|
|
| Jautājums: |
Viņas sirds bija kā austrumu kārbiņas, kas guļ viena otrā un kļūst arvien mazākas un mazākas, tikai pašā pēdējā glabājot pašu dārgāko. Un pašā mazākajā un necilākajā kastītē tur pašā vidū, gulēja skūpsts. Īpašs skūpsts, kuru vēl neviens nebija saņēmis. Jo patiesībā tā bija kārbiņa, līdz kurai neviens vēl nekad nebija aizkļuvis. Daži par tās eksistenci nemaz nezināja, jo ieguvuši lielo kārbu, nemaz nevēra to vaļā un neskatījās, kas tajā paslēpts. Viņi priecājās par to, kas ir |
| Uzdeva: |
Vēlējās palikt anonīms |
| Atbilde: |
vai tad nav svarigi saprast, kadel puķes tik ļoti nopūlas, lai izveidotu ērkšķus, kuri nekad nekam neder???? |
<< atpakaļ uz "vikija" uzdotajiem jautājumiem
|
