FILMAS APSVEIKUMI VĀRDA DIENAS ČATS REKLĀMA oHo.lv
Lai lietošana būtu ērtāka, lūdzu, pagriez savu tālruni!
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!

Mani smagie brīži

 autors: Megi  lasīts 12546 reizes komentāri: 71 

Meitene sēdēja noslīgusi krēslā un ilgi skatījās kādā noteiktā vietā, šķita, ka viņa neko ne redz, ne dzird. Nakts klusumu traucēja tikai pulksteņa tikšķi un lielās asaras, kas lēni krita uz grāmatas lappusēm. Grāmata bija atvērta, bet meitenes acis neraudzījās uz melnajiem burtiem, kas bija izplūduši melnās svītriņās. Liekās, ka šī meitene domā par ļoti sāpīgām lietām. Viņa nevienam nebija vajadzīga, nevienam uz pasaules.
Laimes māte viņai bija piešķīrusi gan skaistumu, gan gudru galvu, bet meitenei nebija laimes. Kaut mazas mazītiņas laimītes...
Jā, un kam tad šī meitene bija vajadzīga. Nevienam. Ja nu vienīgi kādam samīlējušamies zeņķim, bet tas taču nav tik svarīgi. Galvenais - ģimenē viņu neviens nemīlēja. Kā viņai pašai gribētos, Lai kādreiz māte pienāktu klāt, noglaustu galvu
Un pajautātu, kādas skumjas māc viņas sirdi. Viņa noteikti pastāstītu. Bet mātei bija ļoti daudz darba un nebija laika , lai apvaicātos meitai par to kā viņa jūtas. Tēvs?
Tēvam bija daudz savu darīšanu, ja arī bija kāds brīvs brītiņš, tad viņš nenieka nerunāja
Tēva un mātes mīlulis bija jaunākais brālis.
Tēvs ar māti bieži strīdējās, un katrs visu slikto uzvēla meitenei.
Brālis bija izlutināts, viņš domāja tikai par sevi un kā mazs lapsēns allaž nedarbos vainoja māsu.
Vecāki vairāk ticēja meitenes brālim, jo viņš bija mazāks un vecāku mīlulis.
Kāpēc pasaulē tāda netaisnība? Bija brīži, kad visvairāk gribējās mirt, taču drosmes nepietika... Vai arī tad viņi saprastu kā sāp, ja tevi nesaprot un negrib saprast?
Ak, kā apnikusi šī dzīve ar skaudro vārdu atbalsīm, ko no atmiņām neizdzēst ar parasto dzēšgumiju!.. Bet varbūt tas tik uz īsu brīdi? Dzīve - katrs rīts jaunas nelaimes sākums. Dzīve ir vienmuļa, pelēka, bez krāsām, neviena gaiša punktiņa.
Vai vispār kaut kam ir jēga? Varbūt vienkārši aiziet no dzīves? Nesaki, ka tā ir gļēvulība. Vai tas ir labākais variants, ja dzīvo, dzīvo un nekam neredzi jēgu? Vai tādai ir jābūt dzīvei? Liekuļot, izlikties vairs nespēju. Man trūkst stipras rokas, uzmundrinoša vārda, bet varbūt arī tam nav jēgas.
Es esmu viena visā plašajā visumā es saucu, es lūdzu. Varbūt kāds mani sadzirdēs? Kaut gan, vai tad tas būs vajadzīgs?

Vai mīlestības un uzmanības trūkums ģimenē nav viens no galvenajiem iemesliem pusaudžu "noiešanai no ceļa"?

 << atpakaļ
Komentāri [0-20]
 abhots 2002-02-12 18:04:09.187 
 Pavisam noteikti vecākiem ir būtiska loma. Jo īpaši pirmajos 10-15 gados. Taču ja līdz šiem 15 gadiem cilvēks neiemācas pats par sevi uzņemties atbildību, tad diez vai vecāki viņam daudz vairs palīdzēs. Nāksie vien pašam ar visu tikt vai netikt galā. Un nezinu vai var daudz vecākus vainot, jo viņi tev deva visu ko varēja, laikam jav vairāk nemācēja, un nevar jau visi būt ideāli. Tavi vecāki savā attīstībā bija sasnieguši noteiktu līmeni, cik nu augstu vai zemu, kuru viņi nodeva tev kā prasdami. Tagad tev ir iespēja pārņemt estafeti un iet tālāk, meiģinot neatkārtot vecāku kļūdas, bet taisīt savējās. 8)
 WINDY 2002-02-12 21:50:12.797 
 Uzmanības trūkumu jau katrs pusaudzis kompensē kā pats māk, tomēr svarīgi ir kādi cilvēki ir apkārtējā vidē - no tā ir atkarīgs ar ko "pamestais" pusaudzis aizrausies. Tādus vecākus par vecākiem nosaukt ir grūti, bet šāda situācija diemžēl gadās pārāk bieži. Ko darīt, ar varu sevi mīlēt nevienu nepiespiedīsi...
 Blondine 2002-02-13 16:02:20.140 
 man bija līdzīga situācija kā tev Megi. Arī mazākais brālītīs utt. Pie tā visa klāt mani pēra par to, ja es klusumā skatījos televozoru, kur rādīja bērniem multenes. Ko es tagad par to domāju? Mēģinu neatcerēties, jo mani vecāki ir vismīļākie cilvēki, vēl: tu domāsi, ka esmu jocīga, kad pateikšu, ka esmu pateicīga par tādu audzināšanu. Esmu palikusi stipra, un pateicoties tam dzīvē daudz ko sasniedzu. Ja bērnībā esmu tāpēc daudz raudājusi, tad tagad vispār nē.
 Megi 2002-02-13 17:30:03.607 
 Nu protams es savus vecākus arii ļoti mīlu.Tiešām tāda attieksme mani ir norūdījusi dzīvei.Bet, ja pusaudzis ir vājāks raksturā viņš var neatgriezeniski noiet no ceļa tieši vecāku mīlestības trūkuma dēļ.
 Abhots 2002-02-13 18:27:38.873 
  Ja mēs varētu vecākus izvēlēties, iespējams ka neviens vispār nedzimtu jo stāvētu rindā pēc ideāla ... 8)
 Blondine 2002-02-14 16:52:26.043 
 Megi tev ir sava taisnība. Cilvēki ir dažādi. Un tomēr man ir nepieņemami vāji cilvēki, nevaru vien noskatīties kā viņi ķīkst par sīkumiem, pilnīgi riebjās. Es savos 20 gados ļoti daudz esmu pārcietusi, nedod dievs vēl kādam to piedzīvot.
Es nezinu kas notiek ar Tevīm tagad, ka tu esi ieslīgusi nepatīkamās atmiņās, kas Tevi noveda līdz tam, vai arī vēl joprojām Tu to pārdzīvo, vai vispār ir vērts???
 Megi 2002-02-15 12:04:42.937 
 Blondīnei:Nee es to vairs nepaardziivoju,bet pilniigi aizmirst arii nevar.Vienkārši gribēju zināt citu viedokli.Rakstinjsh tapis paaris gadus atpakaļ.Tagad es to atradu un izlasīju.Patiesībā secināju, ka noskatos uz savu pagātni it kā no malas,Tā itkā tā nebūtu es. Jo vairāk paiet gadi, jo svešāks viss liekās.Varbūt tas ir tāpēc, ka tagad mums ar mammu ir fantastiski labas attiecības un viņa ir saptratusi savas pieļautās kļūdas.
 adriana 2002-02-15 13:59:44.967 
 es domaju ka tas ir nezeligi!abi berni jamil vienadi.Ja reiz mate piekrita abus laist pasaule tad ari vajag nest par viniem atbildibu!
 Ilmo1 2002-02-16 20:23:10.577 
 Mani izdraza beigts alnis.
 automilotajs 2002-02-18 01:54:33.030 
 Adriana: Taa ir teorija ... Reaali, kad piedzimst otrais, pirmais jau ir paaudzies .... zemapzinnaa vecaakiem liek ruupeeties par mazaako, neaizsargaataako ... taa arii sanaak, ka ... :(((
 Mario1 2002-02-18 14:39:14.060 
 kruta, forsh izklaastiijums :)! man bija biki savaadaak, mosh pat trakaak, bet... bez taa, kas bija es neklhuutu par to, par ko esmu klhuvis! doma taada - tas sliktais uz kaut ko motivee, liek domaat un kaut ko dariit utt..un beigaas izraadas, ka ja nebuutu taa sliktaa, nekad nebuutu tik labi kaa ir...nu varbuut dazhiem buus...
 Blondine 2002-02-18 15:10:36.997 
 Mario1: es tev piekritu, ja godiigi tik taal es nebiju aizdomaajusies, kaut arii biezi bar to domaaju, kaa buutu, ja buutu. Cik tad trakaak tev bija?
 Mario1 2002-02-18 16:00:44.013 
 hmm, traki, tas ir paaraak personisks jautaajums, lai es te publiski to apspriestu :)). P.S. ar seksuaalu vardarbiiibu gan tas nebija saistiits :)
 Blondine 2002-02-18 16:14:05.577 
 Mario1: tu no beerniibas biji baarenis:(?
 Mario1 2002-02-18 17:07:52.013 
 nee
 Blondine 2002-02-18 17:13:59.810 
 es tak nebuushu Tevi aizvainojusi, mario1, bet mani tik tieshaam interesee, kas ar teviim notikaas, ja jau esi ieskatiijies un pie tam veel tev bija trakaak, nekaa mums ar Megi.
 Mario1 2002-02-19 12:44:28.670 
 neesi jau aizvainojusi :), vienkaarshi tas nav tik publiski apspriezhams jautaajums :))
 Blondine 2002-02-19 13:08:30.420 
 Mario1: man liekas Tu atkārtojies:)))
 Mario1 2002-02-19 13:31:48.763 
 Tu ar, jo atkal teici, ka Tevi interesee... :)
 Blondine 2002-02-19 13:38:09.780 
 mario1:no coment
[ rādu 0-20 kopā 71] nākamie >    pēdējie 10 >>

Pievienot komentāru
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji
Kliko šeit, lai reģistrētos.
Twitter Draugiem Facebook
Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.
oHo.lv izmanto sīkdatnes, lai darbotos un nodrošinātu Tev lielisku pieredzi.
Vairāk par sīkdatņu veidiem, to izmantošanu un konfigurēšanas iespējam lasiet šeit.
p.s. Mums arī nepatīk visi šie logi un paziņojumi, bet tāda nu ir kārtība 😅