Parastais brīnums

Brauciens uz skaistāko Ukrainas pilsētu Odesu bija ceļojums laikā un telpā. Ar vienu kāju Rietumos, ar otru kāju - joprojām, pilnīga Padomju Savienība. Bet es jau biju to visu aizmirsusi - šausmīgu sabiedrisko transportu; sargus ar reģistrācijas burtnīcām rokās, plānprātīgiem jautājumiem un tik pat idiotiskām atbildēm; baznīcā ierīkotiem arhīviem un telpām tādā stāvoklī, ka , liekas, kāpnes sabruks pie kādas straujākas izelpas un tūlīt sāksies apšaude starp baltajiem un sarkanajiem utt. Pati pilsēta - brīnums Melnās jūras krastā un dzīvo pati savu dzīvi, atšķirībā no galvaspilsētas Kijevas. Nokļūstot Odesā bija sajūta, ka iebraucu citā valstī. Sapratu arī , ka līdz Eiropas Savienībai Ukrainai ir simts gaismas gadi ejami. Odesa kā pilsēta bija burvīga, vai gribu braukt otrreiz - grūti atbildēt.