu:)))
Johnb - kontroleet ir iespeejams visu, jautaajums ir kaadaa veidaa un cik ilgi tas ir iespeejams. Vieniigi nepareiza pieeja un stipras nobiides no liidzsvara liiknes var radiit liekus sarezhgjiijumus. |
fragile |
2002-03-19 11:53:38.357 |
nemos, iespejams ka ljaunums.
bet kapec man butu japaciesh citu
nelietiibas kas verstas pret mani?
manupraat tas drusku izjauc to ko
sauc par cilveeku vienlidziibu.
neuzskatu ka ir pareizi ka ir
tie kuri "sit" un ir tie kurus "sit".
parasti jau tie cilveki kas ljauni
iedarbojas uz citiem kuriem nav
nekada sakara ar vinju problemam,
vai vienkarshi taapataas parazitee
savas psihiskas probleemas. un es jaunu netaisos buut tas uz ka rekjina
vinjiem paraziteet.
guilty must pay. |
Aigo |
2002-03-19 16:15:52.967 |
Piekriitu Abhots un Nemos :))) taas ir objektiivas (shii vaarda vistieshaakajaa noziimee) atzinas, paldies par to.
Lasot autora paardomas - nekas jauns jau netika pateikts, proti - ir balts un melns; ir gaisma un tumsa; ir + un - ; ir...ir....ir...un tie vieni neshaubiigi ir diametraali preteeji par tiem otrajiem kaa liidzsvars.
Paardomaas (autora) saskatiiju tik vien kaa reiz piedziivotas vilshanass/ruugtuma (what ever) transformaaciju naida, atriebes (utt., u.tml.), ne nu gluzi slavinaajumaa, bet cieniishanaa gan:( |
abhots |
2002-03-19 16:27:37.043 |
Viss ir atkarīgs no attieksmes no tā kā tu uztver pasauli. Ja domāsi ka katrs knislis katrs kustonis tev ir ko parādā, un apvainosies uz odu kurš iedzēla, uz suni kurš iekoda, uz sakni aiz kuras aizķēries, ja katrs tāds gadījums izsauks tevī sašutumu un naidīgumu un vēlmi atriebties tai saknei un odam un suņukam tad visu mūžu atgaiņājoties un riebjot odu mirišdēm neko citu par šīem odiem tā arī neieraudzīsi. Var arī pieņemt ka gadījums, liktenis tevi iesviedis šai laikā, šai vidē, šai izskatā, un nevis tāpēc lai noskaidrotu kas tā par vidi un kāpēc tā ir tik nejauka, bet tāpēc lai tu izmantotu šo vidi ar tās radītajām iespējām lai sasniegtu ko daudz nozīmīgāku ...
Vari iet caur mežu visu uzmanību veltot odiem, bet vari arī ignorēt odus kā kaut ko nenozīmīgu un pievērsties daudz interesantākām ainām kuras paveras apkārt. |
johnb |
2002-03-19 18:49:44.530 |
Sensenmann: kontrole kontroleetaaja iluuzija. Tu vari kontroleet savu draudzeni, bet kad tu to saksi dariit paliks tikai iluuzija, ka tu kontrolee. Nekas vinju neattures tev paradiit fak un doties talaak. Tu domaa, ka tu kontrolee cilveekus ar savu labo attieksmi - vinji tev paradiis fak un dariis to, kas vinjiem svariigs. Tu domaa, ka tu kontrolee sevi? ;))
Meerkjis "kontroleet" ir tikai iluuzija, taapat, kaa kljuut bagaatam. Jo vairaak to gribi, jo mazaak tu esi tam tuvaak. |
|
|
|
|
|
|