|
Sole_mia:
Ļoti labs jautājums, paldies! :) Pēc manām aplēsēm, tas varēja būt 1975./76. mācību gadā, kad klases smukulītis G.Z.i parāva uz augšu manu svārciņu, un es, nespēdama norīt šo pazemojošo faktu, ar bioloģijas un latviešu valodas grāmatu apvienojumu iekrāvu varmākam precīzi pa avotiņu. Nežēlīgi, bet audzinoši. Viņš izdzīvoja.
Gadiem ejot esmu iemācījusies kontolēt savas emocijas un no fiziskās ietekmēšanas atteikusies, aizvietojot to ar intelektuālu apgalvojumu lavīnu. Lūk tāda evolūcija. hahaha
|
|
KlusieUdeni:
Pirms 1.5g,ja meiteņu plūkšanos var saukt par kaušanos :D
|
|
Fosilija:
Kāvos pirms četriem gadiem. Dabūju gadu nosacīti. Pirms 2,5 gadiem nesitot pretī dabūju pa purnu no pamatoti saniknotas dāmītes)
|
|
|
|
|
|
Montapor:
Esmu Švarcneigera piekritēja, tāpēc ļauju darīt to viņam! Kas ir ko, iesim parunāt?!
|
|
|
|
Lamija:
sen.... ļoti sen, 15-16 gadu vecumā
|
|
Feina:
hmm tiešām jautājums man?
|
|
Regnatina:
Man uz šo girbas atbildēt sekojoši:
klavieres es pēdējo reizi spēlēju pirms gada.. steberējot pēc notīm..abām rokām :)
|
|
Cifra:
Aizvakar. Pie mums uz kolchoza balli atbrauca Romualds no Dricāniem. Viņam bija ritenis. Un tad Genovefa viņam sāka aces strojitj. Nu un dabūja pa tam acēm.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sandra1:
Nu gan jautājums ! droši vien bērnudārzā
|
|
Arzemniece:
Es nemēdzu kauties. Bet kas to zin....
|
|
Pticka:
Nu es neatceros vispār neko tādu. Esmu pārāk maiga :)
|
|
Tengo:
Tieši nekad neesmu to darījusi.
|
|
|
|
|
|
|
