|
|
Uzticēšanās - vai ir vērts?
| autors: Lajs |
lasīts 9445 reizes |
komentāri: 108 |
 Izsakos šai pārdomu
stūrītī pēc aktīvas komentēšanas par tēmu "Attiecības tīklā - stāsts
iz dzīves" kas aizsākās 2001-10-16. Vēlos padiskutēt ar Jums par tēmu,
kas notiek pēc tam, kad mēs esam izklājuši savu sirdi un domas uz papīra,
pie alus kausa vai kā citādi. Kas notiek pēc tam? Kā jūtās šis cilvēks?
Vai viņas ir vajadzīgs, tas ko mēs sakām? Vai mēs vispār runājam par viņu,
vai par sevi? Vai mūsu vārdi ceļ vai posta?
Konkrētā gadījumā Mjau pastāstīja savu dzīves stāstu, tādu, kādu viņa
pati to redz, izjūt, saprot un man patika tas, ka viņa mēģina saprast šīs
būtiskās nianses. Mjau saka: "dzīvē ne viss ir melns un balts, dzīve mēdz
būt arī krāsaina un pelēka", "Nekad nav tā, ka pie vainas ir
tikai viens vienīgs", "Bez tam "labs" un "slikts"
ir ļoti diskutabls jautājums".
Vēlos ar Jums padiskutēt arī par jautājumiem: Cik tālu mēs drīkstam
sevi atklāt citiem? Kā un cik mēs varam vērtēt citus? Vai un kam tas viss
ir vajadzīgs? Jūsu pozitīvā pieredze, kad savu attiecību publiska (kad tiek
iesaistīta vēl cita persona, kā pretējā) apspriešana ir devusi pozitīvu
rezultātu? Jūsu negatīvā pieredze? Jūsu uzdrīkstēšanās izteikt savu
viedokli ļaus kādam saņemties uz rīcību, kas pati par sevi jau ir
apsveicami. Rīcība rada izmaiņu, kas vēl apsveicamāks.
Un šai vietā es gribēju teikt vārdus, ko lūdzu nevajag saistīt ar reliģiju
un sāk šeit to apspriest, tač' vārdi ir sekojošie: "Dievs cels ticīgos
un grēkā kritušas, remdenos izspļaus!" Tāpēc man liekas, ka darīt,
pateikt, uzrakstīt ir labāk, kā nedarīt neko. Pasakiet, ko Jūs par visu
augstāk minēto domājat.
|
| << atpakaļ |
|
| Komentāri [0-20] |
|
| Zakite |
2001-11-14 20:33:21.170 |
Sveiks, Laj!Tu jautā:"Cik tālu mēs drīkstam sevi atklāt citiem?" Pretējs jautājums Tev:" Vai vispār drīkstam darīt ko tādu?" Zini, viss atkarīgs no tā, kam tieši Tu uzticies. Dažreiz liekas, jau pēc tam, kad esi uzticējies, ka to it nemaz nevajadzēja darīt...bet darbs jau ir padarīts. tev atliek tikai gaidīt un novērot, kas būs tālāk.
Es teikšu no savas personīgas pieredzes, ka man uzticēšanās palīdzēja. Es atklāju savu noslēpumu, kuru glabāju 6 gadus, un kurš man nelika mieru, vienam vīrietim, un mēs atradām veidu, kā atrisināt manu problēmu. Pati es netiktu galā. Viņš man palīdzēja! Laikam esmu trapījusies uz īsta cilvēka, nezinu, bet es tagad jūtos daudz labāk.
Varu piebilst, ka uzticēties var tikai tiem, kas jūsuprāt jūs nenodos. Tādu cilvēku nav daudz...Diemžēl... |
| nezināms |
2001-11-15 12:11:28.200 |
| Ne reizi vien arī es esmu domājusi par šo jautājumu, ne reizi vien esmu cietusi tieši uzticēšanās dēļ, bet caur šīm ciešanām, pati sev nespeejot to izskaidrot, esmu nonākusi pie pārliecības: ir jāuzticas, jaabuut atklātai, atvērtai un godīgai un tad ja arī nāksies vilties, Tu esi ieguvis jau sev tādu netveramu brīvības sajūtu, uztiscēšanās noteikti ir garīgā spēka un drosmes nevis vājuma pazīme. Man uzticēšanās cilvēkiem dod drošibas sajūtu, ka neesmu viena, un spēku dzīvot...bet vērtēt??? Katrs savu dzīvi ļoti lielā mērā veido pats un ir par to atbildīgs. Man ļoti patīk doma, ja Tu nevari otram piedāvāt nekādus reālus konstruktīvus risinājumus, Tu nedrīksti otru kritizēt... |
| rozine |
2001-11-15 12:14:30.187 |
| Es neesmu nezināma, un labprāt dzirdētu citus viedokļus un pieredzi... |
| mjau |
2001-11-15 14:58:30.543 |
cik tālu drīkstam atklāt sevi citiem ir atkarīgs no katras konkrētās situācijas dzīvē un to kā mēs spējam uztvert apkārtējo domas un viedokļus, kuri iespējams atšķirsies no mūsējiem.
Zinu to, ka pastāstot atklāti savu dzīves pieredzi otram cilvēkam esmu palīdzējusi saprast viņam pašam sevi un situāciju kurā viņš tobrīd bija nonācis. No vienas puses man bija grūti izstāstīt arī to, kas izsāpēts un īpaši par attiecībām, kuru izjukšana vēl sāp.
Rakstot "stāsts iz dzīves" vairāk domāju par to, ka varbūt kādam tas noderēs. Un ja tā - tad labi, ja ne - ceru, ka ļaunums no tā nav cēlies!:) |
| Neratna |
2001-11-15 17:05:02.060 |
Dažreiz naakas nožēlot gan padarīto, gan nepadarīto, gan pateikto, gan nepateikto! Varbūt reizēm ar pateikto, ko citi nosoda mēs kādam varam palīdzēt?
|
| nemos |
2001-11-16 09:36:55.373 |
Vispār nāku pie slēdziena ka dzīve(arī cilvēki) tevi sitīs jebkurā gadījumā, gan par taisnību gan par netaisnību. Tāpēc labāk rīkoties taisnīgi, jo tad paliek mierinājums esi cietis taisnības vārdā. 8)
Tiesnesis kas var patiesi bargi sodīt ir daba un sirdsapziņa, jo no tiem nepaslēpsies, nesamelosies. Nebīsties cilvēka, bīsties Dieva. |
| rozine |
2001-11-16 11:33:19.250 |
| Nemos taisnība, lai kā arī dažreiz dzīve nesamežģītos, ja būsi bijis godīgs pret sevi un citiem iziesi no tā bez mielēm, nesagrauts... |
| in-depth |
2001-11-19 15:11:44.280 |
Man vairaak liekas ka atklaashanaas internetaa (ja paliek tiekai interneta liimenii bez saskarsmes) ir kaa atklaashanaas sev, izsaucot atminjaa paardziivoto vai pasreizeejaas probleemas.
Esmu daudzreiz nozjeelojis, ka peec dabas esmu paaraak atklaats, JO pasha probleemu citam neizprast un risinaajumu vai atbildi arii labaak rast vienatnee balstoties uz savu un citu pieredzi, kuru var kaut vai ... izlasiit |
| labveele |
2001-11-19 18:17:15.857 |
Zini, ir parādes un sētas durvis. Parsti vispirms rādām spodrās cakainās patrādes durvis, varbūt pat sarkans celiņš ir izklāts.... un tad jau ir tā - vienu apsēdina viesistabā, pienes tēju,kafiju, izklaidē ar sarunām - jauki pavadiits laiks.... citu ielaid ķēķī, vinsh redz tavu dzīves virtuvi, bet citam izrādi visu māju - gan bēniņus, gan pagrabu, gan apskrambātās sētas durvis un dari to, jo vienkārši sajūti, ka viņš nebakstīs tev acīs par pamanītrajiem putekļiem uz zirnekļu tīkliem un bez tavas atļaijas nelīdīs vecāsmātes lādē meklēt vecas atmiņu klades .... tas pārnestā nozīmē par uzticēšanos.... pēc sajūtām ... nevar cilvēks dzīvot nevienam neuzticoties, tas gan nenozīmē, ka katram var ... bet vieglāk tieshām ir reizēm svešam un tā anonīmi ... Par to diskusiju par un ap "mjau" - es nevaru pateikt, ne ka es apsveicu, ne ka es nosodu - "viss notiek taa kaa tam ir jaanotiek" (lai gan neesmu fataaliste) un "vien pagale nedeg" - nekad nebūs tikai viens vainīgais un pataisīt kādu par grēkāzi šajā situācijā ir muļķigi, jo no tā vienam vai otram mazāk vai vairāk nesāpēs...
Un kāpēc gan "mjau" nevarēja tajā visā padalīties šajā lapā - uz ielas tachu klāt kādam neiesi un neteiksi - zini, a manis dēļ ģimene izjuka, esmu "sliktā", bet tik laimīga, ka prieks līst pāri malām un jāpadalās - un kāpēc gan anonīmi nepadalīties tajā visā:) ... un ļaunums tieshām, man šķiet, nevienam nav cēlies no "mjau" uzrakstītā (bet par izdarīto vislabāk jau nu ir spriest pašiem dalībniekiem, nevis ļaudīm no malas) :-)
|
| Lajs |
2001-11-19 18:53:59.437 |
in-depth, es pievienojos tavai domai par "atklaassanos sev", taa ir! Tacc nevisai gribu piekrist domai par to, ka citi neizpratiis. Esmu parliecinaajies dziivee tar to, ka tad, kad man izdodas otram izskaidrot probleemu, kaada taa ir peec buutiibas, un vinnss to ir sapratis, tad arii es jau zinu risinaajumu - PAMEEGGINI!
|
| pichus |
2001-11-19 21:17:15.653 |
| jaa, atliek pievienoties in-depth saciitajam, tikai ar nosaciijumu, ka taa otra puse kurai tas viss tiek klaastiits ir patiesaam saprotosha... taa biezji negadaas |
| Bosiite |
2001-11-20 02:25:57.983 |
| Dazhiem cilveeekiem ir problemaaatikski atklaaties, taapeeec vinji izveeelas labo veco variantu- uzticeeeties nepaziiistamam cilveekam.Jo taa ir vieglaak.Nav peec tam nekaadu saistibu un probleeemu.Shiet nav nakaaadu robezhu cikgribi tik staasti.Tik cik uzskati par vajadziigu vai ariii cik dzaudz tas cilveeeks vispaaar speeej atklaaaties atklaaaties.Manupraaat, tomeer labaaak atklaaaties paziiistamiem cilveeekiem, kuriem tu patieshaam uzticies.Jebkuraaa gadiijumaaa estaa daru.Svesham cilveeekam es nespeeetu atklaaaties.Bat katrs jau pats izveelas sev labaako variantu. |
| Sirsnix |
2001-11-20 20:58:50.450 |
| Nekad nevienam nedriikst uzticeeties liidz galam! Neviens uz siis pasaules nav speejiigs Tevi patiesi uzklausiit!!! |
| nezināms |
2001-11-21 14:53:46.217 |
| Par sevi patiesība jāstāsta daudz, vairāk nekā no tevis to sagaida, tad citiem liksies ka viņi par tevi visu zin bet zināms kā zināms nav bīstams, taču tomēr visa patiesība nav jāstāsta, jo mēs visi viens otru ēdam. |
| Aigo |
2001-11-22 11:54:05.763 |
Te jau atkal lielaa meeraa "runaas" katra pasha personiskaa pieredze, jaa arii izpratne "...par..." pielaujot vai nepielaujot atklaashanos/neatklaashanos kaadam kas nav "es pats"...
...no vilshanaas ruugtuma, domaamm kapeec es vispaar kaut ko teicu jeb atklaaju etc., etc., neizvairiities. Neba jau procesam (atklaat..) ir vaina, bet tie cilvcini ir katrs ar savu moraales, inteligences, veertiibu etc. liimeni, atbilstoshi kuram tas (cilvcinsh) vai nu attaisno muusu ceriibu uz kaut ko, vai liek saapiigi vilties.....
...bet ir tachu zinaama fraaze "..daliita beeda vairs nav tik smaga...." vai nu gluzi pa velti taada buutu tautaas izgaajusi :) |
| Tiptops |
2001-11-22 14:11:23.747 |
| mees veel neesam iestaigaajushi tacinju pie psihoterapeta, kur darbonis ar saprotoshu gjiimi uzklausa muus... sho padariishanu veiksmiigi aizstaaj sarunas piipeetavaa, netaa, vai pat tajaa pashaa alus krogaa ar pilniigi nepaziistamiem cilveekiem... naf pat svariigi vai cilveeks tevii klausaas, svariigi ir pasham pateikt un apjaust pateikto... jo tikai tad kad domas ir sakaartotas verbaalaa formaa mees speejam saprast, saprast pashi sevi... taatad tas cik daudz tu atklaajies ir atkariigs no taa cik daudz par sevi pats veelies uzzinaat un vairaak vai mazaak sakaartot sevi pa plauktinjiem. |
| saulite24 |
2001-11-23 09:04:04.640 |
| Nekas dziivee nenotiek perfekti. Ir kljuudas un ir parezie solji. Bet taapeec jau mees dziivojam lai izbaudiidu katru dzives mirkli, lai kaads arii tas buutu. Dziive ir skaista! |
| cepurniece |
2001-11-23 12:53:10.700 |
| Tiptops forši pateica to "sāli" - pasaki problēmu verbālā formā un pēkšņi pats arī esi izstāstījis risinājumu... |
| Praktiķis |
2001-11-23 18:32:01.467 |
Cik tālu var viens otram atklāties??? Jo mazāk jo labāk. Un tam ir vairāki iemesli:
1) Otram atklājoties vai nu būsi zaudētājs (to izmantos pret tevi), vai arī nekas nemainīsies (tad kāda velna pēc tas jādara)
2) Visi dikti grib izrunāties un prasa no citiem, lai viņus uzklausa. Bet nevajag aizmirst, ka 99,99 % gadījumu citus cilvēkus, pat it kā tuvus, NEINTERESĒ mūsu problēmas un klausās tikai pieklājības pēc. Viņiem pašiem savu problēmu diezgan, lai interesētos par citiem.
Tad varbūt neapgrūtināsim sevi un citus ar saviem bēdustāstiem, bet dzīvosim katrs ar saviem mērķiem :) |
| Lajs |
2001-11-24 03:36:33.513 |
Praktikis, sveiki! Pavi iemesli skan dizgan parliecinossi, ka gruuti Tev neticeet, tacc pasaulee vajadziigi visi:97 procentu praktikku, kas saliek visu kaartiibaa un taa uztur un 3% to otru, uz kuriem turas pasaule. Un laik kaa nebuutu, katraa no mums ir abas dallas: praktikkis un emocionaalais, labais un launais unj tam visam ir jaarod sava vieta. Tacc kaa praktikkis, esmu saticis daudz cilveekus no tiem 0,01%. Un domaaju, ka arii tev izdosie, ja veeleesie. Kas kaluvcee, tam top atveerts.
Un otrs, ka peec domaa, ka ar beedu stastiem: citreiz ir tik liels prieks, ka tas liis paar malaam un taa vien prasaas visiem to iestaastiis. Lai Tev veicas! paldies, ka izteici arii savu viedokli.
Kaa citiem liekas, par to, ka 99,99% tikai aiz pieklaajiibas?
|
|
|
|
|
|
|
|
