Jaunākais jautājums: Ja dzīve ir nātru pļava, vai var pieņemt, ka nātres ir veselīgas un katram ir jāapēd savs puds nātru, lai izprastu dzīves liktos pārbaudījumus? Un, kad nātru puds ir apēsts, vai, asimilējot visu, ko nātres var dot, iespējams dzīvot tālāk kvalitatīvāk un laimīgāk?
Atbilde: Nu ja pieņem, ka dzīve ir nātru pļava, tad ir jāsaka, dzīve vispār ir letāla, neatkarīgi no tā, vai tā ir nātru pļava, vai arī zemeņulauks. Tā vai tā - viss beigsies letāli, jo kas piedzimis, tas arī nomirs. No tā neizbēgt. No nežēlīgā izdzīvošanas un piemērošanās likuma - vājākie nātru pļavā ies bojā, bet stiprākie, gudrākie un arī pārmaiņām atvērtie un pielāgoties spējīgie izdzīvos. Un Kāpēc pašam brist nātru pļavā, ja jau ir nto paaudžu pieredze peroties nātru pļavā.. Ja nespējam no tās pieredzes mācīties, ir jāuzņemas risks - iet bojā vai cīnīties par izdzīvošanu. Un nē- laimīgāk dzīvot - nē, jo katram ir sava laimes izpratne. Kas kuram ir laime, tā citam var būt arī nelaime.. |