|
|
Cilveka loma zemes dzivibas kede.
Kas mes esam,priekskam mes seit esam?
|
LAI PIEDZĪVOTU SEVI .... interesants piedzīvojums, nekad nav garlaicīgs....
|
Manuprat musu loma uz zemes ir radit pecnacejus.lai nepartruktu zemes dzivibas kede.
|
Iepazīt sevi iemācīties uztvert visu ar sirdi un dvēseli neskatoties uz citu ārieni ieraudzīt būtībā to kas ir otrs...
|
Nesen viens mans draugs pateica, ka cilvēka sūtība un galvenā dzīves jēga ir dzīvot citam, domāts otram cilvēkam. No sākuma gribēju iebilst, kur ir pilnveidošanas, pašizaugsme, par kuru ir pieņemts daudz runāt un kas "liecina" par par personības augsto garīGo stāvokli :) Bet viss ir vienkārši , un saku pievienoties.
|
Cilvēka sūtība ir kļūt Vēl Lielākam Cilvēkam. :)
|
Cilvēka sūtība ir attīrīt savu garu, lai tuvinātos Dievam, Visuma Radītājam, Pirmavotam, saukt var daudz un dažādi. Zemes dzīvības ķēdē cilvēks galīgi nav nepieciešams, bez viņa šī dzīvības ķēde būtu krietni dabiskāka, kas liek nosvērties par labu apgalvojumam, ka Zeme tika radīta cilvēkam. Ja ir otrādi, tad sūtības nav, jēgas nav, visa pasaule ir viena vienīga nejaušība un bezsakars. :)
|
tad sanak,-,civeks radies pats no sevis, vina butiba ir pasam prieks sevis-,ka izklaide , izpriecas,sava prieksa izradisanas un pieradisana-,1.LAI PIEDZIVOTU SEVI,2.LAI RADITU PEC IESPEJAS VAIRAK PECNACEJU 3.IEPAZIT SEVI,IERAUDZIT OTRU (CILVEKU)SEV BLAKUS,4.DZIVOT PRIEKS TIEM MILJARDIEM RADITO 5.KA REZULTATA KLUT VEL LIELAKAM CILVEKAM.
Jokaini skan,kaut kada procesa radies-,dzivo dabas sistema atseviski,nesaistiti-,kultivejot savas CILVEKA intereses,un visa biosistema griezas ap vinu???????????
|
Diemžēl aizvien vairāk cilvēce no Dieva attālinās. Iekšējā būtībā ir ielikts, ka vajag jēgu, bet no Dieva attālinoties cilvēks jēgu arvien vairāk meklē fiziski izskaidrojamajās lietās un parādībās - jēga vairoties, jēga naudu pelnīt, jēga rīt un jēga kociņus apmēslot. Un jo tālāk materiālās pasaules sasniegumi ved, jo tālāk ar tiem cilvēks sevi asociē. Tagad paņemsim cilvēku nost un paskatīsimies uz zemi - vai tā nebūtu bez cilvēka krietni harmoniskāka un līdzsvarotāka? Būtu. Bet tā kā cilvēks no Dieva attālinās, viņš arvien vairāk sabojā savu vidi ar lieko, kas vēl jo vairāk kavē dievišķo attīstību. Izklausās bezjēdzīgi? Nu tik traki arī nav, jo ir tomēr cilvēki, kas par spīti visai šai destrukcijai spēj attīrīties un tie ir ļoti spēcīgi un seni gari, kas gana daudz jau pieredzējuši. Cilvēks savu garu lielākoties ir spējīgs sajust tikai intuitīvā līmenī, tāpēc domājams fiziski izskaidrojamas šīs lietas nekad nebūs un arī cilvēka ierobežotajam prātam īsti izprotamas ne.
|
Viena no radību sugām, kas dzīvo uz Zemes.
Ja tā pēkšņi pazudīs, nezinu par zemi, bet planetārajā
jomā jau nu gan nekas nenotiks un nemainīsies.
Jādzīvo iekš, ar un kā daba - vairojoties,radot pēcnācējus... Citas jēgas nav.
|
Varbūt nav īsti pa tēmu-bet man patīk:
Viss pasaules prieks
Nāk no vēlmes padarīt laimīgus citus,
Visas pasaules ciešanas
Nāk no vēlmes padarīt laimīgu sevi.
/ Šantideva/
|
(uznāk ar grāmatu sainīti no kreisās)
Vācu klasiskajā filozofijā noteicošais ir cilvēka prāts. Cilvēks var paļauties uz morālo likumu sevī (Kants), uz Absolūtu (Fihte), uz absolūtā gara-saprātīgo attīstību sevī (Hēgelis). Fihte atsakās no Kanta lietas par sevi. Atšķirība ir jau prāta izpratnē. Kantam teorētiskais prāts izzina un praktiskais prāts caur gribu realizē sevi morālos aktos, bet Fihte spriež par izzinoši gribošu prātu. Tas ir aktīvāks, spēcīgāks (jo ir atbrīvojies no "lietas par sevi") un valdonīgāks.
|
Būt... vai nebūt... tāds ir jautājums! Lasot Šekspīru man likās, ka es spēšu rast šajā darbā kaut nelielu apjausmu par to, bet....diemžēl.... Kas lasījis Hamletu, tas sapratīs manas skumjas un dziļo vilšanos, ka uz šo jautājumu atbildes NAV! Ir tikai centieni un meklējumi un atsevišķu indivīdu skatījums uz šo jautājumu!
|
tio de La Plata/ Žetons! :))
(senā viduslaiku tērpā uznāk no labās un nedaudz ietur pauzi)
Ak, dvēseles mēs esam, dvēseles!
Kas zemes važās spēlējas
Kas zemes smagumā un reibinošās smaržās
Negrib aizmirst debesis.
|
Katram no mums ir savs ceļš un sava loma šajā ķēdē, diezvai ir rodams viens definējums visiem.....
|
Izdzīvot visu emociju spektru.Emocijas, sajūtas veido mūsu likteni un veido mūs, tas arī ir būtiski.
|
Zemes dzīvības ķēdē- mēslojums.
|
Mēs esam sūtīti lai mīlētu sevi. Un mīlot sevi mēs spējam sniegt visu to jaukāko un burvīgāko arī citiem.
Smaids bieži ir pats galvenais. Smaids atlīdzina. Smaids apbalvo. Smaids uzmundrina. Un smaids var būt arī tāds, ka tā dēļ iet nāvē.
/A. Sent Ekziperī/
|
lai allaž kļūdītos, gūtu apjausmu par savām kļūdām un censtos tās labot... Emocionālā izaugsme...miesiskā ietvariņā...
|
Lai saglabāt un pavairot Dieva doto Mīlestītu,mīlot viens otru un atgriežot mīlestību arī Dievam.Lai katrs saprastu un sajustu ka viņš ir Dieva daļiņa,viņs ir Mīlestība!Starojoša Mīlestība!
|
lai pilnvaidotos.
|
|
Rādu no 1 līdz 21 (kopā 21) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
marselis