|
|
Kas ir pareizi un kas nepareizi?
| autors: Orchid |
lasīts 11904 reizes |
komentāri: 426 |
Lielākā daļa no mums, materiālajā pasaulē eksistējošiem, dzīvo pēc kāda vienota modeļa tradicionāli tas ir sekojošs: izglītība, karjera, ģimene + vaļasprieki, izklaides, utt.
Mēs tiecamies pēc panākumiem profesionālajā lauciņā, vēlmies būt vizuāli un iekšēji skaistāki, meklējam savu ideālo, vai finansiāli izdevīgāko sadarbības vai dzīves partneri un tām mēs riņķojam, ļaudamies dažādām emocijām, kaislībām un citiem, prātu satracinošiem stāvokļiem.
Un iedomājies, pienāk brīdis, kad dzīves ceļā Tu sastopi cilvēku, kurš saka: Apstājies un apdomā, kā Tu dzīvo? Kam tas viss? Kam Tev māja, ja kapā to nespēsi paņemt līdzi? Kam Tev ģimene, ja sagādā raizes? Kam Tev tas viss? Un ko Tu atbildētu? Rodas pārdomas.. Tu sāc prātot: Jā, patiesi, man taču ir labi arī šajā dzīvoklītī. Kam man māja? Sieva/vīrs arī it kā labs, kam meklēt citu? Sadzīvot var ar katru cilvēku, jāprot tikai piebremzēt savs Ego. Darbam arī nav ne vainas, vai arī trulā ikdiena (darbs mājas), kas liek aizdomāties, kāpēc? Kādēļ man ņemt kredītu un kalpot tam? Varbūt es nenodzīvošu tik ilgi, lai šo preci, kas iegādāta, varētu pilnvērtīgi baudīt? Es būšu smagi strādājis, lai atpelnītu šo kredītu un liedzis īstenot kādas citas savas vēlmes?
Tu sāc domāt, vai neesi kā kalps/vergs lietām/cilvēkiem? Tu vēlies kļūt brīvs no visa...
Galvā rodas haoss un Tu vairs nesaproti, kas ir pareizi un kas nepareizi. Jā, draugi teiks: Ieklausies savā sirdsbalsī! Ko darīt, ja prāts jau ir sācis kontrolēt Tavu sirdi?
Es ticu tam, ka mūsu prāts vēl nav tik attīstīts, lai izprastu daudzas lietas mēs piemērojam dažādas teorijas pēc savas saprašanas, bet tas nenozīmē, ka tās ir pareizas, mums šķiet, ja esam cilvēki, tad zina un spējam visu. Ja tā, tad kādēļ nespējam sadzirdēt sikspārņus? Tādēļ, ka tie, savā starpā, komunicē ar īpašo viļņu starpniecību, kurus nespēj uztvert cilvēka auss.
Bet ja auss nespēj uztvert šos signālus, varbūt mēs neesam tik unikālas radības, kas var pretendēt uz frāzi: Es zinu, kā ir labāk, es zinu, kā ir pareizi...
Īstenība ir tāda, ka mēs esam sasodītas niecības ar neattīstiem prātiem, kuru pašapziņa ir vienīgais, kas kliedz pēc tā, ka esam pārāki.. Jautājumus ir tikai viens: Pārāki par ko?
Kas ir un kas nav pareizi? Kā lai mēs to zinām? Varbūt brīdī, kad kāds cenšas mūs pārveidot, atverot acis uz lietām, kuras izliekamies neredzot, mums vienkārši tam jāļaujas? Varbūt patiesi, šīs visas, materiālās pasaules lietas nav nepieciešamas? Varbūt tas ir tikai sabiedrības lielākās daļas radīts mīts, ka nepieciešams iekarot savu vietu zem saules, gūt panākumus dažādās jomās? A kāpēc? Kas no tā mainās brīdī, kad atstājam šo pasauli? Vai kāds atceras 70-gadu lielāko tusētāju vai modes dāmu, vadošo uzņēmēju tālaika sabiedrībā? Varbūt pienācis laiks veltīt sevi produktīvākai darbībai?
Miljons jautājumu uz kuriem nav atbildes tikai tādēļ, ka Tu nespēj saprast, kas ir un kas nav pareizi, un brīdī, kad Tev cenšas atvērt acis uz jaunām zināšanām Tu apmulsti, saraujies čokurā un mokies fiziskās sāpēs, jo Kāds, kurš saka: Tu dzīvo nepareizi! cenšas pārņemt Tevi Tavus sapņus un cerības.. Tev sāp, jo Tu sāc zaudēt sevi un prātot: Kas tad ir pareizi, kā ir jādzīvo?
|
|
| Komentāri |
|
| piccaninny |
2004-05-07 17:04 |
un gadaas taa, ka sevi nevar un nevar atrast.
Tad pienaak briidis, kad saproti, ka apkaarteejo smaidi, glaimi, paarmetumi nespeej ietekmeet.
Tad pienaak briidis, kad leenaam topi par sevi.
kad atsakies no sevis pasha pienjemtajiem principiem, noteikumiem, aizspriedumiem.
Kad domas ir briivas, sapnji - briivi.
Varbuut:)) |
| Olinjsh_Bolinjsh |
2004-05-07 17:17 |
| Retoriska teema, par kuru jau Buda savulaik izteicaas gana kodoliigi (ij it kaa pat risinaajumu piedaavaaja). |
| arlekiins |
2004-05-07 18:18 |
| Patīk jau man mūsdienu "jaunatklājēji". Par visu tiešām jau senajās kultūrās ir izspriedelēts no A līdz Z. Tāda spriedelēšena nekad nekāda rezultāta nav devusi. Viss šis gabals uzrakstīts pilnīgi pa tukšō. |
| la_bella_vita |
2004-05-07 18:51 |
Protams, ka tāda situācija rodas, ja pats sen vekad neuzdod jautājumu "nafig tas viss?". Tad tiešām kaut kādi ārēji spēki, kāds ārējs jautātājs spēj tevi izsist no sliedēm.
Tam vajadzētu būt pavisam normālam dzīves ritmam, reizi pa reizes apstāties un padomāt kam tev tas viss. Kaut ko darīt nevis vienkārši tāpat, bet piešķirot tam jēgu. Un vienādi jēgpilna var būt gan izvēle celt, gan necelt māju, gan šķirties, gan nešķirties. |
| pPalags |
2004-05-07 18:56 |
| es dziivoju tagad... nevis naakotnee vai pagaatnee. :) |
| SkiNny |
2004-05-07 19:59 |
| Lai vai kā,bet par šādām tēmām var runāt vienmēr.Vai tad Buda vienīgais ir,kurs par to runāja?Katrs cilvēks agrāk vai vēlāk par to iedomājas |
| Snorry |
2004-05-08 00:27 |
| oho publika, sheit cilveeki izsaka savas domas, nevis atkaarto kaadas senaas kultuuras lietas! domaashan par lietaam, kas muus aptver nekad nevar buut izsmelta vai kaa savaadaak jau izrunaata! Arlekiin netver sevi par viszinoshu, jo paklupsi pret sho sakni:) filosofia mater scentiae est:) |
| arturinjsh |
2004-05-08 06:03 |
Izskataas ka Orchid grib aizbeegt no probleemaam ko sniedz mums dziive, bet piekriitiet, nebuus tachu interesanti dziivot bez probleemaam!!
Pat paradiizee (ja taada ir) dziive liksies garlaiciiga ja nebuus probleemu!!
Manupraat stulbs jautaajums: prieksh kam tas viss, kapeec man jaanem krediits un peec tam "javergo". Dieva deelj, ej dziivo dzungljos, grauz banaanus un saknes "na haljavu", un tad kad tev tas viss apniks tu sev teiksi: negribu taa dziivot, gribu kautko citu, apnicis!!Un tad tev kaada mistiska balss teiks: Prieksh kam tev......?? Un saaksies viss no gala. Cilveeks vienmeer ir tiecies peec kautkaa labaaka, skaistaaka, varenaaka. Taapat kaa suns peec koka kur pachuraat. Taadi nu mees esam-dziivnieki:))
Dziivo dziivee dziivu dziivi, SEV un saviem beerniem, teetim, mammai, vecteetinjam............jo savaadaak tachu nebuus interesanti:))) |
| arlekiins |
2004-05-08 06:32 |
| Neuzskatu sevi par viszinošu, bet kāda jēga rakstīt ko tādu, ja ir pilns ar grāmatām ar tieši tādu pašu pārspriedumu un vēl vairāk... Nevajag man stāstīt, kur es paklupšu un kur nē - pašam savu smadzeņu pietiek. Nekas jauns vais nav pasakāms. Samierinieties ar to! Cilvēki ir dzīvojuši un domājuši tūkstošiem gadu pirms mums. Mūsu šada veida pārspriedumi ir tikai vājas atbalsis salīdzinājumā ar to, ko ir izštukojuši cilvēki, kuri tam ir veltījuši veselas dzīves. Un tāpat galu galā neviens nav ne gudrāks, ne dumjāks. "Pareizi" vai "nepareizi" nekad nav pastāvējis un nepastāvēs. |
| vis1 |
2004-05-08 10:48 |
| Domāju, ka autors patiesībā mēģina pacelt, manuprāt, mūsdienu aktuālāko problēmu - vai sabiedrībā iesakņotā merkantilo vērtību skala tiešām ir adekvāta mūsu garīgās attīstības līmenim? Uz šo jautājumu katram pašam ir jārod sev atbilde. Par sevi varu teikt, ka ar prātu saprotu - kaut kas ir garām, bet praksē pašlaik esmu pārāk slinks, lai ko mainītu. Bet idejas ir ;)) |
| Orchid |
2004-05-08 13:31 |
| Sveiki, "manas" tēmas komentētāji - ja godīgi, apsēdos, ieraugot, ka tēmu publicēja..;) To rakstīju konkrētu emociju brīdī un pat īsti neticēju, ka to nopublicēs, bet, lai vai kā, tēma ir un viela pārdomām arīdzan..:) |
| Orchid |
2004-05-08 13:33 |
| Arlekīn: jā, tieši budisma mācības iespaidā šī tēma arī radās... jā, tikai un vienīgi tādēļ, jo brīdī, kad salasies šīs "atklāsmes" Tev liek saprast, ka viss ko Tu dari ir muļķīgi, etc. Piekrīti, ka galvā rodas haoss, jo viss, par ko līdz šim esi domājis, ka tā ir patiesība, tiek noliegts un uzksatīts par stulbu? |
| breksis |
2004-05-08 16:11 |
| Man jau liekas, ka smadzenes tam domātas, lai domātu:) Šķiet,ka tas nevarētu būt nosodāmi,ja cilvēks pats nonāk pie pārdomā kuras itkā jau iepriekš ir "izdomātas" un izspriedelētas |
| zizi123 |
2004-05-08 17:33 |
| Nekas jauns man nav sakāms, cik cilvēku , tik likteņu, katram savs - vienam patīk māte, otram meita, bet citam tikai kleita. |
| Perija |
2004-05-08 19:50 |
| Manā dzīvē arī bija tāds mirklis,kad viens cilvēks man teica priekš kam tev to visu vajag.Man gan nebija daudz no visa tā ko piemin autors piem.karjera,manta.utt.bet man bija bērni, divi un es viena...man teica paskaties uz sauli,cik tā spoža,paskaties uz mēnesi ,cik tas naktīs ir apaļš,paskaties kā ceriņi zied.....un es patiesībā šim cilvēkam esmu tikai pateicību parādā,jo bez tā visa es varēju dzīvot,bet var arī savādāk dzīvot...vajag kādu kas pasaka...paskaties tur augšup... |
| Kamols_tuncis |
2004-05-08 21:14 |
Da vinjam nekaa nav ,tam cilveekam kas to saka....vai nu arrii vinjsh ir totaals krishnja....
:O))))))) |
| Sex_bljin |
2004-05-09 09:56 |
| nav svarīgi cik Tev dzīvē pieder vai nepieder ,svarīgi ir ,cik laimīgs Tu jūties!:))) |
| 010101 |
2004-05-09 13:46 |
mans viedoklis!
1.Svariigi ko teikushi gudrie senatnee, tomeer ir kaada raksturiiga ieziime! Nedriikst defineet vilosofiju skalji, jo taa jaaatrod katram pasham prieksh sevis. akla ticiiba kaut kam nav cilveeka praata cieniiga.
2.Es nezinu vai pastaav kaada absoluuta atbilde uz visiem jautaajumiem, tomeer tas nav iemesls, lai to nemekleetu.
3.Priekshkam? valstu iekaartas un mainiijushaas atbilstoshi laikmentiem un driiz ir jaabuut, kam jaunam, jo shis vienas taisniibas modelis ir sevi izsmeelis un saak vegjeteet uz sava reekjina, uz veestures sasniegumiem, uz citu modelju lielajaam kljuudaam. viss darbojas peec principa, ka tiek izgudroti balsti balstu balstiishanai. Ir jaameklee un kas atradiis tas skalji nepateiks, bet klusiibaa noraadiis...
4.shaada domu gaita agri vai veelu novediis pie mesijas apzinjas, kas zinaamu apstaaklju sakritiibas rezultaataa nodroshina aatru un iipashi saapiigu "sadegshanu"...
->Autoram: padomaa vai to veelies. Tu mekleesi un pamazaam kljuusi neievainojams, tomeer buus arii kas taads, ko tu nebuusi njeemis veeraa, kas savukaart var maksaat ljoti daargi!
/taads varen gudrs tipinjs ar mesijas apzinju un sarezhgjiitu sejas izteiksmi.../ |
| Debestinja_ |
2004-05-09 14:35 |
Orchid...nekad neesmu piedaliijusies sjajaas sarunaas...sjodien mazliet palasiiju...un...kaadeelj gan ne..
Es domaaju,ka mums katram ir lietas,kas tiesji mums ir svariigas..jā,protams pasaulei ir savi likumi..pareizie un gudrie..tacju,ja nedziivojam peec taa,ko saka muusu sirsninja..tad nezin vai tam kaada liela jeega...man patiik dziivot ieklausoties sevii..un tad arii viss notiek... |
| elisa |
2004-05-09 15:32 |
Nu jā, katram no mums ir kāds dzīves modelis pie kura pieturamies, katram savas prioritātes šinī modelī,- dažam nauda(precīzāk, manta), citam bērni un ģimene, citam viņš pats. Bet svarīgākais tajā visā ir dzīvot šodien. Ir skumji skatīties uz tiem cilvēkiem, kas savas nevarēšanas(varbūt negribēšanas?) dēļ vai kādu dramatisku dzīves pagriezienu rezultātā tā arī iestrēguši kādā savas pagātnes posmā, domādami, ka tikai, lūk, tad viss ir noticis, bet tagad..., ko nu vairs tagad, ja viss ir beidzies. Vai cits gadījums, kad šodien tiek dzīvota pagaidu dzīve, bet rīt, pēc nedēļas, pēc tam, kad tiks mopirkta māja, mašīna vai sazin kas nu vēl, pabeigti trešie pēc kārtas kursi vai iegūts maģistra grāds , tad tikai sāksies īstā dzīve. Nesāksies. Dzīvot vajag tagad, šobrīd. Un nekas, ja šodien domas par lietām ir savādākas nekā bija vakar vai būs rītdien, svarīgi, lai tās būtu paša domas, paša sajūtas, kas tiek domātas un baudītas tieši tajā brīdī, kad viņas ir.
|
| seko |
2004-05-09 17:46 |
GJIMENE ir dabas radits meistardarbs...peec tava sprieduma, slikti paliek:(((((....pilniigi nepiekriitu..ir jaaciinaas par miilestiibu, attieciibaam.. kopeejo maajokli,beerniem...
johaidii, vai tieshaam 21.gadsimtaa romantika vairs nepastaav.... |
| pooh |
2004-05-09 19:12 |
Kas ir pareizi un kas nepareizi man? Kas bija pirmais shii baltaa klukste, vai shii RIMI pirktaa ola?
Uz tiem nav paaraak gruuti atbildeet, bet atbildes mainaas un olas paarveershas omletees, vistas galjaa, es piishljos. Un atkal jauni jautaajumi, un jaunas atbildes.
Bet ir jautaajumi uz kuriem nav objektiivas atbildes, jo nav objekta ir tikai izpluudushas fantaazijas, viizijas.
Lietu daba jau shodien ir skataama pavisam citaadi, kaa to skatiija Einshteins. Gaismas aatruma griesti ir tikai muusu fantaazija, kaa to pieraadiija eksperimenti elementaardaljinju jomaa, dazjkaart impulss paarvietojas momentaani. Speejam pusliidz orienteeties 4 dimensijaas, bet eksperimentu produceeti secinaajumi raada, ka visums ir halograafiskas uzbuuves, kur dimensijas liidziigi miljoniem laazera staru halogrammaas veido shviikas, kuras muusu praats savieno bildiitees.
Viss ir daudz vienkaarshaak kaa mees domaajam, bet daudz sarezjgjiitaak, kaa jebkad speesim saprast, ja praatosiem un neuztversi sevi un apkaarteejo taadu kaada taa ir. Un ir taa taada, kaadu muusu praats to projicee.
Izzinja muuzjam kljuudaina, bet nezinja bezjeedziiga.
Gluzji jauki ir Jeshua Austrumu celjojumaas guutaas atzinjas- "Un kaapeec juus zuudaties apgjeerba deelj? maacieties no pukjeem laukaa, kaa taas aug; ne taas straadaa, ne veerpj. Bet es jums saku: ir Zaalamans savaa godiibaa nav bijis taa apgjeerbies kaa viena no taam. Taapeec nezuudaties par riitdienu, jo riitdiena pati par sevi zuudiisies."
Pa elees jumtu mees ejam, bet par ziediem priecaajamies. Un tas ir pareizi, vismaz man, un ar to man gana ;) |
| Estatete |
2004-05-10 00:57 |
Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs brīdis, ja mēs apstājamies un uzdodam jautājumu: kāpēc? Un tie ir tie lielie dzīves jautājumi, kas visos laikos ir bijuši nemainīgi,un ir ļoti nozīmīgi. Un ir labi, ja mēs atbildes meklējam. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai domājam par materiālajām lietām. Nodrošināta materiālā dzīve to laimi sniegs tikai tad, ja būs, sakārtota iekšējā garīgā pasaule. Ja šī garīgā pamata nav, tad arī sākās haoss, priekš kam tas...kāda jēga..utt.
Mani tikai satrauc tas, ka daudzi, parasti kaut kādos krīzes brīžos, atrod, nezinu, kā lai nosauc, bet falšu reliģisko literatūru un tad salasās tā, ka pat prātiņš var pa pieskari. Kā Mateja evanģelijā teikts: "Sargieties no viltus praviešiem, kas pie jums nāks avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.(M.7.15)"
Un tas tiešām ir svētīgi, ja mēs protam apstāties un padomāt, ko daram, ieklausīties sevī. Ticīgie to sauc par sarunu ar Dievu.
Un kad mēs spējam paraudzīties uz notikumiem no Dieva atskaites punkta, tie var iegūt pavisam citu jēgu.
|
| Dons_Karleone |
2004-05-10 09:22 |
Mjaaa... muuzham aktuaalaa teema.. vai ir dziiviiba uz Marsa!?:)
|
| mostwanted |
2004-05-10 13:24 |
| nav man ko nozakt nav man kas ruus... |
| sagittarius |
2004-05-10 22:19 |
| Dieva nav!!! |
| Andruha |
2004-05-10 23:52 |
| Es uzskatu, ka dzivojam lai turpinaatu dziiviibu!vispaar dziive ir negatiiva!! Kad mums notiek kas labs, mes sakam, ka VEICAAS, kad kautkas slikts, tad sakam TADA IR DZIVE...Kaapeec taa???vai tieshaam dziive sux?? |
| brikete1 |
2004-05-11 10:15 |
| Cien. Orchid atļauj Tavam viedoklim nepiekrist. Vai Tu esi veikusi aptauju, ja droši saki, ka lielākā daļa no mums. Katrs savu dzīvi cenšas veidot pēc sava modeļa, vai noskatītā modeļa, kāda nu kuram tā saprašana un vēlmes. Labi, vēl piekrītu Tev par māju, naudu, bet ģimene..., ko Tad Tu piedāvā, gaidīt lai Tevi kāds no augšas pabaro, vai atnes lielo dāvanu. Cilvēkam netiecoties ne pēc kā, viņu pārņem vienaldzība pret visu. Tiekties vienmēr vajag pēc kaut kā, citiem tā ir manta, citiem garīgā pasaule, vēl dažiem tā ir sava iekšējā pasaule: izzināt kas es esmu un ko es šai materiālajā pasaulē veicu. Cita viedokli uzklausīt var vienmēr, bet tikai katrs pats var vēlēties saprast un mācīties kā viņam dzīvot. |
| Orchid |
2004-05-11 10:46 |
To Briktete1: kā jau minēju savos iepriekšējos komentāros, manas tēmas pirmsākumi meklējami budisma filosofijas rakstos.. Iespējams, ka līdz galam tos īsti neizprotu, bet nu, tāds man ir radies priekštats, ka šamējie sludina nepieķeršanos materiālajai pasaulei un pēc būtības, ka tas, kā dzīvo "lielākā daļa" cilvēku ir bezjēdzīgs dzīves modelis.
Kāpēc apgalvoju, ka tā ir -lielākā daļa" cilvēku, kas tā dzīvo - Tu pavēro, kada ir pasaule, cik ir materiālistiski noskaņotu cilvēku un cik garīgu.. Salīdzini.. Domāju, ka nav nepieciešams veikt padziļinātus pētījumus, lai nonāktu pie šāda veida secinājumiem, vai ne?
Protams, ka Tu vari manam viedoklim nepiekrist, jo katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli - kā Tev, tā arī man..:) |
| Rasmis |
2004-05-11 11:16 |
Ja cilvēks sāk domāt kas ir pareizi un kas ir nepareizi, viņš jau brauc auzās. Tas ir primitīvas domāšanas veids...dalot visu labajā un sliktajā. Visiem ir zināms, ka labais bez sliktā nespētu eksistēt.
Nevienam nav vajadzīgs skolnieks, kas sēž vislaik vienā kolasē, bez jebkādas attīstības. Un tādai primitīvai domāšanai ir tieši tādas sekas - cilvēks apstāj attīstīties. Laime, kā sajūta nav paliekoša un patstāvīga, laime ir sajūta, kas rodās patstāvīgā attīstībā. Kad progress apstājās laimes sajūta arī pazūd. Bet tad rodās jautājums - kā tad mums jādomā lai progress, attīstība neapstātos? Viss ģeniālais ir tajā vienkāršībā un tieši tāpēc daudzi nemaz šo ģeniālo atkl--asmi aizlaidīs gar ausīm. Domājot - liekot kop[ā domas cilvēks spēj ražot sev enerģiju, nevis zaudējot, kā tas ir pie aukšminētās domāšanas, kad dala domas labajā un sliktā. Enerģiju var gūt, ja abas šīs pozīcijas apvieno vienā domā. Labais un sliktais kopā...tas tāpat, kā elektrībā plusam pieliekot mīnusu rodās enerģija - gaisma...notiek cilvēka apgaisme.
Atgrūžot no sevis to slikto, cilvēks atgrūž elektrisko mīnusa lādiņu un līdz ar to tikai zaudē. Ar šādu domāšanu ir iespējams izzināt visu par visu. šis ir domāšanas veids kurš spēj izskaidrot visas nesapratnes. Padomā lūdzu par šo !!! Es tam esmu veltījis daudz laika un man nebija neviens kas to pateiktu priekšā. :) Ja veelies ko vairāk zināt par manis rakstīto palasi - http://home.parks.lv/sandisj/stuff/sakums/sakums.html |
| Orchid |
2004-05-11 11:24 |
To Rasmis: Kas ir pareizi un kas nepareizi - vienkāršas vārdu spēles, lai izdomātu tēmai nosaukumu, bet protams, ka apzinos to, ka katrs cilvēks katru rakstīto vārdu spēj uztvert citādi, pa savam, ņemot talkā savu dzīves pieredzi..
MAn šķita, ka es nerunāju par dalīšanos melnajās vai baltajās krāsās.. Es vienkāršī mēģinu saprast, kurš tad ir tas īstais ceļš par kuru iet.
Bieži vien, izlasot kādu grāmatu, pat kādreiz noskatoties kino (ja tas ir vērtīgs), mums rodas viela pārdomām. Arī man, iepazīstoties ar jaunām atklāsmēm par dzīvi rodas pārdomas, ar kurām tad arī dalījos pārdomām paredzētajā "Pārdomu stūrītī".
Jā, varbūt Tev ir taisnība - es jau atrodos auzās, bet vai Tu vari pateikt, kā no tām izkļūt?:) |
| Rasmis |
2004-05-11 12:07 |
Auzās neesi tikai tu, bet visa cilvēce. Daudz analizējot, domājot esmu pienācis pie atziņas, kad visa mūsdienu sadzīves iekārta ir radīta tam lai aizvirzītu cilvēku tālāk no sapratnes. Ir radītas spēcīgas domu formas, kas ietekmē mūs visus. Tās ir radītas lai atšķirtu labo no sliktā, lai atšķirtu cilvēkus viena no otra. Mēs vairs nespējam izdzīvot bez naudas, bez darba, bez rūpēm par izdzīvošanu. Mēs meklējam paradīzi kaukur debesīs, bet šei pat uz zemes ir viss priekš tā lai mēs dzīvotu pilnvērtīgi - tā kā tas ir radītāja iecerēts.
Es neesu pret tavu domāšanu...es tikai apsveicu tevi un pārējos, kas meklē ceļu no auzām :) Galvenais, ka primārais ir griba. Ja tu gribi izzināt, tad ar to arī pietiek. Atbildes pašas nāks pie tevis, tik ir jāspēj tās saskatīt ik uz soļa. Gan man, gan visām augstākām apziņām ir tikai liels prieks par to, ka ir vēl kāds, kas grib izlīst no auzām, grib zināt to kas mēs esam un ko spējam. Nav jāmeklē Dievs ārpus sevis. To var atrast sevī, cauri sevīm. Ja Dievu pielīdzinātu kokam, tad mēs esam koka lapas, tās kas sniedz stumbram informāciju par apkārtesošo. Bez lapām koks nespēj eksistēt, tāpat kā radītājs bez mums. Mēs esam viens iekš otra, vienā veselā neatņemams kopums - tu un es :) |
| Orchid |
2004-05-11 12:56 |
| To Rasmis: es zinu tikai to, ka laime ir jāmeklē sevī, nevis apkārtējos apstākļos un, ka viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis pašas. Zinu arī to, ka tas, kā uztveru lietas ir atkarīgs tikai un vienīgi no mana prāta stāvokļa.. Jā, to es zinu, bet ar to vis nepietiek, lai gūtu "absolūto skaidrību" un pieņemtu to, ka sistēma, kurā dzīvojam ir nekam nederīga... |
| EsArRadziniem |
2004-05-11 16:32 |
| Man jau baigi patiik!!! Biezi vien es ar sitaa fantazeeju.. par dziives jeegu..kamdeell mums taa lauzties un ciniities..??? Tapat visi nomirsim!!! Kada jega dziivot stuulbu dziivi ja mirsim??? Kapec mums tik daudz jaciess un jaastraadaa?..tam tak nav jeegas, bet tad iepaziisti kaadu cilveecinnu un saproti..ir jeega..ir.. tas ir sis jaukais cilveecinnss..tavu sapnu deell ir jaadziivo.. Ieteiktu jums visiem kam ir iespeeja noskatiities filmu "Muuziigi Lilja" noskatoties so filmu es varu sadereet juus billaasiet.. nju protams ja skatiisieties viens, bet ja ar draugiem jus gribeesiet pasmieties kaut ar ieksseeji dziivosiet liidz.. Man patiik jautaajumi uz kuriem ir atbildes-jautaajumi.. hmm.. |
| brikete1 |
2004-05-12 08:59 |
| Orchid. Savu viedokli Tu izteici tikai par lielāko daļu cilvēku, bet savu modeli dzīvei, vai Tu tāpat kā lielākā daļa deputātu viss kas nav manis ieteikts ir nepareizs, bet kā to vērst par labu... Filosofiski var apspriezt jebkuru tēmu, bet tālāk... Taviem pēdējiem vārdiem es piekrītu, bet jebko nederīgu var tikai izmest, sabojātu varētu salabot. |
| Bandiic |
2004-05-12 10:19 |
| a kapeec cilveex kursh dziivo peec apmeeram shiiprincipa, modelja mezhoniigi tiecas uz kauko savu, tuvu, miilju ierobezhojoshu utt...kautvai savaam maajaam un gjimenes...kuru nau...man jau 7 gadus maaja ir vieta kur ir gulta gjimene ir man patstaaviigi esoshaas lietas, visu laiku vazaajos pa pasauli (to laikam sauc par celjoshanu, bet ar meerkji), nepaartraukti mainu dislokaacijas vietas mainu sievietes, kaurt gribaas vienu savu...patstaaviigas izmainjas un atkal nau labi...kapeec taa ...Tapeec ka cilveekam dod ko gribi nekad nebuus labi...taakaa shiis tikai taadas filozofiskas pardomas vien ir....arii kadam filozofam (prototips - cilveex kuram nau ko dariit , piebaazh galvu ar visaadaam mulkjiibaam un iztirzaa vienkaarshas lietas meegijna rast skaidrojumu savaa stilaa) kaukas piegriezies un nemaak neko mainiit vai nevar, lietas pa ko var runaat ilgi un dikti ja ir oponents |
| neticiigais_Toms |
2004-05-12 13:29 |
Kas ir pareizi un kas ir nepareizi? Kas ir labs un kas ir slikts?
Kur ir taa robeža, ka tas IR normāli un tas vairs NAV normāli? To nekad neviens nevarees pateikt. Visu taču kādreiz kāds ir izdomājis. Un kur ir teikts, ka tas kāds nekļūdas?
Cilvēki ir dažādi. Katram savas intereses, mērķi, dzīves uztvere, sapratne par lietām. Mēs varam stundām ilgi strīdēties, cik labi vai slikti ir būt materiālistam, altruistam, garīgu vērtību dzīves pārņemtam cilvēkam. Taču patiesība ir viena, mēs visi esam cilvēki ar saviem plusiem un mīnusiem. Mēs visi gribam dzīvot, mīlēt un būt mīlēti. Tāpēc ir jāzīvo, jātver viss kas ir mums apkārt - krāsas, smaržas, tā vienreizējā sajūtu gamma. Tikai Tu vari vari zināt, kas priekš tevis ir labi. Dari to!
Nav vērts spriest un grimt pārdomās kam man viss tas? Priekš kā es to daru? Taa var nonākt līdz absurdam, ka dzīvot nav jēgas, jo nekam nav jēga....
p.s.Atceros reiz lasīju grāmatu par filozofijas pamatlicējiem un par Sokrata skolu. Tad lūk, kas ir interesanti. Audzēkņiem bija aizliegts runāt. Ja kādam bija vēlme, ko pateikt, tad tam bija jābūt saturiskam ar dziļu domu apveltītam teikumam. "Ko svarīgu Tu šodien esi pavēstījis pasaulei ?" bija viens no viņu moto. Ja mēs sekotu viņu piemēram, tad pasaule kļūtu daudz klusāka un garlaicīgāka. Ir jāmeklē patiesība sevī, ir jābauda dzīve, ir JāDZīVO!!!
Dziļā cieņā vienmēr Jūsu, neticiigais_Toms
|
| ilkss |
2004-05-12 15:27 |
Kāda jēga lasīt grāmatas, kad tur tās pašas sāpes risinājums ir rakstīts citam mērķim, vis saasinātāka sāpe paliek, kad rokā ir balodītis kurš nes sirdij prieku un līksmūbu, bet izlaist nevar, jo viņš aizlidos un garīgās vērtības paņems līdzi, bet pavisam nedaudz priekšā stā gards kumoss, ko gribās apēst, un apēst to var tikai tad, ja palaidīsi balodi vaļā lidot un paņemsi kumosu - izvēle. Un abi varianti neapmierina. Mūžsenais miesas un dvēseles karš. Kas ir labāk, dzīvot mierā un saticībā ar sevi, būt nabagam bet laimīgam un apmierinātam. Vai pretēji cīnīties par nākotni, kura nav zināma, censties iegūt vietu sabiedrībā gūt atzinību, no kā reāli labuma nav nekāda. Rauties uz pusēm lai čeltos augšā pa karjeras kāpnēm, bet vai līdzekļi (veselība) attaisno rezultātu?
Izvēle nav viegla. Parasti mēs izvēlamies miesas ceļu (darbu, karjeru, spēka patiesību) un ar sāpēm noskatamies, kā aizlido balodītis, lai gan šī izvēle nevienam nepatīk. |
| nirvana |
2004-05-12 17:19 |
| Katrs cilveeks shajaa pasaulee dziivo ar kaut kaadu jeegu, un taa ir, pilveidot savu es, labot kljuudas un attistiities uz augshu. Un lai to veiktu cilveekam dziivee ir jaapaarvar dazhaadas gruutiibas un situaacijas.Taapeec nekas nav lieks un jaastraadaa ar sevi ir, to piespiezh dziive,jo, ja, tikai seedeesi, neko nedariisi un teiksi "prieksh kam tas viss" Tu iisteniibaa iesi atpakalj. Ir jaakustaas un veelams uz priekshu, jo neviens nav pilniiba. Arii nodarbojoties ar taadu "nevajadziigu lietu" kaa naudas pelniishana, Tu attiisties, nu vismaz taa vajadzeetu buut. Bet, ka Tu domaa, arii tas ir labi.:) |
| ladyzozefiine |
2004-05-12 18:52 |
| Mes dzīvojam, lai mīlētu un tiktu mīlēti, tāpēc jādzīvo tā, lai pēc iespējas vairāk mēs izdzīvotu šīs jūtas un viss kas saistās un sekmē uz šo jūtu sasniegšanu ir pareizais veids kā dzīvot, dzīvot saskaņā ar sevi. |
| TIKS |
2004-05-12 19:19 |
Es teiktu, ka dzīvei nekādas ĪPAŠAS jēgas patiesībā nemaz nav UN ja kāds var apgalvot pretējo tad sorry. Es tam neticu!
|
| Liesminja |
2004-05-12 19:42 |
he he.. a to ka cilveeks prot zgatavot aparaatus sho sikspaarnju skanju uztvershanai.. esi dzirdeejusi...:))))
Kaads sakars sheit sikspaarnjiem un cilveeka gudriibu..???Noliedz vai apstiprina...??
Merkantiils...?
Katrs indiviids var venlaiciigi kaadaa jomaa buut gudrs un dumjsh..:))Kursh par to striidaas...???
Merkantiils...? Ir taada lieta kaa saglabaashanaas instinkti un daudzi citi instinkti...Kas liek cilveekam dariit no paaudzes paaudzee kaut ko neizprotamu...Skaidrs ir tikai tas , ka ja reiz cilveeks par prioritaati kaut ko ir izvirziijis, tad uz to briidi vinjam ari tas ir bijis svariigi .. ar sapraatu prioritaates mainiities var aatri ...bet ieradumus mainiit jau vairs nav tik viegli...Nu i daraas shad tad to ko pat pats negribeetu....Nu un taa ir vinja dilemma kaa taalaak riikoties.. kas Tur ko rakties..??? |
| Rokija |
2004-05-12 20:32 |
| Prieks ,ka ir arii cilveeki,kuri par to aizdomaajas,tikai......vai tad to visu vajadzeeja pasniegt tik sarezgiiti,ja visu so tekstu vareteetu pateikt vienaa teikumaa.......un vai tad tas ir kas jauns???!!!.......izskataas ,ka sii raksta autors tikko buutu pamodies,un vina dziivi jau kaads cits buutu izveidojis vina vietaa....mees visi seit esam ,lai maaciitos ,maaciitos dziivot,izdziivot.Esam seit ,lai kluudiitos,savas kluudas labotu un peec tam atkal kluudiitos,mees esam nemitiigaa cela uz sava gara atiistiibu un pilnveidosanu un tam ir vajadziigas sajuutas,to dazaadiiba-ciesanas,prieks,miilestiiba ,naids......un nekad mees nevareesim apgalvot ka mees esam-nu jau gudri vai arii nu jau pietiekami bagaati,jo siim lietaam nav robezu,taa ir vieniiba ar bezgaliibas ziimi.........un nav labu un sliktu cilveeku ,jebkuram no mums puse ir melna ,puse balta-visam ir jaabuut liidzsvaraa ......jaa un veel kas-alkatiiba ,varas un godkaare ir muusu gadsimta meeris.......un varbuut veelreiz noskaties MATRIX-domaaju ,loti reaala filma..............:) |
| Priko |
2004-05-13 04:06 |
Katram ir jaatrod sava vieta dziivee, kur vinjsh juutas labi un meerkji peec kura tiekties, to nav viegli izdariit. Man pagaaja paaras gadi, liidz es sapratu ko tieshaam veelos no dziives un, kad peec 15-17 gadnieka zaudeetiem rozaa sapnjiem un meerkjiem, atradu reaalaak sasniedzamu meerkji peec kura tiekties.
Ir gruuti, kad maacies to kas tev nepatiik tikai tapeec, ka jaamaacaas, kad dziivee nu galiigi neiet kaa veelies..muuzjiigaas depresijas, taa sliicinaashana alkoholaa, daudzaas sievietes(no kuraam neviena, kurai speej piekjerties)kaada tam jeega?!..tas viss noruuda, ja neaizej galeejiibaas un paaraak taalu attieciibaas ar alkoholu.
Shobriid es nenozjeeloju, ka viss noticis tieshi taa kaa tas noticis. Esmu ieguvis jaunus draugus, pazinjas un pamazaam veidoju dziivi taadu, KAADU ES VEELOS, nevis ljauju tai dikteet man noteikumu, protams, ir situaacijas, kad jaapielaagojas, savu reizi jaasamierinaas.
Orchid-->kaada jeega,tam visam, ja agraak vai veelaak visi taapat nonaaksim zaarkaa..jeega ir tikai tam, kas paliek uz zemes peec tevis, ka tevi atceraas. Jeega izaudzinaat lieliskus beernus..jeega uzcelt maaju, kur tavi beerni, mazbeerni jabkuraa laikaa varees iegriesties..jeega ja esi kaadam paliidzeejis izdziivot..jeega izdariit, kaut ko taadu, par ko tev celj pieminekljus, ja ne no zelta, tad kaada cilveeka sirdii..
Katram ir savs "Pareizi" un "nepareizi", tik vajag to atrast.
|
| Good_Devil |
2004-05-13 09:07 |
| Vai tieshām ir vērts runāt par shādu tēmu?!Uzskatu,ka ir JĀDZĪVO TIKAI SEV!!!Nav svarīgi,ko domā citi,galvenais,lai pašam ir labi!!!Saprotiet,uz pasaules tagad jau laikam ir apm. 6 miljardi iedzīvotāju un visiem tu nekad nevarēsi izpatikt...tu pat nevarētu izpatikt visiem,ja uz pasaules būtu 6 cilvēki!!!Kāpēc vispār ir jādomā?! tā mēs sēžam un domājam līdz saprotam,ka viss jau ir garām!!!Ieteikums visiem-DZĪVOJAM SEV!!! |
| sexy_girl |
2004-05-13 09:31 |
| sveikin es ta sedeju un izdomaju ka man sen nav bijis reaalz viirietis guultaa visi taadi lupatas.proptams bija viens taa neema mani ka orgazms ka likts bija bet vinns mani pameta jo es draazos ar citu,bet vaitad es esmu vainiiga pie taa ka vinns mus piekkera.>tagad man tr-ukst tikai viena lieta SEKSINSS:) |
| Orchid |
2004-05-13 10:12 |
To Liesminja: par sikspārņiem - tas bija tikai piemērs un tikai, lai parādītu to, ka ar savām dabiskajām spējām (bez papildierīču palīdzības) cilvēks nemaz tik daudz nespēj sasniegt.. Jā, zinu, ka šāds aparāts ir izgudrots.
Kādēļ rakties? Protams, ka var dzīvot dzīvi virspusēji, lādot Dievu tad, ja neveicas un to aizmirstot, kad veicas. Jārokas tādēļ, lai saprastu,kāpēc man neveicas un ko es varu darīt, lai kļūtu laimīgs neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.
Kādēļ jārokas.. tādēļ, ka dzīvē ne vienmēr pietiek ar pamatizglītību, cilvēki cenšas iegūt zināšanas aizvien vairāk un dažādās dzīves jomās.. Jārokas tādēļ, lai kļūtu gudrāks, nevis kā muļķis peldētu pa straumi.. |
| Orchid |
2004-05-13 10:18 |
Rokija: nekas uz šīs pasaules praktiski nav jauns, vai Tu to neesi pamanījusi? Nopērc kādu žurnālu un palasi - kas tur jauns? Nekas!! Tiek muļļātas vienas un tās pašas tēmas. Paskaties filmu - Tu jau spēj prognozēt tās beigas? Nu, un vai tas ir kas jauns, nē, jo Tu zini, kā filma beigsies. Un tā ir gandrīz ar visu.. Neviens te necenšas izgudrot velosipēdu no jauna, bet ir lietas, par kurām ikdienā aizmirstam un šīs lietas, būtībā, bieži vien, ir vissvarīgākās mūsu dzīvē.
Padomā, cik cilvēki uz šīs planētas dara to, ko vēlas un cik ir tādu, kas kalpo sabiedrības noteiktajiem principiem. PAr to ir runa.. |
| Inga* |
2004-05-13 11:31 |
| kalpot lietaam, daudz par to esmu domaajusi, bet nekad neesmu vareejusi saprast kaa no taa izbeegt. Uzcelt zaru buudu mezjaa un dziivot tikai sev, bez atbildiibas nastas... briivs... citu izeju neredzu |
| Orchid |
2004-05-13 13:54 |
To Inga: es neuzskatu, ka absolūtā izolācija cilvēkam spēj nest skaidrību. Tieši otrādi - cilvēki un notikumi visapkārt ļauj par daudz ko aizdomāties un tas ir ļoti vērtīgi.
Zini, manuprāt, galvenais sevī ir attīstīt apziņu, ka Tu vari iztikt, piemēram, bez villas kāpās, bez ūdeļādas kažoka, etc. Jā, viss ir kārtībā, ja ar savu darbu to visu esi ieguvis, bet galvenais, lai nav tā, ka Tu atdod sevi visu, lai, piemēram, šo villu kāpās uzceltu.
Galvenais, lai Tu dzīvotu viegli, ar vienkāršotu uztveri par materiālajām lietām, nekļūstot par to vergu.. Tāds ir mans viedoklis.. |
| flex |
2004-05-13 17:43 |
| šiza... |
| Avici |
2004-05-13 18:49 |
| Manuprāt, te liela tiesa pat nav papūlējušies iedziļināties, par ko īsti Orchid raksta, bet citi metas atspēkot, kritizēt un komentēt tēzes, kuras sākotnējā rakstā nemaz nav atrodamas. Bet tas ir gluži normāli, jo katram mums nepieciešams izteikties un paust savu domu. Priekš tā taču arī šis stūrītis domāts, vai ne? Tomēr cik daudz ir to lietu, kuras mēs pieņemam automātiski, pat neiedziļinoties to jēgā un nozīmē. Nu pavisam prasts piemērs - visi lietišķie cilvēki sien ap kaklu auduma gabalus (kaklsaite saucas), kura nu ir pilnīgi neatņemama lietišķā apģērba sastāvdaļa. Bet kur ir šīs saites funkcionalitāte, jēga? Kāpēc, teiksim, ap kāju apsieta saite netiks uzskatīta par solīdu garderobes elementu? Kāpēc, piemēram, miljoniem cilvēku, elpu aizturējuši, skatās, kā 20 citi cilvēki pa zālīti trenkā piepūstu ādas lodi no vienas puses uz otru?Un, padomājiet, šiem 20 un daudziem citiem, dzīves galvenais un vienīgais darbs ir šī ādas pūšļa trenkāšana? Jocīgi, vai ne? Ieradumam, tradīcijām ir milzīgs spēks - tā ir mūsu patiesā daba. Un paplašinot šo skatījumu, mēs nonākam pie tā, par ko rakta Orchid. Vismaz man tā liekas. |
| ExMe |
2004-05-14 14:12 |
nau pareizi un nepareizi.. ir tavas domas un citu domas.
ja jau nekam nau veertiibas, tad varbuut uzdot jautaajumu- kaapeec vispaar dziivot?.. kaada jeega and blah, blah?.. mani arii ir taadi jautaajumi nomocijushi aber taga man poo.. vienkaarshi jaadziivo taa, lai pasham lapi and priex par padariito.. kaada jeeg? kapaa nepanjemsi?.. nepanjemsi aber teu kameer dziivosi buus lapi.. un tu jutiisies lapi.. varbuut tampasham piemaajas bomziitim arii ir lapi.. jo vinjsh dziivo un varbuut vinjam patiik taa dziivot.. un tu maacies, veido karjeru taapeec lai nebuutu vinjsh, jo tev shkkiet, ka vinjam ir suudiiga dziive, bet varbuut nemaz nau tik suudiiga.. varbuut vinjam ir lapi.. un varbuut tev buutu lapi ja necenstoz.. aber varbuut nee. bet to speej uzzinaat tikai tu pats- kaa tev ir lapi.. un taa arii jaadziivo.. lai pasham lapi.. |
| Smogs_LV |
2004-05-15 03:37 |
| Un tad tu saproti ka visu bāzē uz 21 gs cilv realitātes formas. Hahaha... Jus mani uzjautrinat! |
| pooh |
2004-05-15 10:08 |
Orhid,- gribeeju tik piebilst, ka nebuut visibudisti sludina nepiekjershanos materiaalajai pasaulei. Vinji sludina materiaalaas pasaules mainiigumu, nepaartraukto pluudumu, un vienlaiciigi konstantumu. "Cirtiens un necirtiens", ieprieksheejaa "Cirtiens un viss paarcirsts" vietaa.
Stiiga arii skan, ja to novilksi ne par daudz ne par maz. Nenovilkta taa neskan, paarvilkta paartruukst.
Izzinja vienmeer maldiiga, bet nezinja - bezjeedziiga. Taa nu jaaspeelee kaa katrs prot :) |
| severina |
2004-05-15 11:03 |
Skaistās teorijas par pareizo paliks nedzīvas tik ilgi, kamēr dvēselei to iemiesošana dzīvē (nevis tikai vienkārša izlasīšana) būs pēdējais glābiņš.
Mana recepte, ar kuru reizēm izdodas pārvarēt visgrūtākās problēmas, ir paskatīties uz visu no sava "Augstākā Es" pozīcijām (kurš ir pašaizliedzīgs gara aristokrāts). Attālināties domās no Zemes, paskatīties uz šo mazo punktiņu un saprast, ka visu problēmu cēlonis ir vēlmes, kuru autors ir "zemākais es": varas kāre, kāre pēc baudām, mantas, utt, kas tikai iztukšo, bet nesniedz piepildījumu. |
| pooh |
2004-05-16 13:02 |
Taa, taa,- iztuksho. Bet, kas tad piepilda, sniedz piepildiijumu. Miilestiiba? Sameeraa rets fenomens. Nesavtiiba, tas pats savtiigums.
Baudkare domaajams ganpiepilda. Tas ir kaa dzerot uudeni, skaidri zini, ka nu ir labi ;) |
| unpy |
2004-05-17 16:12 |
Da nu...kameer iespringsi ieksh pareizi/nepareizi, tikmeer ij mociisies:)))manupraat:)))
Atslabsti. Un atceries tikai vienu - nekas nav uztraukuma veerts. Pilniigi nekas. |
| tensha |
2004-05-19 21:58 |
| kaapeec tad raxtiiji sho raxtu?varbuut tas arii nebij vaidziigs..... |
| lielaaGudraa |
2004-05-19 21:59 |
| varbuut mess vienkaarshi paraak daudz domaajam,vajag dziivot. a varbuut arii nee |
| Rudzupukje |
2004-05-21 16:19 |
paldies Orchid par rakstu :))) izlasīju arī daudzus lieliskus komentārus. vispār ļoti labi, ka var šitā parunāties :))
no sevis varu piebilst, ka, manuprāt, neviens nezin par citiem, kas ir pareizi vai nepareizi. katram atbilde ir sava. un tas ir vienreizēji, tamdēļ arī mēs visi te esam, lai katram būtu savs pareizais un nepareizais. svarīgi sajust, ka tas mūs vieno, nevis sadala. |
| milestibina |
2004-05-24 15:15 |
| Neviens nevar dot atbildi uz siem jautajumiem ka vien tu pats, ko saka tavs prats, sirds, dvesele.... |
| Studente21 |
2004-05-24 18:45 |
| Vēl patiesāku stāstu neesmu lasījusi savā dzīvē!!!! Žēl, ka cilvēkiem, kas šādi domā, ir jāiziet akmeņiem, ērkšķiem un oglēm kaisīts ceļš un tikai tad tie, kas nav jau salūzuši, bauda to, ko nopelnījuši. |
| made_in_latvia |
2004-05-28 21:38 |
| Esmu piedzīvojusi to apmulsumu, par ko runā Orchid. Esmu iztērējusi? neskaitāmas stundas pārdomām par to, kā vajadzētu dzīvot,bet neesmu nonākusi pie secinājuma, ka vajadzēja un vajag vienkārši dzīvot, izbaudot visu iespējamo. Kāpēc? Meklējot lielās patiesības, pamēģināju arī meditāciju. Grāmatā bija rakstīts, ka jāapsēžas ar taisnu muguru,jāizvairās no domām u.c. Pēc mokošas koncentrēšanās es sev par pamatīgu pārsteigumu jutu, ka sevī kaut kur iekšienē slīdu lejup. Tie nav slima suņa murgi:P, lasiet tālāk, bet galvenais- vēlāk izmēģiniet paši.Vienā brīdī man galvā vairs nebija domu,un es nesapratu, kā tas var būt. Un vēl kas ļoti svarīgs. Es nejutu sevi kā sevi-pilnīga mistika-es jutos kā vienota ar visu. Man vēl daudz ko teikt, bet to es varbūt pateikšu tiem,kas man atsūtīs vēstules. Bet visiem, kas jau! ir sapratuši, ka Orchid rakstā ir daudz kā patiesa,no sirds ieteikšu - netērējiet laiku, lasīdami visas ezotērikas un neparasto arheoloģisko atradumu grāmatas, bet dodieties uz meditācijas centru. Lasot jūs nespēsiet aptvert tajās ietverto zināšanu daudzumu un galu galā nekā nesapratīsiet. |
| zolmans |
2004-05-28 21:53 |
| mans praats mani ir lauzis, vedis nost no celja chakareejis man dziivi. sirds ir galvenais. dooooooooooh. a vajag cilveeku, kursh to pasaka? pashi nespeejat saprast? idilllju suudi. |
| made_in_latvia |
2004-05-29 11:46 |
| Apsveicu zolmani un visus citus,kas ir tik gudri, ka klausa intuīciju. Bet kā jau tu pats raksti, pirms tam tu mocījies un tāpat dara daudzi, kas uzauguši šādā sabiedrībā.Un, palasot komentārus, var redzēt, ka daļa cilvēku paliek pie priekšstatiem par dzīvi, ko paši ir spējīgi izlobīt no ikdienā saņemtās info(avīze, TV, izklaidējoši žurnāli.)un savas dzīves,kuras piedzīvojumi atkārtojas. Mīļie cilvēki, kādas sajūtas jūs pazīstiet? Dažādus mīlestības paveidus, uzdzīvošanu ar draugiem, nu, prieku, bēdas, skaudību. Nedomāju, ka te jāuzskaita tālāk-visi saprot par ko ir runa.Visi cilvēki ir piedzīvojuši gandrīz tās pašas sajūtas.Pirms meditācijas izmēģināšanas man nebija ienācis prātā, ka var būt vēl arī tādas sajūtas. Meditācijā es atklāju daudz ko ārkārtīgi būtisku, bez kā, manuprāt, nemaz nevar dzīvot.Vienvārdsakot, agrāk man likās, ka nekā savādāka par to dzīvi, kādu cilvēki pārsvarā dzīvo, uz šīs zemes nav. Es pamatīgi kļūdījos. |
| Edick |
2004-05-30 23:15 |
Es Saprotu tu vienkaarshi esi DEBILA!!!!!!!
|
| Edick |
2004-05-30 23:16 |
Ha ha ahh haaaa aaaaajjjjhhhhh ahahaaha ahahaha jeeeeeeeeeeeeeeee!!!!!!
|
| Edick |
2004-05-30 23:16 |
Ha ha ahh haaaa aaaaajjjjhhhhh ahahaaha ahahaha jeeeeeeeeeeeeeeee!!!!!!
|
| Edick |
2004-05-30 23:18 |
| Pazvani Man Es tev paliidzeeshu !!!!!!! Mans tel. ir 7253101 !!!!!!! |
| made_in_latvia |
2004-05-31 07:30 |
To:Edick
Tev nešķiet, ka nosaucot cilvēku par debilu, pilnīgi nekā nepamatojot, tevi pašu var par tādu uzskatīt?
Bez tam vēl tie vājprātīgie smiekliņi,kas atkārtojas:P |
| Illva |
2004-06-02 11:26 |
| c i7yc59 |
| principal |
2004-06-04 12:06 |
| pameegjini atteikties no materiaalaa muusu platuma graados, gribu redzet, kas ar tevi bus pec pusgada. bomzhosi. tropos var neko nedarit un dzivot kaut vai koka dobumaa un filozofeet, bet sheit ir konkreti apstaklji, kurus diez vai iespejams ignoret. |
| pooh |
2004-06-05 17:11 |
Sidharta Gautam (623.-544. g.p.m.e.), deeveets par budu Sakjamuni, uzskatiits par Visuma budas Vairochanas manifestaaciju, dziivoja pilii un nezinaaja beedu. Tad vinjam radaas atklaasme, ka dziivo nepareizi un vinjsh pameta pili.Tupeeja zem bodhi koka, gadiem paartika no putnu meesliem un savvaljas riisiem, kuri izauga turpat pie kaajaam. Varen izkaameeja. Bet tad izdzirda kaadu sarunu, kur muzikants skaidroja par to kaa noskanjot instrumentu. Ja stiiga nebuus novilkta, taa neskanees, bet ja to novilkt par daudz, taa paartruuks. Un buda tapa apskaidrots, saaka atkal eest un mazgaaties, par ko vinja sekotaaji bija varen skrobiigi.
Aiziedams no naivaas realitaates, vinjsh paarceelaas "ne"realitaatee. Bet taa veel nav atklaasme. Nevar atnaakt aizejot. Budu austrumos deevee par tadhaatu - taadejaado. Tas noziimee taadu, kursh uztver pasauli ne taadu kaada taa ir, ne taadu kaada taa mums dziives laikaa iemaaciita esam.
Budisti neaicina atteikties no materiaalaa, tie uzskata, ka prioratiiva ir iekshpasaule, bet tas neprasa aizieshanu no aarpasaules. Bet reizee tas neliedz kaadam to dariit. Arii muusu platuma graados to var dariit un dazji to arii dara. Peec buutiibas neatshkjiras bomzja dziive no biznesmenja dziives. Atshkjiriiba tikai formaa. Bet gan viens gan otrs var noteikt sev prioritaates. Vai materiaalais ir tas kas sniedz baudu, vai materiaalais ir paliigliidzekli sava gariiguma piepildiishanai, lai sasniegtu baudu. Gan viens gan otrs variants nav nicinaams dziives modelis. Vienam patiik vazjas, otram vazjas, lai vareetu mediteet, un vinjam patiik tas. No vazjaam nekur netikt. "Piemeeram tas ir kaa bifelis, kas iet cauri zjogam. Vinja galva, ragi, chetras kaajas ir izgaajushi. Bet kaapeec aste netiek cauri?" - taa austrumnieki. " Kas izies cauri, iekriit graavii. Kas griezjas atpakalj, ir pagalam." Tie piemetina. Bet dainas atkal taa- "Dod Dievinji kalnaa kaapt, ne no kalna lejinjaa".
Arii muusu platuma graados var dziivot iipashi nepiekjeroties materiaalajam, ieveerot saatu, kuru kaa tikumu cildinaajushi latvieshus veidojoshaas tautas jau tuukstoshiem gadus. Dainas atshkiras no autrumu filosofiskajiem tekstiem peec formas, bet ljoti lidziiga domas buutiiba.
|
| gunner |
2004-06-06 11:16 |
| Cilvēki ir pieņemuš ka viss kas ir apkārt ir materiālā pasule, jo tā ir vieglāk dzīvot, bet pasaule ir energoinfomatīva un pēc tam tikai materiāla. Nav ne laba ne slikta, jo tas ir tikai vērtējums. Vai materiālistu intrsē priekš kam viņš atrodās uz zemes, vai lai krātu mantu vai strādāt ar sevi, un ko viņš paņems līdzi pēc nāves (7 dēļu gabaliņus) un tas ir viss... |
| Orchid |
2004-06-07 10:29 |
| Pooh: manuprāt, Tu esi nedaudz saputrojies savos apgalvojumos.. Protams, ka var teoritizēt par jebko, bet tiklīdz tas saistās ar praksi, teorijas izzūd. Lai dzīvotu materiālajā pasaulē nepieķeroties tai, jābūt ārkārtīgi spēcīgam cilvēkam. Nezinu, vai tādi maz eksistē, ja pat garīgie skolotāji "noiet no pareizā ceļa" materiālās pasaules vilināti. M.P. nav tikai nauda, bauda vai materiālas lietas, tā ir arī dzīves folosofija, kas arī ir vissarežģītākais. Jā, Tu vari dzīvot "ar sātu", bet tajā pat laikā, ieskaidro un "ieborē" šo sāta sajūtu savam prātam, lai tas nealkst visu šo lietu un turās tikai pie garīgajām vērtībām. Arī TAvs vēsturiskais izklāsts par princi Sidhārtu nedaudz pieklibo..:( |
| Orchid |
2004-06-07 10:37 |
Made in Latvia: izlasīju Tavus komentārus jau senāk, nedomā ka nepamanīju..:) Bija pārāk daudz darbiņu, lai varētu atslogot prātu un ļauties filosofēšanai..
Runājot par meditāciju - tā ir ļoti lietderīga, kad esi saņēmis kādu garīgās informācijas klāstu un Tu to vari pārdomāt meditējot. Vēl, ļoti svarīga ir analītiskā meditācija, kurā Tu vari pārdomāt savu uzvedību, rīcību, motīvus, etc. Un protams meditācija - izolējot no prāta visas savas domas un sajūtot, ka būtībā nav nekā.. :) Labi, tas ir pārāk sarežģīti.
Ir ļoti grūti saprast, kas ir un kas nav pareizi. Skaidrs ir tikai tas, ka nav pareizi darīt pāri citiem un būtībā jau vēl virkne citu lietu - tas saistās ne tikai ar nepareizu rīcību, bet arī domām. Izskaust sliktās domas ir gaužām sarežģīti, it sevišķi, ja katru rītu jābrauc pie auto stūres zinot, cik tā ir liela atbildība, nu nekādi nevar piespiest sevi nereaģēt uz citu šoferu pārgalvību. It kā nieks, vai ne? Nevienam jau Tu pāri nedari, ja nolamājies pie sevis - neviens nedzird un iespējams, nejūt TAvas negatīvās emocijas.. Bet, tā nebūt nav - tas, ka šīs emocijas ir iezagušās Tavā prātā jau ir nepareizi.. |
| made_in_latvia |
2004-06-07 14:28 |
| Interesanti,kāda tad ir vārdu un domu iedarbība,kuras taču pārsvarā noformulējam ar vārdiem. Piem., Japānā zinātnieku grupiņa uz stikla izlēja kādu vielu un tad uz tā uzrakstīja t.s. labos un sliktos vārdus(mīļš;riebeklis). Ap labo vārdu vielas daļiņas izkārtojās skaistās ģeometriskās formās,bet ap slikto haosā. Par domu materiālo dabu jau katrs būs pārliecinājies,bet ja ne,lai palasa kaut vai kādu no nesenajiem Geo,kur bija izpētīts,ka tie slimnieki,kas tic atlabšanai,atveseļojas daudz ātrāk. Kas attiecas uz domu kontrolēšanu-ir problēmas ne tikai ar negatīvo domu neradīšanu,bet arī ar to,ka klīstu kaut kur pie sevis domās sarunājoties ar cilvēkiem,ar kuriem sarunas jau bijušas vai arī dōmājot par to kā vajadzēja labāk to un to izdarīt un īstenībā laikam palaižu garām šo brīdi. Un vienkārši ar apņemšanos sevi kontrolēt nu nepietiek. Tur vajag nopietni mācīties. Ja tā labi padomā,cilvēks ir ļoti ierobežots,kamēr nav nopietni ar sevi strādājis vai saņēmis kādu dāvanu. Mani nemitīgi piesaista skaistas lietas,lielāko daļu dzīves palaižu garām kaut ko pie sevis prātojot,to,ko es zinu par pasauli vai savu ķermeni piem. es uzzinu no kaut kādiem avotiem-pati nekā nespēju saprast. Kā jau redzam,ir cilvēki,kas prot sevi vairāk vai mazāk kontrolēt(daži fenomeni? raidījumā trakā pasaule). Vienvārdsakot,mēs tiekam turēti tādā kā tumsībā jau kopš dzimšanas,bet mūsos ir potences? arī kaut ko izprast,bet lai tās spējas/sajēgu attīstītu,izskatās,ka vajag gadu desmitus.Kas notiktu,ja kaut vai pus pasaule savu dzīvi veltītu izpratnei par pareizu dzīvi? Mana teorija-jādara viss,ko saka intuīcija un tad jau redzēs:P |
| Orchid |
2004-06-07 14:36 |
MIL: Neesmu izpētījusi, kas tiek teikts par intuīciju, bet, manuprāt, tā var būt arī maldīga. Intuīcija mūs vadīs tikai un vienīgi balstoties uz mūsu jau esošo pieredzi, bet vai tā spēs dot mums atbildes uz jautājumiem, ko neatceramies esam pieredzējuši?
Katrā cilvēkā ir potenciāls, bez šaubām, bet karmiskie apstākļi mums ir dažādi - dažam ir lemts nonākt pie zināšanām, bet dažam ne. Visu nosaka iepriekšējā dzīvē gūtie "bonusa punkti".
Cilvēka prāts ir ļoti neattīstīts, tādēļ nav brīnums, ka nespējam izprast dažādas lietas/norises/procesus. Viss nāk ar zināšanu ieguvi - prāts kļūst attīstītāks un tad jau mēs varam saprast, kas ir kas..;)) |
| pooh |
2004-06-12 00:15 |
Orchid, tik tieshaam neesmu dziivojis pirms div ar pus tuukstoshiem gadiem, varu par sho teikt tikai no lasiitaa un rakstiitaa. Vai Tu dziivoji liidz ar budu, lai zinaatu patiesiibu?
Saatu man nav bijis jaaiegalvo. Nekad needu vairaak kaa varu apeest :)
Skaidriapzinos, ka patiesi mans tas, kas manii, paareejam neredzu jeegas piekjerties.
Briiviiba man ir lielaakaa veertiiba, bet kaa jau teicu, katram jau savs :) |
| karlslido |
2004-06-12 13:41 |
| Jauki palasiit. Pat interesanti. Skatos ka te ir daudz gudri cilveeki. Vai ir kaads kas man var paskaidrot kaadeel cilveeks dziivo? |
| pooh |
2004-06-12 14:33 |
Eksistenciaalais jautaajums ;) Nu objektiivi njemot cilveekadziives jeega ir analoga elektrona kustiibas jegai. Var jautaat kada jeega ir tam elektronam visu laiku rinkjot aatomaa. Man shkjitis, ka shaadam jautaajumam nav subjektiivas jeegas.
Es varu pateikt, kaapeec es dziivoju, bet nevaru pateikt kaapeec Tu dziivo. To Tev pashai jaasaprot un jaajuut.
Katraa zinjaa esmu pamaniijis, ka jo mazaakas prasiibas, jo lielaaka dziives jeega un prieks par dziivi.
|
| karlslido |
2004-06-12 15:37 |
| Nejautaaju par dziives jeegu, bet kaadeel es dziivoju seit un tagad? Vareeju tacu piedzimt Aafrikaa, kur pasniektos peec banaana un buutu paeedis, vai Amarikaa lielo iespeeju zemee. Bet piedzimu Latvijaa. Kaadeel? |
| pooh |
2004-06-12 19:05 |
Kaapeec tieshi shii lietus laase uzkrita man :))
Labi, to paveicu es,vienkaarshi man taa likaas jautri. Vai Tev tagad kas mainiijaas? ;0) |
| pooh |
2004-06-13 10:31 |
made, intuiicija var buut maldiiga. Nereti sapratne par intuiiciju jaucas ar ticiibu. Intuiicija ir gana vertiiga tiem radiijumiem, kuriem praats nav tik makten atiistiijies kaa mums.
Ne jau velti, lai ietekmeetu labveeliigi dziivo, - seejumus, govis..., muusu senchi lietoja alu, lai nomaaktu praatu. Bet arii tas nav unversaals liidzeklisintuiicijas atbriivoshanai. Praats kaa gumijas bumbinja kura vienmeer pamanas izliist uudens virspusee. Var kaadu laiku patureet to zem, bet tiko palaid, taa plunksh, un augshaa.
Aizguutaa apzinja protams mums veido realitaates teelu, kursh lielaa zinjaa ir kolektiivi radiita izdoma. Ja gadu desmitiem esam dziivojushi ar svehu realitaati, ir gruuti no taas atbriivoties un skatiit pasauli taadu, kaada taa patiesi ir. Tas izdodas reti kuram, bet nav neiespeejami.
Ir tehnikas, kuras, ja atgriezjamies pie bumbinjas saliidzinaajuma, ir kaa nepaartraukta ciinaja ar sho muuzjam uzpeldosho puusli. To austrumnieki deevee par koanu tehniku, taadas miiklas bez logjiska atmineejuma. Un kad beidzot iestaajas pagurums no sava praata- bumbinjas dzenaashanas, rodas sapratne par to, ka bumbinja saliidzinoshi ar uudens klaju ir tikai taads mazs punktinjsh, kursh patiesi nevar trauceet reaalaas pasaules uztvershanai. tad bumbinja - praats tiek likts mieraa un panjemts tikai tad, kad veelas.
Ir arii citas tehnikas. Apceres tehnika, kad tieshi otraadi, nevis trenkaa un aizdzen bumbinju - praatu, bet pastiprinaati uz to koncentreejas, tik ljoti, liidz tas pats saak beegt prom, atbriivojot skaidru skatu uz uudens klaju. To meedz deeveet par dzadzenu.
Veel ir tehnika, ka bumbinja vienkaarshi tiek ignoreeta, un taapat arii uudens klajs. Liidz taadam staavoklim, liidz viss kljuust par vienu. Taa ir taa saucamaa tendai tehnika.
Tendai pras tomeer iipashus apstaakljus, kur nav stresu un dazjaadu stimulaatoru no aarpasaules. Tad jaalien kaadaa mezjaa, purvaa ;)) Jo pat muuszemju klosteri balstiiti uz naudas razjoshanu. Iznjeemums nav arii Austrumu klosteri, nupat vieni muuki jau she viesojaas.
Bet dzadzens (krieviem ljoti veiksmiigs vaards - sozercanjie)peec trenninaj ir iespeejams jebkuros apstaakljos. Taapat arii miiklu mineeshanas - koanu tehnika.
Bet domaaju, ka atbriivoshanai no logjiskaas domaashanas ieprieksh jaaseko skaidrai sapratnei par to, kas ir logjiskaa domaashana. Jo gruuti atbriivoties no taa, kaa nav ;) |
| pooh |
2004-06-13 12:49 |
Atradu kljuudu sevis rakstiitajaa nedaudz augstaak :
"Aiziedams no naivaas realitaates, vinjsh paarceelaas "ne"realitaatee. Bet taa veel nav atklaasme. Nevar atnaakt aizejot. Budu austrumos deevee par tadhaatu - taadejaado. Tas noziimee taadu, kursh uztver pasauli ne taadu kaada taa ir, ne taadu kaada taa mums dziives laikaa iemaaciita esam."
Tadhata uztver pasauli taadu kaa taa ir, un "ne" bija ielaviijies netiishi ;) |
| Nosferato |
2004-06-13 19:58 |
Ja turpināsi tālāk izmantot savu saprātu, tad varbūt nostāsies uz Patiesības ceļa.Dažas domas Tev ir pareizā virzienā.(Tu sāc domāt, vai neesi kā kalps/vergs lietām/cilvēkiem? Tu vēlies kļūt brīvs no visa...)Izmano tikai savu saprātu un tici man, Tev nebūs jautājumu uz kuriem nav atbildes.Jo Vienīgais visuvarenais Spēks ir paša saprāts.
|
| pooh |
2004-06-14 07:58 |
Nosferato aicina ticeet vinjam, veel kaads, - vinjam.
Es domaaju, ka, ja kas ir apgaazjams, tas jaaapgaazj. Ticiiba tiek vienmeer apgaazta ar izzinju, lai paveertu celju atskaarsmei.
Ar akmeni galvaa dziive neliekas briiva. |
| Orchid |
2004-06-14 11:29 |
Viss, kas ar mums notiek ir mūsu Karmas rezultāts. Ja izjūtam ciešanas, tātad, esam to pelnījuši, ja baudām laimi, tad arī to esam viennozīmīgi pelnījuši! Visam ir savs iemesls, bet, neskatoties uz to, mēs nespējam šos visus iemelsus izprast, tikai tādēļ, ka mūsu prāti vēl nav tik attīstīti. Ja spējam būt ģēniji, piemēram, fizikā, tas nenozīmē, ka spejam izprast pasaulē notiekošos procesus...Tā ir cita izglītība, kas atver acis uz patiesību - garīgā izglītība..
Tas, ka es un Tu, esam uz šīs pasaules, nav tikai nejaušība - izprotot cēloņu un seku likumsakarības, nerodas šādi jautājumi..:)) |
| Nosferato |
2004-06-14 15:42 |
Kārtējais cilvēku nevēlēšanās domāt apliecinājums "Nosferato aicina ticeet vinjam, veel kaads, - vinjam" Kāds sakars, dzīvošanai pēc sava saprāta, ar mani? Cilvēce vēl joprojām dzīvo, un ja nesāks patstāvīgi domāt, vēl ilgi dzīvos pēc visādu liekukīgu "darboņu" rakstītiem un nerakstītiem likumiem.
|
| maarucis12 |
2004-06-14 20:43 |
Ek, nekaa nesapratu :) Te Noseferrato teelo dievu un raksta "Izmano tikai savu saprātu un tici man, Tev nebūs jautājumu uz kuriem nav atbildes.", bet jau peec briizja: "Cilvēce vēl joprojām dzīvo, un ja nesāks patstāvīgi domāt, vēl ilgi dzīvos pēc visādu liekukīgu "darboņu" rakstītiem un nerakstītiem likumiem."
Tad nu sanaak, ka Noserato ir tas liekuliigais "darbonis", kursh aicina ticeet.
Katraa gadiijumaa interesants domas gaajiens :))
|
| Nosferato |
2004-06-15 06:05 |
| Nosferato nevienu ne uz ko neaicina,nepakļaujas nevienai ticībai,un vismazāk nodarbojas ar kāda dvēseles glābšanu.Nosferato dzīvē visu nosaka tikai viņa paša saprāts,un vienīgā priekš viņa paša patiesība, ir paša Nosferato rīcības augļi, bet Nosferato nevienam neuzspiež ka tā tiešām ir Patiesība.Katram domājošam cilvēkam ir sava patiesība, ja tikai tā ir radusies paša galvā,nevis iepotēta, pēc kāda instrukcijas.Un visu šo rakstu, tikai tādēļ, lai kāds neiedomātos, ka ir parādijies atkal kāds jauns liekulīgs sludinātājs.Īstenībā man dziļi vienalga, kas notiek ar apkārtējiem.Mans paša ceļš ir skaidrs, un ienaidnieki zināmi. |
| Orchid |
2004-06-15 11:31 |
Es piekrītu Nosferato, ka cilvēks var iegūt atbildes uz jautājumiem izmantojot savu prātu. Cilvēka prātam nav attīstības robežu..
BET.. nepiekrītu, ka katram cilvēkam ir sava patiesība un tā var būt objektīva, jo, ne katrs cilvēks spēj savu prātu attīstīt tiktāl, lai būtu visszinošs..
Absolūtā patiesība nepastāv.. |
| Orbita |
2004-06-15 19:52 |
| ... Jaa teema nudien interesanta! Kam kautko mainiit ja taapat it kaa labi? Gribu pateikt, ka dziive ir paaraak iisa lai izbaudiitu visu ko taa sniedz, taapeec jaacensaas izbaudiit tik cik var savas dziives laikaa paspeet! Dziivojam mees vienreiz, otreiz taadas iespeejas nebuus. Nekad nenozeelo to ko ko esi izdarijis, nozeelo to ko neesi izdarijis, lai gan vareeji. Taad ir dziives patiesiiba. Ja tu vari nopirkt maaju tad dari to. Jaa kapaa liidz to nrpanemsi, toties kaadam atstaasi mantojumaa ( beerniem utt.). Ja vari sievai nezinot buut kopaa ar miilaako, tad esi, bet zini ka meliem iisas kaajas un vienmeer atradiisies kaads, kas buus kautko redzeejis vai dzirdeejis un sievai pateiks. Veiksmi!... |
| Nosferato |
2004-06-15 21:25 |
| To, ka Orchid domā ar savu prātu, es jau sapratu pašā sākumā, un tas bija iemesls kāpēc es šeit vispār diskutēju.Man tikai ir neliels paskaidrojums par Patiesību,protams ka absolūtā patiesības civēkiem vēl nav sasniegta, bet mana doma bija , ka cilvēkam ir visiem spēkiem jācenšas izmantot savu saprātu lai tuvinātu to brīdi, kad Patiesība tiks uzzināta, bet pagaidām ir ļoti daudz spēku kas nevēlas lai tā būtu, un visspēcīgākais ir dievs.Jo viss arī sākās tieši tādēļ, ka viņs nevēlējas lai cilvēks būtu gudrāks par viņu un uz zemes valdītu ideāla kārtība. Un tāpēc arī es esmu vēl tikai uz Nosferato pakāpes, un kad pāriešu uz augstāku, to nezinu, bet domāju, ka vēl ne viens gadsimts paies.Jo cilvēki tikai pamazām sāk atbrīvoties no instrukciju važām un sāk patstāvīgi domāt.Tās ir manas domas, un nevienam netiek uzspiestas. Ar Cieņu Nosferato vārdā Nightmare. |
| karlslido |
2004-06-15 21:58 |
| Geniaalais ir vienkaars. Patiesiiba ir ap mums tikai muusu tuvredziiba liedz to redzeet. Un Dievs dara visu lai mees to redzeetu. |
| Nosferato |
2004-06-15 23:08 |
| Piekrītu, ka Patiesība ir ap mums.Tikai neviens no Visuma spēkiem, neko nedara lai mēs to ieraudzītu, viss ir atstāts pašu saprāta ziņā.Un ja saprāts neuzvarēs, tad mēs paši sevi iznīcnāsim kā civilizāciju.Uz ko mēs arī lieliem soļiem ejam,kari,eko sistēmas iznīcināšana ut.t.p.s. ja kāds nesaprata, Nosferato ir attīstības pakāpe, vārds man ir Nightmare.Visu cieņu. |
| pooh |
2004-06-16 00:26 |
Liimenji un instrukcijas nemanot iesliid praataa. Praataa, kursh kaadreiz darbojaas atskaarshot,- bez liekas praatoshanas.
Sapraats kaa Tas, kaa bifelja aste, kura nezin ne uzvaru, ne zaudeejumu.
Praats gatavs uzvareet un nobeigt.
Patiesiiba ir. Un taa iespeejams ir vieniigaa pieejamaa patiesiiba. Patiesiiba tur aaraa, ap mums, muusos, nezinaama. Taas tikai kaada taisniibas, teezes. Iracionaali argumenti dziives jeegai. |
| Nosferato |
2004-06-16 06:47 |
| Nobeigumā gribu ieteikt visiem, kuri grib sākt savu ceļu uz patiesību.Tas ir grūts un bīstams ceļš,jo ir varens spēks, dievs, kas centīsies to nepieļaut.Un nebrīnieties, ka pēc tādam diskusijām, Jums sāk visādi neveikties, gan darbā gan ģimenē, notiek visādas ķibeles.Un beigties tas var, pat ar Jūsu ķermeņa fizisku iznīcināšanu.Tāpēc pirms sākt meklēt Patiesību, nolemiet priekš sevis vai to spēsiet, vai esat tam gatavi.Jo līdz tādam līmenim, ka Nosferato, ir japārdzīvo ļoti daudz.Tas varbūt arī ir vienīgais ko varu Jums , apgalvot pēc pieredzes, jo savā patreizējā attīstibas pakāpe, dievs pret mani ir bezspēcīgs un vienīgais sīkums ko viņš var mēģināt izdarīt, ir izdevīgā brīdī palūgt manai draudzenei Nāvei aizvākt manu fizisko ķermeni no Zemes, bet viņš saprot, ka tas nav lietderīgi, jo ar sava saprāta palīdzību es ļoti ātri atgriezīšos.Vēlu visiem cilvēkiem Veiksmi.Nosferato-Nightmare. |
| pooh |
2004-06-16 07:46 |
Celjsh liidz Puuka patiesiibai nav gruuts un biistams, arii dievs nestaav celjaa. Pastiep kjepu peec medus, ieliec mutee, ak cik patiesi salds ;) Bet ja grib augstaaku liimeni, panjem kjebliiti, uz augsheejaa plauktinja veel kaads patiesi gards medus podinjaa seezj ;)
Jaaatgriezjas tiem, kuri aiziet. Puuks neatgriezeniski paliek ;)
Izveelieties Puuka un Bankei celju, un pat zaale taps apskaidrota ;)) |
| Orchid |
2004-06-16 10:56 |
| Orbita: šāda domāšana noteikti noved pie ciešanām un ir nedaudz aplama, manuprāt. Tas, ka dzīvojam tikai vienu reizi ir mīts. Es ticu zināšanām, kuras sludina, ka mūsu nepārtrauktā apziņa dzīvo bezgalīgi, tikai tas, kādā ķermenī tā iemiesojas, atkarīgs no mūsu karmas. Ja kāds bauda šo unikālo pārdzimšanas modeli "cilvēks", nodarot pāri citiem, tad pastāv liela iespēja, ka nākamajā dzīvē tas pārdzims par tarakānu, vai ko līdzīgu..;) Tam var ticēt un var arī neticēt. Zinu tikai vienu, ka šāda domāšana un pieeja dzīvei cilvēku dara tikai saprātīgāku, uzmanīgāku un laimīgāku. |
| Orchid |
2004-06-16 10:59 |
Nosferato: manuprāt, nav peļama neviena ticība/mācība, ja vien tā cilvēku spēj darīt laimīgāku un atbrīvot no ciešanām, piedāvājot zināšanas, kā šīs ciešanas pārvarēt.. Galvenais, lai cilvēks vispār SĀK DOMĀT par savu vietu un nozīmi uz šīs pasaules nedaudz globālākā aspektā, nekā izsišanās augstākajā sabiedrībā, utt.
|
| Orchid |
2004-06-16 11:06 |
Sabiedrības lielākā problēma slēpjas aspektā, ka tā daudz nedomājot ļaujas visām dzīves baudām (kuras neizbēgami noved pie ciešanām), nedomājot par daudz globālākiem jautājumiem.
Nesen noskatījos filmu "Diena pēc rītdienas" (pašlaik tiek rādīta kinītī) - jā, specefekti iespaidīgi, bet ne tik ļoti, lai aizrautu vairāk par scenārista sludinao morāli par cilvēku, tā veidotajām attiecībām ar līdzcilvēkiem un dabu.
Nekas nav pastāvīgs.. viss atrodas mainībā. Tāpat kā reiz zeme radās, tā kādreiz izzudīs.. Viss transformējas.. palēnām, bet mums jau nav laika par to domāt - jāķemmē bodes, jāskatās Hameleonu rotaļas, jātenko par līdzcilvēkiem, jākrāj manta "nebaltajām dienām" (hmm, zārkā nudien daudz varēs iekraut), jāgrauj sava veselība, lai tikai turētos "sabiedrības pieņemtajās normās", kuras, manuprāt, lielakoties ir slima suņa (piedošanu par dzīvnieka apvainošanu) murgi.
|
| karlslido |
2004-06-16 11:40 |
| Tad jau iznaak ka baudiit dziives piedaavaataas iespeejas ir slikti. Tad kaadeel Vinas vispaar ir. |
| karlslido |
2004-06-16 11:43 |
| Piedaavaatie dziives skaidrojumi neatbild uz jautaajumiem pilniigi, bet gan rada jaunus. Kaut kas nav iisti pareizi!!! |
| Nosferato |
2004-06-16 12:43 |
| Lūk tie(jāgrauj sava veselība, lai tikai turētos "sabiedrības pieņemtajās normās", kuras, manuprāt, lielakoties ir slima suņa (piedošanu par dzīvnieka apvainošanu) murgi) jau ir domāšanas augļi un cilvēka saprāta rezultāts.Man ir gandarījums, ka apkārt ir domājiši cilvēki. |
| Nosferato |
2004-06-16 12:48 |
| karlsido-atbildēt uz jautājumiem pilnībā var tikai pats.Visu ko piedāvā,iesaka,aizliedz vajag iemācīties filtrēt, un atstāt tikai to kas nav pretrunā ar savu saprātu. Par jēdzieniem kas ir slikti un labi var ilgi diskutēt. |
| pooh |
2004-06-16 16:14 |
Neredzu gan nekaada labuma no taa, ka esmu pirms kaadiem gadiem divdesmit domaat par globaalaas sasilshasnas sekaam, kuras, kaa arii ieprieksheejos trijos 10 tuukstoshu gadu Saules ciklu nosleegumaa, radiijushas temperatuuras starpiibas starp poliem un ekvatoru kritumu, Straumju apstaashanos un ledus laikmeta iestaashanos. Cilveeces darbiiba uz apkaarteejo vidi ir tik nieciiga, kaa neliela vulkaana paaris mutulju. Taapeec neko pasaakt she mees nespeejam. ASV projekts par Zemes ass un orbiitas izmainjaam ar lielas kosmiskas eksplozijas paliidziibu, domaajams taa arii paliks tikai kaa neoiepildiita ideja.
par tarakaaniem jaasaka, ka domaajams, ka tie muus paardziivos, taapeec nebuut nav nekaa slikta paartapt par kaadu no shiis ieverojamaa sugas paarstaavi.
Man shkjiet, ka tieshi paarlieka praatoshana un domaashana ir padariijusi dziivi nejaukaaku, un nav nemaz tik vienkaarshi pat briidi nedomaat, lai nedaudz atpuutinaatu smadzenju konvejeru, un paskatiitos uz ziediem, padungotu kaadu dziesminju ;0)
|
| Nosferato |
2004-06-17 07:44 |
| Īsumā paskaidrošu, kas tad pēc manām domām ir saprāts un tā izmantošana . Ar saprātu ir apveltīts katrs cilvēks, tikai katrs atsevišķi ir to attīstījis līdz zināmai pakāpei. Domāšana tas ir gigantisks darbs, un ja netiek kontrolēts šis gigantiskais process, tad var novest līdz tādai saprāta stadijai kā Vājprāts. Saprātu ir jāiemācās kontrolēt , jāiemācās atbrīvot no atkritumiem, kuri mūsu ikdienā tiek ar varu stumti mūsu prātos. Piemēram, visi masu saziņas līdzekļi ar to nodarbojas.Un ir ļoti grūti likt saprātam nedomāt par acīmredzamām muļķībām, tāpēc arī cilvēki slīgst arvien dziļaka prāta purvā, jo nekontrolēts saprāts nespēj tikt galā ar visu to informācijas daudzumu, nespēj vairs filtrēt kas ir kas.Un no turienes arī rezultāts, visām mūsu darbībām, sekām u.t.t .Un ja kādam vēl liekas, ka cilvēka saprāts ir atstāts bez uzraudzības, tad man viņa žēl, jo nevajag nemaz tik daudz attīstītu saprātu, lai redzētu, ka saprāta kontrole kādam ir izdevīga, jo tā noved pie galvenā rezultāta, cilvēku saprāta verdzība.Un vergam ir lliegts pašam meklēt atbildes uz aizliegtiem jautājumiem. Kam tas ir izdevīgi, lai katrs mēģina izdomāt pats. Man personīgu tas viss sen jau ir skaidrs, un manā saprāta tādas pārdomas neieņem svarīgu vietu.Ar Cieņu Nosferato. |
| pooh |
2004-06-17 08:01 |
Manaa skatiijumaa un arii daljai zinaatnieku, peetnieku un arii Skolotaaju, sapraats ir tas, kas liek visam notikt taa kaa tas notiek. Evoluucijai, lietusgaazeem, mugursaapeem...Praats ir taa cilveeka daljinja, kas speejiiga izmantot sapraatu savu veelmju piepildiishanai un sapraata "praata bankas" pavairoshanai ;)
Praats taapat kontrolee muusu apzinju, kura lielaa meeraa tiek veidota apkaarteejo norishu un indiviidu ietekmee. Veidojas iemaaciitaa realitaate, aizguutaa apzinja.
Gruuti atguut atkal savu apzinju, ljuut taadejaadam, lai visu uztvertu taadu kaads tas ir, ne taadu, kaads maaciits.
Zudeet ir pat gruutaak, nekaa ieguut. |
| karlslido |
2004-06-17 08:25 |
| Nosferato: taa pareizaa domaasana buutu skaidra. Bet kurs pateiks kas ir atkritumi. Un diskusija par to arii aizsaakaas. Kurs buus tas kas pateiks ka es kluudos? Tavaa izklaastiijumaa ir kaada buutiska kluuda. |
| Orchid |
2004-06-17 10:35 |
Sveiki, mani diskusiju biedri! Patiess prieks, ka dalāties savās pāromās ar citiem un ļoti ceru, ka kādam tas patiesi liks aizdomaties par ko globālāku kā zobu īrīšana..;)
Vakar biju uz Kirti Tenshab Rinpoče lekciju, kas notiek Zinātņu akadēmijā. Rinpoče ir 80 gadus vecs, bet tik optimistisks, enerģisks un jauks!! Viņš ir kā pierādījums tam, ka "pareiza domāšana" ir kā ierocis ne tikai pozitīvas karmas radīšanai nākotnē, bet tā arī palīdz mums ikdienā kļūt daudz laimīgākiem un būtībā arī veselākiem, jo, kā jau zināms, ļoti daudzas kaites iegūstam nepareizi domājot, radot stresu utt. Ja ir vēlēšanās, šodien ir pēdējā Rinpiče lekcija Zinātņu akadēmijā - ir vērts atnākt kaut vai paskatīties uz viņu - piemēru, kurš ir atteicies no materiālās pasaules.
Tiekamies mācībās! :)) |
| Nosferato |
2004-06-17 16:35 |
| Atbilde uz karlsido jautājumu. Tur jau ir tas galvenais, ka ja ir sasniegta zināma saprāta pakāpe, jautājums, kas ir atkritumi nerodas, un lai sasniegtu to pakāpi ir tikai divi veidi lai saprastu, kas ir atkritumi, kļūdas. Pirmais un grūtākais ir saprast pašam, kas ir kas.Un otrs, kuru es arī dažreiz izmantoju ir Orchid piedāvātais, uzticēties kādam un mācīties.Bet kā jau es iepriekš teicu, lai izmantotu tikai pirmo veidu, ir ļoti garš ceļš jānoiet. Katrā gadījumā katram ir tiesības izvēlēties pašam.Ar Cieņu Nosferato. |
| pooh |
2004-06-18 19:02 |
Atkritumi rods no domaashanas. Tiko tie rodas, var pateikt, ka te kaada domaajosha buutne paraadiijusies, kaads praatotaajs ;)
"...es vinjus demoralizeeju!..Kaa neshpetna trihiina, kaa meera atoms, kas inficee veselas valstis, es ar sevi inficeeju visu sho laimiigo, pirms manis bezgreeciigo zemi. ...melu atoms iekljuva vinju sirdiis un iepatikaas vinjiem. Peec tam aatri radaas saldkaisle. saldkaisle radiija greizsirdiibu, greizsirdiiba - cietsirdiibu....Saakaas ciinja par norobezjoshanos, par atshkjiriibu, par personiibu, par manu un tavu...vinji saaka runaat dazjaadaas meelees. Vinji iepazina skumjas un iemiiljoja taas, vinji saaka alkt peec mociibaam. Tad vinjiem radaas zinaatne. Kad vinji kljuva ljauni, tad saaka runaat par braaliibu un humaanismu un saprata shiis idejas. Kad vinji kljuva noziedziigi, tad izgudroja taisniigumu un noteica sev veselu kodeksus, lai to saglabaatu, bet kodeksa nodroshinaashanai ieriikoja giljotiinu" miera nodroshinaashanas speekus, un taa radaas sapraata pakaapes, galvenie, otrshkjiriigie, liimenji un citi sapraata atkritumi. |
| karlslido |
2004-06-19 11:37 |
| Domaasana nerada atkritumus. Pooh mineetais ir dala dziives kura jaadziivo, kura jaaliidzsvaro. ...jaapiedod... |
| maarucis12 |
2004-06-19 22:59 |
| Karslido, pamato savu teeziiti. Pooh un Dostojevska teezes liekas visai racionaali pamatotas ;) |
| pooh |
2004-06-20 09:21 |
Mjaa, manai teezei pamatojums ir civilizaacijas veesture. Interesanti kaa var pamatot teezi par to, ka domas nerada atkritumus.
Pirms saaka domaat, atkritumi neradaas, ne gariigaa plaaksnee, ne materiaalajaa. Radaas meeslojums. Tagad peec praata uzvaras nezin vairs kur iisti likt politeleena maisinju kalnus, terorismu, nabadziibu, radiaktiivos atkritumus, merkantiilismu, kjiimiskos atkritumus, u.c. |
| karlslido |
2004-06-20 20:08 |
| Paraadiet kaut vienu domaajosu, sevi cienosu buutni kas aiz sevis nenokoptu. Fiziskos atkritumus rada alkatiiba, tai nav nekaada sakara ar domaasanu. Bet gariigos atkritumus - akadeemiskaa izgliitiiba. Jo arii taa ir balstiita uz to lai vairaak nopelniitu (alkatiibu). |
| pooh |
2004-06-20 22:53 |
Liidz shim biju uzskatiijis, ka domaashana ir izzinjas process, kam raksturiiga iisteniibas atspoguljoshana ar saistiibu un atieciibu atrashanu un vispaarinaajumu. Pie galvenaam domaashanas operaacijaam liidz shim pieskatiiju analiizi, sinteezi, saliidzinaashanu un vispaarinaajumu. Taapat man vienmeer shkjitis, ka domaashanas izejas punkts ir probleemsituaacija, kas rodas gadiijumos, kad nepiecieshams samekleet meerkja sasniegshanas panjeemienus. Domaashana kaa liidz shim man shkjitis ir homo sapiens ieksheejaas psihiskaas dziives centrs un ir saistiita ar motivaacijas vajadziibas sfeeru, emocijaam, individuaalaam iipashiibaam, tempermentu, kultuurveesturiskiem faktoriem...
Cik necik paarvaldiiju dazjus domaashanas stilus, logjisko domaashanu, intuitiivo, kuras gna labas noteiktos apstaakljos. Bet nekad nebiju iedomaajies, ka alkatiiba ir kaads patstaaviigi dziivojosh subjekts - bubulis, nevis viens no domaashanas procesa blakusproduktiem probleemsituaacijas risinaashanas gaitaa tiecoties peec meerkja sasniegshanas un atrisinaajuma.
Taatad vajadzeetu riikot ekspediiciju, lai atrastu alkatiibas bubuli, kursh katru dienu man piekraamee miskasti ar fiziskajiem atkritumiem. Bet varbuut shis bubulus sapiens ir kaads paraziits, kursh liidziigi guoldiem no Zvaigzjnju vaartiem iemitinaas homo sapiens kaadaa no smadzenju daljaam un veido akadeemisko izgliitiibu. Protams tagad man prieks par to, ka es nebuut neesmu vainiigs pie apkaarteejaas vides piesaarnjoshanas un veeleeshanu rezultaatiem ;)) |
| karlslido |
2004-06-21 15:35 |
| Cilveeki ir vainu gudri, vai viedi. Gudriiba ir taa kas rada atkritumus. Viedums dod iespeeju izprast dziivi taas pilniibaa. Gudriiba ir taa ko var iemaaciit, viedums- pasam. Gudriibu apstiprina diploms, bet viedums paliidz dziivot. |
| made_in_latvia |
2004-06-21 16:38 |
| Pooh(kura galvā pretēji tam kā daudzi domā nav skaidu:P), Orchid un varbūt kāds cits-nevēlaties mani apgaismot jautājumā kas tas par zvēru intuīcija? Varbūt to nemaz nav svarīgi zināt?:) |
| pooh |
2004-06-21 20:14 |
karlslido, buutu jauki zinaat,- kur dod diplomu par gudriibu un kaadu darbu ar to var dabuut?
paliidzeet dziivot paliidz daudz kas. Piemeeram aklas zarnas operaacija, brilles. Varjau buut, ka Tev viedums.
made, intuiicija, vienkaarshos vaardos ir - notiekoshaa izpratne, bez jebkaada logjiska pamatojuma. Ja nedaudz sarezjgjii formuleejumu - domaashanas veids, kad dazji procesa elementi ir neapzinaati, bet ir apzinaats domaashanas rezultaats. Nosaciiti austrumnieciskaa izpratnee - izjuuta, kas atspoguljo nepaartrauktu pieredzes neapzinaatu vispaarinaashanu. Dogens (1200-1253) ieteica domaat virspus nedomas un domas.
Intuitiivaa doma arii var buut dazjaada peec pieredzes ko cer guut. Enstaaze, jeb "dziljuma" kaa nepriekshmetiskas "tiiras" gaismas sajushana. Enstaazes panjeemiens raksturiigs jogas un advaitavedaantas praktizeetaajiem.
Ekstaazi, jeb "dzikjuma" kaa fantastisku teelu speele raksturiiga dazjaadiem hinduistu novirzieniem, un zinaamaa meeraa arii daljai budisma novirzienu.
Konstaaze, jeb "dziljuma" kaa prieksmetiska, bet ieksheeji apgaismota pasaules uztvere raksturiiga dzenbudisma, daoisma novirzieniem. Izsenis to iipashi attiistiijushi rindzai sektas paarstaavji, izmantojot koanu un mondo tehniku.Liidziigu tehniku, protams izmantojot videoaudiaalo tehniku un citas lietinjas attiista vairaaku valstu karaviiriem, speciaalajos dienestos un arii glaabshanas dienestos dienoshajiem.
Peedeejais no intuiicijas atiistiishans veidiem iipashi piemeerots tiem, kuri veelas pietuvinaaties sapraata nosleepumiem un tos pielietot ikdienas vajadziibaam, un nevelas dziivot gadiem mucaa, vai alaa, prom no civilizaacijas ;)
Bet buutiibaa nav svariigi zinaat, kas ir intuiicija, gandriiz visa dziivaa radiiba to nezin, bet ik dienas liek lietaa.
|
| karlslido |
2004-06-21 21:27 |
| Izgliitiibas diplomu dod dazaada liimena skolaas. Skolas dod zinaasanas nevis dziives izpratni(viedumu). |
| pooh |
2004-06-22 07:13 |
| Paldies karlslido. es zinu, ka diplomu par izgliitiibu dod dazjaada liimenja skolaas, un protams arii augstskolaas. Man gribeejaas zinaat, kur dod diplomu par gudriibu, kuru Tu piemineeji. Vai arii ir probleemas ar terminologjiju? Tas arii nekas, ja ir tikai dziives izpratne bet verbaalaa logjika pieklibo, arii var gluzji veiksmiigi dziivot. Domaaju, ka daudzi aborigeeni arii nezin, par ko dod diplomus un nav tos redzeejushi, bet kjengurus medii pat labaak par diplomeetajiem ;) |
| karlslido |
2004-06-22 07:57 |
| Jaapiekriit Nosferato izteiktai atzinai, katram savs cels ejams. Ar cienu Karlslido. |
| bratja |
2004-06-24 13:33 |
Galvenais ir izsprast Sevi! Saprast savu lomu šajā dzive,jo mums katram tas ir nolemts. Un tad ari var zinat kas ir pareizi un kas nau!
Cilveks ir radits grutibam, mums ir japardzivo,lai saprastu kas mes esam un ko mes no sevis,varam dod cietiem! |
| Louisiana |
2004-06-25 16:43 |
| Burvīgi vārdi pirmajā komentārā-TAD PIENĀK BRĪDIS, KAD LĒNĀM TOPI PAR SEVI... SUPER-domaju, tikpat burvīgs process, tikai..dod dieviņ, to piedzīvot |
| pooh |
2004-06-29 19:15 |
Galvenais ir nepaarpuuleties, domaajot par to, kas ir galvenais, labais un nelabais.
Un, ja nepaarpuulas, nedomaa, tad arii viss atgriezjas savaas dabiigajaas vietaas un viss leenaam atkal kljuust par sevi. |
| Zivtele |
2004-07-01 00:29 |
Teema sena, gara, komentaaru daudz, bet gribeetu pateikt arii savu viedokli:
1) par to kas ir pareizi vai nepareizi - es teiktu, ka vispaar nepareizi ir teikt, ka kaut kas ir pareizi vai nepareizi, jo kaut kas var buut tikai tuvaak vai taalaak no kaadas personas viedoklja par kaut ko, pie tam-skatoties no konkreeta punkta konkreetaa virzienaa...
2) par HAOSU - tas ir tikai normaali, ka Tas ir. Tam ir jaabuut, lai buutu liidzsvars, lai buutu "ruume" kur kaut ko kaartot (dariit), lai radiitu haosu kaut kur citur...
3)par jeegu:svariigi ir tiekties peec KAUT KAA, liekot lietaa visas savas praata, gara un fiziskaas speejas... un nevajag teikt, ka nav svariigi tiekties peec labaakas dziives, arii labaaka materiaalaa staavoklja, jo galu galaa tas ir tas caur ko mees varam ieraudziit uz ko esam speejiigi, ko varam sasniegt, cik taalu varam iet...
"...ieguutaas lietas kapaa liidzi nepanjemsi!?..." - jaa, bet panjemsi savas speejas taas sasniegt, jo censhanaas kaut ko sasniegt ir saistiita ar domaashanu, darboshanos, taatad-attiistiibu, kas gan varbuut kaadreiz var nodereet (arii peec kapaa gulshanaas)... :) |
| Nosferato |
2004-07-01 10:36 |
| Citāts:("...ieguutaas lietas kapaa liidzi nepanjemsi!?..." - jaa, bet panjemsi savas speejas taas sasniegt, jo censhanaas kaut ko sasniegt ir saistiita ar domaashanu, darboshanos, taatad-attiistiibu, kas gan varbuut kaadreiz var nodereet (arii peec kapaa gulshanaas)... :)tieši tā, jo bez tā visa nav nekādas iepējas atgriesties no Elles, jo no turienes var tikt āra tikai ar sava saprāta palīdzību.Un Ellē mēs būsim gandrīz visi(iņemot īpaši centīgos dieva vergus, kas varēs vergot tālāk paradīzē)Ar Cieņu Nosferato. |
| Zivtele |
2004-07-01 10:54 |
Taalaakaa interpretaacija jau paliek katgra pasha zinjaa...
Starp tiiri BALTO un pilniigi MELNO ir neskaitaami peleekie tonji. Jautaajums cik tumshs vai gaishs ir katra esoshais tonis un uz kuru pusi tiecas...
Tas taa paardomai... |
| Orchid |
2004-07-01 11:02 |
To Zivtele: piekrītu, ka katram savs, BET, galvenais, lai cilvēks nesapītos materiālās pasaules tīklos atdodot sevi visu tikai tai.. Galvenais, lai tas atrod laiku un vietu sevī garīgajām vērtībām un sava prāta pilnveidošanai..
Sasniegt "materiālās pasaules virsotnes" ir pāris mēnešu/gadu jautājums, bet gaīrgajās virsotnēs Tu vari kāpt mūžīgi, vairāku dzīvju garumā.. Manuprāt, garīgās virsotnes ir daudz vērtīgākas par materiālajām jo tās sniedz absolūto laimi, bet materiālās virsotnes tikai palielina un paildzina mūsu ciešanas.. |
| Zivtele |
2004-07-01 11:13 |
To Orchid: Bet tieshi par to jau tas staasts. Tikai, lai augtu gariigi pilnveertiigi, nepietiek ar graamatu lasiishanu un teoriju izstraadaashanu ir jaapaarbauda arii praksee kaa tavas speejas darbojas. Un, ja materiaalaas virsotnes iespeejams sasniegt iisaa laikaa, tas tikai liecina par cilveeka speejaam (es, protams, nerunaaju par kriminaalaam darbiibaam, kuraam gan arii sava praata deva vajadziiga).
Galvenais vajadg salikt pareizos akcentus.
Es saku, ka materiaalais karjerisms nav nemaz tik nosodaams, ja uz to paskataas no procesa efektivitaates puses, nevis no gala rezultaataa sakraato materiaalo "veertiibu" lieluma. Es uzskatu, ka materiaalu labumu sasniegshana ir labs iemesls pakustinaat savas peleekaas... Kalposhana materiaalajam ir jau kas pavisam cits... |
| pooh |
2004-07-01 19:38 |
| Njus.., interesanti, kas ir un kas nav galvenais. Katrs jau savu galvenumu razjo. Gariigums, akcenti, sevis izprashana, tras tikai dazjaas rindinjaas. Man galvenais nekoncentreeties uz galveno ;)) |
| Zivtele |
2004-07-02 14:13 |
| To pooh: cenšanās uz kaut ko nekoncentrēties taču arī ir zinmāma koncentrēšanās!!!... :) |
| SAULE_7 |
2004-07-02 19:25 |
Autora text-viela paardomaam, pareizaak sakot, materiaals par ko aizdomaaties, savaa ikdienas steigaa skrienot...
Vislabaakais komentaars, jaatziist ir ELISAI...
Pilniigi piekriitu...kaada jeega noskrieties, veidot karjeru, kraat diplomus, ja dien dienaa juuties tik noguris, ka pat speeks apstaaties neatliek? Jaaprot saldaliit pa posmiem dziivi...Ok shobriid periods, jaaciinaas, bet kaut vai briidis, ir jatlike paardomaam, kaa cita, pie tam patiikamaa dariishanai, dziives baudiishanai...dabas u.c...
Kaa saka visam ir sava robezha: darbam, izgliitiibai maaciibaam, galvenais ko neaziliegt, ko sirsninja kaaro, pat, ja saakumaa shkjiet neiespeejami, kaut vai cereet, ka buus labaak! Un galu galaa buut +vam...
Vienkaarshi tas nav, bet arii neiespeejami nav!
Lai jau mums katram ir biezhaak ir briizhi, kad ir gandariijums dziivot!!!!! |
| SAULE_7 |
2004-07-02 19:27 |
Autora text-viela paardomaam, pareizaak sakot, materiaals par ko aizdomaaties, savaa ikdienas steigaa skrienot...
Vislabaakais komentaars, jaatziist ir ELISAI...
Pilniigi piekriitu...kaada jeega noskrieties, veidot karjeru, kraat diplomus, ja dien dienaa juuties tik noguris, ka pat speeks apstaaties neatliek? Jaaprot saldaliit pa posmiem dziivi...Ok shobriid periods, jaaciinaas, bet kaut vai briidis, ir jatliek paardomaam, kaa cita, pie tam patiikamaa dariishanai, dziives baudiishanai...dabas u.c...
Kaa saka visam ir sava robezha: darbam, izgliitiiba un pasham sev ar galvenais neaziliegt to, ko sirsninja kaaro, pat, ja saakumaa shkjiet neiespeejami, kaut vai cereet, ka buus labaak! Un galu galaa buut +vam...
Vienkaarshi tas nav, bet arii neiespeejami nav!
Lai jau mums katram ir biezhaak briizhi, kad ir gandariijums dziivot!!!!! |
| pooh |
2004-07-04 00:18 |
Jaa, Zivtele, tieshi taa. Galvenais parasti ir kaads no izvirziitajiem meerkjiem. Mana doma ir koncentreeties uz pashu meerkja saniegshanas procesu. Jo koncentreeshanaas uz galveno, uz meerkji, manupraat kavee meerkjsa un sava galvenuma sasniegshanu.
Jaasaka, ka koncentreeshanaas uz procesu, arii var tikt ieskatiits par meerkji, kas savukaart arii kavee mineetaa sasniegshanu.
Tachu arii koncentreeshanaas ir dazjaada veida. Liidziigi kaa ar skatienu var censties kauch ko ciitiigi saskatiit. Taaa parasti ir censhanaas koncentreet uzmaniibu uz kaadu konkreetu objektu. Tas muuzjdienaas ir viens no svariigaakajiem labu panaakumu sasniegshanas veidiem. Savdabiiga specializaacija. Bet she, teelaini, var ai kokiem neredzeet vairs pashu mezju. Bet var arii nekoncentreeties uz konkreetu objektu, bet uz visu kopumaa. Tas raksturiigs dazjaado zaljo kustiibaam, visu miileetaajiem, pacifistiem varbuut, ar solidaritaates domu aiznjemtajiem, humaanistiem...u.t.t. She atkal mezjaa vairs nesaskata kokus.
Manupraat tas deelj dazjaadaas pasaules uztveres veida. Pirmie vairaak ir vizuaalisti. Un liekas taadu ir vairaakuma. Jaamin, gan, ka iedaliijums peec subjektiivaas pasaules uztveres nav tik ljoti strikts, tachu kaads no "panjeemieniem" parasti priviligjee. Arii akustikji koncentreejas uz kaadu atsevishkju skaneejumu, domas verbalizaaciju arii. Himaanisti, zaljie, vismaz kaada to dalja ir domaataaji peec pasaules uztveres. Taa ir logjiskaa pieeja, kad viss tiek izveerteets kopumaa un taalaakaa laika apskataa.
Es, kaa man shkjiet esmu sensorikjis. Subjekts, kas pasauli pamataa uztver ar juutaam. Taatad man otrshkjiriigi, kaa vis, vai tas izskataas, izklausaas, vai no logjikas sintezeejas. Bet svariigi ir tas kaa es konkreeto objektu un objektu kopumu izjuutu, uztveru. Taada savdabiiga koncentreeshanaas uz sevi. Tas nav ne objektiivi labaakais ne sliktaakais veids. Bet labaakais man. Man tas paliidz arii darbojoties ar beerniem un pusaudzjiem, kuri gandriiz visi ir sensorikji, un tieshi taapeec no pieaugusho puses itin biezji nesaprasti. Tas, ka piedevaam esmu sangviinikjis arii manu darbu dara gana veiksmiigu. Atieksme pret visu notiekoshi kaa pret speeli dara manu dziivi gana patiikamu, kaut arii, protams ne ideaalu. Un manupraat nebuutu slikti, ja arii citi ar atshkjiriigu pasaules uztveres veidu pacenstos saprast arii cita veida iipatnjus, un pacenstos nesaspringt uz savu pareuizumu, galvenumu. Tad manupraat buut nedaudz jaukaaka dziive itin visiem ;) |
| pooh |
2004-07-04 00:21 |
| Nu ja, un tad varbuut manis teelaini mineetajaa mezjaa, ne tikai vareetu skatiit mezju, vai kokus, bet jauki tajaa pastaigaaties iipashi nekoncentreejoties uz redzeeto, dzirdeeto, un ekologjiskajaam probleemaam, vai saimniecisko mezja noziimi ;)) To atiecinot uz dziives mezju. |
| i_e_v_i_n_a |
2004-07-06 21:44 |
| Yesterday is History, tomorrow is Mystery, and today is a gift:that is why we call it present=) |
| miiilaa |
2004-07-07 20:35 |
Paarlasiiju komentaarus un katraa no tiem sava patiesiiba. Mums katram ir sava dziives skola un scenaarijs, kuru mums ir iedevussi muusu vecaaki. Vai nu to gribam vai ne, bet taa tas ir. Tajaa briidii, kad cilveeks izprot savu vietu un meerkki, tad arii viss sakaartojaas.Reizeem jau gan tas notiek pie 40, bet arii tad ir laiks visu izdariit.
Svariigaakais ir un paliek patiesa miilestiiba. Bez nosaciijumiem:)))) |
| pooh |
2004-07-08 07:38 |
| miiilaa, tas reizeem nenotiek arii pie 40 ;) un tik vai taa ir laiks. Tas vienmeer ir |
| Orchid |
2004-07-08 11:02 |
| Pooh: manuprāt, Tu nekad nezini, cik daudz Tev ir laika, lai saprastu lietu būtību.. Brīžiem, var būt par vēlu.. Īstenībā, laika nav nemaz, jo Tu nekad nezini, kad pienāks brīdis, kad Tev vairs neļaus izprast lietu būtību.. Tevis nebūs.. un tad? |
| pooh |
2004-07-08 15:17 |
| Orchid, man par Tevi jaabriinas???? Ka tas ir,- par veelu??? |
| miiilaa |
2004-07-09 19:57 |
| Par veelu nav nekad, pat arvienu kaaju esot tajaa pasaulee ir veel iespeeja izdariit vai pateikt kaut ko miillu...labu |
| pooh |
2004-07-10 09:00 |
Pr velu ir vienmeer, un nekad!!! Tas tachu ir viens. Vismaz Orchid jau nu tas buutu jaasaprot ;)
miiiiljaa, tici vai nee, muums nav pretrunu ;) |
| Middleman |
2004-07-12 10:59 |
| Teikshu iisi un kodoliigi - Izlasi kaadu no Mishela Velbeka romaaniem. |
| miiilaa |
2004-07-12 14:49 |
| Jaa, bet tas ir romaans...mums katram ir savs romaans un sava situaacija:))))Sapratu pooh, ka pretrunu nav:)))) |
| coco44 |
2004-07-15 09:43 |
| Kam tas viss?! Tādas domas bieži nāk prātā arī tad, ja NĀVE atņēmusi tuvu cilvēku. Nāves klātbūtnē tiešām sāc izvērtēt, kam šai dzīvē ir nozīme. |
| Orchid |
2004-07-15 11:11 |
To Coco44: Tu jautā: "Kam tas viss?" Protams, ka vieglāk ir dzīvot neko nedomājot.. viegli ļaujoties ikdienas rūpēm, priekiem, baudām, etc. Pienāk brīdis, kad Tu sastopies ar nāvi - briesmīgo un šokējošu tēlu, kas nu beidzot liek kustēties smadzeņu puslodēm.. Rezultāts pēc šādas pēkšņas tikšanās - loģiski, neprognozējams..
Nāve ir katras dzīvas/jūtošas būtnes ķermeņa loģisks nobeigums. KAs tur ārkārtējs? Manuprāt, domāt par savu eksistenci un padarīt to jēgpilnu vajag ik brīdi, nevis situācijās, kad prātu ir pārņemušas dažādas emocijas un tas nespēj funkcionēt saprātīgi... |
| coco44 |
2004-07-15 11:48 |
| Loģika tā protams ir... Tikai grūti samierināties ar NEKAD VAIRS. Un tad arī rodas domas - vai vispār ko vajag. Un ne jau tāpēc, ka dzīve pagājusi lallinot. |
| coco44 |
2004-07-15 12:50 |
| Nāvi jaunībā mēs uztveram kā loģisku dzīves nobeigumu. Bet tad, kad mirst vecāki, paziņas, draugi... tad to sāc uztvert personiskāk, sāpīgāk. Un tieši tad aktuāls ir jautājums, kam šai dzīvē ir nozīme un vai vispār ir vērts ko darīt, jo galā tevi grauž tārps... Un - kas ir jādara... Rīcības brīvība, izvēles brīvība. Kur garantija, ka mēs izvēlamies pareizo variantu. Un vai vispār ir tāda pareizā varianta? |
| Orchid |
2004-07-15 14:40 |
To Coco44: atbildot, 100 % garantija nepastāv - neviens un neko Tev par 100 % nespēs garantēt...;(
Par nāvi: lielākoties, kad mirst mūsu tuvākie, tad raudam sāpēs, ka viņus neredzēsim. Jautājums: vai tā nav raudāšana par sevi? Sevis žēlošana? Ja tā, tad būsim mazāki egoisti. Bez tam, daži literatūras avoti piedāvā versiju, ka pēc nāves, cilvēka "dvēsele/apziņa" vēl nedaudz kavējas pie ķermeņa un redz visu "no augšas" - ja tā, tad ar kādām tiesībām caur savām ciešanām vēl papildus nodarām šai "dvēselei/apziņai" ciešanas? Tā vietā ir jāskaita lūgšanas! Protams, var nepieņemt šī literatūras avota domu, bet vai Tu vari pierādīt, ka tā nav? Nevari, tad labāk to ievērot..
Dzīvei ir jēga, jo reinkarnācija Pastāv. Tam var ticēt var arī neticēt, bet pasaulē ir vairāki piemēri, kas to apliecina. Un, ja ā, tas nozīmē, ka Tu nedzīvo tikai šo dzīvi - pastāv karmiskie apstākļi, kuri nosaka Tavu labsajūtu šajā pasaulē.
Dzīvei ir jēga brīdī, kad Tu kaut ko dari sevis garīgajai pilnveidošanai - citādi, šo doto iespēju (piedzimt par cilvēku) Tu izšķied nelietderīgi.
Ir milzums daudz literatūras par tēmu; "Kā dzīvi padarīt jēgpilnu". Vienīgais sliktums ir tajā, ka cilvēki par to nedomā, tiem nav laika, jo jāpelna nauda, jādara visādas bezjēdzīgas lietas. Tur ir tā problēma, saproti? |
| karlslido |
2004-07-16 09:20 |
Naave ir kaa slieksnis, viens posms ir beidzies, jauns saakaas. Aizgaajeejam tas ir skaists mirklis.
Vajadzeetu priecaaties reizee ar aizgaajeeju. Pavadit ar laba veeleejumu celaa.
Bet mees ko: ar savaam raudaam padaraam gruutu vina aiziesanu. |
| Orchid |
2004-07-16 09:58 |
| To Karlslido: un zini, kas ir pats interesantākais? Kāds literatūras avots skaidro, ka cilvēkam mirstot, ja dvēsele/apziņa redz tuvinieku ciešanas, tas viņu var kavēt pārceļošanai uz citu ķermeni, respektīvi, cilvēks paliek citās sfēras, ko mūsdienās sauc par spokiem.. Tas pats esot arī ar pašnāvniekiem.. |
| Auglis |
2004-07-16 14:45 |
| Esmu izgajis visam šim garīigaas pasaules murgam - un viss ir vienkaarsi ! Ir jaatrod Dziivais Dievs - Dievs Tevs, Dievs Dels un Dievs Svētais gars - un jānoliek vinš ir savaa dziivee 1 VIETA - un tikai tad visas lietas vinaa sakartojaas kaa vajag ! Viss sakartojaas PATIESAM kaa vajag ! Uzmaniibu _ parbaudi vai LAIME nav tavaa pirmajaa vietaa ! Uzmaniibu - parbaudi - vai MILESTIBA nav tavaa pirmajaa vietaa - to sauc par elkdieviibuu - Tikai kad vinu Tu noliec 1 VIETA -tikai tad tava dziive sakartojaas un tu zini kas ir pareizi ! |
| karlslido |
2004-07-16 23:22 |
| Auglis: dziivojot nepieciesams ieveerot liidzsvaru, ja kadu ieliec pirmajaa vietaa, tas ir liidzveertigs liidzsvara izjauksanai. |
| pooh |
2004-07-17 11:55 |
| karlslido, bet var buut nav bijis liidzsvara, un kaut ko paarvietojot, varbuut uz 1. vietu, kaadam iestaajas liidzsvars ;) |
| karlslido |
2004-07-17 22:20 |
Varbuut nepreciizi izklaastiiju. Liidzsvaru biju domaajis: saliidzinot divas veertiibas vinas ir vienaadas.
Vienalga vai pirms vai peec paarvietosanas kaut kas atrodaas pirmajaa vietaa, tad kas cits ir ar mazaaku veertiibu.
Pooh: es izveereeju Tevis rakstiito, bet diemzeel nesaskatiiju tajaa logiku. Varbuut par maz informaacijas, paskaidro savu apgalvojumu plasaak. |
| pooh |
2004-07-18 09:59 |
Jaasaka, ka shajaa sadaljaa briizjam centos iztikt bez pienjemtaas rietumnieciskaas logjikas, jo, ja pamaniiji she ir neliela austrumnieciskaas domaashanas ievirze. Ja neeesi paziistams, tad dazji piemeeri. "Kaads muuks jautaaja Dzjosju, kaapeec Bodidharma atnaaca uz Kjiinu. Dzosju atbildeeja - Cipreses daarzaa." Vai arii klasiskais koans"Kaads muuks vaicaaja kjiinieshu dzena meistaram Dzjosju: - Vai sunim piemiit Tadhatas (Budas) daba? Dzosju atbildeeja: -Mu (ne, nevienaa vietaa)"
Ir gana gadiijumu, kad logjika daudz blaavaak atspoguljo lietu buutiibu, kaa ar likumiibaam nesaistiitas atbildes. Liidziigi nereti ir arii dainaas, u dazjviet pat biibelee.
Bet konkreeti par sho, ieprieksheejaa piegaajienaa mineeto, -
Tu apgalvoji, ka " dziivojot nepieciesams ieveerot liidzsvaru, ja kadu ieliec pirmajaa vietaa, tas ir liidzveertigs liidzsvara izjauksanai." Bet nenjeemi veeraa apstaakli, ka daudziem liidzsvars ir jau izjucis, dazj ne dazjaadu iemeslu deelj. Varbuut gruuti izskaidrojamu psihologjisku motiivu deelj. Kaut kaadas beerniibas asociaacijas, kuras nav ljaavushas pilnveertiigi attiistiities, saslimshana, invaliditaate, tuvaakaa zaudeejums, piekraaptiibas sajuuta, bezdarbs... Un tad nu cilveeks, lai neietu zuudiibaa liek kaut ko pirmajaa vietaa, liidzsvaram.
pastaav diemzjeel savstarpeeja neizpratne starp, nosaciiti, liidzsvarotiem indiviidiem un neliidzsvarotajiem, kuri kaut kaa liidzsvaru atguvushi pateicoties Kaut kam. "Liidzsvarotie" neliidzsvarotos uzskata par liidzsvara jauceejiem-fanaatikjiem, jukushajiem. Bet "neiidzsvarotie", atguvushi liidzsvaru ar Kaut kaa paliidziibu, censhas sho - Kaut ko ieskapeet arii paareejiem, jao ir paarliecinaati, ka vieniigi taa var liidzsvarot. Taa nu "liidzsvarotie" censhas atnjemt liidzsvara dalju "neliidzsvarotajiem", bet "neliidzsvarotie" censhas "liidzsvarotajiem" ieskapeet Kaut ko, kas atnjem liidzsvaru "liidzsvarotajiem". Jaasaka, ka dalja konfliktu, pat karu ir shaa iemesla deelj ;) |
| pooh |
2004-07-18 12:26 |
Ja iespeejams runaat par liidsvaru, tad, ja kaut kas ir peedeejaa vietaa un nekaa nav pirmajaa, tad ar liidzsvaru ir kaa ir ;))
Bet par liidzsvaru runaa galvenokaart rietumu logjikas vadiitajaa civilizaacijaas. Senaakajaas arii runaa par liidzsvaru, un tur tieshaam iipashi neshkjiro, jo uzskata, ka viss taa vai citaadi ir viens. Tas pats ir -in- -janj- arii ir viens neshkjirams veselums.
Bet nedomaaju, ka ir veerts uzbaazties kaadam ar savu liidzsvara, harmonijas teoriju, jo tiko tai pieshkjir paarlieku noziimi, taa nokljuust dziiveszinjas pirmajaa vietaa un liidzsvars tieshaam var zust. Izvirzot jebko par meerkji un koncentreejot savu buutiibu uz to zuud harmonija, pat ja harmonija ir shis meerkjis.
Austrumnieki nodarbojaas ar celja ieshanu, ne ar meerkja sasniegshanu,un tad meerkji var sasniegt ar mazaaku piepuuli, pat, ja runa iet ne par dziivescelju, bet par pashu parastaako celju. Esmu pamaniijis, ka pljaapajot un domaajot par dazjaadaam jaukaam lietaam celja gals atnaak aatraak un vieglaak. Nu man taa shkjiet harmoniska pieeja.
Liidzsvarota pieeja, lai arii jeedziens analogs - harmoniskai pieejai, vairaak iederas rietumnieku dziives ritmaa, kur viss tiek sakraameets paplauktinjiem, karjera, gjimene, religjija...un taadejaadi nereti panaakta arii harmonija. Tikai man shkjiet speeka pateerinjsh shaadai liidzsvaroshanai ir nesaliidzinaami lielaaks. Un es no dabas esmu slinks, kaa vairums dziivnieku. Rietumnieku civilizaacija vairaak liidzinaas skudru civilizaacijaam, ar savu nepaartraukto rosiibu ;)) Kas ir pareizaak, un kas ne, Dievs vien zin, es zinu, kas man vairaak tiik :) |
| Orchid |
2004-07-19 10:43 |
Man šķiet, ka pirmajā vietā ir jānostāda sava garīgā izaugsme, jo tikai ar tās palīdzību var iegūt šo "līdzsvaru"..:)
Brīžiem ir grūti klusēt un "nekopēt" citos savas "iluzorā līdzsvara metodes", jo iegūstot brīnišķīgas zināšanas rodas vēlme dalīties ar citiem - pateikt, kā patiešām var iegūt laimi.. Zinu, ka cilvēkam pie "īstās patiesības" jānonāk pašam, bet tajā pat laikā - viņš var nodzīvot visu savu dzīvi un ar "patiesību" tā arī nesastapties. Tas ir skumji.. un ja tā, vai ir vērts klusēt? :) |
| pooh |
2004-07-19 21:09 |
Orchid, bet pastaav Maslova piramiida. Un kad pirmaas divas vietas aizpildiitas, tad pirmajaa vietaa var likt gariigo izaugsmi. Njus, un katram taa sava ;)
P.s. pamataa nodziivo un patiesiibu nesastop, jo taa vienmeer ir tur... |
| karlslido |
2004-07-20 08:13 |
| Pooh: Patiesiibu nesastop jo meklee nepareizaa vietaa. Vina ir katraa pasaa. Staav rakstiits, mees esam dala no vina(dieva). |
| Orchid |
2004-07-20 14:47 |
To Pooh: daļēji Tev var piekrist, bet tajā pat laikā ir valstis, kurās garīgums tiek "iepoēts" jau no mazotnes..;)
Bet īsti nepiekrītu tam, ka patiesību nesastop.. mēs īsti nevaram spriest, vai tā ir/nav patiesība. Pārāk jau aprobežoi esam..;)) |
| pooh |
2004-07-20 16:59 |
kasido, nav shaubu, ka patiesiiba ir, un ir arii pashaa. Bet nav objektiiva atbalsta punkta. Arhimedam Meenesi izkustinaat arii neizdevaas ;) Patiesiiba, kaa Meeness ir, to pat var redzeet, bet kad izkaapa uz taa, tas nebuut nebija tas Meeness, kuru redzam. Un, lai arii cik to nepeetiitu, vienmeer tas buus cits. Kad paartrauks peetiit Meenesi, jo viss buus ispeetiits, tad pastaav iespeeja, ka buus atrasta patiesiiba par meenesi, vai arii buusim izsmeelushi savas radoshaas potences ;))
Staaveeja rakstiits: "mees esam dala no vina(dieva).". Tagad staav rakstiits: Dievs - dalja no mums. Ko tik "papiirs" nepaciesh ;))
Orchid, esmu paarliecinaats, ka gariigumu nevar iepoteet. Taa ir aizguutaa apskaidriiba, kura nereti staajas iedzimtaas vietaa. Dazji ir no aizguutaas atbriivojushies. Paareejiem shaada tuuliiteeja iespeeja pastaav. Valsts nekaadiigi nevar dot, daavaat, sniegt gariigumu, jo taa vinjai nav. Taapat taa nav citaam instituucijaam. Uzskatu, ka gariigums nevar buut prece. To var sanjemt tikai no pirmavota. Protams var paraadiit, arii valsts, kur mekleejams celja saakums, bet iistais saakums taapat buus jaameklee pasham. Ja skolotaajs vienmeer gudraaks par saviem maacekljiem, tam nav ilgs muuzjs, taapat vinja maaciibai. Lai gan atgremoshana ir ilgs proces, dazjkaart pat tuukstoshgadiigs ;))
|
| sekretaariite |
2004-07-24 12:00 |
| Bet vispaar kaadeelj dziivot ja nevari izbaudiit to ko gribi un ja nevari dabuut visu ko sirds kaaro nu vismaz lielaako dalju??? |
| betkastadesesmu |
2004-07-25 02:36 |
| Katram, protams, ir savs pasaules uzskats un mees nevaram neitraali pasauli un sevi noveerteet. Mees faktus atlasam un veerteejam no sava redzes viedoklja. Jautaajums manupraat ir vai shis pasaules uzskats ir pretruniigs vai nav un cik labi tas izskaidro dziives pamatjautaajumus un reaalo situaaciju kuraa dziivojam??? Vai man ir drosme paskatiities patiesiibai aciis un nemelot vismaz sev? Kas ir parezi un kas ir nepareizi - kas tavupraat ir kriteerijs? |
| pooh |
2004-07-26 10:08 |
sekretaariit, dziivot ir veerts deelj veelmeem un centieniem, kuriem dazjkaart kaa nehgaidiita balva naak klaat kas taads, ko sirds dziljumos esi veeleejies. Tiecoties, saspringstot uz savu veelmju piepildiijumu, visbiezjaak naakas vilties. Un taapeec meerkjtieciigie nereti izlec pa logu, jo nav zaudeejushi savu desmito miljonu akcijaas, vai miiljotaa ateikusi. Tie, kuri nekoncentreejas uz iekaaroto, un uztver to kaa vienkaarshu celjraadi, biezjaak speej mainiit savus dziives virzienus, kura neabshaubaami ir mainiiga, vismaz muusu civilizaacijaa. Neveiksme noziimee ne katastrofu, bet vienkaarshi virziena mainju.
betkastadesesmu, meli ir apzinaati teikta nepatiesiiba, ar domu kaut ko dabuut sev, liekuliiba apzinaati teikta puspatiesiiba ar domu, lai kaut kas neaiziet garaam. Patiesiibu, ja arii kaads pasaka, nevar zinaat vai taa ir patiesiiba. Taapeec visbiezjaak pauzj taisniibu, katrs nedaudz savu.
Paraadi, kur seed patiesiiba, un vareeshu atbildeet, vai man ir drosme skatiities tai aciis.
Kriteeriji? Pieturos pie 4 kriteerijiem. Savaam veelmeem, sava praata, sirdsapzinjas un informaacijas, reakcijas, kura naak noapkaarteejiem.
Neesmu buda taapeec savas veelmes un sirdsapzinju saskanjoju ar praatu. Taapat njemu veeraa, biezjaak no izdeviiguma principa apkaarteejo informaaciju un reakciju. Taatad mans kriteerijs ir mans egoisms. Dazjkaart tas meedz buut taalredziigs, jeb kaa deevee - altruistisks, bet dazjkaart, ko tur sleept, tas ir visai tuvredziigs.
Jo vairaak ego pieljauj taalredziigumu savu veelmju piepildiijumaa, jo man shkjiet indiviids speej buut apkaarteejiem tiikamaaks, un tpaapeec arii sev patiikamaaks. Kas pareizi, un kas nepareizi, atljaujos spriest katru briidi izejot no mineetajiem 4 kriteerijiem, dazjkaart par labu savaam veelmeem, dazjkaart sirdsapzinjai, dazjkaart apkaarteejiem. Bet katraa gadiijumaa viss tiek veersts uz pasha veelmju piepildiijumu. Ar praatu iespeejams reguleet arii savas veelmes, veershot taas atbilstoshas citiem kriteerijiem.
|
| betkastadesesmu |
2004-07-27 02:31 |
Pooh: ja pareizi sapratu tad to kas ir pareizi vai nepareizi varam noteikt peec 3 kriteerijiem: savam veelmeem, savas sirdsapzinjas, un reakcijas jeb informacijas kas naak no apkaartejiem. Bet kaa lai izveelos starp shiem trijiem kursh tad ir galvenais? Vai tieshaam galvenais ir cilveeka egoisms? Taatad cilveeka veelmes. Vai mans praats var reguleet manas veelmes nedaudz jau var bet tikai noteiktaas robezaas. Kaa teica kaads rakstnieks - zogam kuru uzcelj praats sirds viegli paarkaapj paari.
Labi taads radikaals jautaajums vai sadistiski nogalinaat beernus koncentraacijas nometnee ir pareizi vai nav? Un ja nav tad kaapeec? Tie kas to dara piepilda savas sadistiskaas veelmes, vinju sirdsapzinja klusee, bet apkaarteejo reakcija, piemeeram fashistiskaa rezima apstaakljos, ir neitraala vai pat attaisnojosha. Kur tad ir kriteerijs pareizi vai nepareizi???
|
| karlslido |
2004-07-27 08:04 |
| Nav kaut kas pareizi vai nepareizi, viss pastaav kopumaa kaa moneeta. Vai var kaut kaa noveerteet "rakstu", jaa var, aprakstiit kaa izskataas, bet veertiibu sastaada viss kopaa. |
| pooh |
2004-07-27 12:39 |
betkastadesesmu - praats
"sadistiski nogalinaat beernus koncentraacijas nometnee", pareizi vai nee. Subjektiivi nepareizi, ja naidnieka beers- pareizi. Vai es esmu pareizi, objektiivi?
|
| pooh |
2004-07-27 13:28 |
| jums juusu taisniiba |
| pooh |
2004-07-27 23:33 |
| Augli, prieks par tavu areadumu ;) |
| betkastadesesmu |
2004-07-28 02:50 |
Karlslido taatad viss pastaav kopumaa un taapeec nav ne pareizi ne nepareizi? Vai no taa mees vareetu secinaat, ka pats tavs izteikums ir ne pareizs ne nepareizs??? Kaada taadaa gadiijumaa tavam izteikumam ir jeega - tas jau nav ne pareizs ne nepareizs, bet ir - kopumaa :))) (t.i. tavs izteikums noliedz pats sevi)
Pooh vai pareizi sapratu, ka tavupraat "sadistiski nogalinaat beernus koncentraacijas nometnee", ja runa ir par ienaidnieka beerniem ir pareizi???!!! ,
Tieshaam nedomaaju, ka gadijumaa ja tas skartu mani vai tevi personiigi, mees vareetu par absoluuti nepareizaam (sliktaam, ljaunaam) lietaam taadaa veidaa mieriigi filosofeet subjetiivi nepareizi, bet no cita viedoklja pareizi. Taadaa veidaa neviens uz to nereagee ja godiigi runaajam mees visi buutiibaa saprotam, ka "sadistiski nogalinaat beernus koncentraacijas nometnee" ir nepareizi un slikti!
|
| karlslido |
2004-07-28 08:09 |
betkastadesesmu, tie vaardi kas sarindoti tekstaa- IR, taatad sastaada veertiibu. Man tas sastaada veertiibu ar noteiktaam asociaacijaam, Tev tas ir iemesls gudri paplaapaat, taatad nesastaada veertiibu. Luuk arii kopums.
Kaada jeega?
Tev naacaas papuuleeties, lai kaut kaa nebuut to noliegtu. |
| betkastadesesmu |
2004-07-28 17:37 |
Karlslido vai tavs viedoklis ir sekojoss: lietas pashas par sevi nav ne pareizas ne nepareizas, bet cilveeks pats taam pieskir noziimi?
Tu saki vaardi tekstaa ir taatad tie ir veertiiba. OK, bet Kas tad nosaka to veertību?
Kaada, piemeeram, ir veertība tekstam: kljhgh lkjkuiyu kjhkjh ??? Vai shis teksts kaut ko noliedz vai apstiprina?
Kaa gan es, tavupraat, vareetu noliegt kaadu apgalvojumu, ja mans noliegums nav ne pareizs ne arī nepareizs?
|
| karlslido |
2004-07-29 07:56 |
betkastadesesmu, Apbriinojami aatri esi nonaacis pie intresanta secinaajuma. veertiibu pieskir cilveeks pats.(man tas prasiija 2gadus).
Tevis mineetais teksts izraisiija veselu virkni paardomu, buus intresanti to visu izveerteet.
Paldies, ar cienu karlslido. |
| betkastadesesmu |
2004-07-29 22:58 |
Karlslido, paldies, es tikai censhos izprast tavu redzes viedokli. Ja ir taa, ka lietaam veertiibu pieskir cilveeks, tad: es pieskiru kaadai lietai vienu veertiibu, bet cits cilveeks citu. Tad jau sanaak, ka shiis veertiibas ir atkariigas no katra cilveeka un starp vinjaam nemez nepastaav nekaada saikne.
Ja tas taa buutu, tad neviens cits iznjemot mani sho pashu tekstu izlasiit un saprast nevareetu. T.i. komunikaacija nebuutu iespeejama. Piemeeram, ja es pats pieskirtu tekstam: kljhgh lkjkuiyu kjhkjh veertiibu kursh cits gan to vareetu saprast?:)
Tomeer starp mums komunikaacija notiek. Mees jau rakstam viens ortam taapeec, ka ceram otrs sapratiis to, ko es esmu domaajis uzrakstiit.
|
| karlslido |
2004-07-30 09:01 |
Betkastadesesmu, vai esi meeginaajis otru saprast bez vaardiem, balstoties tikai uz savu iekseejo izjuutu. Iesaku.
Tad atkristu vajadziiba peec siis diskusijas. Tad Tu zinaatu nevis cereetu.
Var riikoties vienkaarsaak: ja gribi ko saprast vairaak paluudz, lai paskaidro, nevis izaicini uz vaardu kauju. Un izveeree otra teikto bez steigas. |
| betkastadesesmu |
2004-07-30 11:45 |
Karlslido, tas, protams, ir brīnišķīgi saprast otru bez vārdiem. Tas var notikt ja cilvēki labi pazīstami. Jā varbūt tā bija asa vārdu kauja, bet kaut vai nedaudz iepazināmies. Lūdzu, paskaidro, esmu gatavs klausīties.
Pasauli ir definējis jeb saucis lietas vārdā un radījis tās Radītājs, tāpēc tās objektīvi pastāv. Tāpēc radītajām lietām ir sava vērtība un nozīme. Tāpēc mēs viens otru varam saprast, jo mūsos ir priekšstats par šīm lietām. Mēs paši taču esam radīti pēc Radītāja līdzības. Nu tāds īsumā ir mans viedoklis.
|
| karlslido |
2004-07-30 12:07 |
| betkastadesesmu, Ko gatavs klausiities? |
| pooh |
2004-07-30 15:09 |
betkastadesesmu, iespeejams, ka arii man shjiet, ka nogalinaaat ir nepareizi, bet tas nenoziimee, ka tas ir nepareizi. Cilveeki sadeg ugunsgreekos, ASV politikas un Anglijai piepaliidzot, miljoni beernu ir mirushi ne mazaak sadistiskaa naavee, deelj dazjaadiem tirdznieciski izdeviigiem ierobezjojumiem, kuri tiek sleepti zem ciinjas par taisniigumu skaistaas maskas. Bet kaut kaa VVF, un taatad arii oficiaalaa Latvija to uzskata par pareizu. Busha vecteevs un ASV kompaanijas uzskatiija par pareizu sadarboties ar Vaacijas kompaanijaam, arii taam, kuras peljnju guva no koncentraacijas nometnju iemiitnieku darba. Mileers veel ilgus gadus straadaaja CIP un "draaza" turienas darbinieku sievas.
Vareetu turpinaat un turpinaat, bet tas, kas man Tev veel kaadam shkjiet pareizi vai nee, taads arii nav. |
| pooh |
2004-07-30 15:19 |
Vel paturpinot, par kriteerijiem, un egoismu. Egoisms neabshaubaami ir indiviida galvenais dzinulis. Nedaudz vienkaarshojot, egoismu var iedaliit, tuvredziigaa un taalredziigaa, jeb altruistiskaa. Jebkuraa gadiijumaa viss tiek gala beigaas dariits pasha priekam. Vai tas ir no nozagtas atnjemtas naudas, vai no kaadam iedotas naudas.
Es gan mineeju 4 kriteerijus subjektiivaas pareiziibas, un taatad sava egoisma apmierinaashanai. Kursh ir galvenais,- veelmes, praats,sirdsapzinja, vai apkaarteejo viedoklis. Dabaa, kur civilizaacijas savus indiviius nav izkaavushas peec principa, ka tos, kuriem priviligjee sirdsapzinja vajag spundeet trakomaajaa, tiesaat, sadedzinaat..., eksperimenti paraada, ka nospiedosham vairaakumam, piemeeram zjurku, kas daudzejaadi ir visai kompliceeti radiijumi un biezji eksperimentos izmantoti, nospiedosham vairaakumam priekshroka tiek dota sirdsapzinjai, otra lielaakaa kategoreja, - praatam, un ljoti maz, kuriem visu nosaka veelme. Sabiedriibas iedarbe ir visnieciigaakaa, ja saliidzina ar cilveekiem. |
| betkastadesesmu |
2004-07-31 04:08 |
Pooh, tas ko gribu saprast kāds ir tavs pasaules uzskats & kam tu tici, t.i., tavs viedoklis svarīgākajos jautājumos, par to arī esmu gatavs klausīties. Ja tevi interesē atbildēšu arī uz taviem jautājumiem !
Karlslido, tas, ka ļaunums ir ļaunums tas ir neatkarīgi no mūsu viedokļa, arī neatkarīgi no oficiālā Latvijas viedokļa. Ja kādā jautājumā pat visi pasaules cilvēki balsotu pret, bet Dievs balsotu par, tad tomēr balsu vairākums ir Dieva pusē! :) Tas, ka cilvēka daba ir korumpēta protams. Cilvēks grēko jo ir grēcinieks; nevis ir grēcinieks tāpēc, ka grēko. Tomēr mums nav tiesību nosodīt otru cilvēku, jo mēs paši darām tāpat. Ar ko tad es esmu labāks? Es mīlu ļauno, es mīlu labo. Labākais ko par sevi varu teikt ir: es mīlu to mīlestību sevī, kas mīl labo, un es ienīstu to mīlestību sevī, kas mīl ļauno.
|
| karlslido |
2004-07-31 10:59 |
betkastadesesmu, kas prieks Tevis ir svariigs jautaajums? man svariigs ir ieguut iekseeju liidzsvaru, starp pagaatni un naakotni, apzinaaties nepieciesamo un atbriivoties no kaardinaajuma. Domaat un ar domu mainiit notikumu gaitu.
Apspriest kaadeel bija koncentraacijas nometnes, vai tas ir labi vai nav. Man tas nav aktuaali. Sis notikums pastaav kapumaa no labaas puses un sliktaas.
Savus jautaajumus izklaastiiju parsoniski, ieskaties pastkastee. |
| betkastadesesmu |
2004-07-31 12:30 |
| Iegūt iekšēju līdzsvaru, apzināties nepieciešamo (svarīgāko) un atbrīvoties no kārdinājuma domāju to katrs vēlas. No kārdinājumiem pilnībā atbrīvoties šajā pasaulē diez vai izdosies tad nāktos atbrīvoties no savas dabas, no sava Es. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana. Varu to tikai nožēlot. Cik reizes jebkurš no mums ir mēģinājis sākt jaunu dzīvi, darīt kādas labas lietas, tomēr tas nav izdevies! Pašu spēkiem tas nav iesējams. Domāju, ka pirmais solis ir atdzīt savu bezspēcību. Es pats nevaru atrast iekšējo stabilu iekšējo līdzsvaru jo manī pašā nav nekā tāda uz ko es varētu droši paļauties... |
| karlslido |
2004-07-31 13:39 |
Tas kungs neliek vairaak nest kaa mees varam. No savas pieredzes varu pateikt ka tas ir iespeejams pasu speekiem.
Launaas domas miit galvaa, sirdii miit miilestiiba. Ir jaaapklusinaa praats, lai dzirdeetu savu sirsninu bet taa pateiks prieksaa kaa to izdariit. |
| pooh |
2004-07-31 14:15 |
betkastadesesmu, mans pasaules uzskats ir, ka pasaule, shaa vaarda visplashaakajaa izteiksmee, savaa objektivitaatee ir moniska. Labpraat pietuvinaatos tai iespeejami tuvaak. Taapat neeesmu pilniigi paarliecinaats par objektiivaas realitaates pastaaveeshanu materiaalajaa liimenii. Tam ir savs pamats, gana daudz neizskaidrojama, taapat, ja esi lasiijis manas paardomas ieprieksh, ir tiiri eksperimentaalu peetiijumu pamats taa domaat. Subjektiivaa plaaksnee, jaasaka - diemzjeel, esmu gana duaalistisks. Nedomaaju, ka emocijas, shiis duaalisma gjeneratori, buutu apspiezjamas. Varbuut reduceejumas objektiivaas realitaates uztverei. Visai skeptiski uztveru citu subjektiivaas domas, tai skaitaa kristiigo domu par greeciigumu, greeku. Taas ir manas izejas poziicijas. Bez tam, kaa raada testeeshanas, varbuut ne pats labaakais instruments, bet tomeer, esmu, sensorikjis, ekstraverts sangviinikjis, ar ciklotiimaa tipa rakstura akcentuaacijaam, kas liek domaat arii par nenoturiigu tempermentu un atieksmi pret sevi un apkaarteejiem.
Jautaajumaa par ticiibu, uzskatu, ka ticiiba ir viena cikla kaada no procesa daljaam, kaut kur pa vidu. Nedomaaju, ka ir noziime apstaaties procesa viduu, jo tieshi process ir tas, kas mani visvairaak aizrauj. Iznaakums biezji vien garlaiko un liek pieveersties atkal kam citam. Buutiibaa ticu tam par ko, uzskatu, ka nav pietiekamas zinaashanas, kuras sniedz visi no mineetajiem veerteeshanas chetriem kriteerijiem. Domaaju, ka nosaciitu liidzsvaru var panaakt, ja pakljaujas vienam no veerteeshanas kriteerijiem. Hitlers liidzsvaru panaaca paljaudamies veelmeem. Pieljauju, ka Jeshua liidzsvaru sasniedza paljaudamies uz sirdsapzinju, ljoti daudz mietpilsonji liidzsvaru sasniedz paljaudamies uz apkaarteejo ietekmi, taapat arii religiskie fanaatikji, zinaatnieki liidzsvaru sasniedz paljaujoties uz praatu. Neviens no mineetajiem liidzsvariem mani pat shkjietami nespeej absaluuti apmierinaat. Var jau buut, ka she vainiigas rakstura iipatniibas. Taapeec liidzsvaru sasniedzu paljaujoties procesa mainiigajai pluusmai, un harmoniju rodu mainiigajaa. |
| Niikulis |
2004-08-01 00:28 |
| Shitas viss jau ir cilaats 1000 reizju, vienkaarshi taada ir dziive un tur neko nevar padariit. Dziivo shodienai, nopeerc tumbas, pastuuzi un ljauj muzonam valju. |
| betkastadesesmu |
2004-08-01 02:02 |
Redzi visas religijas izņemot kristietību ir darba reliģijas t.i. dari to un to, tad tu būsi mūsējais un viss ar tevi būs OK. Turpretī kristietībā ir tieši pretēji svētīgi tie, kas apzinās pašu bezspēcību. Kā tad var dabūt spēku ticībā saņemot to no vienīgā cilvēka pasaules vēsturē, kas spējis uzvarēt nāvi. Viņš to ir izdarījis un apsolījis, ka tiem, kas viņam tic tiek dāvināta mūžīgā dzīvība. Ja tu nekad neesi grēkojis, tad tu dzīvosi mūžīgi un viss ar tevi ir OK. Nav par ko uztraukties!
Ja Bībele nav patiesība, ko tad cilvēks zaudē kļūstot par kristieti? Neko sevišķu. Bet ja Bībele tomēr ir patiesība, tad cilvēks nekļūstot par kristieti zaudē VISU. Tā nu iznāk, ka tā ir katra cilvēka personīgā izvēle.
|
| betkastadesesmu |
2004-08-01 02:20 |
Pooh,
Protams, ka katrs no mums dabīgi skeptiski skatās uz jebkuru bībelisku domu, tā vienkārši liekas ir ērtāk dzīvot. Ja jau viss, kas rakstīts bībelē saskanētu ar manu viedokli, tad jau es pats būtu dievs. Tomēr Dieva domas nav cilvēka domas un Dievs sevi atklāj cilvēkam uz tādiem noteikumiem kā viņš grib.
Ja Jēzus (Jeshua) būtu tikai saniedzis līdzsvaru, tad par viņu nemaz nebūtu vērts īpaši runāt un ja viss ko Jēzus izdarīja būtu skaļi paziņojumi par sevi, tad mēs viņu sauktu par ārprātīgo. Tomēr viņš arī demonstrēja apbrīnojamu varu pār slimībām, nevarību, dabu un pat pār pašu nāvi. Brīnumi, kas papildināja viņa vārdus atšķīra viņu no tikai mānijas un deva pamatu viņa apgalvojumiem. Viņa vara un pārsteidzošie apgalvojumi tika parādīti ar ārkārtīgu pazemību, nesavtību, kas galu galā noveda viņu pie savas dzīves atdošanas citu dēļ. Jēzus ir pilnīgi citāds nekā jebkurš cits, kurš jebkad ir dzīvojis.
|
| pooh |
2004-08-01 12:30 |
betkastadesesm, kristietiiba neatshkjiras no Tevis mineetajaam "darba religjijaam". Tev buus, un tev nebuus ir taas pamataa.
Jeshua nebuut bijis vieniigais cilveeks, kursh "uzvareejis" naavi. Taadu ir bijis gana arii citaas kultuuraas, kaut arii protams ne masveida notikumi.
Tas ar to greeka piemineeshanu, ir vienkaarsh biznesa triks, vareetu deeveet par sava veida shantaazhu. Taadus trikus "biezaa slaanii" var skatiit ikdienas reklaamaas. Varu apgalvot un argumenteet teezi, ka greeks ir viltiiga izdoma, lai potenciaalie "greecinieki" nestu savus ziedojumus bazniicai. Labs maarketings, un nekas vairaak. Protams arii objektiivu ljaunumu shajaa nesaskatu, kaa jebkur citur. Vienmeer tachu ir bijushas govis, slauceeji un piena produktu lietotaaji ;)
Ko zaudee, kluustot par kristieti. Neko iipashu, iznjemot personiigo briiviibu nebuut greeciniekam. Ko zaudee nekljuustot par kristieti. Arii neko iipashu, iespeeju kljuut piederiigam un viss. Ko ieguust kljuustot par kristieti - mierinaajumu, atbriivoshanu no stresa, kopiibas sajuutu veel ar dazjiem miljoniem. Ko ieguust, ja nekljuust par kristieti,- beznosaciijuma muuzjiigaas dziives iespeeju un personiigu briiviibu tai pasham nepastarpinaati -pieskarties-.
Par biibeli, nedomaaju, ka rakstiiti vaardi vareetu kaadam dot atklaasmi, pamudinaat uz to gan, ar nosaciijumu, ka vinjsh neiecikleesies uz sho vaardu kraajumu.
Dieva noteikumi ir vienkaarshaaki kaa vareetu domaat. Vinja dotie likumi mums visapkaart,- katraa zaales stiebraa, smilshu graudaa. Dieva dotais kaus un gods, katram sajuutams, ja nekaa citaadi tad vismaz zemapzinjaa, sapnjos.
Jeezus kaa aarpraatiigais. Iespeejams nav taalu no patiesiibas. Latvieshu mitologjijaa Dieva deelu kaa biezs, pabijushio debesu valstiibaa un apskaidroto, chum un mudzj. Citaam tautaam nav klaajies tik razjeni, apspiestiiba un totalitaarisms nav labaakais dzinulis biezjai harmonijas sasniegshanai. Taapeec neabshaubaami Jeezus ir lieliska paraadiiba un pieraadiijums tam, ka pat verdziiba, apspiestiiba, rligjiskais fanaatisms, okupaacija nespeej nogalinaat visu tieksmi uz briiviibu un harmoniju. Taapeec shaada cilveeka atmineeshana neabshaubaami ir veertiiba.
Vara paar...briinums.
Daudzkaart she manis cilaataa Boma un Pribrema teorija ljaavusi tuvinaaties neatrisinaato dabaszinaatnju, visu religjiju, fizikas un citu cilveeka tieksmju neatrisinaatajiem atrisinaajumiem. Gribas briiviibas vienlaikus pastaaveeshana un nepastaaveeshana, shis paradoks ved uz aarpus muusu shauraas 4 dimensiju logjikas ieskautajiem plashumiem. Muusu apzinjai ir pieejams viss, un vieniigais, kas kavee muus ko mainiit savaa realitaatee, kuraa dziivojam, ir muusu pashu iesiiksteejushie priekshstati.
Un arii Jeezus neabshaubaami ir pilniigi citaads, nekaa jebkursh cits, kursh jebkad ir dziivojis. |
| betkastadesesmu |
2004-08-02 01:02 |
Pooh
Vai kristietība ir darbu reliģija?
Vai kristietība ir darba reliģija tāpat kā citas tādēļ ka tika Dievs deva Mozum bauslību Sinaja kalnā? Vai tad caur bauslību jeb likuma izpildīšanu jeb darbu darīšanu cilvēks tiek glābts?
Pirmkārt - hronoloģiski ciltstēvam Abrahāmam tika dots apsolījums, kas bija ap 400 gadus pirms bauslības došanas.
Otrkārt - cilvēku glābšana ir caur ticību nevis bauslībā. Pāvils raksta : Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots
Kāpēc tad ir dota bauslība? Pārkāpumu dēļ tā ir klāt pielikta - līdz nāktu dzimums, kam ir dots apsolījums (t.i. Kristus).
Uzvaru pār nāvi
Jēzus vienīgais uzvarēja nāvi un ieguva mūžīgo dzīvību. Jā, ir bijuši cilvēku augšāmcelšanās brīnumi pirms tam (un arī pēc tam), bet ar būtisku atšķirību augšāmceltie cilvēki tomēr ir palikuši mirstīgi t.i. izārstēti uz kādu laiku.
Grēks
Katrs cilvēks savā sirdī kaut reizi ir izjutis vainas apziņu. Ja patiesībā gēks nepastāvētu,bet būtu tikai izdomājums jeb biznesa triks, tad nekristiešiem nekad nevajadzētu būt vainas apziņai.
Bauslība t.i. likumu zināšana mums dod grēka atziņu t.i. mēs atdzīstam savu stāvoli. Tas, kas zin likumu saprot, ka pilnībā to nespēj izpildīt.
Cilvēks pēc savas dabas kaut kam kalpo, tāpēc brīvība no Kristus vienlaicīgi ir kalpošana kaut kam citam. Jautājums ir tikai kam mēs kalpojam (apzināti vai neapzināti)? tāpēc personīgā brīvība nebūt grēciniekam, manuprāt nozīmē to, ka cilvēks joprojām ir grēcinieks, bet vienkārši to noliedz. Jānis raksta: Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.
Ko iegūst un ko zaudē
Kļūstot par kristieti cilvēks apstiprina ka ir grēcinieks un viņam vajadzīga gābšana.
Savukārt tas, ka cilvēks noliedz gēcīgumu - faktiski nemaina to ka viņs tāds ir. Starpība ir vai nu glābts grēcinieks vai neglābts grēcinieks.
|
| pooh |
2004-08-02 02:54 |
Mozus, Abrahams, Paavils...cik ljautinju shajaas graamataas tik viedoklju, domu par Dieva pareiziibu un gala iznaakumaa kristietiibu. Es izshkjirtu dievestiibas. Cilveeka un Dieva nepastarpinaatu simbiozi. Un religjijas, taatad kaadas liigas jaunas deriibas caur kaadu pravieti. Kristiigaa religjija ar visiem jaukumiem un nejauciibaam ir bezgala liidziiga citaam religjijaam.
Bez tam Jeezus kaadaa no evangjeelijiem tiek mineets sakaam par bausliibu. "ja tu tureesi taa Kunga, sava Dieva baushljus un ja tu staigaasi Vinja celjus, tad Kungs tevi pacels par sveetu tautu, kaa vinjsh tev to ir ar zveestu soliijis"( laikam tas zveerests Abrahaamam, sak zveereeju, bet tagad zveerests tiks pildiits ar sekojosho nosaciijumu;)
Ak veel atmineeju par sho pashu. "Uguni esmu naacis mest uz zemi un kaa es veelos, kaut taa degtu (runa protams par bausliibu). Vai jums shkjiet, ka esmu naacis mieru nest virs zemes? Nebuut nee! es jums saku, bet shkjelshanos." Pirmais citaats no Mozus liekas tomeer, bet otrais no Luukas ev, un Jeezus teikts.Ja vajag varu samekleet plauktaa biibeli un precizeet.
Jeezus vieniigais uzvareeja naavi un palika dziivs. Jauki. Labpraat ar vinju sastaptos shai saulee ;)
Vainas azinja un greeks. Atshkjiriigas lietas. Vainas apzinja jeb kauns izsenis ir bijis paziistams dievestiibaa miitoshajaam tautaam kaa Dieva daavana un sods.(atvaino nemaaku uzreiz citeet dainu.)
Bet Paavils dizjais bazniicas biznesa plaana pamatliceejs Paavils romas bagaatajiem klaastiija "...bausliibas modinaataas greeciigaas kaisles speeciigi darbojas muusu locekljos, taa ka mees nesam augljus naavei...jo bez bausliibas greeks ir nedziivs...ka nekas nav neshkjiists pats par sevi: vieniigi tam, kas domaa, ka tas neshkjiists, tam tas neshkjiists." Iists organizaaciju psihologs. Tieshaam lielisks tuukstoshgadees speejiigs darboties princips. Gana kaadam izveidot likumu kopumu un pateikt, ka paarkaapuma gadiijumaa kljuusti greeciigs, taa ir iespeejams manipuleet ar shaadu meliigu vainas sajuutu apmaatu cilveeku kaa tik veelies.
Kalpot. Kaapeec ne. Bet man netiik kalpot, kas raksta :"Nedomaajiet, ka esmu naacis mieru atnest virs zemes; es neesmu naacis atnest mieru, bet zobenu. Es esmu naacis cilveeku savest naidaa ar vinja teevu, un meitu ar vinjas maati, viira maate pret vedeklu, un vedeklu pret viira maati. Un vinja pasha maaju ljaudis buus cilveeka ienaidnieki." Var jau buut, ka labi domaats, jo uzskatu, ka cilveeks pie skaidras apzinjas nespeej neko subjektiivi ljaunu paveikt, tomeer mana subjektiivaa ljauna, laba sajuuta, saka, ka man nepatiik naidoshanaas, lai cik jauks arii nebuutu iemesls, un lai kaads briinishkjs apsoliijums mani negaidiitu. Var jau buut, ja man iedotureaali krietu labumu, taa lai mana gjimene vareetu mist bez raizeem mieraa un saticiibaa, tad vareetu arii sho jauko religjiju pieciest. Njus taada izsenis bijusi latviesha logjika. Vai nu par labu samaksu, vai spaidu kaartaa, citaadi griez ratus rinkjii ;)
"noliedz greeciigumu - fakt... |
| pooh |
2004-08-02 03:25 |
| ..."tas, ka cilvēks noliedz gēcīgumu - faktiski nemaina to ka viņs tāds ir". Nekaa. de jure protams, bet de fakto ne vienmeer. Ja juridiski saistosha ir bausliiba, tad arii faktiski cilveeks tiek uzskatiits par greeciigu. Man nav juridiski saistosha bausliiba, tad faktiski esmu bezgreeciigs, lai gan no bauliibas uztureetaaju viedoklja, juridiski - greeciigs. Taapeec veel viens iemesls, lai es neratificeetu bausliibu un nenonaaktu faktiskaa atkariibaa no taas ;) Man taa shkjiet labaak, protams bausliibas liceejiem taa neshkjiet. Man shkjiet labaak saistiities ar jaunatnes sabiedrisko organizaaciju un buut gan juridiski gan arii faktiski pakljautam taas statuutiem. Satversmes ratificeetaajie, pilsonjiem espievienojos tik taapeec, ka taa solija man nodroshinaat kaut nelielu tiesiibu kopumu jau shodien ;) |
| karlslido |
2004-08-02 13:06 |
pooh,
betkastadesesmu:
Ko Jums dod sitaa vaardu kauja ja Juus neklausaties otraa?
Kaadeel censaties otrm uzspiest savu viedokli?
Censaties paraadiit, luuk cik es esmu gudrs. Savu veertiibu pacelat otru pazemojot. Abi esat piekeerusies vienai dogmatiskai domai( katrs savai) un ierobezojusi domas briiviibu. Savaa atiistiibaa apstaajushies. Paarlasiet sevis rakstiito, un izveerteejiet otra teikto, beidzot saaciet domaat prieksh sevis. |
| pooh |
2004-08-02 19:08 |
karlslido, nekaada iipasha kauja. Kodod, man vienkaarshi stiprina polemikas iemanjas. Ceru, ka kaadam arii kaada svaiga doma iekritiis praataa.
Uzspiest viedokli. Ja pamaniiji, uzsveru savu subjektiivismu un visai tolerantu pieeju Jeezus aptveroshaam lietaam. Liekas, ka njemu visai saprotams lietas par racionaalajiem argumentiem, izvairos no iracionaalajiem.
Piekjeeries kaadai domai. Hmm, runa bija par teezi un antiteezi, kuras tad arii censhamies aizstaaveet. Gudriibas gan te nav nekaadas, vienkaarshi zinaashanas un iemanjas.
Interesanti kaadu dogmatisku domu, kura ierobezjo, tavupraat aizstaavu? Un kaa ierobezjoju domas briiviibu, vai samanaamas kaadas robezjas, un kaadas taas buutu, ja neskaita manu zinaashanu apjomu, protams.
Paarlasu sevis teikto. Neapmierina gramatikaun izteiksmes forma arii vareetu buut labaaka, bet slinkums to labot. Paarlasu ariiprotams otra teikto.
Vienmeer domaaju prieksh sevis, pat kad domaaju prieksh citiem. Vai kaads normaals indiviids speej savaadaak?
|
| karlslido |
2004-08-02 20:41 |
| Ne jau velti Tas kungs saveda Juus abus kopaa. |
| pooh |
2004-08-03 00:06 |
| Nu jaa atkal kaa raadas iracionaala kritika, ar iracionaalu pieeju domai par to, kas ir labi, kas nee :( |
| betkastadesesmu |
2004-08-03 03:58 |
Pooh & Karlslido &
Mēģināju uzmanīgi izlasīt iepriekš rakstīto, un nedaudz uz to atbildēt, diemžēl ne uz visu var pagūt. Tomēr tik un tā teksts ir sanācis pagarš.
Par liidziibu ar citaam religijaam
Kuraa religijaa Dievs ir suutiijis savu vieniigo Deelu (ja tev ir deels, tad viegli iedomaaties cik daargs vinjs ir teevam) lai tas muusu deelj ciestu un mirtu pazemojumaa, tajaa laikaa, kad mees vēl apsmējām par Viņu un teicām - tu mums neesi vajadzīgs?
Kuraa religijaa Visuvarenais Dievs muus adoptee jeb pienjem par saviem beerniem?
Veelreiz par bausliibu
To jau izrunaajaam ieprieks. Labi veelreiz:
Bet mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais teikts tiem, kas stāv zem bauslības (t.i. kas netic Kristum); tā visiem aizdarīta mute, un visa pasaule vainīga Dieva priekšā. (Rom 3:19)
KRISTUS AR SAVU PERFEKTO DZĪVI MŪSU VIETĀ IZPILDĪJA VISU BAUSLĪBU! Vai varbūt kāds var uzrādīs kādu Kristus grēku?
Par Lk 12:49
49 Uguni esmu nācis mest uz zemi un kā Es vēlētos, kaut tā jau degtu!
Ar uguni ir apziimeets sveetais gars, kas naaks peec tam kad Jeezus augshaamcelsies un tiks uznjemts debesiis. Tas bus muusu aizstaavis un tas bus pie mums mūziigi (Jņ 14:16)
Par Pāvila biznesa plānu
Dziives reduceeshana uz ekonomiskajaam likumsakariibaam, kas pashas par sevi var buut pareizas, nav nekas jauns. Taadaa veidaa piedzima piemeeram Marksims Leninisms. Nedomaaju, ka shaada ekonomiskaa faktora vispaarinaashana reaali atteelo dziivi. Vai tu man tagad kaut ko paardod? Vai es tev kaut ko paardodu? Skumji, ja tas taa buutu.
Ja tu apgalvo, ka Paavila nodoms bija evangeeliju izmantot biznesam vai nodarboties ar biznesa organizaaciju, tad manupraat tas ir pilniigs absurds. Iedomaajies, kas Paavils bija pirms Jezzus vinju paarveerta par kristieti (kristietis tajaa laikaa bija tikpat kaa lamu vaards). Praktiski, cilveeciki vinjam bija neierobezota vara, vinjs bija cieniijams sinedrija loceklis, vinjam bija gimene (savaadaak sinedrijaa nevareeja iekljuut), visa tauta vinju godaaja. Un tad biznesa deelj vinjsh TO VISU ZAUDEEJA, KALPOJOT DRAUDZEI. Kādēļ viņš tā darīja?
|
| betkastadesesmu |
2004-08-03 03:59 |
Par to zobenu. (Mt 10:32-40):
Zobens ir Dieva vaards un Jeezus saka, ka taa deelj juus citi cilveeki nepienjems un pat tuvaakie radinieki iespeejams nesapratiis un iztureesies naidiigi, tachu kas cilveeku staada augstaak par Dievu, tas nav Dieva veerts. Un Jeezus to vareeja ar tiiru sirdsapzinju teikt, jo pats savu dziiviibu atdeva par mums visiem. Vai tad vinjsh apzinaati upureejaas muusu deelj joka peec? Kas savu dziiviibu zaudee Kristus deelj, tas to iemantos. Starp citu vieniigais no pirmajiem Kristus sekotaajiem (12 apustuljiem) dabiigaa naavee nomira Jaanis un arii tad izsuutiijumaa Patmas salaa. Kas tas bija par speeku, kas lika cilveekiem nenodot patiesiibu pat naaves draudu priekshaa?
Par to ka gribeetos Jeezu redzeet
Kad Jeezus bija augshaamceelies vinjsh paraadiijaas daudziem un izstaastiija par to Tomam:
(Jņ 20:25-29)
25 Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: "Mēs To Kungu esam redzējuši." Bet viņš tiem sacīja: "Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu."
26 Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: "Miers ar jums!"
27 Pēc tam Viņš Tomam saka: "Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas un dod šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!"
28 Toms atbildēja un sacīja Viņam: "Mans Kungs un Mans Dievs!"
29 Jēzus viņam saka: "Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. SVĒTĪGI TIE, KAS NEREDZ UN TOMĒR TIC!"
Par bausliibas ratificeeshanu
Bausliibas liceejs ir Dievs nevis cilveeki, taapeec tās ratifikaacija atkariiga noDieva nevis cilveekiem. Dievs ir radiijis un uztur arii fizikas likumus (cilveeki tos meegina izzinaat). Ja kaads piemeeram neratificee fizikas likumus vinjs tomeer nav notiem briivs. Ka tajaa SPRITE REKLAAMAA
Cilvēkam tagad ir izvēle
Tas ka biibele ir patiesa var racionaali pieraadiit, tachu arii tad cilvēkam paliek izveele to pienjemt ka patiesu vai noliegt. Var jau teikt man ir vienaldziigi jebkuri pieraadijumi un argumenti, galu gala kam gribu tam arii ticu. Kaadi pieraadijumi ir pietiekami, lai cilveeks uzticeetos lai ticeetu?
Karlslido & Pooh
Es mēģinu izlasīt Pooh un tevis rakstīto un iespējami skaidrāk atbildēt un noformulēt domu, kas protams ne vienmēr izdodas. Es nezinu, kam tas nāks par labu, bet gan jau Dievs zina.
|
| pooh |
2004-08-03 16:34 |
Dieva deeli aprunaati ne tikai religjijaas, bet arii muusu latvju dievestiibaa, kur Dievam potences bija vairaak, jo runa iet par deeliem.
Kristus nebija prfekts, jo vinjs bija cilveeks, ar saviem untumienm iedomaa, veelmeem, miilestiibu. Greeciiguims, vinja ticiibas truukums Dievam, kas dzina vinju runaat ar to pirms nonaakshanas tiesas instituuciju rokaas.
Uguns, par kuru runaaja Jeezus ir bausliiba. Vinjsh to par jaunu atnesa. To pateiks jebkursh teologs.
Tas paavils, kursh drukaaja veestules dizjciltiigajiem romieshiem nebija Kristus laikabiedrs. Vinjsh bija aarkaartiigi slimiigs (kriitamaa kaite) un vinja dziives atlikuma meerkjis bija nodroshinaat "izrdzeetai tautai" taalaaku tuukstoshgadiigu uzplaukumu. Jaamin, ka par juudu JD uzskatiija jebkuru, kas tik tieshaam garaa pienjeemis juudu maaciibu, rspektiivi jebkursh paties kristietis ir juuds. (Paavils romieshiem 2. n. 28....)
Par zobenu. Jaa Dieva vaards, un reizee taa likums, taatad 10 baushlji.
Jeezus neko neupureeja. Vinjsh gaaja naavee, lai kljuutu par pieraadiijumu Dieva esamiibai, kuru taa laika juudi saaka apshaubiit un pieveersaas arvien jo vairaak tik vien merkantiilaam laiciigaam lietaam, ignoreejot sircapzinju, apkaarteejo dziives pabeernu, spitaaliigo, prostituutu, krioplju... cilveeciigumu un vajadziibas. Mees to sauktu par gariiguma norietu. Jeezus bija taa uguns, kas speeja apskaidrot daudzus jo daudzus.
Nu jaa Jeezus aushaamceelaas un kaadam izstaastiija. Bet kur vinju var miesaa sastapt shodie, ja vinjsh nav miris un ir miesiigs?
Augshaamcelshanaas no muusu mediciinas viedoklja joprojaam ir absurds, bet tas netraucee gana daudzas tautas ar to nodarboties. Tachu gala beigaas piishlji pie piishljiem un dveesele pie Dieva.
Par bausliibas ratifikaaciju. Kaads panjeema zos spalvu iemeerca un uzrakstiija 10 baushljus, un tas noteikti nebija Dievs.
Var neratificeet arii fizikas likumus. Taa Aleens Aspeks, Deivids Boms neratificeeja fizikas likumu par gaismas aatrumu, kaa maksimaalo aatrumu.
Tas kas biibelee ir daljeeji racionaali pieraadaams, pat taa juuras pashkjirshana un faraona ratniicu nosliicinaashana, bet piemeeram augshaamcelshanaas un materiaali muuzjiigaa Jeezus dziive joprojaam ir iracionaala.
Kaadi pieraadiijumui pietiekami. Katram savs. Man pietiek ar atskaartumu. Es eju no savas lauku maajas pa tacinju paari laukam un parasti nedomaaju, nmeanalizeeju, kaapeec tacinja tieshi taa iet, ja citaadi ir tuvaak. Man nevajag ne ticiibas, vis pirms nmanis jau izzinaats, es vienkaarshi eju ;) Un gan jau katram sava tacinja. Kristietiiba arii gluzji laba tacinja. Tikam pa to nebrauc brunjenieki, tanki, rakjetes, lai pieveerstu ticiigos. Arii uzbaaziigi sludinaataaji uz shiis tacinjas buutu neveelami ;)
Kam par labu. Sev noteikti, varbuut kaadam. Gan ar Dievu aprunaashos.
|
| betkastadesesmu |
2004-08-04 00:53 |
Es ar Dieva dēlu domāju trīsvienības otro personu. Nezinu kaut cik vērā ņemamus vēsturiskus dokumentus par t.s. Latvju dieva dēliem :)))
No kurienes gan var nākt informācija, kas apšauba Kristus bezgrēcīgumu? Viņš bija patiess Dievs un patiess cilvēks.
Ebr 4:15
15 Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.
Vārdam bauslība ir arī plašāka nozīme t.i. Dieva vārds, jo katrs Dieva izteiktais vārds ir likums. Citiem vārdiem sakot bauslība = bībele (nevis tikai 10 baušļi).
Tā ietver arī žēlastības likumu, labo vēsti jeb evaņģēliju. Ja viss ko Dievs mums pateica būtu 10 baušļi, tad tā nebūtu labā vēsts , bet gan bēdīgā vēsts kā problēma bez atrisinājuma!
Kādā miesā Jēzus augšāmcēlās? Garīgā miesā vai es to saprotu? Nē. Bet tas nemaina patiesību.
1Kor 15:39-44
39 Ne visas miesas ir vienādas; citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda putnu un citāda zivju miesa.
40 Tā arī ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi; bet citāda godība ir debesu ķermeņiem un citāda zemes ķermeņiem.
41 Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru.
42 Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.
43 Sēts top negodā un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā.
44 Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. KĀ IR DABĪGA MIESA, TĀ IR ARĪ GARĪGA MIESA.
Pilnībā piekrītu ka patiess jūds ir tas, kas sirdī tic Dievam, nevis ārīgi ir tāds.
Rom 2:29
Bet tas ir jūds, kam ir iekšēja, sirds apgraizīšana, garā un nevis burtā, tādam atzinība ir ne no cilvēkiem, bet no Dieva.
Ar kādiem vārdiem sākās Mela Gibsona filma Kristus ciešanas ?
Jes 53:5
Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.
Vai tad te nav runa par Jēzus upuri? Var izlasīt visu Jesajas 53 nodaļu, kurā ir pravietojums par Jēzu Kristu.
Vēl skaidrāk pateikt grūti:
Ebr 9:28
28 tā arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt neatkarīgi no grēka, tiks otrreiz redzams par pestīšanu tiem, kas Viņu gaida.
Ko šajā pasaulē atnesa Jēzus?
Jņ 1:17
17 Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.
Laikam jau pārāk daudz to citātu sanāk, bet ko lai dara, ka bībele pati sevi paskaidro ))
Par tiem pierādījumiem man ir tā, ka ja vairāki neatkarīgi pierādījumi apstiprina vienu un to pašu lietu, tad tā kļūst ticamāka. Kad lasu bībeli tad šie pierādījumi tik blīvi krustojas, ka to nekādi pat salīdzināt nevar ar jebkuru citu tekstu. Tādējādi es ticu, ka tā ir patiesība.
Ja neko vairāk, tad šovakar atkal varēju bībeli palasīt un padomāt! Paldies!
|
| pooh |
2004-08-05 17:02 |
| Nezi-, kad kaads kaut ko uzraksta Dieva vaardaa vai tas ir patiesiiba? Es te ar Dievu biju aprunaajies un taapeec arii to ieprieksheejo rakstiiju. Dievs man teica, ka vinjam neesot bijusi daliiba pie Biibeles rakstiishanas ;) |
| betkastadesesmu |
2004-08-06 01:01 |
19 Ar to mums praviešu vārds kļūst jo stiprs, un jūs darāt labi, to vērā ņemdami kā sveci, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs.
20 Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams;
21 jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.
2Pēt 1:19-21
Uz ko tad lai vairāk paļaujamies ?
|
| Pajaat |
2004-08-06 09:00 |
| es pat nelasiishu, kas tur ir raxtiic :) man reaali Pajaat.. bet varu dereet ka kaarteejaa njaudeeshana par dziives Terra probleemaam... aver acis dur uz priekshu.. paargudrie teksti tikai sarezgii pasaakumu.. dziivee patiesiibaa viss ir vienkaarshi jaa.. :) |
| karlslido |
2004-08-06 12:00 |
Pajaat: kurs Tev spiez to lasiit. Tev jau tas viss tikai prieksaa. Bet varbuut tikai naakamajaa dziivee.
Kas zin... |
| betkastadesesmu |
2004-08-08 01:04 |
4) Par labo veesti jeb evangeeliju. Nav cita evangeelija. Kameer mees pieejam biibelei kaa apshaubaamam tekstam, tikmeer mees neveram paljauties un sanjemt atklaasmi. Formula ir shaada; tici, ka biibele ir Dieva vaards, lai saprastu kas tur rakstiits. Dievs saka ka jaunas maaciibas netiks dotas liidz pat pasaules galam, jo viss cilveeces glaabshanas plans ir piepildiits. Shaada probleema civeekiem nav jauna, jau pirmdaraudzees paraadiijaas viltus apustulji, kas gribeeja izmainiit maacibu. Ko Paavils saka par sho situaaciju pirmdraudzee? Luuk ko:
Gal 1:6-12
6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam.
7 Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju.
8 Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!
9 Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!
10 Jo vai tad es tagad runāju cilvēkiem pa prātam vai Dievam? Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps.
11 Jo es jums apliecinu, brāļi: tas evaņģēlijs, kuru es jums esmu pasludinājis, nav cilvēku izdomāts.
12 Es to arī neesmu saņēmis no kāda cilvēka, nedz kāds man to ir mācījis, bet Jēzus Kristus man to ir atklājis.
Redzi pat ja engelji pasludinaatu kaut ko citu tik un taa tas ir galiigi garaam!
Patiesiiba ir patiesiiba arii peec 2000 gadiem! Muusu laikmets Dieva aciis tiek veerteets pec bibeles, nevis otraadi ( t.i. biibele veertee laikmetu, nevis laikmets biibeli).
P.s. Ieseejams, ka uz kaadu nedeelju buushu bez interneta, bet kad vareeshu labpraat turpinaashu sarunas ar tevi! Sveetiigo naakamo nedeelju! :)
|
| AnnaCaalis |
2004-08-08 20:39 |
| un atkal jāpiesauc Bībele...labā un ļaunā atzīšanas koks...nu jā, katrs savā iekšienē izdzīvo visus cilvēces attīstības posmus - un nonāk...kur? nezz...sviests - nebūt trollim un diezgan! |
| AnnaCaalis |
2004-08-08 20:50 |
| o jā, uzrakstīju un tikai tagad sāku lasīt pooh un basketteripiri...man patīk tādas saruniņas |
| AnnaCaalis |
2004-08-08 20:55 |
Bet ārprāts - novērtējiet laiku un vietu, kad un kur radās kristietība! tas palīdz izprast kristietības būtību! Bībele - tā ir pasaules vēsture - tikai uzrakstīta tā, lai saglabātos tautā iespējami ilgāk. Runājot par baušļiem - vai tas nebija tiki normāli, ka izvirtušajā Romas impērijā sākās tautas pašattīrīšanās process, kas sevī ietvēra mūsdienās normālas ētiskas dzīves pamatprincipus, piemēram, Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder otram, sievu, vērsi utt. utt.
Nu labi, varbūt mazliet murgs sanāca, bet ar laiku es šo tēmu (kristietība) izstudēšu pamatīgāk! |
| Rorijs |
2004-08-08 21:28 |
Komentaars veltiits betkastadesesmu.
Palasiiju Tavas un pooh domas. Tachu ne vienas, ne otras neizmainiija maneejaas. Konkreeti, mans skatiijums uz Biibeli. Autors - tas pats, kursh radiija zemi un dziiviibu uz taas. Labais :) Pati graamata - diplomdarba (projekta) shifreets izklaasts. Ja atshifreetu, tajaa vareetu izlasiit visus DNS kodus u.c., ko tieshi, pateikshu, kad atshifreeshu. :) Kaapeec vajadzeeja sho informaaciju shifreet? Lai aizsargaatu autortiesiibas, kaa arii, lai to nepaarveidotu (nesabojaatu), lai to neizmestu kaa nesaprotamu, nederiigu.
Shis ir tikai mans skatiijums, nevienu neluudzu tam piekrist. :) |
| pooh |
2004-08-09 16:32 |
AnnaCaalis, man tiik Dostojevska drbinjsh "Smiekliigaa cilveeka sapnis" kur vinjsh rakstiija " Vinji saaka runaat dazjaadaas meelees. Vinji iepazina skumjas un iemiiljoja taas, vinji saaka alkt peec mociibaam un teica, ka patiesiiba panaakama tikai acaur taam. Tad vinjiem radaas zinaatne. Kad vinji kljuva ljauni, tad saaka runaat par braaliibu un humaanismu un saprata shiis idejas. Kad vinji kljuva noziedziigi, tad izgudroja taisniigumu un noteica sev veselu kodeksu, lai to sargaatu. Bet visbeidzot, kodeksa nodroshinaashanai ieriikoja giljotiinu." Bet luuk G. Pomeranca Daodedzin (VI gs. p . m .ee.) tulkojums (kas gan atshkjiras no vinja veelaakaa tulkojuma, bet ne peec buutiibas)- "Kad visi cilveeki uzzina, ka skaistais ir skaists, paraadaas negliitais. Kad uzzina, ka labais ir labs, rodas ljaunais...Kad novaac lielo Dao (celju), paraadiijaas humanitaate un taisniigums. Kad paraadiijaas praatoshana, radaas liekuliiba. Kad seshi radinieki naidojas, paraadas deela godbijiiba un teeva miilestiiba".
Taapeec vairaakkaart esmu uzsveeris, ka koncentreeshanaas uz meerkji, dogmaam, piekjershanaas, rada tikai apgruutinaajumus un cieshanas. Process, un celja ieshana ir tas dziives jaukums, kas man ljauj briivi komuniceet ar Dievu un iet pretii savam neizbeegamajam nosleegumam iipashi par to nesatraucoties ;) |
| boomhigh |
2004-08-10 00:14 |
| vienbriid man arii taa likaas, ka buutiibaa tam ko mees daraam nav nekaadas noziimes.. jo kaada jeega tam , kaa tu dziivo savu dziivi, ja beigaas visi taapat nomirst un kljuust vienaadi.. tad tas kaa tu dziivoji un izdariiji ir kljuvis bezjeedziigs.. tam vairs nav veertiiibas.. un shaadaa aspektaa skatoties, cilveekiem nevajadzeetu satraukties ne par ko, ka kaut kas nav izdeevies, vai kaut kas nav taa arii pateikts.. jo kas gan buutiibaa no taa mainaas??? absoluuti nekas.. vienkaarshi ir jaadziivo, jaaljaujas dziivei, necensoties kaut ko radikaali mainiit, teiksim tikai taapeec ka tev liekas ka taa ir pareizi, taa dara visi.. ir jaabuut atshkjiriibaam, bet cilveeki taas negrib pienjemt.. arii es sevi pieskaitu pie taadiem.. buutiibaa ir jaapriecaaajas par labo, jaaizdziivo sliktais (ar 100%iigu paarlieciibu ka buus labais).. atkal pienaak labais un sliktaa paardziivoshanaa tev jau ir pieredze.. kljuus vieglaak.. tas noteikti notiks ar laiku.. vajag uztvert visu ar vieglu sirdi un dariit to ko pasham gribaas, nedomaajot par to vai tas ir pareizi vai nepareizi un par to, ko par sho tavu darbiibu domaas citi |
| pooh |
2004-08-10 07:37 |
| Domaat gan nevajadzeetu aizmirst. Arii par to, kas labs, kas slikts. Citaadi var saindeeties ar vecaam ziviim ;) |
| pooh |
2004-08-10 07:58 |
pie shiis saules, kur smejam
pieshuj muus asaras.
bet diegi katram savi ;) |
| 300diena |
2004-08-10 13:35 |
Jā, var piekrist ka Tevi cenšās pārņemt- Tavus sapņus un cerības. Tā sagraujot Tavu būtību, bet tas ir ļoti svarīgi, iepazīt savu būtību un pilnveidot to. Tas esi Tu, kas sapņo un ceri un piepildi savus sapņus un cerības.
Lai atrastu savu būtību ir nepieciešams liels darbs ar sevi. Tad radīsies harmonija ar apkārtēlo pasauli. Es nedomāju, ka esam pārāki par citiem mēs - cilvēki esam pasaules un dabas sastāvdaļa. Mums ir dota iespēja dzīvot, kā piepildām dzīves trauku ir atkarīgs vienīgi no mums pašiem.
Ļoti interesants jautājums un temats. Paldies. |
| smile |
2004-08-10 13:53 |
| Jā ir par ko padomāt!Kad cilvēki sāk tevi mācīt kā dzīvot tad tev sāk likties,ka nu tiešām tu dzīvo nepareizi!ir vēl viens jautājums "kāpēc cilvēki citu problēmas risina tik viegli,bet paši savās netiek galā????" |
| karlslido |
2004-08-10 14:07 |
| Ne velti ir paruna: cita acii skabargu redzi bet savaa balkhi nepamani. |
| Lienuks22 |
2004-08-10 22:33 |
| Kam maja, un kam tas viss. Stulbi. Tas viss ir musu pecnacejiem un berniem. Luk prieks kam tas viss. |
| pooh |
2004-08-11 07:37 |
| Maaja, peecnaaceeji. Tas vis ir zuudiigs, ja speejam nedaudz prognozeet laikaa. Nezuud tikai kustiiba, virziiba. Vai pieshkjir jeegu dziivee kaadam noteiktam subjektam, objektam, vai pashaa dziivoshanaa saskata dziives jeegu, tas atkal ir katra pasha subjektiivais leemums. Un "stulbs" var buut objektiivs veerteejums tikai tad ja subjekts caur savu subjektiivo jutekliskumu to atiecina uz sevi ;) |
| rative |
2004-08-11 11:13 |
| Es esmu ~12 gadus dzīvojusi zem augsti pacelta GARīGUMA KAROGA un secinājusi,ka tas ir bijis ILūZIJU LAIKS.Protams,šī pieredze man palīdz dzīvot tagad,bet cik daudz kā cita nākas apgūt!Pienāk brīdis,kad saproti,ka esi pieaudzis cilvēks un nevari visu mūžu dzīvot uz kāda cita rēķina,aizbildinoties ar savu viedumu.Un tagad mācos dzīvot un izdzīvot materiālajā pasaulē.Pagaidām interesanti,jo tik daudz kā jauna - gluži kā bērns,kas iepazīst pasauli. |
| karlslido |
2004-08-11 11:41 |
| Kpkam ir gan galotne(gariigums), gan saknes(matrejaalais). |
| rassa |
2004-08-11 22:35 |
| Robeža starp pareizo un nepareizo ir kā naža asmens. Un kurš gan var izsvērt, kas ir pareizi un kas nepareizi. Šie jēdzieni jau paši savā būtībā ir relatīvi. |
| pooh |
2004-08-12 07:52 |
| rassa, labais un sliktais/ljaunais, nav objektiivi relatiivs, kaut dazju ticiibu piekriteeji taa arii domaa. Manupraat tas ir subjektiivi relatiivs. Un arii nazja asmens robezha paarveershas vienkaarshi celjaa pa kuru ejam ;) |
| Lea1 |
2004-08-12 08:27 |
| To Rassa: agrāk vai vēlāk izkristalizējas - kas ir pareizi, kas ne, jo vienmēr mēs saņemam tikai to, ko esam pelnījuši: ja jūtamies slikti, tas nozīmē, ka pagātnē esam ko nelāgu darījuši un to var saukt par "nepareizi", bet, ja mums viss ir OKi, tas nozīmē "pareizi". Tāds ir mans viedoklis..:) |
| karlslido |
2004-08-12 12:02 |
| Rassa: uz zemes nav nekaa preciiza, pat 1m ko ikdienaa izmantojam meeriisanai ir neprciizs. Jo stipri apsaubu ka metrmeers kas man ir rokaas ir saliidzinaats ar etalonu(Francijaa). Kurnu veel runaajot par "pareizi-nepareizi". |
| rassa |
2004-08-13 19:34 |
Pooh: Tieši tā, un vai tad noiet pa šo naža asmeni ir ļoti viegli??
Lea1: Arvien biežāk nākas secināt, ka bieži vien saņemam tieši to, ko vismazāk esam pelnījuši un sāk likties, ka neviens labais darbs nepaliek nesodīts. |
| kaktuss13 |
2004-08-14 09:46 |
| un dazhreiz ir taa, ka tev liekas, ka tu staavi bezdibenja malaa... tev gribas aizbeegt, bet nespeej. tevi moka domas par to, vai tev ir iipasha loma dziivee, vai cilveeks, kas tev ir blakus ir iistais un vai tu dziivo iistu (savu) dziivi.skumji, depresiivi, reaali-taa ir dziive:) |
| kaktuss13 |
2004-08-14 09:46 |
| un dazhreiz ir taa, ka tev liekas, ka tu staavi bezdibenja malaa... tev gribas aizbeegt, bet nespeej. tevi moka domas par to, vai tev ir iipasha loma dziivee, vai cilveeks, kas tev ir blakus ir iistais un vai tu dziivo iistu (savu) dziivi.skumji, depresiivi, reaali-taa ir dziive:) |
| karlslido |
2004-08-14 12:02 |
| rassa; Paruna maaca, nepateiciiba ir pasaules alga. |
| karlslido |
2004-08-14 12:06 |
| kaktuss13; jaa tev ir iipasa loma dziivee; dziivot savu dziivi. Sobriid Tev ir nepieciesams dziivot ar padomu: katram savs krekls ir tuvaaks. |
| pooh |
2004-08-15 08:35 |
rassa: Nav viegli iet, ja saspringst kaadam meerkjim. Bet ja vienkaarshi pastaigaajas, tad iet ir gluzji viegli.
Vairaak pastaigu ;)
kaktuss13: ja staavi iedomaata bezdibenja malaa, tad nebeedz vienkaarshi lec. Kad esi miris, esi patiesi taads, tad dari ko veelies, viss labs. Domaaju, ka iedomu bezdibenjiem, vajadzeetu sekot iedomu leecienam, iedomu naavei, un iedomu atdzimshanai ;) Liekas ne iipashi ticami, bet lielaakaa dalja ir atkariiga no apzinjas, kuru mees varam kontroleet. Cits labaak, cits sliktaak ;)
|
| Vitss |
2004-08-16 07:18 |
| Tas saucaas;Visi grib tikt paradiizee,tikkai neviens negrib mirt,un arii tu apzinies,ka arii tu taads esi daljeeji... |
| pooh |
2004-08-16 07:44 |
| Vitss, gribeeshana ir tikai maza daljinja apzinjas, kurai dodot priekshroku parasti rodas nepatikshanas ;) |
| Lea1 |
2004-08-16 10:27 |
Rassa: cilvēka prāts ir ļoti aprobežots, lai vispār saprastu šīs cēloņu un seku sakarības.. Dažreiz - vienkārši jātiv, kāmēr neiegūsti prāta skadrību un spēj novērtēt informācijas pareizību..
Dzīvot ir vieglāk, ja saproti, ka viss, kas ar Tevi notiek, ir godam nopelnīts - nerodas netaisnības izjūta, dusmas uz pāridarītāju, etc.
Katrs notikums mums ir kā dzīves skola - dažreiz par to nākas maksāt vairāk un sāpīgāk, bet tas tik un tā ir vērtīgi. Nekas nenotiek tāpat vien. Visam ir cēlonis, nozīme un sekas. |
| Lea1 |
2004-08-16 10:28 |
| Sorre, "jātic" - kļūdījos pareizrakstībā..;)) |
| rassa |
2004-08-16 12:47 |
VĒRTĪGĀKĀS LIETAS AR MUMS NOTIEK KĀ
PĀRSTEIGUMS, KAD VISMAZĀK TO GAIDA, UN, JA TAS, KO ĻOTI VĒLAS, NENOTIEK,
TAD TAS VISDRĪZĀK MUMS NAV VAJADZĪGS.....:))) |
| pooh |
2004-08-16 19:24 |
Lea1, atvaino, vai seko teiktajam, teici, ka praata speejas ierobezjotas. Kaa gan tas speej noveerteet informaacijas pareiziibu?
Bet...var buut viss notiek tapat vien, kaapeec ne?
Aha, rassa, jauki, es piekriitu, naffff ko teikt ;) Bet vispaar nebljau- |
| Lea1 |
2004-08-17 08:17 |
Pasaulē ir vairākas reliģijas, bet tik un tā to mērķis ir viens - darīt cilvēku laimīgu. Cilvēki ir ļoti dažādi, katram no tiem nepieciešams savs piegājiens itvisam. Galvenais, lai Jūsu piegājiens dzīvei spēj Jūs darīt laimīgus un motivē dzīvot saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli.
Jā, Pooh, cilvēka prāta spējas ir ierobežotas, bet tādas tās paliek līdz brīdim, kāmēr cilvēks nesāk ar sevi strādāt - attīstot savas prāta spējas. Attīstība nu gan nav ierobežota...;)) |
| Lea1 |
2004-08-17 08:19 |
Rassa: es vēlētos Tevi palabot, Tu raksti: "...JA TAS, KO ĻOTI VĒLAS, NENOTIEK,
TAD TAS VISDRĪZĀK MUMS NAV VAJADZĪGS.....:))). Es teiktu tā: "Ja tas, ko ļoti vēlas nenotiek, nozīmē, ka neesi to pietiekami vēlējies".
Cilvēks savu slinkumu vienmēr spēs attaisnot..:)) Un slinkums izpaužas tamā, ka cilvēks ir pārāk kūtrs, lai sasniegtu to, ko vēlas.. |
| karlslido |
2004-08-17 16:31 |
| Diezgan sakariigi izklausaas abi gan "nav vajadziigs", gan "pietiekami veeleejies". Hmmm kaa buut... jaapadomaa... |
| pooh |
2004-08-18 07:54 |
| Lea1, attiistiiba ir neierobezjota, bet nest var tik cik pacelt. Citam tas labi, cits paarstiepjas ;) |
| Lea1 |
2004-08-18 11:23 |
| Pooh: Cilvēks īsti neapzinās savu spēku.. Viņam var šķist, ka panest var tikai mazliet, bet rodas situācijas, kad spēks pārsteidz..:) |
| pooh |
2004-08-18 14:48 |
| Dziivee ir situaacijas, bet dziive nav situaacija. Paarsteigumi vienmeer paarsteidz, bet dziive jaadziivo. |
| rassa |
2004-08-18 20:24 |
| Lea1: Tomēr atļaušos apgalvot, ka nevienmēr tas, ko mēs vēlamies, ir mums tiešām vajadzīgs. Jo bieži vien ir lietas, kuras it kā ļoti, ļoti vēlamies, protams, kamēr mums to nav, bet, saņēmuši tās, uztveram kā pašas par sevi saprotamas, negūstam gandarījumu, kuru it kā esam iedomājušies, ka gūsim, iegūstot kārotās lietas...:( |
| rassa |
2004-08-18 21:16 |
Kādu dienu kokonā parādījās maza spraudziņa. Kāds vīrs sēdēja un vairākas stundas skatījās uz taurenīti, kā viņš cīnās, lai dabūtu savu ķermeni cauri mazajam atvērumam. Pēkšņi izskatījās, ka taurenītis vairs nespēj izlīst. Šķita, ka tas ir ticis tik tālu, cik spēja un ka tālāk vairs nevar tikt. Vīrs nolēma palīdzēt taurenim. Viņš paņēma šķēres un atvēra kokonu. Taurenis viegli tika ārā. Taču tam bija nīkulīgs ķermenis un krunkaini spārni. Vīrs turpināja skatīties, jo viņš sagaidīja, ka jebkurā mirklī spārni atvērsies un palielināsies, lai arī taurenīša ķermenis kļūtu stingrs. Nekas no tā nenotika! Patiesībā taurenītis turpināja visu dzīvi rāpot ar sanīkušu ķermeni un čokurainiem spārniem. Taurenis tā arī nesāka lidot. Tas, ko vīrs savā laipnībā un labās gribas vadīts nesaprata, bija, ka ierobežojošais kokons un cīņa, lai izkļūtu cauri šaurajai spraudziņai, ir veids, kādā Dievs ievada šķidrumu taureņa spārnos, lai tas būtu gatavs lidojumam, tiklīdz kā ieguvis brīvību no kokona.
Dažkārt cīņas ir tieši tas, kas nepieciešams mums mūsu dzīvē. Ja Dievs ļautu mums iziet cauri dzīvei bez jebkādiem šķēršļiem, tas sakropļotu mūs. Mēs nekļūtu tik stipri, kā varētu būt bijuši. Un nekad nespētu lidot.
Es lūdzu Spēku...
Un Dievs deva man Grūtības, lai darītu mani stipru.
Es lūdzu Gudrību...
Un Dievs deva man Problēmas, ko risināt.
Es lūdzu Labklājību...
Un Dievs deva man Smadzenes un Muskuļus, lai es strādātu.
Es lūdzu Drosmi...
Un Dievs deva man Šķēršļus, ko pārvarēt.
Es lūdzu Mīlestību...
Un Dievs deva man Satrauktus cilvēkus, kam palīdzēt.
Es lūdzu Labvēlību...
Un Dievs deva man Iespējas...
ES NESAŅĒMU NEKO, KO GRIBĒJU, BET SAŅĒMU VISU, KAS MAN BIJA VAJADZĪGS.
|
| Lea1 |
2004-08-19 10:39 |
Rassa: cilvēks, materiālajā pasaulē, visu mūžu tiecas pēc lietām, kuras to nedara laimīgu. Viņam šķiet, ka iegūstot daudz naudas, viņš būs laimīgs, bet iegūstot vēlamo viņš saprot, ka tas tomēr nav īstais laimes avots.. Un tā ir gandrīz ar visu, kas ir materiāls un nepastāvīgs.. Un nepastāvīgs ir it viss..
Cilvēks ir pārāk aprobežots, lai saprastu, kas viņam ir/nav nepieciešams. Kā jau teicu, vēloties iegūt nepastāvīgas lietas, nevar gaidīt, ka tās nesīs laimi un apmierinājumu.. Tas tā vienkārši ir.
|
| Lea1 |
2004-08-19 10:40 |
| Pooh: protams, ka visu vienkāršo var sarežģīt, ietērpjot to nesaprotamās formulās, bet gudrs cilvēks runās visiem saprotamā valodā..;)) |
| karlslido |
2004-08-19 13:47 |
Cilveekam netiek gribeetais.
Dievs dod nepiecieshamo.
|
| pooh |
2004-08-19 14:17 |
| Rassa, viirs beega no tiigjera, sasniedzis kraujas malu, vinjsh uekjeeraas liaanaa un metaas paari. Apakshaa staaveeja veel viens badains tiigjeris. Viirs karaajaas un netaalu ieraudziija zemenes staadu, kur karaajaas garda odzinja. atlaidis vienu roku vinjsh zemeni nopluuca. TYajaa laikaa divas peliites, viena balta, otra melna saaka grauzt liaanu. Bet cik gan garda bija zemene ;) |
| pooh |
2004-08-19 14:19 |
| Lea1, kas tas ir, - gudrs cilveeks? |
| pooh |
2004-08-19 14:21 |
| karlslido, gribeetaajs gribeeto panjems, ja pietiks sapraata. Die-s panjems visu. |
| karlslido |
2004-08-19 17:02 |
| Pooh: panhems jau gribeto tikai par kaadu cenu. Bet dievs miilot dod, tikai cilveeks nejeedz panhemt. |
| pooh |
2004-08-19 17:52 |
| karlslido, kas Tev liedz? |
| Lea1 |
2004-08-20 10:26 |
| Manuprāt, gudrs cilvēks ir tas, kuram prāts ir atbrīvots no visām traucējošām emocijām.. Gudrs/savā veidā apgaismots. Cilvēks, kurš attīstījis savu prātu tik tālu, ka spēj uztvert lietas tādas, kādas tās ir "patiesībā". |
| rassa |
2004-08-20 19:44 |
Cilvēkā ir ielikts prāts un dvēsele. Ja mēs pieķeramies vienīgi dvēselei un dzīvojam piepacelti, mēs neizkopjam otru - prāta spēju - līniju. Un otrādi. Arī tikai ar prātu, kurš it kā "ir atbrīvots no visām traucējošām emocijām", vien nevar. Tad jau cilvēks pārvēršas par sausinju, snobu, kurš visu apsver un dara tikai ar vēsu prātu. Kur tad paliek bagātā cilvēka jūtu un emociju pasaule? Un žogam, ko prāts uzceļ, jūtas bieži vien itin viegli kāpj pāri... Svarīgākais ir atrast līdzsvaru starp prātu un jūtām, atrast harmoniju, pirmām kārtām, vispirms jau cilvēkam saskaņu pašam ar sevi....
Pasaule vienmēr bijusi netaisnīga un - būs. Kad nebūs netaisnības, nebūs arī pasaules. Pasaulē ir ielikts pozitīvais un negatīvais. Kā Jūs varētu zināt, kas ir labais un cilvēcīgais, ja nebūtu cita atskaites punkta? Svarīgākais šai brīdī, kas mums atvēlēts, ir atrast līdzsvaru. |
| pooh |
2004-08-22 14:57 |
Lea1, cilveeks, kursh atbriivots no visaam trauceejoshaam emocijaam, un visas emocijas taa vai citaadi ir trauceejoshas paarveershas par objektu, piemeeram - akmens.
Cilveeks, kursh attiista praatu,liidz uztver lietas taadas kaadas taas ir,- tadhata, jeb mums tuvaaks nosaukums - buda. Arii vinjsh nav gudrs, bet skaidri zin, kas ir gudriiba, sakot, ka veca priede izstaro gudriibu. |
| karlslido |
2004-08-22 16:10 |
Pooh; kaadeel tik liela veelme iebilst it visaa ko kaads pasaka, briiziem pat nonaakot pretrunaa pasam sev.
Atlaid dusmas lai buutu vietas miilestiibai. |
| betkastadesesmu |
2004-08-23 00:54 |
| Gudrs cilvēks ir tāds, kas pats sev neliekas pārlieku gudrs esam un kas nepaļaujas uz sava prāta gudrību. :) |
| pooh |
2004-08-23 01:25 |
karlslido, ja piekriit aatri vien zuud interese runaat. Tieshi pretstati, iebildumi, pretrunas bagaatina muusu praata potenciaalu un atieciibas.
Iemiileeshanaas ir saskanja bez iebildumiem, tachu taa sameeraa aatri beidzas. Tad ir iespeeja dzimt miilestiibai, naidam, vai vienaldziibai. Ja nav pretrunu, pretstatu... parasti dzimst vienaldziiba, rutiina.
Harmonija, nav staavoklis, kad nav pretrunu, tas ir staavoklis, kad pretrunas tiek nostabilizeetas liidzsvaraa un vienmeer dusmas liidzsvarotas ar miilestiibu, kas kaut kaadaa meeraa arii kopumaa veido vienotu harmoniju, prieku, laimi un arii miilestiibas izjuutu.
Protams tas ir vienkarshots harmonijas, neduaalaas uztveres modelis ;) |
| pooh |
2004-08-23 01:30 |
| betkastadesesmu, katram gudrs ir tas, ko vinjsh uzskata par gudru. Objektiivi gudrs diezin vai var buut subjekts. Nepaartrauktaa mainiigumaa, kustiibaa, ko vareetu deeveet arii par evoluuciju vareetu skatiit objektiivu gudriibu. Muuzjiigaa paarveertiibu un dabiigu briinumu radiishanaa, taadu, kaa piemeeram eeshanaa, guleeshanaa...sleepjas objektiivaa gudriiba. Taa vismas domaaja dzen un dao skolotaaji, un neredzu pamata to apshaubiit. |
| karlslido |
2004-08-23 08:00 |
Pooh; muusu duaalaa pasaule dod iespeeju iebilst jebkuram iztekumam, patstaaviigi iebildumi nogurdina.
Ir jaaizveersh izteiktaa teeze neviss jaarada konflikts. |
| Lea1 |
2004-08-23 10:37 |
Rassa: budistiem nepastāv tāda jēdziena kā "dvēsele" - pastāv "apziņa", kura iet cauri vairākām dzīvēm, tādēļ man ir grūti komentēt šo "dvēseles" aspektu, jo mana pārliecība saka ko pretēju.
Par "slikto pasauli" - pasaule ir tāda kāda tā ir. Tas, vai tā ir slikta vai laba, nosaka mūsu uztvere - kā mēs uztveram šo pasauli. Es uzskatu, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Ja notiek kas "slikts", tas nozīmē, ka tā tam ir jābūt. Ar cilvēkiem notiek tikai tas, ko tie ir pelnījuši. Tāda ir mana pārliecība, bet kā zināms, pasaulē pastāv vairākas reliģijas un mācības, kuras cilvēkam rada savu pārliecību par dzīves procesiem. Galvenais, lai šīs reliģijas/mācības cilvēku darītu labāku un tās vienkārši strādātu!
Emocijas - pastāv prātu traucējošās emocijas un pēc būtības, cilvēkam tās nav nepiečiešamas: tās tikai sarežģī tam dzīvi.
Bet, lai vai kā - katram savs! KA tik tas spēj darīt cilvēku konstanti laimīgu.. |
| Lea1 |
2004-08-23 10:39 |
| Pooh: līdzjūtība un līdzcietība ir vērtīgas emocijas.. Atbrīvojoties no traucējošām emocijām cilvēks iegūst prāta skaidrību, līdz ar to - gudrību. Viņš nepaliek par akmeni, bet gan par rāmu ūdeni - tas ir dzīvs, saule spīdina savus straus uz šīs gludās ūdens virsmas un ir patīkami..:) |
| Lea1 |
2004-08-23 10:42 |
| Karslido: virtuālā pasaule ir ļoti viltīga, tajā nekad nevar izzināt "runātāja" patieso noskaņojumu.. Vārdi var būt mānīgi, un izjūtas tāpat.. JA kāds ko pasaka, nevar apgalvot, ka viņš ir dusmīgs vai vēlas konfliktu. Tu to neuzzināsi, pirms neredzēsi viņa seju..;) Vienu vārdu, vairāki cilvēki spēj uztvert ar dažādām, tikai sev zināmām, emocijām..:)) |
| pooh |
2004-08-23 14:50 |
| Lea1, kas patiesi var pateik, kuras emocijas veertiigas, kuras ne. "Udentinjis, akmentinjis, tie dziivoja saules muuzju.." Bet tas var buut arii garlaiciigi ;) |
| karlslido |
2004-08-23 17:10 |
Lea1; Sejas izteiksme arii ir viltiiga. Ja atbriivojaas no emocijaam neskirojot, tad patiesiibu juut dzili sevii.
|
| Lea1 |
2004-08-23 17:30 |
| Pooh: kas var būt garlaicīgi? Tas, ka Tev nav problēmu nesakārtotā prāta dēļ? :) Lai atbrīvotos no traucējošām emocijām ir nepieciešams milzum daudz laika - dažreiz, pat visas dzīves tam nepietiek.. Garlaicīgi te nu gan nevar būt - tieši otrādi, rodas gandarījums par prāta izcīnīto uzvaru pār ego..;)) |
| grieze_ |
2004-08-23 23:17 |
:::)))Neviens nav pareizs un neviens nav nepareizs, ir tikai viena vērtība izdzīvot....................
:::))) |
| betkastadesesmu |
2004-08-24 02:04 |
Pooh rakstīja :
betkastadesesmu, katram gudrs ir tas, ko vinjsh uzskata par gudru. Objektiivi gudrs diezin vai var buut subjekts. Nepaartrauktaa mainiigumaa, kustiibaa, ko vareetu deeveet arii par evoluuciju vareetu skatiit objektiivu gudriibu. Muuzjiigaa paarveertiibu un dabiigu briinumu radiishanaa, taadu, kaa piemeeram eeshanaa, guleeshanaa...sleepjas objektiivaa gudriiba. Taa vismas domaaja dzen un dao skolotaaji, un neredzu pamata to apshaubiit.
Hei Pooh, ja godīgi, tad grūti izsekot tavai domai :) sorry!, nu labi pamēģināšu:
Tu teici:
1) katram gudrs ir tas, ko vinjsh uzskata par gudru
2) ja visi nav vienprātīgi par kāda objekta (cilvēks vai kāds process vai
vienalga kas) gudrību, tātadd objektīva gudrība neeksistē
3) ja objektīva gudrība eksistē, tad apgalvojums 1) ir nepareizs
Kā tu turpmākajā textā vari izmantot jēdzienu objektīva gudrība ja saskaņā ar taviem tiko uzrakstītajiem uzskatiem tāda nemaz neeksistē ? :)
Neredzu pamata to neapšaubīt :)
|
| pooh |
2004-08-24 12:24 |
betkastadesesmu, 1) ja kaads kaut ko uzskata, tad vinjsh ir subjekts, un vinja uzskati ir subjektiivi, taatad arii vinja domas par to kas ir gudrs, kas nee ir subjektiivas. Taatad subjektiivaa gudriiba neabshaubaami pastaav. Pareizaak sakot to ir milzums daudz veidu.
2) Objektivitaate ir lietu patiesums, kursh nav atkariigs no kaada subjekta domaashanas procesa, un taa radiitajiem apziimeejumiem. Respektiivi tam buutu jaapastaav arii tad, kad paarstaaj pastaaveet jebkaada apzinja.
Pienjemot, ka evoluucija un nepaartrauktaa, atomu, elektronu, energjiju, impulsu u.c. kustiiba ir neapziniiga, iespeejams, ka pastaav arii objektiiva gudriiba neiesaistoties apzinjai. Piemeeram eestgriba, veelme guleet notiek arii neiesaistoties muusu apzinjai. Taatad taa vareetu buut objektiiva gudriiba. Taapat koka ugshana, ko atziimee arii dzena meistari, ir gudriiba, kurai nevajag apzinju. Protams es apshaubu, ka kaut kas notiek bez kaadas, kaadu apzinjas iesaistes. Muusu vai kaut kaa cita. Taatad objektiivas gudriibas nav. Vienkaarshi mees biezji nespeejam redzeet sho gudro subjektu, kursh veido gudras lietas. Un mineetais nebshaubaami atiecinaams arii uz laba/ljauna izpratni. To tad arii es gribeeju pateikt.
|
| Lilijaa |
2004-08-24 19:42 |
| Kaada starpiiba,tas ir pareizi vai nee,mees tik un taa vienmeer kluudaamies,lai arii kaa censtos to nepielaut....dziive ir viena liela probleema,ne mees,bet tas ko dziive prieksh mums ir sagatavojusi,mees esam tikai lelles...ar kuraam kaads speeleejas.Varbuut mees pashi ar taam speeleejamies,bet ir jaadziivo taa lai tev patiik,nevis citam...ja esi apmierinaats-(naata),tad arii priecaajies,jo kas cits ja ne mees pashi ruupeesimies un dariisim sevi laimiigu!?Taa ir vienmeer bijis un buus,kaut gan man arii tas nepatiik... |
| pooh |
2004-08-25 13:05 |
| Lilija, "...bet ir jaadziivo taa lai tev patiik, nevis citam...ja esi apmierinaats-(naata),tad arii priecaajies,jo kas cits ja ne mees pashi ruupeesimies un dariisim sevi laimiigu!?" "mees tik un taa vienmeer kluudamies..". Kaarteejaa kljuuda ir dziivot taa lai pasham patiik un ruupeeties pa sevi pashi? ;) |
| BoTHeR |
2004-08-25 17:05 |
| viss kas notiek, notiek uz labu...ticiet vai nee, bet taa ir =P |
| betkastadesesmu |
2004-08-26 02:19 |
Hei Pooh,
Pieņemot, dzīvās pasaules norises notiek neiesaistoties kādai apziņai jeb saprātam varam nonākt pie secinājuma, ka viss notiek gadījuma rakstura dēļ. Tādā gadījumā tiešām objektīva gudrība nepastāv.
Tomēr grūti būs izskaidrot dzīvības procesus (pat visprimitīvākos) ar gadījuma rakstura cēloņiem. Diezgan droši var apgalvot, ka dzīvības procesu radīšanā un uzturēšanā ir kāds apzināts cēlonis. Tu jau zini ko es domāju ! :) Šis cēlonis tad arī irabsolūtā gudrība jeb Dievs.
|
| pooh |
2004-08-26 10:06 |
betkastadesesmu, atvaino, bet tu putrojies terminos. skat sveshvaardu vaardniicaa. "Objekts, latiiniski- priekshmets. priekshmets, kas ir aareejaas, materiaalaas pasaules dalja; cilveeka(subjekta) izzinjas un darbiibas priekshmets." "Objektiivs - filozofijaa taads, kas pastaav aarpus apzinjas un neatkariigs no taas."
Tavs pirmais apgalvojums ir aplams. Jo objektiivaa patiesiiba, gudriiba, pareiziiba, nepareiziiba var pastaaveet tikai tad, ja visu nosaka nesapraatiigs gadiijums, bez sapraata iejaukshanaas. Taapeec izsenis vec vecie meistari par gudru uzskatiija to, kas notiek, vismaz shkjietami, bez iejaukshanaas. Taapeec augsti veerteeja, un pat par briinumainaam uzskatiija taadas lietas kaa miegu, eestgribu, koka augshanu.
Otraa daljaa, daljeeji vareetu piekrist. peetiijumi un apreekjini raada, ka ar gadiijumu nevar izskaidrot "muusu" briinumainaas pasaules rashanos, kaut vai deelj laika truukuma. Lai muus radiitu gadiijums vajadzeetu miljardu miljardus gadu vairaak.
Dievs,- es apshaubu vinja absoluutismu - kaut ko aarpus, pashu par sevi pastaavoshu. Mana paarlieciiba, kura balstaas uz maniem spriedumiem liek domaat, ka Dievs ir visuma sapraats. Pienjemot dainaas paustaa patiesumu, secinu, ka naakam pie Dieva un pie Dieva arii aizejam. Taatad esam kaa taadas sapraata seeklas, kuras peec nobrieshanas Dievs ievaac un papildina sevi. Un taa ir subjektiiva gudriiba, sapraata vadiita gudriiba. Nevis objektiiva gudriiba, kas rodas pati no sevis deelj nejaushiibas.
p,s, Galu galaa pat rakstot, mees Dievu apziimeejam ar lielo burtu, kaa jau konkretizeetu subjektu ;) |
| romantjikje |
2004-08-27 17:14 |
| es uzskatu, ka ja cilveeks dziivo taa, kaa tai briidii vinjam gribas un vinsh juutas ar to apmierinaats, tad tas ir labi. Kapeec neiegaadaaties lietas uz krediita, ja taas var sniegt zinaamu gandariijumu un labas sajuutas. Vajag izmantot mirkli un nav ko peec tam domaat - kaa buutu ja buutu. Un nez vai kaads vareetu nodziivot zjurku buudaa, ar baigo gariigo paceelumu. Nav svariigi - vai taa ir nauda un manta, celojumi, gjimene, tamboreeshana... tomeer kauta kas no taa visa cilveeku dara laimiigu, tad kaaapeec to nedariit? un ja tevi nespeej apmierinaat nekas, tad probleema jau ir tevii. |
| pooh |
2004-08-27 17:23 |
| kaapeec nezagt, taads krediits vien. Kaapeec kaadu neshaut, mediibu prieks. Kaapeec nedariit to ko gribas...cik jauki, ja tas buutu tik vienkaarshi, jo nereti negribas tiem citiem manas iegribas paciest ;) |
| betkastadesesmu |
2004-08-27 23:34 |
| Vai objektīvs nevarētu būt kaut kas, kas eksistē neatkarīgi no (ārpus)cilvēka apziņas ? |
| pooh |
2004-08-28 07:36 |
| betkastadesesmu, skat. ieprieksheejaa skaidrojumaa, vai sveshvaardu vaardniicaa. |
| betkastadesesmu |
2004-08-28 15:59 |
| Ja Dievam piemīt apziņa un viņš ir radījis un uztur visas lietas, tad pēc tavas definīcijas - objektīvi nekas nepastāv, jo viss ir atkarīgs no Dieva apziņas un gribas. |
| pooh |
2004-08-28 17:15 |
Njemot veeraa dazjaadus apreekjinus un gana daudz zinatnieku sleedzienus, varu pusliidz droshi apgalvot, ka objektiivaas realitaates nav. Varbuut gan ne tik daudz viss atkariigs no kaada gribas, cik no apzinjas veidotas likumiibas, kurai pakljaujas arii pati apzinja. Shkjiet, ka mums gan zinaama tikai maza un visai nepilniiga daljinja sho likumiibu, likumsakariibu.
Bet gluzji jauki var iztikt arii ar objektiivo relitaati, gudriibu, laba- ljauna izpratni. |
| pooh |
2004-08-28 20:39 |
| Atvainojos, peedeejaa rindinjaa kljuuda. Runa iet par subjektiivo relitaati, gudriibu, laba-ljauna izpratni. |
| betkastadesesmu |
2004-08-29 01:21 |
| Ja objetīvas realitātes nav, bet pastāv tikai subjektīvā, tadā gadījumā ko tu atbildētu uz jautājumu: kādā veidā šīs subjektīvās realitātes savā starpā var būt saistītas - ja jau viņas ir subjektīvas, tad viņas ir neatkarīgas viena no otras ? Kāda tādā gadījumā man daļa gar "dažādiem aprēķiniem"un "daudz zinātnieku slēdzieniem" - tā taču ir tikai viņu subjektīvā realitāte ! Bet man ir, piemēram, sava ? |
| pooh |
2004-08-29 11:32 |
Subjektiivi risinot kaadu probleemu ir iespeejamas divejaadas pieejas racionaalaa un iracionaalaa. Manis ieprieksh mineetaa - "dažādiem aprēķiniem"un "daudz zinātnieku slēdzieniem" ir protams iracionaala. Racionaalus argumenti subjektiivaas realitaates un gudriibas racionaliizeeshanai buutu skataami piemeeram 1982. gadaa Pariizes Universitaatee Aleena Aspeka vadiitaas zinaatniskaas grupas veiktajos eksperimentos, kur tika pieraadiits, ka elementaardaljinjas noteiktos apstaakljos speej mementaani kontakteeties savaa starpaa. Turklaat neatkariigi no attaaluma. Tas apgaaza Enshteina teoriju par gaismas aatrumu, kaa maksimaali iespeejamo. Radushaas pretrunas a5r ieprieksheejiem peetiijumiem zinaatniekiem lika izvirziit jaunas teorijas. Taa Londonas fizikjis Deividz Boms uzskata, ka Aspeka atklaajums ljauj apshaubiit objektiivaas realitaates pastaaveeshanu, un pastaav reaala iespeeja, ka Visums savaa buutiibaa ir iluuzija, neaptverami liela halogramma. Vinjpraat, maldi un iluuzijas ir pats priekshstats par to, ka materiaalajaa liimenii daljinjas ir atdaliitas. Pastaav cits realitaates liimenis, kuraa shiis daljinjas nemaz nav patstaaviigi pbjekti, bet gan viena pamata nepaartraukts turpinaajums.
Katraa gadiijumaa, lai racionalizeetu savu subjektiivo skatu vajadzeetu palasiit jau mineeto zinaatnieku secinaajumus, Vernadski, Enshteinu un citus.
Un taatad atbilde uz jautaajumu -"kādā veidā šīs subjektīvās realitātes savā starpā var būt saistītas - ja jau viņas ir subjektīvas, tad viņas ir neatkarīgas viena no otras ?" ir atrodama zinaatniskajos eksperimentos un to rosinaatajaas hipoteezees. Kas gan iipashi neatshkjiras no Lao Dzi secinaajumiem, kaa arii dzen, chanj, dao, un dainaas pausto. |
| betkastadesesmu |
2004-08-30 03:16 |
Turpinu :)
Ja jau objetīvas realitātes nav, tad Mr.Aleens Aspeks ir pētījis kaut kādu savu subjektīvo realitāti, kurai nav nekāda sakara ar, piemēram, manu subjektīvo realitāti. Ja es izdarītu to pašu eksperimentu, tad rezultāti varētu būt pilnīgi citi, jo tā taču ir mana subjektīvā realitāte. Vēl vairāk, ja objektīvas realitātes nav, tad arī pats Mr. Aspeks vēlreiz izdarot to pašu eksperimentu var nonākt pie pilnīgi citiem rezultātiem, jo objektīvas likumsakarības nepastāv. |
| pooh |
2004-08-30 08:47 |
Peec deivida Boma hipoteezes, kura balstiita uz Aspeka eksperimentiem, Visumam ir halogrammiska daba. Un jebkursh iecirknis satur visu Visumu. Peec vinja domaam mees esam viens veselums. Taatad subjektiivaas realitaates, kuras projicee katra apzinja savstarpeeji saistiita. Un katra apzinja ir tikai vienotaas apzinjas dalj. Citaadi vispaar nebuutu iespeejams uztureet mums savstarpeejus kontaktus, ja katra apzinja projiceetu pilniigi individuaalu skatiijumu, nu gluzji kaa LSD salaiziijushiem.
Objektiivaa realitaate nepastaav materiaalajaa liimenii. Taa pastaav apzinjas liimenii, kur objektiivais sapluust ar subjektiivo vienaa veselumaa. Taa ir sapratne pie kuras pietureejaas arii pirms vairaak kaa tuukstots gadiem Saicho sekotaaji. Vinjsh nodibinaaja tendai budisma novirzienu kuras skolas ontologjija bija balstiita uz absoluutu monismu, neduaalu uztveri, kaa ariiruupiigi izstraadaatu koncepciju, par Tukshumu. Celjaa uz apgaismiibu tendai sekotaaji izvairiijaas no duaalistiskaas uztveres, centaas neizjust polaritaates starp objektu un subjektu, starp naavi un dziivi, cilveeku un dabu...u. tml.
Mainoties gadu tuukstoshiem atkal un atkal cilveeki nonaak pie liidziigiem secinaajumiem. Alena atklaajums un Boma hipoteeze nav buutiibaa neks jauns, vienkaarshi atkalatklaajums citaadaa, iipatnaa veidaa.
Taa kaa objektiivaas likumsakariibas pastaav apzinjaa, kurai ir savas likumsakariibas, tad eksperimentu atkaartojot veel un veel rezultaatiem jaabuut identiem, ja vien izmantojot apzinju neizdodas groziit realitaati, pamatojoties uz mums pagaidam nezinaamam likumsakariibaam. Pienjemot sho modeli gana skaidri top taadi fenomeni, kaa lidojoshie shkjiiviishi, hipnoze, gaishredziiba, poltergeisti, priekshnojauta, intuiicija un citas ne paarak izskaidrotas paraadiibas ;) |
| Mustangs |
2004-08-30 23:56 |
...baigi sliktais gariigais.tieshaam slikts.juutos TIK vientulji,ka nu vairaak nevar.galvaa naak visaadas stulbas domas,sirds saap un naak raudiens.klausos enigmas muuziku un domaaju par dziives stulbumu.nesaprotu kaa taa var buut,ka cilveeki nespeej nekur rast mieru un laimi.es nesaprotu kaapeec dziive briizjiem ir tik netaisniiga un ljauna.kaa cilveeks var pasargaat dveeseli no izniiciibas,ja visapkaart ir ljaunums, meli un izniiciiba...miilestiiba ir tikai muusu sapnjos un iluuzijaas.taa nav sasniedzma un baudaama.taas vienkaarshi nav!visur tikai nauda,vara,alkatiiba un smejoshi melno dziivnieku kliedzoshaas orgjijas.viss ir taa sachakareets.viss ir tik nedziivs un indiigs.viss kam tu pieskaries nes tevii tikai ljunumu un izniiciibu.viss,kas izskataas skaists un miilams patiesiibaa ir saindeets un seej postu.kad shai netaisniibai tiks pielikts punkts?kad shiim negaacijaam naaks reiz gals?varbuut cilveecei ir jaaizmirst un jaadzimst no jauna,lai tas beigtos?bet shajaa pasaulee speej izdziivot tikai pleesiigi un alkatiigi roboti,kam visi manju orgaani ir notrulinaati tik taalu,ka tie nejuut vairs neko-ne saapes,ne prieku ,ne miilu un ne arii meeru....
2004-08-30 21:51:
|
| betkastadesesmu |
2004-08-31 02:00 |
Hei Pooh,
Ja mēs esam viens veselums, tad kāpēc mūsu domas vispār atšķiras. Tomēr, manuprāt, objektīva realitāte eksistē gan garīgā līmenī, gan materiālajā tāpēc mēs varam komunicēt, lai gan neesam viens veselums (viss nav viens!)
Ja objektīva realitāte nepastāvētu materiālajā līmenī, tad fizikas likumi nedarbotos! Vai man tikai liekas, ka ūdens uzvārās 100 grādu temperatūrā vai varbūt rīt es vairs nevarēšu uzvārīt ūdeni tējai ja jau tas ir tikai manā apziņā. Varbūt gravitācijas spēks ir tikai manā apziņā? Jeb varbūt tu gribi apgalvot, ka viss ir ilūzija ? :) Bija viens gudrais, kas mācīja, ka viss ir ilūzija. Kad viņam virsū nāca zilonis, viņš ātri vien uzrāpās kokā! Uz skolnieku jautājumu kāpēc viņš uzrāpās kokā ja jau viss ir ilūzija, skolotājs atbildēja jums tikai tā likās ! Ha ha ha ! :)
|
| betkastadesesmu |
2004-08-31 02:05 |
| P.s Nesen vēl tu teici, ka gluži labi vari iztikt ar subjektīvo realitāti. Bet tagad jau tev parādās kaut kāda "objektīvā realitāte, kas pastāv apziņas līmenī" ! Kā tad īsti ir ? |
| betkastadesesmu |
2004-08-31 02:12 |
Hei Mustang!
Vai tu zini, ka nakts ir vistumšākā tieši pirms rīta ausmas! Nezinu kāds ir tavs pasaules uzskats, bet zinu droši - ir lietas, uz kurām ir vērts cerēt ! Tu zini, ka ir viens cilvēks, kas visas šīs pasaules negācijas ir uzvarējis skaties uz viņu. Ja tu gadījumā viņu nepazīsti, tad iesaku iepazīties !
|
| karlslido |
2004-08-31 08:03 |
| Betkastadesesmu; materiaalo pasauli var mainiit ar apzinu(staigaashana pa ogleem). Arii pats esmu piedziivojis liidziigas situaacijas, jau savas apzinas darbiibaa. |
| pooh |
2004-08-31 09:49 |
betkastadesesmu, Tu domaajams esi viens veselums un sirds "komunicee" ar aknaam, smadzeneem....
Fizikas likumi iespeejams ir tie, kuri nosaka holograafiskaas iluuzijas sakaartotiibu. Un arii tie ir subjektiivi mainiigi.
Udens vaaraas nosaciiti 100 C taapeec, ka to nosaka apziniigi subjektiivaa apzinja, taa pati, kura ruupeejas par hameleona kraasu mainju.
Starp citu zaljo teeju labaak ievaariit 70 C ;)
Visu "lielo" religjiju sveetajos rakstos ir teikts, ka Dievs mums devis briivu gribu, un turpat blakus arii,- ka viss ir jau ieprieksh nosaciits, ka viss notiek ar augstaaka zinju. Visuma holograafiskais modelis apstiprina paradoksaalo pienjeemumu, ka gribas briiviiba reizee pastaav un nepastaav. Taa kaa jebkuraa realitaates liimenii, un to ir miriaades, pastaav simetrija saskanjaa ar kuru jebkas, izpauzjoties noteiktaa formaa, neizbeegami noraada uz formu, kaadaa izpaudiisies viss paareejais, mums nav iespeeju ar savu gribu vien panaakt fiziskas paarmainjas aareejaa pasaulee. Tachu vienlaikus, taa kaa muusu apzinja satur informaaciju par visu esosho, mees principaa varam izveeleetiss, kursh no neierobezjoti daudzajiem iespeejamajiem realitaates liimenjiem buus "muuseejais". Mums ir liegta iespeeja kaut ko mainiit dotajaa hologrammas "iecirknii", - muusu subjektiivajaa realitaatee, tachu muusu apzinjai ir pieejami arii visi paareejie liimenji, iecirknji, realitaates. Taatad vieniigais, kas kavee muus mainiit subjektiivo realitaati, kuraa dziivojam, ir muusu pashu iesiiksteejushie priekshstati, kuri kavee pieeju muusu pashu apzinjai.
Tas, kursh uzraapaas kokaa arii nebija gana prasmiigs, lai atbriivotos no saviem priekshstatiem, taapeec arii uzraapaas kokaa. Viena lieta ir teorija, bet cita - prakse. Tai vajadziigs briivs praats, un trenninjos guuta prasme.
Daoss Čžuan Czi to raksturoja šādi: "Akā mītoša varde nespēj iztēloties okeānu, tāpat kā vasaras tauriņi nespēj saprast, kas ir ledus. Kā gan mācītais spēj izprast Dao? Viņ taču ir ielēgts savas mācības rāmjos."
Bet jebkuraa realitatee ir savas robezjas kuraam atbilstoshi buutu jaariikojas. Nav jau nekaa slikta, ja kaads prot lidot, it sevishkji, ja taa ir zivs. Tachu var rasties virkne probleemu, ja arii kaads cits akli meegjinās veikt ko sev nepiemeerotu un neraksturiigu. Zivis jau nedziivo kokos un putni censhas peec iespeejas mazaaku laika spriidi uztureeties zem uudens. Diemzjēl ir ljaudis - tie, kuri uzskata sevi par gudraakiem, nekaa zivis un putni, - kuri par variiteem veelas lauzt subjektiivaas ralitaates likumus, pakljaujot nepatikshanaam ne tikai sevi, bet arī apkaartējos, jo viss galu galaa tachu ir viens.
Tas nebuut nenoziimee, ka buutu labi paarstaat attiistiities un mainiities.
Tas vienkaarshi nozīmee, ka mums jaasaprot, Kas Ir Kas. Ja secinaam, ka, piemeeram, muusu muskulji no seedeeshanas pie datora un mazkustiiga dzīvesveida ir atrofeejushies un vaargi, tos var saakt nodarbināt sporta nodarbiibaas un pamazaam tos nostiprinaat un attiistiit. Bet, ja ign... |
| pooh |
2004-08-31 09:50 |
| Bet, ja ignoreesim Kas Ir Kas, un meegjināsim ar rokaam aptureet skrejoshu ziloni, nekas labs no shiiss ieceres nesanaaks.Gudrie zina savu speeju robezjas, bet muljkji - nee ;) |
| pooh |
2004-08-31 10:02 |
| p.s. "objektīvā realitāte, kas pastāv apziņas līmenī", halogrammiskaa realitaate, apzinjas liimenja objektivitaate. Objektiivaa realitaate apzinjas liimenii, kljuust par objektiivu, tikliidz skata to kaa vienu veselumu. Taa, kaa nav daudzu subjektu, bet ir viens vieniigs "Subjekts", kura ietvaros notiek ieksheeja kustiiba un sadale atsevishkjos subjektos, vienlaikus pastaav subjektiivaas realitaates un objektiivaa realitaate apzinjas liimenii. Buutiibaa, to vareetu preciizaak deeveet ne par objektiivo realitaati apzinjas liimenii, bet gan par patieso realitaati. |
| pooh |
2004-08-31 10:13 |
Ak, jaa Mustanga sakaraa. Nakts nebuut nav vistumshaakaa pirms riita ausmas, vienkaarshi kljuust pakaapeniski arvien tumshaaks, liidz iestaajas nakts, un peecaak atkal arvien gaishaaks, liidz iestaajas diena.
Varbuut naktii vienkaarshi paguleet un atpuusties, nevis ciiniities ar tumsas speekiem, jo taa manupraat ir speeku izshkjieshana, pat ja ciinja notiek tikai pashaa, sirdii. Labs seks, kaartiiga maltiite, pirts, ledains peldeejiens, un viss uz kaadu laiku atkal kljuust gaishaaks, pirms atkal satumst.
Jaa politiski ekanomiskaa situaacija nav vairumam cilveeku labveeliiga. Taa kljuvusi paarlieku stresu izraisosha, un tieshaam briizjiem liekas, ka paar pasauli valda tumsas speeki, alkatiiba, ljaunums. Bet nedaudz vajag paskatiities uz saaniem un tur var skatiit, ka cilveeki taapat miileejas, brauc ar serfingu, peldas, sleepo, lec ar izpletni, brauc ar divriteni, atlicinot politikai un ekonomikai tikai nepiecieshamo mazuminju, lai buutu liidzeklji paartikai, minimaalai dziivesvietai, un liidzekljiem prieka un apmierinaatiibas sasniegshanai. Bez tam pastaav arii gana daudz maciibu, lai katrs vareetu piemekleet sev piemeerotaako sava sirdsmiera stabilizeeshanai. Tas pats Kristus, vai Buda, Lao Dzi... |
| betkastadesesmu |
2004-08-31 23:02 |
Pooh gana sarežģīti :) tāpēc vairāki papildjautājumi :)
Citēju: Un jebkursh iecirknis satur visu Visumu. Peec vinja domaam mees esam viens veselums. Jā es esmu viens veselums, tomēr ne tādā nozīmē kā tu minēji, jo mana galva nav manas kājas u.t.t. respektīvi es satāvu no dažādiem locekļiem, kas veido miesu, kā arī no dvēseles un prāta. Tomēr jebkura mana daļa nesatur mani visu.
Kā tur ir ar tām miriādēm dažādo realitātes līmeņu:
Vai dažādie realitātes līmeņi pastāv objektīvi vai arī mēs tos varam izdomāt respektīvi vai tie ir objektīva realitāte vai subjektīva realitāte?
Pooh tu rakstīji: Daoss Čžuan Czi to raksturoja šādi: "Akā mītoša varde nespēj iztēloties okeānu, tāpat kā vasaras tauriņi nespēj saprast, kas ir ledus. Kā gan mācītais spēj izprast Dao? Viņ taču ir ielēgts savas mācības rāmjos."
Tas ka varde nespēj iztēloties okeānu, taču nemaina okeāna eksistēšanas būtību! Vai varbūt maina ?
Tas ka mācītais nespēj izprast Dao vai tad tas maina Dao būtību? Arī Dao ( tas taču ir cilvēks ?) ir ieslēgts turpaqt kur citi cilvēki. :)
Kā ir ar mūsu iesīkstējušiem priekšstatiem? No kurienes šie priekšstati ir nākuši? Vai tas ka viņi ir iesīkstējuši ir labi vai slikti?
Tas vīrs, kas uzskrēja kokā, manuprāt, pierādīja, ka viņa teorija praksē nerullē. Jo pēc viņa teorijas prakse neeksistē tā ir tikai ilūzija ! :)
Pooh tu teici, ka Tas vienkaarshi nozīmee, ka mums jaasaprot, Kas Ir Kas
Ja es mēģinātu noskaidrot Kas ir Kas? subjektīvas realitātes kontextā, tad nonāktu pie secinājuma, ka pats varu noteikt un definēt Kas es esmu.
Vai tas nozīmē ka mūsu identitāte ir objektīvi noteikta un mēs ceņšamies to izzināt un apzināt ?
|
| betkastadesesmu |
2004-08-31 23:21 |
| Karlslido,zināmās robežās materiālo pasauli var izmainīt ar apziņu, bet ar ko var izmainīt pašu apziņu? |
| karlslido |
2004-09-01 08:18 |
betkastadesesmu; kas tavaa izpratnee ir apzinja?
Kaut kaa neizprotu jautaajumu, ar ko var mainiit apzinju.
|
| pooh |
2004-09-01 08:44 |
betkastadesesmu,
1. veselums - Tiek uzskatiits, ka jebkura daljinja, arii tava satur arii visu tava kjermenja atveidu, tikai protams mazaaku. Daljeeji ir izdevies shim pietuvinaaties ne tikai teoreetiski, bet arii praktiski. Es domaaju kloneeshanu. Bet tas gan ir cits, materiaalais liimenis. Halogrammai ir taada iipatniiba, ka jebkura taas daljinja satur visu, kas ir kopeejaa atveidaa, tikai atieciigi mazaaku.
2. realitaates - halogrammiskajaa Visuma modelii tiek uzskatiits, ka materiaalaa pasaule ir tikai subjektiiva. Protams saucot par hologrammu, domaats tikai princips. Nav skaidrs, kas ir tas, kas caurauzj visumu ar miriaadeem "staru", kas veido muusu Visumu. Es varbuut arii liidz galam neizprotu sho hipoteezi, bet saprotu, ka tas liidzinaas smadzeneem, kuras ir tikai muusu apzinjas materiaalais veidols.
3. Vardes redzeejums maina, vai nee - par to vareetu diskuteet, bet ir pienjeemums, ka maina peec buutiibas. Es to pienjemu. Kaut gan buutu pietiekami argumenteeti pieraadiit gan teezi gan antiteezi.
Dao ir "celjsh". Celjsh, kuru ejam, tas nav nekas satverams, materiaals. Buutiibaa taa ir manis mineetaa Visuma halogramma, muusdienu izpratnee.
4. priekshstati, labi vai slikti- nav tas ne labi ne slikti, tie vienkaarshi ir. Ir noderiigi tas, ka shaadi pashu ljauzju/sabiedriibas projiceeti priekshstati pastaav. Taapat noderiigi ir no tiem atbriivoties un veidot jaunus priekshstatus.
5. Cilveeks kokaa- tas noraada uz to, ka vinjsh neprot savas teorijas likt praktiski lietaa. Gluzji kaa Shcherbatiha treneris var iemaaciit kljuut par sudraba medaljas ieguveeju savu maacekli, bet pats to nespeej. Tas, ka trenneris nespeej pacelt svaru stieni, nepieraada to, ka tas nav iespeejams.
6. kas ir kas - to varot saprast un sajust tikai pilniigi atbriivojoties no zinaashanaam, domaa, priekshstatiem. Pilniigi iztukshojoties. Ir vairaaki koani (savdabiigas, logjiski paradoksaalas miiklas) ar kuru paliidziibu to var panaakt. Taapat ir arii citas tehnikas. Buutiibaa shaadi var apzinju atbriivot no pashas subjektiivaas realitaates skavaam un saskatiit objektiivo realitaati. Redzeet pasauli taadu kaada taa ir. Kjiinaa to deevee par tadhatu - taadejaadu. Muusu valodaa labaak zinaams cits apziimeejums - buda. Buda/tadhata, tas nav cilveeka/dieva apziimeejums, tas ir apziimeejums staavoklim, kuru kaads speej sasniegt, kljuustot par Budu/tadhatu.
|
| pooh |
2004-09-01 08:45 |
| karlslido, nedaudz paradoksaali jau skan, bet apzinju var mainiit ar apzinjas paliidziibu. Nu tas materiaalajaa liimenii ir apmeeram, kaa mainiit pasham pasauli dzemdeejot beernus. Taada savdabiiga apzinjas vairoshanaas ;) |
| betkastadesesmu |
2004-09-01 10:52 |
Pooh, atkal daži jautājumi :), un secinājumi lūdzu pielabo.
1. veselums - Ja jebkura mana ķermeņa daļiņa satur visu organismu, tikai mazāku, tādā gadījumā jebkura mana kermeņa daļiņa ir spējīga eksistēt pati par sevi. Acīmredzami, ka tas tā nav. Vai esmu ko pārpratis.
2. Jautājums tālāk vai pats, kas caurauzj visumu ar miriaadeem "staru", kas veido muusu Visumu un hologrammas princips eksistē tikai subjektīvi vai varbūt objektīvi ?
3. Ja pareizi sapratu, tad varde, kas dzīvo, piemēram, kaut kur Āfrikā ar savu redzējumu maina piemēram ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā. :) Piedod, bet kaut kāds absurds sanāk !
4. Domāju, ka priekšstati var būt gan labi gan slikti, jo jebkurš domāšanas veids ietekmē mūsu rīcību.
5. Ja cilvēks, kas uzskrēja kokā būtu praktiski licis lietā savas teorijas, tad viņš, iespējams, būtu vienkārši būtu bezjēdzīgi gājis bojā. Jo jebkurš, kas ignorē objektīvo realitāti ir spiests sadurties ar sekām. Tā tomēr ir citāda situācija nekā Ščerbatiha trenerim, jo viņa teorijas īstenojās Ščerbatika darbībā.
6. a) Ja saprast var atbīvojoties no zināšanām un domām tad ko mēs te pašlaik vispār darām? :) Atkal sanāca absurdiņš.
b) Par ko tu runā sakot Buutiibaa shaadi var apzinju atbriivot no pashas subjektiivaas realitaates skavaam un saskatiit objektiivo realitaati. Kā var atbrīvoties no subjektīvās realitātes ja nekā cita nemaz nav? Kā var saskatīt objetīvo realitāti, ja tādas nemaz nav ? Vai tomēr objektīvā realitāte ir?
|
| betkastadesesmu |
2004-09-01 11:04 |
Karlslido,
Apziņa varētu būt mūsu prāts, no kura izriet domāšanas veids, priekšstati, pasules uzskats u.t.t., kas veido mūsu rīcību. Ja kādam ir ideāla apziņa un sekojoši ideāla rīcība, tad kā sacīt jāsaka labu veiksmi ! :) Bet ja mana apziņa nerullē jeb nav ideāla tad ir vajadzīgs kaut kas lielāks, kas manai apziņai var palīdzēt, ja jau viņa pati to nespēj. Tādējādi var mainīt jeb pilnveidot savu apziņu.
|
| karlslido |
2004-09-01 12:33 |
| Ja taa, tad tavas apzinjas veidoshana ir tavaas rokaas. Ja nevari mainiit savu apzinju tad taa ir nolaidiiba, slinkums, neuzneemiiba. Var jau teikt nac Teeti(Dievs) un izdari manaa vietaa... |
| pooh |
2004-09-01 15:08 |
betkastadesesmu,
1. informatiivajaa, apzinjas liimenii ir taa, ka jebkura daljinja ir apsoluuta visa kopeejaa kopija.
Virdzjiinijas shtata Intermontas koledzjas psihologs apgalvo, ja realitaate ir tikai holograafiska iluuzija, nebuutu pareizi apgalvot, ka apzinja ir smadzenju darbiibas produkts. Driizaak pati apzinja rada smadzenju teelu, taapat kaa taa rada visu mums apkaart esosho un protams arii muus pashus.
Paleenaam notiek arii izmainjas aarstnieciibaa, kuras taapat saistiitas ar jaunaas paradigmas ienaakshanu (pareizaak- atgrieshanos) muusu dziivee. Skaidraaks tiek kaapeec vairaakas kaites var aarsteet ar visai iipatnaam dziednieciibas metodeem. Nupat manai pazinjai piemetaas kaajaa -roze-. To izraisa streptakoki.Aarstiem izmantojot muusdienu mediciinu ir visai sarezjgjiiti ar to tikt galaa. Lai arii mineeto izraisa streptokoki, tomeer tai ir psihosomaatiska izcelsme. Pagaidaam veel nav gana skaidra izskaidrojuma kaa psihiskas lietas var izraisiit fiziskas lietas muusu kjermenii. Paziistama aarste ieteica aiziet pie "tantinjas" ar jau mineeto -rozi- un uzlikt zilu papiiru, jo streptakokiem nepatiik zila kraasa (!).
Katraa gadiijumaa ir milzums zinaatnju novirzienu, kur halograafiskais visuma modelis izskaidro daudzas nesaprotams lietas. Arii peetnieciibaa ir shajaa sakaraa izmainjas. Liidz shim peetiija (kaut vai cilveeku) atsevishkjas daljas, bet liidz ar jauno (vecveco) apzinjas lomas sapratni un halograafisko paradigmu ir kljuvis skaidrs, ka objektus jaapeeta kopumaa.
2. Tas kas caurauzj, var tikt deeveets par hologrammas stariem protams tikai nosaciiti, jo nav analoga ar ko to verbaali apziimeet. Pashlaik zinaatnieki uzskata, ka tam nav fiziska, materiaala daba, jo to pagaidaam izdevies pusliidz pieradiit (argumenteet) tikai teoreetiski, bet nav izdevies kaut kaadaa veidaa nofikseet ar meerinsrumentiem, uztveereejiem... Bet vienlaikus ar taa paliidziibu darbojas dziednieki, paregji, dzena adepti. Kjiinaa to deevee par -mu-. Latviski to var apziimeet kaa -ne-, jeb -nevienaa vietaaa-. (ne balts ne melns, ne jaa, ne nee. patiesais atrodas shajaa -ne-)
3. jaa no logjikas viedoklja protams sanaak visai absurdi. Bet verbaalaa logjika, kaa arii matemaatiskaa logjika ir muusu laika gaitaa izveidojushies priekshstati. Bet vienlaikus daudzas armijas, specvieniibas, dazju valstu glaabshanas dienesti apmaaciibas procesaa atiista, trennee intuiiciju, sho absurdo nelogjisko dzinju, kura nereti ir produktiivaaka kaa logjika. Datora prognozes, kuras balstiitas uz matemaatisko logjiku nereti ir pilniigi aplamas.
Jaasaka, ka neredzot kopainu ir visai gruuti saskatiit tik shkjietami nieciiga subjekta, kaa varde ietekmi uz kopainu, tai skaitaa uz ekologjisko situaaciju Baltijas juuraa. Kaut gan ja paseedeetu un padomaatu, domaaju, ka arii izmantojot muusu logjiku shaadu saistiibu buutu iespeejams atrast.
4. Es uzskatu, ka priekshstati nav ne labi, ne ljauni (skat. nr.2.)
5. es jau teicu, ka teoreetiskaas zinaashanas un prasme ir divas... |
| pooh |
2004-09-01 15:09 |
...atshkjiriigas -lietas-. Taas gan var buut apvienotas vienaa indiviidaa, gan arii -nee-.
6. Sheit mees trenneejam apzinju, kura noder -muusu- pasaulee, kura ir veidota peec shablona, balstiita uz stereotipiem. Nedomaaju, ka buutu buutiska noziime visiem mest mieru pashreizeejam dziivesveidam un atbriivot savu praatu, lai redzeetu kopainu, pasaui, visumu taadu kaads tas ir. Katram konkreetam indiviidam tam buutu maza noziime, taapat droshi, ka noziimiigaak, arii prieksh apzinjas kopumaa ir dazjaadu celju mekleejums, priekshstatu veidoshana un sagraushana. Kas ir pamats arii absoluutam abzinjas progresa.
Taa, kaa nav nekaada absurda starp muusu pasreizeejo dziives veidu omuliigaa maajvietaa un izieshanu aarpus taa un skatiishanos uz visu no patiesaas malas. Taas ir divas atshkjiriigas -lietas-, kuras nav pretrunaa, un arii viena otru neizsleedz.
b) buutiibaa domu jau izteicu a punktaa.
Objektiivaas realitaates nav materiaalajaa liimenii. Atbriivojoties no subjektiivaas realitaates, jeb naivaas realitaates ir iespeeja skatiit objektiivo, nemateriaalo realitaati. Diemzjeel to nav iespeejams verbaali atainot neizmantojot mums paziistamus priekshstatus. Re kaapar sho teicis Shmedzjo (384-414). "PATIESIIBA- TAA IR APCERE, TAA NEPASTAAV NE VAARDOS, NE GRAAMATAA, BET VINJPUS VAARDIEM. tO NEVAR IEMAACIITIES, BET TAA JAAPAARDZIIVO. gUDRAIS LIIDZINAAS TUKSHAM DOBUMAM. vINJSH NEGLABAA NEKAADAS ZINAASHANAS. vINJSH DZIIVO DARBOSHANAAS UN VAJADZIIBU PASAULEE, BET PIETURAS NEDARBIIBAS JOMAI. vINJSH PALIEK NOSAUCAMAA VIDUU, PATS DZIIVODAMS ATVEERTAA ZEMEE, KAS PAARSPEEJ VAARDUS." (Atvaino, citeejot nospiedu Caps Lock, slinkums paarrakstiit).
Kaa tad vareetu aprakstiit sho -ne- redzeejuma, objektiivaas realitaates sajuutas staavokl. Reku Hakuina rakstiitie iespaidi :" Uz visaam chetraam debess puseem pleshas bezgaliigs izplatiijums, bez dzimshanas un naaves, kaa 1000 ri liels ledus lauks, - it kaa cilveeks seedeetu smaragda vaazee; aarpusee dzidrs aukstums, aarpusee balts skanjums. Kaa zaudeejis praatu, aizmirsu piecelties, kad seedeeju, un apseesties, kad staaveeju. Kruutiis nav ne veelmju, ne teelu - viens vieniigs vaards- -ne-, itin kaa buutu nosliicis nebeidzamos maakonjos. Nav ne bailju, ne izzinjas. Un, ja taadejaadi bez atskatiishanaas iet uz priekshu, kaut kas notiek, gluzji kaa luuztu un gaaztos kristaala tornis..."
Jaasaka diezgan murgaini. Bet katrs tam dotu citaadu veidolu. Muusklaik buutuciti saliidzinaajumi.
Sasniedzot taadu staavokli ir svariigi to sasaistiit ar mums pierasto pasauli, jocitaadi tam nav jeegas. Indiviids kljuust noapkaarteejo skata par smaidoshu idiotu, vai nekustiigu autisma apseesto. Mineetajam Hakuinam bija jaasanjem kriets belziens ar slotaskaatu, lai speetu atrast sho starpdimensionaalo, starprealitaashu sasisti, saikni ;) |
| pooh |
2004-09-01 15:11 |
| karlslido, tik tieshaam pasha "rokaas". Dievs ir tikai paliidziigs draugs, celja biedrs. |
| betkastadesesmu |
2004-09-02 01:57 |
Domāju, ka mūsu diskusiju par visādām gudrībām varētu raksturot ar Pāvila vārdiem:
Rom 1:15-23
15 Tādēļ arī es esmu gatavs sludināt evaņģēliju jums Romā,
16 jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim.
17 Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos.
18 Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību.
19 Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis.
20 Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.
21 Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.
22 Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi
23 un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.
|
| karlslido |
2004-09-02 08:04 |
| Juus klaastaat graamatas zinaashanas cik no taam ir juuseejaas, citu izinaato nav gruuti atrakstiit. Izstaastiet to pashu saviem vaardiem. |
| pooh |
2004-09-02 08:47 |
betkastadesesmu ,
"... kas tic, jūdam visupirms (..) Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību...(..) Jo nevis tas ir juuds, kas aariigi ir taads; ne arii taa ir deriibas ziime, kas redzama aariigi pie miesas. Bet iistais juuds ir neredzams, un vinja sirdsderiibas ziime ir garaa un nevis burtaa..."
Kas gan man var buut pret patiesiem juudiem, latv. zjiidiem, kuri nes sirdii sirdsderiibas ziimi savam zjiidu dievam, un kuri latvieshi dzimushi, vai arii kaa kaadai citai tautai piederiigie noleemushi sirdiis kljuut par juudiem/zjiidiem.
Briiva izveele. Es pietuvinoties Lao Dzi, vinja skolotaaju un sekotaaju izpratnei, joprojaam lieliski varu kopt arii savu latviskumu, jo vinju maaciibas neprasa mani kljuut par kjiinieti, kaa arii neiegrozjo ar kaadiem rakstiitiem tekstiem manus mekleejumus. Un tas man ir svariigi.
Vispeediigi Mumona teiktais, kas kaut nedaudz raksturo manu pieeju un manu poziiciju shajaa dziivee. " ...Taapat kaa auglis, kas nogatavojas laikaa, ieksheejais un aareejais nepiespiesti kljuust par kaut ko vienu. Tas ir kaa meems cilveeks, kursh redzeejis sapni. Vinjsh to zina, bet nevar pastaastiit... Vinjsh (es, tu, kaads..) ir liidziigs dizjam ciiniitaajam ar asu zobenu. Ja kaads buda staasies vinjam celjaa, vinjsh to nositiis; ja kaads patriarhs centiisies aizkaveet, vinjsh to nositiis; savaa celjaa vinjsh buus briivs no dzimshanas un naaves, Vinjsh varees ietikt jebkuraa pasaulee kaa savaa speelju laukumaa..."
|
| pooh |
2004-09-02 08:55 |
karlslido, bet tie ko klaastu jau ir mani vaardi, pat, ja tie ir citaati. Ja es shai vai tai domai esmu piekritis, taa kljuust arii par manu domu. Neredzu iipashu jeegu mekleet kaadas domas izteikshanai jaunu verbaalu veidolu.
Katraa gadiijumaa vislabaak visu klaastiito var raksturot ar teezi - es nezinu ;)
Un viss paareejais izriet no jau mineetaas teezes, kaa ar vaardiem apaudzis sapnis :) |
| betkastadesesmu |
2004-09-02 14:25 |
Pilnībā piekrītu tavam pirmajam citātam tas nozīmē:
Nevis tas ir cilvēks, kas ir derībā ar patieso Dievu (jūds), kas pēc nacionalitātes (ārīgi) ir tāds, ne arī tas, kam priekšāda apgraizīta (derības zīme, kas ārīgi redzama pie miesas). Īstais ticīgais ir neredzams (āreji) un viņa sirdsderības zīme ir garā nevis burtā.
Tas nozīmē, ka Dievs neliek tev stājoties derības attiecībās ar viņu kļūt ārēji līdzīgam jūdu tautības cilvēkam. Tāpēc tā nav jūdu nacionālā reliģija, kaut arī Dievs vispirms atklājās tieši šai tautai. Protams tā ir katra cilvēka brīva izvēle, bet ar noteiktām sekām.
Tas ko tu saki par Lao Dzi ir vēl viens (no miljoniem) mēģinājumiem pašam saviem spēkiem pietuvoties Dievam. Tomēr Dievs atklājas cilvēkiem pēc Viņa noteikumiem, nevis pēc mūsu noteikumiem.
Par to Mumonu viņš varbūt daudz kur var iekļūt, tomēr Dieva valstībā pašam saviem spēkiem tam nenonākt. Kas zobenu pacels tas no zobena kritīs. Cilvēcīgi gan es saprotu tas liekas patīkami pašam būt valdniekam pār visu, tomēr tā nav realitāte. Dievs valda nevis mumons.
|
| karlslido |
2004-09-02 15:07 |
| Pooh: tie naak no praata nevis sirds.(vaardi) Taatad nav izdziivoti. |
| pooh |
2004-09-02 16:10 |
betkastadesesmu, es zinu neegjerus, pareizaak mulaatus, kuri ir latvieshi. Taapat zinu latvieshus, kuri ir kljuvushi par zjiidiem. Taada nu muusdienu realitaate. Nekaa tur nav ne slikta, ne laba. Vienkaarshi taa ir. Te nu muusdienaas ir pietuvinaajushies paavila teiktajam, kas atziimeeja, ka katra nacionaalo satversmi nosaka katrs pats pienjemot taas vai citas tautas gariigios pamatus kaa saveejos.
Nesaskatu peec Buutiibas kaapeec Lao Dzi, vinja priekshgaajeeji un sekotaaji buutu sliktaaki, vai labaaki par Paavilu. Man daosu, chanj un veelaak dzen adeptu teiktais ir tuvaaks, jo neprasa aklu sekoshanu rakstiitajaam dogmaam. Mineetaas austrumu maaciibas noraada virzienu, kur buutu veerts doties, bet nesaka, ka tur buutu jaaiet. man patiik izveeleeties pasham. Citam atkal tuvaaks Paavila iedibinaajums, kaut vai deelj taa, ka pasham vairs nevajag domaat, viss jau pateikts priekshaa, un ja iisti nezin var jau aiziet pajautaat kaadam uz bazniicu. Veel protams jauks mierinaajums tiem, kuriem kaut kas she nav kaa vajag ir apsoliijums par peecnaaves sveetlaimi.
Daosi ne iipashi akcentee to, kas buus peec. Gluzji kaa dainas -" Shii sauliite man zinaama, vinja saule nezinaama.."
Par to zobenu. Jeezus arii teicaas nenesam mieru, bet zobenu. Tas tak nenoziimee, ka no sava zobena tas krita ;)
Dieva valstiibaa katrs nonaak saviem speekiem, - nomirsto. Bet Mumosn runaaja par halogrammiskajaam daudzskaitliigajaam realitaateem, kuraas var speeleeties gluzji kaa "klasiitees", ja speej kljuut taadejaads (tadhata, buda). Bet tas nedod nekaadas priekshrociibas un papildus tiesiibas virziit citus virzienaa, kuru izveeleejies pats. Tas dod tikai papildus pienaakumu buut par celjraadi. |
| pooh |
2004-09-02 16:23 |
| karlslido, kaa Tu vari zinaat, vai tas naak no "sirds", vai nee, ja neesi es? ;) |
| betkastadesesmu |
2004-09-03 01:04 |
Dieva valstībā savā ziņā jau nonāk katrs, bet ne vienādā statusā, izlasīsim Lūkasa evaņģēlija fragmentu
Lk 16:22-31
22 Bet gadījās, ka nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts.
23 Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī.
24 Tad viņš sauca stiprā balsī: Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šai liesmā!
25 Bet Ābrahāms teica: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams, turpretim Lācars - ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas.
26 UN TURKLĀT STARP MUMS UN JUMS ATRODAS LIELS BEZDIBENIS, KA TIE, KAS NO ŠEJIENES VĒLĒTOS NOIET PIE JUMS, TO NESPĒTU, TĀPAT ARĪ NO JUMS PIE MUMS.
27 BET TAS TEICA: TAD ES TEVI LŪDZU, TĒVS, SŪTI TO UZ MANA TĒVA NAMU!
28 JO MAN IR PIECI BRĀĻI; LAI VIŅŠ TOS BRĪDINA, KA ARĪ TIE NENONĀK ŠINĪ MOKU VIETĀ.
29 Bet Ābrahāms atbildēja: tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa.
30 Bet tas sacīja: nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos.
31 Bet Ābrahāms viņam sacīja: JA TIE NEKLAUSA MOZU UN PRAVIEŠUS, TIE NETICĒS ARĪ TAD, JA KĀDS NO MIROŅIEM CELTOS AUGŠĀM."
2Pēt 1:16-19
16 NEVIS IZGUDROTĀM PASAKĀM SEKODAMI, mēs jums esam sludinājuši mūsu Jēzus Kristus spēku un atnākšanu, bet kā tādi, kas ESAM KĻUVUŠI VIŅA VARENĪBAS ACULIECINIEKI.
17 Jo toreiz, kad Dievs Tēvs Viņu, godā celdams, apskaidroja, Viņam atskanēja šāda balss no augsti cēlās godības: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man ir labs prāts."
18 Šo balsi mēs dzirdējām atskanam no debesīm, kad mēs līdz ar Viņu bijām uz svētā kalna.
19 Ar to mums praviešu vārds kļūst jo stiprs, un JŪS DARĀT LABI, TO VĒRĀ ŅEMDAMI KĀ SVECI, KAS SPĪD TUMŠĀ VIETĀ, LĪDZ KAMĒR UZAUSĪS DIENA UN RĪTA ZVAIGZNE UZLĒKS JŪSU SIRDĪS.
|
| karlslido |
2004-09-03 07:59 |
| Pooh: juutot ar sirdi. Principaa kaut kas no taa ko dara Daosi. |
| pooh |
2004-09-03 08:26 |
karlslido, njus jaasaka, ka daosi, chanj piekopeeji, apkaarteejo sajuut un bauda ar tiem jutekljiem, kuri pieejami. Meele, acis, aada, ausis, deguns. Sirds noziimi tie neakcentee. Laikam jau vinjiem buus bijusi dziljaakas zinaashanas kaa vecajiem griekjiem, un ir bijusi sapratne par sirdi, kaa muskuli asins suukneeshanai, kursh neabshaubaami reagjee uz ieksheejaam sajuutaam, bet pats taas neizraisa. Protams, ja neskaita gadiijumus ar sirds slimiibaam.
Mees, kaa nu jau Rietumu civilizaacijai piederiigi, esam paarnjeemushi griekji iedibinaatos pienjeemumus, vismaz savos iracionaalajos spriedumos. pirmaak, ja skataam dainas, nekas par sird jutonju, sirdsbalsi, vai ko tamliidziigu netiek runaats. Senajiem pirmslatvieshiem patiiba atradaas galvaa, kuru tad arii cirta, gadiijumos, kad uzskatiija, ka nepiecieshams cilveeku izniicinaat. Citaas rietumu senkultuuraas, kaa arii tagadeejaas Dienvidameerikas senkultuuraas sirdij iracionaalajos priekshstatos bija noteicosha loma cilveeka patiibas apziimeeshanai. Un nogalinot nereti tika iznjemta tieshi sirds.
Bet tas taa. Katraa gadiijumaa Tavu domu sapratu. Bet uzskatu, ka cilveeki kaa sabiedriskas buutnes speej pienjemt kaa saveejo kaada domu, un to paust taalaak, jau kaa savu, teksim sirdsbalsi. Taa ir parasta ikdienishkja paraadiiba.
Reku par sho viens vecs austrumu staastinjsh:
"Dzena skolnieks teica Ummonam: - Budas spozjums apgaismo visu pasauli.
Pirms vinjsh pabeidza sakaamo, Ummons pajautaaja: - Tas ir kaada cita dzejolis, vai ne?
- Jaa,- atbildeeja skolnieks.
- Tu esi nomaldiijies no celja, - teica Ummons.
Veelaak cits skolotaajs -Sinsins _ jautaaja saviem skolniekiem: - Kuraa briidii tas skolnieks nomaldiijaas?"
Man shkjiet, ka skolnieks nomaldiijaas citeejot cita dzeju to nepienjeemis kaa savu. |
| pooh |
2004-09-03 08:32 |
| betkastadesesmu, absoluuta piekjershanas rakstiitajam vaardam un sekoshana tam jau nav nekas neparasts. Varbuut neparasta ir shii teksta izkliegshana. Jo no skaljuma (burtu lieluma) nekas jau nekljuust labaaks. Te manaamas fanaatisma ieziimes, kuras tik paziistamas arii veel no nesenaas pagaatnes,- "SLAVA LIELAJAM OKTOBRIM! PARTIJA MUUSU LAIKMETA PRAATS, GODS UN SIRDSAPZINJA!" Taa savulaik klaigaaja, un visi sauca - URAA! Bet tikai retais to njeema galvaa, neskatoties uz trokshnjaino sniegumu. Un tiko paraadiijaas iespeeja atbriivoties no shiis trokshnjoshanas, tas arii notika, un mesijas raksti tika aiznesti uz miskasti ;) |
| betkastadesesmu |
2004-09-03 10:35 |
| Pooh, par to kliegšnu kritiku pieņemu (lai gan tas arī kaut ko pasvītro). Tomēr par to Oktobri varētru arī vēl paspriest - protams, ka tas bija galīgi garām, jo Dieva vietā bija ielikts cilvēks un visas problēmas reducētas uz ekonomiskajām (škiru cīņa). Par sekošanu kaut kam - svarīgi ir tas Kam seko. |
| pooh |
2004-09-03 15:39 |
Skatot no sava redzes punkta, neredzu buutisku atshkjiriibu starp Lielaa oktobra mesiju un juudu mesiju.
Abi vinji soliija seet naidu, lai veelaak buutu gaisha naakotne. Abi ir cilveeku praatus virziijushi uz shausminoshaam asinsizlieshanaam un citaadaam nezjeeliibaam. Abi ir bijushi par pamatu totalitaaru varu izveidoshanai. Abi ir ienjeemushi dievu vietu ljautinju praatos. Skjiru ciinja, vai ciinja starp ticiigajiem un neticiigajiem/pagaaniem, man viena alga. Taapat nemiers karsh un izniiciiba. Jauki, ka tagad sho mesiju maaciibas dziivo tik atsevishkju iipatnju apzinjaa un kljuvusi vairaak par tradicionaalu pieradumu vairaakiem miljardiem ljautinju, un vismaz shobriideejaa staavoklii nav biistamas un uzbrukt nespeejiigas ;)
Nesaku, ka shiis maaciibas ar saviem mesijaam buutu ljaunums, bet man taas ne iipashi saista. |
| betkastadesesmu |
2004-09-04 02:34 |
| Lieki būtu teikt, ka no mana viedokļa atšķirība ir būtiska. Kas Gaismai kopīgs ar tumsu? Meli nekad nav nākuši no patiesības. Vai mēs pašlaik dzīvojam 2004. gadā vai 97. gadā? |
| pooh |
2004-09-04 11:10 |
Gaismu no tumsas var itin viegli atshkjirt. Bet tas arii ir subjektiivi deelj muusu nabadziigaas uztveres iespeejaam. Buutiibaa tumsas nav. Melus no patiesiibas arii gruuti shkjirt. Jo neviens nezin kaada ir patiesiiba. Bet pienjemot, ka patiesiiba ir pamats, tad meli neabshaubaami rodas no taa. Patiesiiba ir ne tikai taisniibas, bet arii melu barotne. Melus no taisniibas gan var shkjirt. Meli redzeetaa vai dzirdeetaa tiishpraatiiga sagroziishana. Bet nevar pateikt, ka redzeetais un dzirdeetais ir patiesiiba. Paarlieku maaniigi ir subjektiivie viedoklji.
Shogad ir 12004. gads 5097. gads 87. un veel citi gadi. Ka nu kaadam subjektam labpatiikas.
Protams kaadam vienmeer buus buutiski, kaads cipars apziimee sho gadu, bet kaadam tas nebuus buutiski. Taapat neabshaubaami kaadam ir buutiska atshkjiriiba starp Marksismu/Ljenjunismu un Kristismu/Paavilismu. Man neredzas buutiska atshkjitriiba. Atshkjiriiba tikai formaa, ne buutiibaa. Tieksme peec ideologjiska paarsvara, varas, un psihologjiskaas kontroles, ir buutiskaakais, kas raksturo abus shos virzienus. Arii panjeemiemni taa sasniegshanai ir visai liidziigi un dikti saapiigi. Tas, ka viena sola tiem, kuri absoluuti tic un uzticas, laimiibu debesu valstiibaa, bet otri to pashu uz Zemes, man neliekas buutiski, jo tiem pagaidaam nav taustaamu, skataamu pieraadiijumu. Taapat tas, ka pirmie nepatiesi valkaa latviskaa Visuma apzinjas apziimeejumu - Dievs, bet otri taapat pulgo Dieva dziesmas dainaas, neatstaaj man buutiskas atshkjiriibas iespaidu.
Kaa vienaa gadiijumaa taa otraa skatu she manas un latviskaas taisniibas izkropljojumus, melus, liekuliibu, ljaunpraatiigu, merkantiilu veelmi sanjemt materiaalus labumus. Nedomaaju, ka no zjiidu zemes un to ciltiim piederoshajiem naakushaas maaciibas ir vairaak laba dariijushas, kaa slikta. Manupraat sliktais ir tas, ka gan viena gan otra maaciiba ir izkropljojusi she miitosho tautu liktenjus, un panaakusi pashreizeejo staavokli. She domaaju ne tikai operas, gaismas pilis, hokeja halles, bet arii milziigo abortu skaitu, demograafiju, narkomaaniju alkoholismu, lielas daljas indiviidu sabiedrisko depresiju un citas liidziigas lietas. |
| betkastadesesmu |
2004-09-04 21:49 |
Ja katrs cilvēks gadus skaitītu savādāk, tad gan būtu grūtu vienoties daudzās lietās. Man tomēr liekas, ka gandrīz visi cilvēki piekristu, ka tagad ir 2004. gads kopš Jēzus Kristus dzimšanas, nevis 97. gads kopš Oktobra revolūcijas. Vai šis fakts tomēr nenorāda uz notikuma nozīmi? Varam pārbaudīt kā izskatās šim gadam izdotie kalendāri u.t.t. :)
Ja tu neesi kristietis (pēc taviem apgalvojumiem tam būtu grūti noticēt), tad pasaki uz kāda pamata tu lieto vārdu labs un slikts saskaņā ar tavu pārliecību tās ir subjektīvas lietas. No kurienes tu zini, ka kāda mācība, kā arī aborti, narkomānija un alkoholisms u. c lietas ir sliktas? Kas ir labs un kas ir slikts šie jēdzieni pastāv tikai bībeliskajā pasaules uzskatā. Ko Dievs uzskata par labu ir labs, un ko Dievs uzskata par sliktu ir slikts. Protams citi cilvēki arī tos lieto, bet neapzinoties no kurienes tie ir viņu sirdīs.
|
| pooh |
2004-09-05 08:43 |
Peec dievturu laika skaitiijuma shogad ir 12004. gads. Peec zhiidukalendaara kaut kaads piectuukstotais gads, citaas tautaas atkal cits gads. Mees dziivojam nosleegtaa Rietumun kultuuras videe un taapeec darbojamies atbilstoshi seniem pienjeemumiem. Anlijaa joprojaam liidztekus metriskai skaitiishanas sisteemai pastaav sava. Mees gadu sadalaam 12 meeneshos ar mainiigu dienu un datumu atieciibu mainoties gadiem. Kaut gan parociigaa buutu teiksim Griina kalendaara ievieshana, kursh mainaas tikai katru 4 gadu. Gads sadaliits laikos pa 45 dienaam, ar 9 dienu nedeelju (savaiti). Liekaas dienas pievienotas bez nedeeljas dienas nosaukuma Ziemassveetkiem un Lieldienaam. Vareetu ieviest arii metrisko sisteemu arii laika skaitiishanaa.
Veel joprojaam mees aceramies ceezaru Juuliju un augustu. Tikpat vareetu jautaat - kaapeec?
Rietumu civilizaacija ir izveidojusies uz Griekju, Romas kultuuras pamatiem. Un Paavila rakstiitaas veestules ietekmeeja Romieshu vadiitaajus, kuri saskatiija kristietiibaa lielisku totalitaaraas paarvaldes riiku. Tachu tas neglaaba to no izniiciibas, kurai bija pavisam citi iemesli.
Protams neesmu kristietis, esmu latgalis (latvietis), gan peec skata gan ieksheeji. Vaardus labs un slikts lietoju saskanjaa ar savai tautai piederiigo pasaules uzskatu, tradiicijaam un likumiem. Taapat peec savas subjektiivaas saprashanas. Bet vienmeer atceros, ka labais un sliktais citam un citiem var buut atshkjiriigs. Un kaa raada mana pieredze tas taa arii ir. Katrs pusliidz psihiski vesels cilveeks dara tikai labu. Tas, kaa peecaak to noveertee citi, vai, apkaarteejaa kontekstaa, arii pats dariitaajs, ir tikai pieraadiijums labaa un sliktaa subjektivitaatei, kura mainaas ne tikai dazjaados subjektos, bet arii vienaa subjektaa laika gaitaa mainoties aareejiem apstaakljiem, kaa arii subjekta ieksheejai satversmei.
Jociigi lasiit, ka cilveeki pirms Biibeles laikos nav zinaajushi, kas ir labs un kas ir slikts, pirms Jahve to nepateica priekshaa Mozum ;))
Neabshaubaami manaa sirdii laba un slikta izpratne nenaak no Biibeles un vinja rakstiitaajiem. Taa naak no dainu satversmes, pasaules uzskata un tradiicijaam, ar kuraam tad sameeroju savas juutas. Taapat daosu un chanj piekriteeju rakstiitais nav pretrunaa ar dainu satversmi un taapeec man pienjemams. Bet citaam tautaam tas var buut gan deriibas, gan koraans, un labaa/sliktaa izpratne var balstiities uz pienjeemumiem par greeku (jaasaka, ka laikam joprojaam racionaali logjisku skaidrojumu shim terminam nespeeju atrast), bausliibu un kaada rakstnieka apgalvojumiem, taapat kaada likumu teiceeja paarlieciibas balstiita. Pat klausoties maaciitaajus (dazjkaart naacies tikties) naakas dzirdeet visai atshkjiriigus kristiigaas izpratnes skaidrojumus un labas riiciibas sapratni.
Taa pienmeeram teevs Boris no Krishjaana Barona ielas krievbazniicas uzskata, ka greeks sievieteem ir neesaat bikses, ka greeks ir kaadu iekaarot, pat, ja taa ir sava sieva. Un peec dzimumakta buutu vinjsh jaasauc a... |
| pooh |
2004-09-05 08:45 |
Un peec dzimumakta buutu vinjsh jaasauc attiiriit no greeka guljamistaba. Veelaak vinjsh gan piekrita, ka katru reizi nebuutu iisti racionaali to dariit, bet reizi nedeeljaa gan noteikti ;))
Bet es laimiigaa kaartaa neesmu dveeseliski tik ljoti dogmatiski saistiits ar kaut kur rakstiito. Dainu satversme ir daudzkaart tolerantaaka un briivaaka izveeles izdariishanaa un tai sekojoshajaas darbiibaas, kuras veicu.
Kristiigaa bausliiba tiek pashu kristieshu vadiitaaju sveetiiti paarkaapta. Ka redzam karu un karaviiru sveetiishanu (kuri nokaava). Taapeec arii sheit galu galaa labu un ljaunu nosaka kaads bazniicas instituucijas klerks, iereednis, kuram dievishkjuma tikpat cik miskastes runcim, Kveepenes ozolam vai man ;)
Jaa gan, Kveepenes ozolam dievishkjuma vairaak, jo taa ateels greznojas katra pieclatnieka ikonaa ;))) |
| betkastadesesmu |
2004-09-05 22:48 |
Protams, ka laika skaitīšana ir nosacīta lieta, tomēr visa pasaule, ne tikai Eiropas valstis ir šajā ziņā vienojušās.
Domāju, ka kristietim nevarētu būt kāds obligāts ārējais izskats jo kristieši ir tie, kas pielūdz garā un patiesībā, t.i., kurus vada Sv. Gars un kas pielūdz saskaņā ar Dieva vārdu. Ārējam izskatam vai rasei vai tautībai vai stāvoklim sabiedrībā vai dzimumam vai kādai citai piederībai u.t.t. nav nozīmes.
Ja tavs uzskats par labu un ļaunu ir subjektīvs uz kāda pamata tu domā, ka citiem cilvēkiem, kurus tu sauc par savu tautu tas ir līdzīgs tavējam? Vai tad es esmu mazākā mērā latvietis?
Vēl vairāk, ja tavs paša uzskats laika gaitā mainās, kāpēc ar to vispār salīdzināt cilvēku rīcību, pie tam vēl citu cilvēku rīcību?
Visi cilvēki t. sk. pagāni patiešām sirdī zina kas ir labs un kas ir ļauns jo Dievs radot cilvēka sirdi to tur ir ielicis.
Grēks ir sacelšanās pret savu radītāju. Tas arī rada cilvēkā spriedzi viņš zina, bet cīnās pret.
|
| karlslido |
2004-09-06 08:14 |
| Betkastadesesmu; Cels kaa ienaaca kristietiiba ir gana asinjains. Es ka latvietis meeginu piedot sho paarestiibu. Bet es nespeeju ataisnot vardarbiibu... Tavs viedoklis? |
| pooh |
2004-09-06 08:28 |
Kaa jau Jaunajaa deriibaa teikts, paties juuds ir tas, kursh "garaa" ir taads, pienjemot juudu ticiibas pamatus.
Cilveeks, kursh garaa ir juudz nevar buut latvietis, ja nu vieniigi no formaalaa, tiesiskaa viedoklja.
Mana tauta no sen seniem, laikiem pietureejusies pie tikumiem, tradiicijaamun pasaules skata, kuru mees varam skatiit dainaas. Tas arii vieno "manu" tautu. Un daudzejaada zinjaa nekas daudz peec buutiibas nav mainiijies. Joprojaam lielaakai daljai latvieshu, kuri kristiijushies, kristietiiba palikusi formaala modes lieta. Un Jaanja sveetiishana, lauku apliigoshana, Dieva dzimshanas sveetiizjhana Ziemassveetkos, joprojaam ir palikusi kaa sendienaas, un domaajams taa buus arii veel ilgaas priekshdienaas.
Kaa jau mineeju, juudu ticiibai piederiigie kristieshi naaca kaa vardarbji un joprojaam miit she kaa zaglji. Nozagdami Dieva vaardu un piekjibinaadami to savam juudu Jahvem/Jehovai. Nozagdami Ziemassveetkus, lai paarveerstu tos par Kristus dzimshanas dienu, nozagdami Lieldienas, lai piekjibinaatu savus pasha veetkus, taapat Jaanjus, no saules sveetkiem veersushi Jaanja kristiitaaja godam. Bet latvisko garu zagdams nevar nozagt, un pa lielai daljai juudu ticiibai piederiigajiem klerkiem/maaciitaajiem naakas samierinaaties ar formaalu pievienoshanos draudzeem un modes lietas izraisiito finansu atdevi.
Uzskati laika gaitaa neabshaubaami mainaas, kaa pluumes auglis nobriestot. No zalja skaaba kjirsiisha liidz suliigam garshiigam saartai kjirsim. Tikai kodols nemainaas, tas kljuust lielaaks un stipraaks, lai atkal buutu citi kjirshi. Un nekaadas putnu miriaades nespeej taas pilniibaa izniicinaat, lai cik rijiigas tie arii buutu. Tas nenoraada uz teelu priekshrociibaam. Kjirsim savs, tam jaaaug stipram un augljus jaaseej, lai kjirshi arvien augtu. Putniem dots tos knaabaat un apeest, lai veelaak kodolus ieseetu citaas vietaas. Un neba Latvijaa vien senteevu pasaules uzskati, kurus juudi deevee par pagaaniskiem vairojas unizplataas.
Dievs manaa latviskajaa dziives dzinjaa neko nav radiijis, arii sapratne par labu un ljaunu nav vinja radiita. Dievs ir Pasaules laidejs - atbriivotaajs, mums celjabiedrs. Citaam tautaam tas atkal savaadaak, vinjsh ir kungs - valdnieks. Mums Dievs naak pulkaa un seezjas galda galaa kopaa ar mums goda vietaa. Citiem dieviibas seed kaut kur netveramas un raida riikojumus, - tev buut un tev nebuut formaa.
Citaam tautaa dieviibas savazjo praatus ar likumu vazjaam. Muusu Dievs dod mums naudu (nauda, sens "laba" apziimeejums, kursh liidz maksaashanas liidzeklju - austinju paraadiishanaas briidim nebija metaala gabalinju un papiiriishu apziimeejums). Un Ar laimas starpnieciibu savu padomu, jaunvaardaa - sirdsapzinju, kura paliidz mums lemt par labu vai sliktu tai vai citai norisei. Citaam tautaam ir paarlieciiba, ka labaa un ljaunaa izpratni naacaas kaadam mistiskam cilveeku pirmteevam nozagt sava kunga daarzaa. Bet katram jau savs.
Mana teuta dziivojusi, dziivo un dziivos kopaa ar Dievu, to gruutos bri... |
| pooh |
2004-09-06 08:30 |
...to gruutos briizjos luudzot, bet ne pieluudzot.
Latvieshiem nav vajadziibas sacelties pret savu galda biedru, celja biedru, jo abi liidziigi un savstarpeejiem vienoti. Taapeec arii greeka jeedziens joprojaam ir nesaprotams. Tikai taam tautaam, kur dieviibas ir piekluudzamas kaa kungi un valdnieki, laiku pa laikam rodas veelme sacelties greekaa. Manai tautai tas neprasaas, jo nav augstaakaa, nav kunga. Pietiek ar zemes kungiem, kuriem naakas kalpot un kuru labaa muguras liekt, lai sho materiaalo naivo realitaati kaut domaas paarceltu uz dveeseles maajaam Dievaa ;) |
| betkastadesesmu |
2004-09-06 22:56 |
Karlslido,
Jā, cilvēki, tajā skaitā kristieši izdara kļūdas. Grūti izsvērt kādā mērā tieši kristieši ir vainīgi asiņainajos Krusta karos, bet pieļauju, ka lielā. Neesmu gan pārliecināts, ka visi Krustneši bija arī kristieši. Tomēr Dievs vēstures gaitā tik un tā sasniedz savus mērķus, t.i., pat izmantojot cilvēku t.sk. kristiešu nepareizo jeb ļauno rīcību. Tas ko darīja krustneši slepkavojot cilvēkus ir pilnīgi nebībeliski.
Piemēram, pateicoties krusta kariem pārstāja savā starpā cīnīties ciltis, kas toreiz dzīvoja tagadējās Latvijas teritorijā. Tādējādi pilnīgi negribot krusta kari radīja iespēju izveidoties latviešu tautai. (J.Rokpelnis par vēsturi).
Ja paskatīsimies cik pēdējo gadsimtu laikā kādus cilvēkus ir represējusi baznīca, tad salīdzināsim ar to cik pēdējo gadsimtu laikā ir no valsts puses represēti un mācītāji un citi ticīgie, tad attiecība runās pati par sevi.
|
| betkastadesesmu |
2004-09-06 23:21 |
Pooh,
Liela daļa jūdu tautas diemžēl nav un nekad nav bijuši ticīgi. Patiesie jūdi ir tie kas ir garā tādi tāpēc vārds jūds nenorāda uz tautību. Bibele runā par to ka visos laikos, pat tad, kad škietami visi ir jūdu tautības cilvēki ir atkrituši no Dieva, tomēr ir bijis kāds svēts atlikums.
Cik zinu, lielā mērā pateicoties Bībeles tulkojumiem radās rakstība latviešu valodā un arī pilnveidojās pati valoda. Hronoloģiski 1683. gadā Rīgā tiek izdota pirmā latviešu ābece;1698. gadā Rīgā tiek iespiesta pirmā E. Glika tulkotā Bībele latviešu valodā.
Par tām Dainām runājot. Dainu izdevējs Kr. Barons vienkārši ignorēja un neizdeva kristīgās tautasdziesmas, kuras viņš uzskatīja par kristīgiem murgiem. Tās tomēr var atrast katalogā bibliotēkā.
Kā katrā tautā, arī latviešu tautā ir dažādi cilvēki un līdz ar to dažādi pasaules uzskati pamazām sāku apjaust tavējo.
|
| Ottomars |
2004-09-07 01:35 |
| Jebkuras ticibas pamataa ir VARA un NAUDA. Atsevishki indivdi(ar psihologa dotiibaam)"puuderee smadzenes" un vaac desmito tiesu. Taa obligaati jaado,citaadi TU ZODZ DIEVAM. Es zinu par ko rakstu.Ticiiba -kam?Cilveekam jaatic sev un savam speekam un ja vins tic lai tic .Darbi tik un taa buus jaadara vinam nevis dievam.Dereetu atcereeties ar kaadu "miilestiibu" KRISTIETIIBA ienaaca Latvijas teritorijaa. |
| pooh |
2004-09-07 02:28 |
Krustneshi nevareeja nebuut kristieshi, vismaz formaali vinjiem taadiem bija jaabuut.
Moozus graamataa Jehova aicinaaja izniideet ne vienu vien tautu liidz peedeejam, ieskkaitot ziidainjus, Un izraadiija dusmiibu, kad kaads nepaklausot jkaadu bija taupiijis.
krustneshi, kaa ortooksaali katolji tieshaam neslepkavoja cilveekus, jo liidziigi kaa Jeezus par cilveekiemuzskatiija tikai juudu ticiibai piederiigos.
Latgalji,seelji, jatvingi, galindi, pruushi, kurshi, zemgalji, zjemaishi, bija tautas, nevis ciltis. Par ciltiim taas nodeeveeja iebruceeji.
Latvieshu tautas izveide saakaas liidz ar dzimtbuushanas atcelshanu un briivu darba speeka kustiibu jaunajaa kapitaalistiskajaa iekaartaa. Eiropas zemees, kur nebija okupaacijas arii notika tautu ar liidziigu mentalitaati apvienoshanaas veidojot valstis. Taa, kaa kristieshu okupaacija nebuut nebija priekshnoteikums latvieshu tautas izveidei. Protams viss ir noticis taa kaa ir noticis, un gruuti pateikt kaada tagad buutu baltu valsts, ja ne iebruceeji/atbriivotaaji, kuri she muuzjam laupiijushi.
Baltu tautas savaa starpaa neciiniijaas. Tie bija sirojumi. Kad lauku darbi beidzaas praats nesaas uz izpriecaam. Tad nu tika piekoptas brutaalas speeles, kuraas bija vinneetaaji un zaudeetaaji. Bez materiaalaa guvuma tika uzlabotas kaujas prasmes, kuras ljaava she dziivojoshajaam tautaam ne vienu vien reizi daudzajos gadsimtos siivi ciiniities, un gala beigaas izciiniitatkal savas zemes un kopeejo valsti.
Tas, ka dazjaadoatbriivotaaju valstis, kuras uz muusu tautu zemes veidotas represeeja sev neveelamu ideologjiju paarstaavjus neliecina, ka muusu tautaam buutu kaads labums ticis. Latvieshu paruna saka - Kad zaglis zaglim zog, Dievs smejas. Labais zaglis un sliktais zaglis ir viens un tas pats - zaglis.
Biibelee Jeezus gan min, ka piemeeram kanaaanieshi iepretiim juudiem ir sunji, ne cilveeki (Mateja 15:22-27, Mark., 7:26-27). Taapat Paavils romieshiem rakstot min juudus un pagaanu tautas.
Pat njemot peec Biibeles tautu veidoshaans notika ne no juudiem, bet pirms liidz ar Baabeles sagraushanu, kad veel negaaja runa par tautaam, bet cilveekiem, kaa iipashu sugu.
Protams, ka pekstinji, bet taa tur nu ir rakstiits. Aborigeeni, neegjeri un kjiinieshi ir peec taa vienas cilsmes, un dazjus tuukstoshus gadu pirmaak izveidojushies ;)
Nekur netiek mineeti pagaani- juudi. un kaadai tautiibai tad piederiigi no laika gala buutu "juudi", ja ne juudu tautai.Tautai, kuru verdziibaa tureeja faraons, un, kura vinju apvaardoja un aizmuka no vinja.
To, ka kaads juuds kljuvis palaidniigs un mantrausiigs, aizmirzdams savas tautas tradiicijas (noveersies no Jahves pieluugshans, to nomainot ar naudas miishanu), pati jaunaa deriiba arii mums veesta.
JKaa tagadeeja rakstiiba ir pateicoties Biibelei un kriestieshiem, kuri liedza iespeeju izveidot she dziivojoshajiem savu rakstiibu. Valodas pilnveidoshana, kas naakusi nookupantu puses var tikt nodeeveeta par valodas izkropljoshanu. Jo ar savu ietekmi mai... |
| pooh |
2004-09-07 02:30 |
...Jo ar savu ietekmi mainiijusi taas dabiigo attiistiibu. Bet kristieshu okupanti/atbriivotaaji nebija vieniigie kuri "pilnveidojusi" nu jau latvieshu valodu. Taa nopilnveidota taa bija, ka jaunlatvieshiem taa bija pa druskaam vien jaaatjauno un jaaveido par jaunu, jo daudzi vaardi bija vienkaarshi aizmirsti.
Kristiigaas dainas, kaa arii padomju dainas neabshaubaami ir ideologjiskaas ekspansijas pieraadiijumi, kurus nu gan nevajadzeetu ignoreet, bet gan kaa sava laika atspoguljojumu izdot kopeejos kraajumos. To vecumu un izcelsmi lietprateejiem tik vai taa nav gruutiibas noteikt.
Neesmu dzirdeejis gan, ka Barons buutu ignoreejis kristiigaas dainas, man nav taadu izzinjas avotu, kuri to apliecinaatu.
Neabshaubaami katraa tautaa ir iespeejama uzskatu svaarstiiba. Bet taa nevar buut pretrunaa ar tautas tradiicijaam, dziiveszinju, dievestiibu un likumu instituucijaam/ satversmi.
Un par godu latvieshu tautai jaasaka, ka taa savaa vairumaa nav iipashi mainiijusi savu dziives uztveri buutiibaa. Un taapat, kaa pirms vairaak kaa divsimt gadiem var atkaartot arii muusdienaas Kristiigo hronika rakstiitaaja A. Hupela teikto (A. Hupel - Topogr. Nachricht. 1777. Bd. II, S 126.): Veci un jauni aatri iemaacas ticiibas gabalus, bet es nesaprotu, kaa tas naak, ka starp tuukstoshiem gruutiatrast pat divus, kas no kristiigaas buushans kaut ko sajeegtu."
Taa nu mees par labu ieskatiisim arii turpmaak dedzinaat Jaanju ugunskurus, vilkt blukjus, apliigot laukus, izdzenaat maakonjus, augstu shuupoties, njemt Jumi, saukt veljus pie Dieva galda. Bet tiem, kam tas netiik ir plashas iespeejas juudu ticiibaa gremdeeties, mainot savu satversmi, tradiicijas, un dievestiibu.
Un tikam valsts vara ir gana speeciiga, lai pasargaatu latvieshus no dazjaado sektu vardarbiibas, nekaa slikta tur neredzu. |
| karlslido |
2004-09-07 08:14 |
Betkastadesesmu: Kaa tad ar raganu dedzinaashanu visaa Eiropaa, Labi to arii dariija cilveeki. Biibele apraksta notikumu kur Dievs apslakteejis pirmdzimtos. Tam dievam tacu rokas asiniis mirkst.
Ir jau labi ja gruutaa briidii biibele ir paliidzeejusi, bet taa piekerties sai ticiibai nevajadzeetu. Bet izveele ir tavaa zinaa... |
| pooh |
2004-09-07 09:07 |
Labriit! Redzu, ka man vismaz kaut kaadaa meeraa ir taisniiba, un joprojaam latvieshi, nezskatoties uz juudu puuleem piesavinaaties latviskaa Dieva vaardu, aizvietojot savu Jahvi, izturas noraidoshi pret saapes un cieshanas atnesushajiem juudiem un vinju ticiibu. baltu tautu un zemju okupaacija izraisiija daudzu gadsimtu notikumu kjeedi, kura tikai tagad beidzot paarrauta un baltu tautas, lai arii asimileetas un sapludinaatas, tomeer speejushas lielaa meeraa saglabaat savu dziiveszinju, tradiicijas un satversmi, un pat daljeeji speejusi atjaunot savu dievestiibu. Es nezinu nevienu tautu vai naaciju, kura speejusi gandriiz 800 gadu ilgushas okupaacijas apstaakljos saglabaat savu identitaati. Domaaju, ka tas runaa par baltu tautu vienreiziigumu, un es to skatu labu esam :))
|
| karlslido |
2004-09-07 11:15 |
| Pooh taa ticiiba dziivo latvju sirdiis neuzspiezhot nevienam. Tur arii ticiibas speeks. |
| betkastadesesmu |
2004-09-08 02:10 |
Ottomar,
Tavu viedokli par to, ka jebkuras ticības pamatā ir nauda un vara varētu nosaukt par cinismu.
Ja tu ziedo ar piespiestu sirdi tas nerullē. Kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.
Ja tu tici tikai sev, tad nāksies vienmēr tikai uz sevi arī paļauties.
Ticēt kam? Ticēt Dieva žēlastībai, tam ka mums tiek dots tas, ko neesam pelnījuši un nevaram nopelnīt.
Par to, ka kristieši ir daudz ko sliktu darījuši vēstures gaitā tam es piekrītu, taču ja šeit mēs apstātos, tad tā nebūtu pilna aina. Kristieši tiešām ir daudz paveikuši t.sk. savas valsts Latvijas labā.
Pooh,
Protams, ka jūdi ir tauta, bet tad kad tiek minēts termins patiesie jūdi tad domāti tie, kas ir garā tādi, kas ir Dieva bērni. Un pagānu tautas līdzīgi kā zari ir piepotētas, pateicoties tam, ka jūdi novērsās no kristietības, pagāniem radās iespēja kļūt par Dieva bērniem. Piederība jūdu tautai vēl automātiski negarantē to, ka cilvēks ir glābts. Pašlaik jūdu tautas reliģija lielākai tautas daļai nav kristietība.
Mana izpratne par vārdi kristietis ir tāda, ka kristietis ir tas, kas seko Kristum. Dievs redz cilvēka sirdi, formāli kritēriji te neder. Savukārt cilvēks neredz otra cilvēka sirdi, tāpēc jau ir teikts: netiesājiet.
Lasot tavu viedokli par latviešiem kaut kā nu ļoti pozitīvais tēls sanāk. Grūti noticēt, ka tā ir realitāte. Tad jau man, kā latviešu tautas pārstāvim arī tikpat ideālam būtu jābūt. Diemžēl tāds es neesmu.
Kristīgās dainas ir dainu skapī (esmu tās dzirdējis no Jāņa Rokpeļņa).
Nu kura tauta, pat pazaudējusi ne tikai savu valstiskumu, bet arī dzimteni un izkaisīta pa visu pasauli pastāvēja, saglabājot savu identitāti krietni vairāk kā 800 gadus? Domāju atbilde ilgi nebūs jāmeklē.
Karlslido,
Vari pamēģināt lasot Bībeli atzīmēt vienā stabiņā cik reizes Dievs parāda žēlastību, bet otrā stabiņā cik reizes Dievs atriebjas tad salīdzini. Dievs ir žēlastības Dievs.
|
| karlslido |
2004-09-08 08:20 |
Betkastadesesmu; jaasaka godiigi es vairs nestudeeju literatuuru (ieskaitot biibeli). Sev nepiecieshamo es ieguustu no dabas.
Katram savs celjsh ejams.
Ar cienju Karls. |
| pooh |
2004-09-08 08:36 |
betkastadesesm, Otomaars droshi vien nedaudz nepreciizi izteicaas. Runa bija par religjiju.Es izshkjiru triis veida atieciibas ar dievestiibaam un Pasauli. Pirmaa ir dievestiiba. Tas raksturiigs taa deeveetajaam pagaanu tautaam, kuras pashas veido savu dieviibu veidolu peec savas sapratnes un komunicee ar to bez kaadas instituucijas starpnieciibbas. Otraa ir reliigjija, taa ir instutucionaals veidojums, kur kaada ljautinju grupa vai nu deelj varas, vai materiaalaas ieintereseetiibas veido iestaadiijumu kas uzurpee starpnieciibu cilveeku un dieviibu savstarpeejaa simbiozee, taadejaadi nodalot cilveeku no dieva.
Un treshais ir materiaalistiskais pasaules uztvershanas veids, kad sirdsapzinja tiek uztverta kaa kaut kas pats par sevi pastaavoshs.
Pirmajaa gadiijumaa sirdsapzinja ir dieva padoms, otrajaa gadiijumaa sirdsapzinja ir kaadas religjiskas instituucijas paustais, treshajaa, kaa jau mineeju vienkaarshi psihologjisks refleks, vai kas tamliidziigs.
Bet ticiiba, ja nenjem veeraa dogmatiskos priekshstatus ir viens no apzinjas veiktajiem celja posmiem uz lietu patiesaas buutiibas atskaarsmi.
Kas tad ir kristieshi. Ja tie, kuri formaali kristiiti, tad protams vinji daudz veikushi Latvijas labaa, jo pirmskara un pirmsrevoluucijas laikos bija gruuti buut nekristiitam. Bet, ja kristieshi ir tie, dazji cilveeki tuukstoshu kristiito viduu, par kuriem runaaja savulaik kristiigais hronists Hupels, tad neko labu no mana viedoklja shaadi cilveeki, kas buutiibaa bija bazniicas okupaacijas rezjiima kolobranti, neko labu Latvijas labaa nav veikushi. Bet protams tas ir subjektiivi.
Juudi. (paavils rom. 15:27)- ja pagaanu tautas kljuvushas to (juudu. pooh) liidzdaliibnieces gariigaas lietaas, vinjaam savukaart naakas kalpot tiem laiciiggaas.
Peec analogjijas ar latvieshiem, kuri arii tagad jau ir tauta, paties latvietis ir tas, kursh pienjeemis latviskaas tradiicijas, pasaules uztveri, tagad deeveeto par latvisko mentalitaati. Buutiibaa liidz shim, jebkuras tautas paarstaavis vareejis, un kljuvis par latvieti, ja taa veeleejies. Gan polji, gan krievi, gan latgalji, galindi, kurshi un citaam tautaam piederiigie.
Taapat ar jebkuru citu tautu. Piemeeram alzjiiru izcelsmes francuuzji, turku izcelsmes vaacieshi, vai latvieshu izcelsmes juudi/zjiidi.
Kristietiiba. Paavila iedbinaataa judaisma sekta, kura tagad sazarojusi varen plashi, veidojot arvien daudzskaitliigaakas sektas, sskot no luteraanjiem, jehovieshiem, mormonjiem, un beidzot ar saatanistiem, bahaistiem, kuriem ir tikai dazjas juudaisma ieziimes.
Netiesaajiet. Nepiekriitu. Ja vairaakums kaut ko uzskata par sabiedriibai nelabveeliigu un negaacijas izraisiitu ir jaanotiek tiesai. Taa arii veidojas tiesiska valsts. Protams tas ir subjektiivs nosaciijums.
To, ka Tu neesi es jau itin kaa esmu noskaidrojis. No latviesha viedoklja latvieshi ir ideaals, kursh tomeer prasa nemitiigu pilnveidoshanu, jo ideaals nav kaut kas sastindzis bet nemitiigi virziigs un ideaali mainiigs. Lai sagla... |
| pooh |
2004-09-08 08:37 |
Lai saglabaatu kaut ko ideaalu ir jaapieliek puules, jo savaa mainiigumaa ideaals var zust.
Veesturiski, iisti nezinu vai maz juudiem ir bijusi sava neatkariiga valsts, ja neskaita tagadeejo Izraeeli. Dzeguuzes arii izkaisiitas pavisu pasauli un ir tuukstoshgadees saglabaajushas savu gjenetisko satversmi, un arii tradiicijas kuukot nav zudushas ;)
Cik reizes Jehova parada zjeelastiibu cik reizes atriebjas Biibelee :)) Ja tas tik tieshaam buutu Dievs, stabinjaa - atriebiiba nebuutu ieraksta. |
| betkastadesesmu |
2004-09-08 12:13 |
Tas, kas veido savu dievības veidolu... veido elku tēlu.
Dēļ varas vai materiālās ieinteresētības... arī elks (kā Mozus laikā izlēja Zelta teļu).
Materiālistiskajā pasaules uzskatā sirdsapziņa vai nu nepastāv vai arī ir atkarīga no ārēji redzamām lietām. Dieva šajā uzskatā nemaz nav.
Ticība vispārīgā nozīmē, protams, ir katram cilvēkam, lai gan ne vienmēr apzināta.
Izlasīju Rom 15:33
Vēstules kontekstā sapratu sekojoši:
Pāvils aicina kristīgās draudzes Romā ziedot nabadzīgajiem Jeruzālemes draudzes locekļiem.
Cik man zināms, tad kristietība tiešām radās, kā jūdaisma ietvaros. Tomēr ja par kristiešiem varētu saukt luterāņus u.c. kristīgās konfesijas, tad tomēr nepiekrītu, ka par kristiešiem varētu saukt: jehoviešus un mormoņus nemaz jau nerunājot sātanistiem un bahaistiem. Tas nu gan būtu absurds.
Netiesājiet domāts garīgā nozīmē. Valsts varai, protams, ir jātiesā saskaņā ar ārēji redzamām lietām. Valsts likumam ir jābalstās Dieva likumos.
Jūdiem bija sava valsts un ķēniņi varētu, piemēram, atcerēties tādu ķēniņu kā Salamanu. Vēlāk tā sadalījās divās valstīs Jūdā un Israēlā. Bet 586. gadā pirms Kristus Babilonijas ķēniņš Nebukadnēcars ieņēma un iznīcināja Jeruzālemi. Tādējādi zuda valstiskums. Daudzi iedzīvotāji tika izsūtīti trimdā.
Ja valsts vara var tiesāt, vai tad Dievs nevarēs?
Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. (Rom.13:1)
Vai tavuprāt Dievam nekad nevajadzētu atriebties pat visšausmīgākajos gadījumos?
Rom 12:19
Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.
Par to attiecību var spriest no 2Moz 20:5-6
... jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz TREŠAM UN CETURTAM AUGUMAM TIEM, KAS MANI IENĪST,
un dara žēlastību līdz TŪKSTOŠAJAM AUGUMAM TIEM, KAS MANI MĪL UN TUR MANUS BAUŠĻUS.
Izcēlums mans sorry. Attiecība 3/1000. Kautr gan mēs pelnījuši būtu 1000/0.
|
| pooh |
2004-09-08 13:43 |
Katraa gadiijumaa man Biibele ir iracionaals arguments, ar atsevishkjiem racionaalisma graudiem, kaa jau jebkura teika, teiksma, vai pasaka.
Tikpat vareetu citeet latvieshu tautas pasakas tekstus par Dieva darbiem, un ar tiem argumenteet savu teezju izteikumus.
Katolji arii ir izveidojushi, Taviem terminiem sakot savu elku teelus. Dievmaates, sveetaa gara, Kristus un citus atveidus, kurus nereti skuupsta un glauda. Taapat arii slapina pirkstus uudens traukaa, kuram pieshkjir dievishkju noziimi.
Jociigi, bet elks latvieshu valodaa noziimee vienaadsaanu liikumu. Sendienaas latvieshu pirmtautaam bija parasts iekaartot bazniicas kalnu galos, staadot Tur ozolus un liekot akmenjus, kaa muuzjiibas un taatad dievishkjuma simbolus. Ljoti iecieniiti bija divejadi kalnu nosaukumi kriiv kalni, jeb kalni ar vienu leezenu un otrustaavu nogaazi, un elkkalniar vienaadaam nogaazeem. No shii shkjietami vienkaarshsajiem apziimeejumiem neprashas kristieshi izveidoja maanjticiibu par elkiem un kriiviem. Arii upeem nereti tika ots kriivupes vaards, taadejaadi izceljot to iipasho liikumainiibu.
Nekaadu elku muusu pusee nebija, bet bija savdabiigi panjeemieni iipashas noskanjas radiishanai, lai runaatu ar Dievu.
Protams tikpat, kaa latvieshiem akmens, vai ozols rosinaaja dveeseles atveertiibu sapluushanai ar Dievu, taapat tas var buut jebkas. Lelliite, krucefiks, bildiite, ikoninja, dzejolis, sutra, koans un daudz kas cits. Ak jaa un protams taa var buuta arii Biibele, un nav buutiski, kas rakstiits, ziimeets, atainots vai no kaada materiaala veidots shis savdabiigais katalizaators, sava veida durvis, kur satikties ar Dievu, lai sanjemtu vinja padomu. Bet katram cilveekam un cilveeku kopumam, - tautai shie veidi var buut atshkjiriigi. Katram sava ticiiba, dievzinja, vai atskaartums. Bet tiko uz to rekjina iespeejams bizness un naudas raushana, pastaav liela iespeeja, ka sho ruupalu paarnjems kaads, vai kaada organizaacija, kas arii ir noticis ar religjijaam un to priesteriem.
Nekas iipash, jo to apzinaajaas arii senie juudi un protams Jeezus arii. Vinja doma, cik no evangjeelijiem var noprast bija uzskatiit rabi, par tradiiciju glabaataajiem, atnjemot tiem dievishkjumu, un vietnieciibu, kura nesa labus ienaakumus. Taa vietaa liekot cilveekiem sevi, kaa katalizaatoru vieniibai ar Jahvi. Ticiiba miesas dievishkjumam un miesas iipashaam speejaam veikt lietas, kuras no pirmaa acu uzmetiena ir briinums. Speeja ar apzinjas mainju veikt izmainjas realitaatee, mainot sava kjermenja bliivumu, izniideejot slimiibas, izsaucot dabas paraadiibas u.t.t. Un tajaa pat laikaa noraadiija miesas un cilveeka darbiibas iluzorismu. Nepiekjershanas sev, apkaarteejiem, lietaam, tas ir no svara briivai riiciibai un briivai, briinumainai darbiibai, gluzji ka putniem gaisaa vai ziediem pljavaa.
Bet alkatiigie maaciitaaji izniideeja Jeezu un dalja paartapa par jaunas naudiigas dogmaam apkrautas, totalitaaras bazniicas instituucijas veidotaajiem.
Iipatni, ka par pamatu svam m... |
| pooh |
2004-09-08 13:45 |
Iipatni, ka par pamatu svam marazmam arii muusdienu maaciitaaji, kristiigaas bazniicas kalpi un sektu vadiitaaji izmanto graamatu, kuraa ir nolaadeeti par shaadu riiciibu. Tamdeelj darbojas veseli psihologjiskaas apmaaciibas instituuti, lai amaaciitu savus darbiniekus, manipulaacijaa un blefoshanaa.
Un arii she nav nedz kas slikts, nedz labs, tikam kaads to par taadu neieskata.
Bet es to skatu, kaa slikta un ljauna nesoshu man un manai tautai. |
| betkastadesesmu |
2004-09-09 00:53 |
No 1.Pētera vēstules 2:4-8
Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs.
Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu,
jo ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā izredzētu dārgu stūra akmeni, un, kas tic uz Viņu, nepaliks kaunā.
Tad nu jums, kas ticat, dārgs ieguvums, bet neticīgiem tas akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir tapis par stūra akmeni un ir akmens, pār kuru krīt, un klints, pie kuras piedauzās.
Tiem tas ir par piedauzību, kas neklausa vārdam, kam tie arī ir nolemti.
|
| pooh |
2004-09-09 08:51 |
Peeteris bija bazniicas instituucijas dibinaataajs, kuram dievishkjums piemita tik pat cik jekuram katram. Tik pat noziimiigi ir arii mani vaardi: Un pametiet mantraushu celtos namus, un celiet bazniicas savaas sirdiis. Eita kalnaa, kur senteevi ar Dievu runaajushi un savaas domaas esiet kopaa ra Dievu.
Jo ir teikts - esiet pilniigi, kaa juusu debesu Teevs ir pilniigs. Un kad juus Dievu ludziet nedariet taa kaa liekulji, jo tie meedz dievnamos Dievu luugt. Jums nebuus saukt kaadu par maaciitaaju. Bet vai jums rakstu maaciitaaji, juus liekulji! Jo juus aizsleedzat debesu valstiibu cilveekiem, juus pashi neejat iekshaa un neljaujiet tiem kas veelaas tur ieiet. Juus paarstaigaajat juuruun sauzemi, lai piegriestu vienu cilveeku ticiibai, un kad tas noticis, tad juus padarat vinju par elles beernu, divkaart ljaunaaku, kaa juus pashi esat. Juus shkjiistaat bikjerus un bljodu aarpusi, bet no iekshpuses tie ir pilni laupiijuma un negausiibas. Juus esat liidziigi kapiem, kas no aarienes izskataas jauki, bet no iekshienes ir pilni ar mironju kauliem un visaadu netiiriibu ;) |
| betkastadesesmu |
2004-09-09 11:02 |
No vēstules Galatiešiem 1:1-12
1 Pāvils, apustulis, ne cilvēku sūtīts, nedz kāda cilvēka, bet Jēzus Kristus iecelts un Dieva Tēva, kas Viņu uzmodinājis no miroņiem,
2 un visi brāļi, kas pie manis ir, Galatijas draudzēm:
3 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus,
4 kas pats Sevi ir nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva, mūsu Tēva, prāta;
5 Viņam lai ir gods mūžu mūžos! Āmen!
6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam.
7 Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju.
8 Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!
9 Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!
10 Jo vai tad es tagad runāju cilvēkiem pa prātam vai Dievam? Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps.
11 Jo es jums apliecinu, brāļi: tas evaņģēlijs, kuru es jums esmu pasludinājis, nav cilvēku izdomāts.
12 Es to arī neesmu saņēmis no kāda cilvēka, nedz kāds man to ir mācījis, bet Jēzus Kristus man to ir atklājis.
|
| pooh |
2004-09-09 12:24 |
Kakja un Paavila laasti debesiis nekaapj. Bet teiktais bija no Mateja evangjeelija. Ja ciitiigi lasi, dad arii Jeezus vairaakkaart nonicinaajis dievnamus un to maaciitaajus, un teicis, ka cilveekam pasham vienatnee vajag ar Dievu runaat. Vinjsh gan domaaja Jahvi, bet tas nav tik buutiski. Katraa gadiijumaa dazjreiz Jeezus gluzji praatiigs bijis ;) Bet Paavils, Jeezus vaardiem sakot, - tik sveetiija bljodas un bikjerus, vinja "celtaas" bazniicas, no aarpuses, rausdams to iekshpusee negausiibu un laupiijumu.
Cits meklee tam ataisnojumu, pats Jeezus vaardaa noliedzot Jeezus teikto, un celjot negaushu un laupiitaaju dievnamus, cits atkal kaa jau tas parasts peec senteevu bausliibas dodaas uz kaadu vientulju kalnu, lai liidziigi kaa Jeezus runaatu ar Dievu un luugtu vinjam atbalstu un padomu. Cits draazj krucefiksus un sveetbildes, kuras par naudu paardod ticiibas neseejiem, kuri, kaa Jeezus teica, dariis ljaudis divreiz ljaunaakus. Cits atkal Jeezus vaardaa karina dievnamos moku riikus ar Jeezus atveidiem uz taa, lai taadejaadi biedeetu un iezjeelinatu ljaudis, taadejaadi ar viltu negausiigi raushot sevis sveetiitajos bikjeros citu sviedru zeltu.
Gana laba graamata ir Jaunaa deriiba, jo kam lemts tas sapratiis un atgrieziisies pie senteevu bausliibas, kas naudu raust veeleesies un Jeezus vaardaa muljkjos ljautinjus, kaa Jeezus teica, - tiem jau ir sava alga, un Jeezus daavaatie laasti.
|
| betkastadesesmu |
2004-09-09 15:32 |
Tas ko Jēzus teica farizejiem bija attiecināms uz rakstu mācītājiem, kas Svēto Rakstu burtu pieņēma, bet pašu Jēzu Kristu, par ko šie raksti būtībā visu laiku stāsta nepieņēma. Šajā ziņā skaidrs, ka patiesais Dieva templis ir cilvēku draudze nevis draudzes ēka.
Kāpēc tu domā, ka Pāvils nepieņēma Kristu? Tam nav bībeliska pamatojuma.
Tas, ka Pāvils reizēm raksta sarežģīti, nenozīmē ka viņš kaut ko nebūtu sapratis vai ka viņam nebūtu Dieva gars.
Pēteris to komentē sekojoši (2Pēt 3:15-18)
un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības.
Tā viņš runā par šīm lietām visās vēstulēs, kurās ir kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu.
Tad nu jūs mīļie, to jau zinādami, sargaities, ka, maldu līdzi aizrauti, nezaudējat savu stipro pamatu.
Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā! Viņam lai ir gods tagad un līdz mūžības dienai!
Un svarīgākais ir vai tu personīgi pieņem Jēzu Kristu, kā Dieva dēlu? No šīm atbildēm tad arī ir atkarīgs uz ko Jēzus svētības un lāsti attiecas. Jo patiešām bez Jēzus neviens t.sk. Pāvils, Pēteris, tu un es un
jebkurš
netiek pie Dieva.
Jēzus vārdi saviem mācekļiem (Tomam), kā tie pierakstīti Jāņa evaņģēlijā 14:6 ir:
Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.
|
| pooh |
2004-09-09 17:05 |
Vecaa deriiba un Talmuds nebuut nav par Jeezu. Un Jeezus maaciitaajus suniija par to alkatiibu un ticiibas izmantoshanu savtiigos noluukos, par daargo templju un altaaru celshanu. Teelaini izsakoties Jeezus veeleejaas nojaukt buuveetos templjus un to vietaa celt Dieva templi, kursh ir sirdiis un mums visapkaart, pukjees, putnos, kokos...
Paavis jaunaa veidolaa pacentaas celt to, ko Jeezus centaas nojaukt, cilveeku mantrausiibu un sveetuma zaimoshanu, celjot sveetiitus namus - bazniicas(biljerus), kur iekshaa tikvien kaa salaupiitais, un nokraaptais.
Taadejaadi vinjs Jeezus maaciibu izmantojot noliedza Jeezus domu. Un taa to turpina lidz shim maaciitaaji, un tie, kuri censhas celt aarishkjiigos dievnamus sauliitee.
Cilveeku draudze nekaadiigi nav Dieva templis, katrs cilveeks taads var buut un kopaa veidot Dieva valstiibu zemes virsuu, ja ateiktos no aarishkjiinas un greznaas alkatiibas, kura veerojama arii muusdienu templjos.
No shii viedoklja Jeezus bija tuvaaks latviskajai mentalitaatei nekaa judaisma vai kristiaanisma mentalitaatei.
Latvieshi pirms kristieshu laupiitaaju iebrukuma nebija noveersushies no Dieva un taapeec tiem nevajadzeeja atgrieshanu, kaa tas bija juudu tautai. Zjeel protams, ka Jeezum neizdevaas atgriezt savus tautieshus debesu valstiibaa, kaadaa dziivoja muusu senchi pie Baltijas juuras, piekopdami savas tradiicijas. Debesu valsts nav nekaads iedomaats engjelju koris, bet dziive harmonjaa ardabu un tuvaakiem, un tas nenoziimee, ka saskarsme jaabuut smaidoshai. Taapat paartiek visi viens no otra, cik tas nepiecieshams fiziologjiskaas dziives nodroshinaashanai. Un tas, ka trenninju vietaa, baltu tautas gaaja ciininjos vienai arotru nav nekaadas ljaunas ietekmes uz cilveeka un Dieva atieciibaam. "Ne suniisha kaajaamspert, ne uguns pagaliiti." Sendienu dziedaajumi neslavee drosmi un par vardarbiibu biezji vien izsaka nozjeelu.
Dieva dels ir ikkursh, kas nonaak Vinjaa saulee, kur muusu mentalitate nosaka nav labaako, izredzeetaako un nepareizaako.
Kristieshi pat peec naaves debesu valstiibu veido kaa pashi uz zemes. Latvieshiem Vinjsaule, lai arii nezinaama bija viizijaas pildiita ar harmonisku saskaniibu, kur visi draugi un biedri, un nav kungu un kalpu. Bet katram jau savs.
Redzot shaadu nejauciibu domaajams Jeezum arii apskreejaas duusha, ne velti vinjsh par to zobena neshanu un naida seeshanu zemes virsuu rakstiija. Domaaja, ka tikai naave un posts var paarmaaciit sho izvirtusho tautu, paarveidojot topar izredzeetu Dieva tautu. Jaasak, ka tas taa arii nav izdevies, ir piepildiijushaas visdruumaakaas Jeezus prognozes.
Pie Dieva bez Jeezus netiek tie, kuri kritushi greekaa, mantrausiibaa, laupiishanaa, dievnamu celshanaa, liekuliigaa to apmekleeshanaa un teelu pieluugsmee.
Tautas, kuraam nav greku, kuras nav zagushas laba un ljauna sapratni, jo taa jau vinjiem piedereejusi izsenis, no cilveeces laika gala, kad dziivots ar Dievu, ar Dievu sanaakushi un ar Dievu shkjiirushies, pie Dieva aiziedami.
"ES ESM... |
| pooh |
2004-09-09 17:07 |
"ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.
Kristus ir kljuvis par kalpu juudiem, lai pieraadiitu, ka Dievs ir patiesiigs un lai apstiprinaatu teeviem dotos soliijumus.
Tikai juudi ir zaudeejushi saikni ar Dievu, Jeezus vaardiem - kljuvushi divreiz ljaunaaki, taapeec tiem cita celja nav, kaa atgriezties caur Jeezu un tikai caur to tikt pie Dieva.
Bet diemzjeel joprojaam Jeezus vaards tiek sludinaats, lai raustu materiaalos labumus, taadejaadi Jeezus arii noliegts uzceljot starp cilveeku un Dievu akmens bazniicu, kuru Jeezus taa centaas nojaukt.
Bet droshi, ka viss tik vai taa uz labu. Absurda un pagrimuma laikmetiem parasti seko jauni harmonijas laikmeti, kaadus muusu latviskaa atminja veel atceras, jo tas mums bijis veel saliidzinoshi ar citaam rietumu tautaam nesenaa pagaatnee.
Arii Jaanja atklaasmes graamataa aiz kristietiibas vizualizaacijas apmetnja jaushams muusdienu, pagaatnes un naakotnes apraksts.
Katraa pasakaa, kaut arii taa logjiski iracionaala ir sava dalja intuitiivas patiesiibas, kuru var meegjinaat saskatiit.
Skatot Biibeli ar shaadu skatu, atmetot logjikas naivo realitaa un pielietojot konstaazi, var skatiit muusu senchu viedo harmoniju, kuru maitaajushi gjekjiigie laupiitaaji nu jau vairak kaa 8 gadsimtus, uzskatiidami to par labu un Dievam tiikamu darbu. |
| betkastadesesmu |
2004-09-10 03:07 |
Tu pareizi saki, ka pie Dieva bez Jēzus netiek tikai tie kuri krituši grēkā.
Bet Dieva standarts attiecībā uz grēku un bauslību ir sekojošs:
Jēk 2:10
10 Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem.
Varbūt tu iebildīsi, ka latvieši bija pagāni un viņiem nebija Dieva bauslības?
3Moz 5:17
17 Bet, ja kāds grēko, pārkāpdams vienu no Tā Kunga baušļiem, ko nebija darīt, bet to nav zinājis - arī tad viņš ir vainīgs un tam jānes savs sods.
Rom 2:12,14
12 Kas bez bauslības grēkojuši, bez bauslības ies bojā, bet, kas grēkojuši, pazīdami bauslību, pēc tās tiks tiesāti.
14 Jo, ja pagāni, kam bauslības nav, sekodami savai dabai, izpilda bauslību, tad viņi, būdami bez bauslības, paši sev ir bauslība.
Ja tu joprojām vēl turies pie ieskata, ka tikai jūdu tautai vajadzīga glābšana Jēzu Kristū, bet, piemēram, latviešu tauta sastāv no bezgrēcīgiem cilvēkiem nemaz nezinu ko par šādu absurdu lai saka, ja nu vienīgi:
1Jņ 1:8-10
8 Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.
9 Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.
10 Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos.
Nu nevar cilvēks no vienlaicīgi atzīt Jēzu Kristu, bet tajā pat laikā neatzīt Viņa darbus un vārdus! Nevar cilvēks teikt ka viņam nav grēku, bet vienlaicīgi akceptēt Jēzu Ktristu kā Dieva dēlu! Jo visi ir grēkojuši kas to noliedz, tas dara Dievu par meli, un patiesības nav viņā.
Ja sākam runāt par ļaunumu un grēku, tad labākā vieta ar ko sākt ir sākt ar sevi.
|
| pooh |
2004-09-10 07:45 |
Standarti vajadziigi nokliidushajiem. Latvieshu zemnieks zinaaja, ka sekumiem pieci zari, bet siena dakshaam eerti divi. Ar Dievu ceelaas, gaaja, tikaas, shkjiiraas, gaaja guleet, un pie Dieva atkal aizgaaja. Taapeec nekaadas vajadziibas lasiit graamataa, kas un kaa daraams, nebija un daudziemarii nav nepiecieshams. Bet neabshaubaami tiem, kuri "zaudeejushi" Dievu noder kaads raksta gals. Zjeel tikai, ka kaada instituucija ir to monopolizeejusi un pelna ar to naudu. Bet 118 arii jau nav par velti.
Ak jaa, latvieshiem, kuri nomaldiijushies ir iespeeja ieskatiities dainaas un arii Brastinja cerokslis un Tikumu dziesmas lieti noderees.
Par Jeezu. Kristus. Mees cilveekiem meedzam uzticeeties arii bez vinju mitalogjizeeshanas un visaadiem misticismiem. Bet laikam jau daudzu cilveeku daba ir taada, ka taa klausa tikai neparasto un mistisko.
Man, kaa arii daudziem Jeezus ir tikpat kristus kaa Lao Dzi, vai boditharma. Zjeel, ka maz zinaams par Jeezus jauniibas dienu gaitaam, jo evangjeelija sadaljas, kuras par to staastiija tika "izmestas" no Jaunaas deriibas, jo skaidri paraadiija Jeezus cilveeciskumu. Un tas prieksh ljautinju apmaushanas nebija finansiaali izdeviigi jaunveidotajai bazniicas instituucijai.
Peec naaves visi kljuust par Dieva deeliem un Saules meitaam. Vismaz manaa tautaa taa vinjus sauc. Un kaapeec, lai Jeezus buutu citaadaaks. Par Dieva deeliem netiek tikai nelaikaa mirushie un dazjkaart pashnaavnieki, kuri deelj taa, ka veel nav nobriedushi, kaadu laiku blandaas pusrataa par lietuveeniem.
Runaat pat ljaunumu un greeku. Protams, ka jebkursh cik necik praatiigs cilveeks saak analiizi ar sevi. Jo pats sev tomeer vistuvaakais. Ljaunu gan sevii neredzu, to varu skatiit tikai ar dazju citu aciim, kuri to projicee no manas darbiibas, vai nedarbiibas. Taapat ir arii ar greeku. Manaa satversmee shaada jeedziena nav, jo vados peec citiem, manai tautai raksturiigiem, laba, ljauna, vai Dieva izpratnes, sajuutaam un juutaam pret to.
|
| karlslido |
2004-09-10 08:51 |
| Betkastadesesmu, vai patreizeejo biibeli sarakstiija Paavils? |
| betkastadesesmu |
2004-09-10 13:06 |
Pooh,
Nu ja kāds nav grēkojis, tad viņš sekojoši ir dzīvā saiknē ar Dievu un tātad arī nekad nemirs jo nāve ir atšķirtība no Dieva. Tāds cilvēks var mierīgi dzīvot un viņam nav nekādas vajadzības pēc evaņģēlija un Jēzus Kristus.
Karl,
Vai tad tu neesi pat ieskatījies Bībelē? Pāvils ir sarakstījis daudzas Jaunās derības vēstules.
Bībele sastāv no vecās derības un jaunās derības. Vecajā derībā ir 39 grāmatas, kas izveidojušās vairāk kā 1000 gadu laikā. Šīs grāmatas pierakstījuši ir dažādi cilvēki. Jaunajā derībā ir četri evaņģēliji, Apustuļu darbi, Vēstules (dažādi autori), Jāņa Atklāsmes grāmata.
Bībele kopumā vecā derība un jaunā derība runā par Dieva derību jeb testamentu (no latīņu valodas - testamentum) ar cilvēkiem par pirmo derību ar saviem ļaudīm, savu tautu Israēlu; un par otrreizējo derību ar visu kristīgo kopienu, draudzi.
|
| pooh |
2004-09-10 14:12 |
Nu re, betkastadesesmu, par to tad es arii runaaju. Taa dziivojushi latvuieshu senchi, un taa varam un daram arii mees latvieshi ;)
|
| allout |
2004-09-11 00:21 |
| Prieksh kam vajadziiga maaja, izgliitiiba, karjera, GIMENE?????labaak ir nodziivot kaa atsveshinaatam vientuljniekam!es teiktu ta "that-s some bullshit"!ja man ir dota taada iespeeja dziivot, tad es to izdariishu peec pilnas programmas, nekaa kaut kaads savaadnieks, kas lai arii daudz un skaisti prot runaat, bet taapat no taa nekaada jeega nau!Njem no dziives to ko vinja dod, nevis to noliegt!kas pareizi vai nepareizi?taapeec jau jaadziivo, lai agri vai veelu to noskaidrotu...........PEACE |
| pooh |
2004-09-11 10:18 |
allout, kas ir labaak? Nevar to objektiivi pateikt. Iespeejams, ka Tev ir labaak dziivot vieniigi sev. Bet mums nav katram sava planeeta, pat sava sala nav katram, arii miljonaars katrs nebuus. Taa,ka naakas dziivot sabiedriibaa. Un naakas reekinaaties ar to, ko par labu skata sabiedriiba. Iespee naakas ar to reekjinaaties. No dabas, evoluucijas, Dieva viedoklja citu starpaa arii cilveeks ir ietaisiits taa, lai turpinaatos, mainiitos, paarveidotos. Taapeec domaaju, ka labaak ir taa kaa dabas likumiibas noteikushas.
Protams iznjeemumi tikai apstiprina likumu.
Dziivot peec pilnas progtrammas ar jeegu. Taa programma atkal katram cita, un arii jeega niansees ir cita. Bet dziives jeega ir pati dziive, kaadu nu kursh to veido un nodziivo mijiedarbojoties ar visu apkaarteejo.
Noliedzot dziivi, noliedz dziives jeegu. Neredzot dziives jeegu, neredz arii pashu dziivi. Zaudeejot dziivei jeegu ir liela iespeeja pazaudeet arii pashu dziives jeegu un nomirt. Bet nomirstot, veel miesai un smadzeneem dziivam esot, pie pilnas saprashanas, taa arii dazjkaart notiek, ir iespeeja saakt dziivi veelreiz no nulles, jau pieaugusham esot.
Labaak jau gan dziives jeegu taa vai citaadi buutu saprast veel shai pus "kapa malai". |
| betkastadesesmu |
2004-09-12 20:23 |
Pooh,
Man škiet pārdroši tas, ka tu dažreiz runā latviešu tautas un tās senču vārdā. Es protams pieļauju, ka kādai daļai cilvēku par kristietību ir līdzīgas domas.
Ceru, ka tu nonāksi pie tā, ka Kristus ir vajadzīgs katram cilvēkam un visām tautām ne tikai latviešiem vai ebrejiem
. Tiešām zināšanas par rakstiem tev ir, tomēr manuprāt ir arī daudz aizspriedumu. Varbūt šīs zināšanas saleks savās vietās un tad kopaina tevi varētu pārsteigt. Saprotu, ka pašlaik tu jūties stabili savā pārliecībā, taču kā tu pats teici cilvēka domas un vērtējums var mainīties.
|
| pooh |
2004-09-13 07:56 |
Ja esi pamaniijis, es nerunaaju latvieshu tautas un taas senchu vaardaa. Tas, ka atstaataas lieciibas par senchu dziives uztveri ir man gana noteicoshas un tas, ka bez manis, ir jau veel kaads latvietis ljauj man runaat par mums latvieshiem un par maniem/muusu senchiem.
Par ceriibaam. Es gan neceru, ka Tu pienjemsi latvisko satversmi, jo esi gana dzilji jau par juudu kljuvis. Un nacionaalo satversmi tomeer mainiit nav tik viegli. Bet protams ne neiespeejami.
Par aizspriedumiem. Droshi, ka man tie ir, neesmu tomeer no koka. Un kad tiek runaats par Dievu, kaa dzinuli asins izlieshanai, vai par naidaa saveshanu Dieva vaardaa, man nedaudz duusha apskrienas deelj shaadas demagogjijas un liekuliigas pasaules apzinjas apziimeejuma -Dieva vaarda nelietiigas un liekuliigas lietoshanas.
Bet katrai tautai jau ir savi aizspriedumi, savs rubikons, kuru netiikami paarkaapt.
Zinaashanas jau vairaak vai mazaak ir "salekushas" savaas vietaas un par jaunu uzzinaatais tikai uzlabo skatiito kopainu. Gluzji kaa puzlis, kuram liela dalja jau salikta,un truukst veel viens otrs gabalinjsh. Sho gabalinju atrashana, maz ticams, ka kardinaali mainiis manu skatu. Protams niansees jau domas visu laiku mainaas.
Pie tam, arii pasaule, vismaz mums paziistamaa dalja pamatiigi mainaas. Mainaas gan skats uz valsti, gan tautu, gan Visumu. Pie tam tas pashlaik notiek starujaak kaa jebkad peedejo 11 tuukstoshu gadu laikaa. |
| betkastadesesmu |
2004-09-13 11:24 |
Tas ja cilvēki dažreiz (vai pat bieži) izmanto Dieva vārdu demagoģiski un liekulīgi ( piedod, ja arī man tā ir sanācis), tas tomēr neatceļ paša Dieva vārda jeb rakstu svētumu.
Ja puzlei daži gabaliņi nelien iekšā gadās arī parevidēt kopainu.
Kā tu pats teici - bībeli tu uztver kā kādu teiku vai pasaku, kurā ir arī kaut kas labs. Tomēr ceru, ka kādi pārsteigumi Kristū arī tevi vēl gaida.
|
| pooh |
2004-09-13 12:37 |
Dieva vaards tikai dainaas ierakstiits. Pirms, to skandeeja batltu tautas, liidz atnaaca varmaakas kaa zaglji nozogot tiem zveetas lietas un zaimojot savaa graamataa ierakstiija. Bet shaada viltiiba ir smiekliiga un piemaaniit tik var gluzji naivos.
Balahs, Allahs, Jahve, Jehova, Zevs... ir pavisam cits skats uz dziives jeegu, laba un ljauna izpratni, kaa skats caur Dievu.
Dieva vaards Biibelee ir tikvien kaa lieciiba kriztiigaas bazniicas zagliigumam, un nekas vairaak. Shii un veel citas viltiibas nav joprojaam speejushas nedz bazniicu nedz Biibeli sveetu dariit, kaa vien dazju ljaunpraashu un vientieshu aciis. Jo zagts, lai kaadi labi meerkji buutu bijushi, ir un paliek zagts, neba aiz bada tas dariits, bet peec varas un mantiibas tiikojot.
Paarsteigumi, protams. Gan arii Jeezus man, var gadiities, tos sagaadaas. Joprojaam nav iznaacis lasiit par vinja Austrumu celjojumu gaitaam evangjeelijos, kurus neiekljaava Jaunaas deriibas apkopojumaa. Vairaak kaa puse Jeezus dziives gaajuma taa arii ir pa pusei sleepta, un ir tikai apjausmas, kas veerojamas nedaudzajos atlikushajos evangjeelijos un ljauzju atminjaa, kas briinumaini noturiiga.
|
| betkastadesesmu |
2004-09-13 15:34 |
| Nezinu vai ir nozīme sīkāk diskutēt, bet vai tu tiešām domā, ka Dievs ir atklājies dainās? Kādās - vai visās ??? |
| pooh |
2004-09-13 17:51 |
Apmeeram 5000 dainaas. Dievs ir vaards, kuru latvieshu pirmtautas pieshkjiira, lai abziimeetu visuma sapraatu, to gaismu, kas ir aiz naaves sliekshnja, tam, ko taa iisti objektiiv nav iespeejams manifisteet, bet kursh veido to ko deeveejam par dabas, fizikas, kjiimijas..un citiem likumiem, kuri jau pastaav neatkariigi no mums.
Neabshaubaami latvieshi un vinju priekshtechu tautas sho vaardaa nenosaucamo deeveeja par Dievu. Un taads tik tieshaam ir viens. Bet citu tautu skats, luukojoties no cita subjektiivaa skatu punkta veidoja ko citu, pieshkjirot citas, shai tautai raksturiigaas iipashiibas.
Bet apzinot to, ka she miitosho izpratne tam ko vinji/mees deeveejaam par Dievu ir visai atshkjiriiga, un jauno aizjuuru zemoshanos un kalposhanu kaut kaadam Jehovam she par pilnu neviens nenjems, iebruceeji nozaga mums piederiigo jeedzienu Dievs, lai to piekjibinaatu saviem dievekljiem. Taadejaadi cerot uz labaakiem panaakumiem. Bet tik prastu shmaikshanos jau she par nopietnu neviens neieskatiija, vismaz pirmos piecsimts gadu, un gluzji otraadi veel vairaak atgruuda no ticeeshanas juudu dieviibaam.
Par ko veel 18. gadsimtaa rakstiija kristiigais hronists Hupels. |
| betkastadesesmu |
2004-09-14 00:21 |
| Tu saki ap 5000 dainas - OK. Sakaņā ar šīm dainām vai Dievs ir viens vai ir vairāki? Vai Dievs ir persona vai bezpersonisks? Varbūt šiem jautājumiem attiecībā uz Dievu nav nozīmes - vajag tik pielūgt kaut ko? |
| pooh |
2004-09-14 09:43 |
Dievs ir taapat kaa smiltis. Vienlaiku viens un vienlaiku neizmeerojami daudz. Vienlaikus viens un vienlaikus katraa latviesha maajaa. Dievs ir likums un padoms, kuri arii latvju dainaas ir personificeeti. Dieva likums, kaa Maara un Dieva padoms, jeb jaunvaardaa -sirdsapzinja kaa Laima. Maara izteelee paartapa par Dieva likto atsevishkju dabas paraadiibu un norishu personificeejumiem. Veeja maate, mezja maate... Vispaar latvieshi miileejushi personificeet visu dziivo. Pat taadas lietas kaa dveesele, patiiba tika gan verbaali gan vizuaali personificeeta.
Katraa gadiijumaa Dievs ir viens un netika mineeti dievi. Dievs ir Dieva vaards, verbalizeets personificeejums. Veel ieveerojami agraak, apziimeejuma Dievs vietaa bija Jar. Un arii vinja Saule.
Veel tagad ir gana daudz dainu, kur variantos ir gan Dievs gan Saule.
Peec legjendaam, lai taptu par skali ( apdaavinaati cilveeki, kuriem piemita speejas teegaat liktenjus un dziedeet) pretendentu nosuutiija pie Dieva, vaarda tieshaa noziimee. Muusdienaas shis staavoklis paziistams kaa kliiniskaa naave. Barons atbilstoshaas dainas ievietoja sadaljaa Debesu trepes. Taatad peec tieshas sarunas ar Dievu pretendents vai nu neatgriezaas, vai atgriezaas vinjas Saules apgaismots ar citaadu skatu uz realitaati. Tas dazjkaart notiek netiishi un arii muusdienaas. Parasti tikshanaas ar Dievu ir kaa tikshanaas ar personificeetu gaismu, taa vismaz muusu ieksheejaas sajuutas to atveido muusu saprashanaa.
Par pieluugsmi. Nav nekaadu zinju,ka latvieshu priekshtechi buutu Dievu pieluugushi. Dainaas tas tiek atspoguljots kaa teevs, celja biedrs, draugs. Kuram bijiiba pienaakas arii atbilstoshi mineetajiem. Bet nav mineets, ka Dievs buutu jaapieluudz vai jaaklausa kaa kungs, pashiem kalpojot Dievam. Arii man shkjiet diivaini, ka Dievs vareetu gribeet pieluugsmi vai kalposhanu. Ja tas taa buutu, tad tas liidzinaatos kaut kaadam hanam, vai kjeeninjam.
Man buutiibaa ir gana ar shaadu pieeju, kuru varu saukt un arii saucu par latvisku. Un skatu to kaa labu, man un citiem latvieshiem. Taapat kaa cita tauta par labu skata kalposhanu, pat vergoshanu (kr. - rab bozjij).
Kristietiiba gan laika gaitaa no judaisma Jehovas nonaakusi pie triis atsevishkju dieviibu satversmes. Pasludinot Jehovu, vinja garu, un Jeezu, kaa atsevishkjus gariigaas satversmes paarstaavjus, ar dazjaadaam funkcijaam, taadejaadi veidojot panteonu. Bez tam laika gaitaa muuki savaa viirishkjaa vientuliibaa izkristalizeeja veel vienu panteona paarstaavi, - dievmaati, kura nu jau tiek pieluugta liidzveertiigi paareejaam dieviibaam, kuras teels tiek veidots un skuupstiits zemojoties. Vareetu jau domaat par analogjiju ar latvisko Dieva izpratni, kad trancedentaalaa buutne tiek daliita peec saprashanas atsevishkjos teelos. Bet tam pretrunaa ir apstaaklis, ka kristietiiba uzskata Jeezu par Dieva deelu, vienlaikus deeveejot to par Dievu-deelu.
Buutiibaa kristietiiba liidzinaas senajaam religjijaam, kuraam raksturiigs panteonisms. Ar galveno buutni, ar... |
| pooh |
2004-09-14 09:44 |
...pirmajiem paliigiem, tad zemaakajiem ercengjeljiem, engjeljiem kjerubiem, izraidiitajiem engjeljiem (kritushajiem, kuri no Lucifera virsvadiiti..u.t.t. Jaasaka, ka sho panteonisko iekaartojumu kristietiibaa nepaarzinu visos siikumos.
Mani apmierina latvieshu pienjemtais panenteisms - Dievs visaa, kas nav viss. Iemiesots kaa teels Visuma ritmos kljuustot par visa satversmes neatnjemamu sastaavdalju, kaa likums un arii kaa padoms.
Dieva lielaakaa daavana cilveekam, un arii vienlaikus sods, ir kauns. Kas caur muusu uztveres sirdsapzinju speej gan paliidzeet, gan sodiit, itin kaa ar lineaalu pa pirkstiem ;)
Jungs uzskatiija, ka izteele ir cilveeka speeja harmoniski sapaarot mateeriju ar garu, apzinju ar kolektiivo neapzinju. Talantiigi cilveeki speej tikai nokopeet dabas noriises, atspoguljojot taas un verbaali saglabaat un atstaastiit. Tikai gjeeniji speej sakombineet sevii laiciigo un gariigo, radot teelus. Kurus tad paarmanto un saglabaa talantiigie.
Konkreeti dainu gjeeniji mums nav zinaami, bet talantiigie, saglabaaja liidz muusdienaam latvisko trancendentaalismu harmonijas teelu gandriiz vai neskartu. Nezinu vai Krishjaans Barons to apzinaajaas, vai tikai tiiri intuitiivi centaas pasargaat gjeenija radiitaas dainas no citu tautu un kultuuru ievazaataa, bet katraa gadiijumaa tas vinjam ir izdevies.
Un neredzu iemesla, kaapeec lai tas neizdotos arii citiem latvieshiem muusdienaas un naakotnee, neskatoties uz visiem meegjinaajumiem apgaaniit, nozagt, vai plagiatizeet latvisko gariiguma izpratni.
Latvisko Dieva sapratni par augstaaku skatu kaut vai tamdeelj, ka nekad taa nav meegjinaata uzspiest kaadai citai tautai, jo ir vienreizeeja un iederiiga tikai latviskajaa dziives harmonijas sapratnee.
Var piedzimt par latvieti un veelaak paartapt parko citu, var piedzimt par ko citu un paartapt par latvieti. Bet nevar buut piemeeram anglis un vienlaikus pienjemt kaa savu latvisko dievzinju, vienlaikus paliekot par angli. Taapat kaa nevar pienjemt citu tautu dievzinju, vienlaikus paliekot par latvieti.
Lai gan pashlaik notiek paarmainjas, un par latvieti saak uzskatiit latvijas pilsoni. Bet shii tiiri materiaalistiskaa latviskuma apziimeeshana domaajams neskars gariigo satversmi. Un joprojaam par latvieti (tagad tiek lietots termins -iistens, lai noshkjirtu formaalos latvieshus no patiesajiem) tiks uzskatiits cilveeks, kursh atziist senchu tradiicijas, tikuma likumus un dievestiibu, kaa patiesi savus. |
| betkastadesesmu |
2004-09-15 02:40 |
| Nu kristietībā ir viens Dievs, bet trīs personas. Par to Marijas kultu - tas nav bībelisks, tomēr no tā ir cēlusies arī "latviešu Māra" un Latvija kā "Māras zeme". |
| pooh |
2004-09-15 09:34 |
Nu no kristietiibas nav Dieva, ir Jehova/Jahve, vai tamliidziigi. Dieva vaarda piekjibinaashana Jahvem ir no latvieshu viedoklja Dieva apgaaniishana.
Latvieshu Maara ceelusies no Marijas ;)) Ko tik neizdomaa, lai meegjinaatu ieskapeet kristiigi juudiskos teelus latviskajaa dievestiibaa. Tikpat vareetu apgalvot, ka Jehova izveeleejaas Mariju par sava deela izneesaataaju, lai godinaatu savu trancendenci arii materiaalajaa pasaulee, un godinaatu izredzeetaas tautu Baltijas juuras krastaa ;))
Ide. "mar-" - purvs, juura, no kaa arii mare (Kurshu mare), lsh. "maare" - juura; v. Meer - juura, Moor - purvs.
Liidziigas izcelsmes ir arii vaards - maate.
Juuras maate, nmezja maate, veeja maate. Jeb Juuras maare, mezja maare, veeja maare.
Iespeejams, ka liidziigas izcelsmes ir arii Marijas vaards.
Mums Dievs, kaa jau mineeju ir kaa smiltis un ir visaas latvieshu personaas. No Dieva mees naakam un pie Dieva ejam. Taada savdabiiga seeklas seeshana un savaakshana.
Preteeji kristiigaji juudiskajam, - no zemes naacis, par zemi jaapaliek.
Ne velti muus deeveeja par Dieva tautu, un muusu zemi par Dievzemiiti jau sensenos laikos, kad griekji, eegjiptieshi, un daudzas tuvaakaas tautas she braukaaja liktenjus teegaat, speeku un gudriibas smelties.
Latvieshi ir arii prakstiskas dabas. Mezjs, juura, dzimshana, naave, Vinja saule, Sjii saule un citas lietas ir juutamas un taapeec arii ir par pamatu Dieva likuma uztverei. Bet kristiigie, juudu likumi - bausliiba, tik uz papiira rakstiita, ko kaut kas kaut kur reiz itin kaa no kaada Jahves pierakstiijis. Lai juudiem sokas, ja vinji sho rakstiito par labaaku skata nekaa to, kas simtiem miljonu, miljardu gadu she liidzaas visuma likumu pauzj.
Tikam peedeejais latvietis veel dziivs buus, vinjsh par labu skatiis Dieva daavaato, Maaras zemi, juuru, mezjus, veeju, pienu. Bet par ljaunu, katru, kursh Mein kampf, Kapiata, Bibeli, vai veel kaadu savu rakstu darbu Dieva vietaa gribees iestuukjeet.
Un nobeidzot pljaapas par latvisko pareiziibu, var ar to, ar ko saakaas shii tiraade par labo un ljauno, ar Orchid teikto: "Miljons jautājumu uz kuriem nav atbildes tikai tādēļ, ka Tu nespēj saprast, kas ir un kas nav pareizi, un brīdī, kad Tev cenšas atvērt acis uz jaunām zināšanām Tu apmulsti, saraujies čokurā un mokies fiziskās sāpēs, jo Kāds, kurš saka: Tu dzīvo nepareizi! cenšas pārņemt Tevi Tavus sapņus un cerības.. Tev sāp, jo Tu sāc zaudēt sevi un prātot: Kas tad ir pareizi, kā ir jādzīvo?
Domaaju, ka esmu atbildeejis. Man jaadziivo ar sho zemi, juuru, Sauli, Vinju sauli, Dievu. Un man nepatiik kad saap un paarnjem manus, manu senchu sapnjus un satversmi.
|
| pooh |
2004-09-15 09:39 |
| p.s. kljuudu labojums ;" Bet par ljaunu, katru, kursh Mein kampf, Kapiata, Bibeli,...". Nevis "Kapiata", bet "Kapital". |
| usumi |
2004-09-18 09:13 |
Ir jauki, ka par to vispār domā, nav tik svarīgi, tieši ar kādām emocijām, tie nu ir tie jautājumi, kurus nisanāks apiet - ja vien esam godīgi ar sevi. Tas pat var izsaukt zināmas šausmas, tādas slēptas un mazītiņas... Jauki, ka raksta autors necenšas atbildēt citu vietā, tikai pajautā - sev, vispirms.
|
| usumi |
2004-09-18 09:21 |
| Vēl viena nianse. Izteikties par šādām dziļi filosofiskām, eksistenciālām tēmām ir aizraujoši, bet, cik ļoti izpratne iet kopsolī ar ikdienas dzīvi? Apgarotības izjūta, piemēram, baznīcā, un, kas pēc tam? Tā vien liekas, ka mazāk būtu jārunā, vairāk jādzīvo- |
| bumerangs |
2004-09-18 09:45 |
| Mums iesaka laimē lūkoties debesīs, zvaigznēs un mēs noticam un jūtamies laimīgi.Arī tas ir labi, bet kur ir bērna prieks.Redzēt visu apkārt un PRIECĀTIES, patiesi priecāties.Kādus mēs gribam redzēt savus bērnus - es savus smejošus, priecīgus un radošus.Arī mēs pieaugušie esam bērni - dieva bērni.Varu justies laimīga sev iestāstos, sakatot skaisto, labo sev apkārt, bet tam klāt vajadzētu pielikt arī prieku,tādu ,ka katra tava ķermeņa šūna jūt tavu dzīvotgribu, dzīvotprieku.Esmu pieaudzis cilvēks, bet tikai mācos būt... |
| bumerangs |
2004-09-18 10:05 |
| Tēma būtu interesanta. Mani arī intersē netikai mateiālās lietas, bet vai kāds šajās sarunās ir ieguvis kādas jaunas zināšanas,atklāsmi.Es arī kaut ko meklēju, tāpēc jau esmu šajā lapā ieskatījusie, bet jūtu, ka tā ir tikai laika nosišana, tā vietā, lai darītu kau ko vērtīgāku. Es negribu noniecināt neviena domas, zināšanas. Bet es šaubos vai šādā veidā var gūt to ko mēs meklējam, jo paliek mūsu pieredzē tikai paša izdzīvotais, izjustais piedaloties dzīvē nevis runājot par to. |
| pooh |
2004-09-19 19:53 |
usmi, vai gan dziive nesasdtaav no maziem "soliishiem", - padzershanaas, paeeshanas, pastraadaashanas, paguleeshanas, pamiileeshanas, pastaigas, papeldeeshanas, palasiishanas, padomaashanas, pasapnjoshanas... Taa jau arii manupraat ir ikdienas dziives. Ikdiena gan katram atshkjiriiga, briizjam gan liidziiga, bet ne vairaak.
izpratne un praktiskais pielietojums. Nu jaa, nav iipashi biezji taa, ka ir prasme, piemeeram uneversitaatee ieguutaas zinaashanas pielietot ikdienaa, taapat arii gariigaas atklaasmes, atzinjas, visbiezjaak taa arii paliek, kaa jauki mirklji. Prasme likt lietaa to, kas ir, vai taa ir gariigaa, emocionaalaa, izgliitiibas, vai finansu sfeera ir diezgan maz indiviidiem.
Bet tas jau nebuut nenoziimee, ka prasmes un guutaas atzinjas nav savietojamas. Taapat arii nedomaaju, ka buutu kaads pamats domaat, ka jau mineetaas lietas, kuras vareetu deeveet par dziiveszinju, nebuutu savietojamas ar ikdienu.
bumerangs, protams nevar apgalvot, ka kaads kaut ko jaunu uzzinaajis. Varu teikt, ka es gan esmu stiprinaajis savu zinaashanu kopumu, taapat arii iemanjas poleemikaa, argumenteeshanaa.
Atklaasme aarkaartiigi reti rodas lasot kaadus tekstus. Bet kaa ierosinaataajs taalaakaam paardomaam, apcerei, kas noved pie atklaasmes var buut arii kaads no she lasiitajiem tekstie, teikumiem.
Ja meklee kaut ko, tad biezji neko arii neatrod. Un tieshaam shaadi mekleejumi ir laika nosishana. Un gan jau ir kas veertiigaaks daraams, kur zini ko un kaapeec tu dari.
Pieredze neabshaubaami ir tikai pasham guustama, bet ja pieredze ir balstiita uz citu pieredzes guutajaam atzinjaam, un to sniegtajaam zinaashanaam, ir lielaaka iespeeja manipuleet ar informaaciju, lai izvairiitos no kljuudaam un guutu vairaak patiikamu emociju. |
| ivis |
2004-09-27 14:02 |
| Un kurš gan var pateikt kā ir pareizi un kā nepareizi??!!!Vai tiešām cilvēki dzīvo pēc viena parauga un vienādiem mērķiem??? Nav noteikts standarts,katrs dzīvo tā,kā pašam liekas pareizi un neviens nenoteiks vai vīrietis gatavos vakariņas vai sieviete. |
| pooh |
2004-09-28 00:48 |
| Pateikt, kas pareizi, kas ne, var katrs. Cilveeki pashi izveelas paraugus un tos variee. Nevar teikt, ka neviens neko nenosaka. Katraa gadiijumaa kaads vienmeer to dara, gala beigaas kaut vai pats ;) |
| Ermijs |
2004-09-28 13:15 |
būtībā tas ir kārtējais dzīves jēgas meklējums. dzīvei jēgas nav, - to var tai piešķirt tikai katrs pats.
tomēr ir kāda Lao Še aprakstītametode. reiz pie Skolotāja ieradās jauns mūks un lūdza izskaidrot dzīves jēgu. Skolotājs pieveda jaunieti pie mutes mazgājamās bļodas un uz krietnu brīdi iegremdēja tur mūka seju. Jaunietis aizgāja apskaidrots...
vēl iesaku izlasīt K.Vonenguta ,,Čempionu brokastis--
vēlu veiksmi! |
| piladzis |
2004-09-28 14:09 |
| Diez cik gadu ir tam kas rakstija šo rakstu.Mazliet naivi.Vispar zinami jautajumi un tik pat prognozeejamas atbildes.katram dzīve liek priekšā savas problēmas un savus risinājumus.Tad risini, meklē.katram jāiegūst sava pieredze, katram jāizdara savas kļūdas, katram tās jāvar izlabot.Mācīties no tām vai nemācīties tas ir cits jautājums. |
| Ermijs |
2004-09-28 14:33 |
nevaru pielrist cien. Pīlādzim, jo tieši pieredzes iegūšanas procesā var pagūt savārīt tādus sūdus, kādi vairs nav izstrebjami, ne labojami. jāmācās no svešām kļūdām.
vaimanas autoram pietrūkst nelaimes, - īstas, ikdienišķas un sāpīgas, tad jēgas jautājums pagaisīs.Pagaidām var iztikt ar dzīves sniegto,neskaitāmo prieku apjēgšanu, - arī tur ir jēga. Vai arī palīdzēt kādam, - arī jēga! |
| piladzis |
2004-09-28 14:45 |
| Kāpēc jāmācās no citu kļūdām, tad varbūt mēs sāksim mācīties no citiem kā mīlēt , kā gulēt utt.Var būt pareizāk ir nevis mācīties , bet ņemt vērā citu pieredzi, tas būtu pareizākais risinājums. |
| dartz |
2004-09-28 15:22 |
| blje kaa vareetu nopisties!!!!!domaaju ka pisties ir pareizi...dereetu ritiigu grupnjiku uztaisiit, ar kaadiem 20 cilveekiem...nezinu vai tas ir pareizi, bet domaaju kaa taa tik jaadraažas, savaadaak jau nav intresanti:))) |
| Ermijs |
2004-09-28 19:59 |
pīlādzim.
mācīties no citu kļūdām ir patīkamāk, produktīvāk un mazāk sāpīgi. pirms ir iespēja ...ņemt vērā citu pieredzi, tā ir jāapgūst, - jāiemācās.
kretīns ,,dartz--, - piemēram arī ir mācījies, - tikai no sev līdzīgiem. |
| pooh |
2004-09-28 21:42 |
Ernijs, vai ir labi, ka tu, tavupraat sliktu cilveeku deevee apvelti ar vinjam neatbilstoshu iipashiibu? Tavaa gadiijumaa nosaucot dartz-u par kretiinu. Interesanti, vai tas dod kaut kaadu baudu meegjinot noniecinaat otru? Vai arii tas vienkaarshi kuutrums argumenteet izvirziitai teezei, kura netiikama? Varbuut vienkaarshi nespeeja, vai mazspeeja to izdariit?
Manupraat, ja atnjemtu Ernija teezei par to, ka drazs arii ir maaciijies, epitetu "kretiins" domaajams, ka katrs vareetu pats bez piespieshanas izveerteet to, vai ir labi, vai nee darza izvirziitie spriedumi.
|
| piladzis |
2004-09-29 08:30 |
Ermijam.
tev iznāk tāda vārdu spēle, kaut gan katram sava taisnība,ir taču teiciens : nekļūdās tikai tas , kas neko nedara.
|
| piladzis |
2004-09-29 08:33 |
| Pooh-vai tev būtu jāsatraucas par citu izteicieniem, ermijs parāda savu nostāju, vai mums buutu janolaižas tik zemu..mees seit neesam pulceejusies apvainot viens otru, bet izteikt savas domas un viedokli. |
| Ermijs |
2004-09-29 11:16 |
| cien. pooh! iespējams ka Tev ir taisnība, vienkārši nesavaldījos un izteicu savu attieksmi. Esmu pieradis šādus ļaužus devēt par kretīniem, - pareizāk būtu, - garīgs kretīns. |
| pooh |
2004-09-29 18:19 |
poladzis, kaapeec gan man nebuutu jaasatraucas. Satraukums ir atbildes reakcija uz jebkuru sensoru kairinaajumu. Protams ir arii ar autismu sirgstoshii un cita veida mentaali saslimushie, kuri uz kairinaajumiem nereagjee, paliek vienaldziigi.
Es labpraat redzeetu iespeejami vairaak cilveeku, kuri veelas un prot izvirziit teezes un iespeejami racionaali taas aizstaaveet argumenteejot.
Diskusija no kautinja atshkjiras ar to, ka diskusijaa netiek pielietoti iracionaali vardarbiigi ietekmeeshanas liidzeklji. Ne fiziskaa plaknee, ne mentaalajaa.
Piekriitu, ka esam pulceejushies she, vismaz dalja no mums, lai izteiktu savuu viedokli un "dzirdeetu" citus viedokljus, nevis, lai verbaali izkautos pielietojot dazjaadus neveertiigus epitetus.
Errnij, Nesavaldiiba ir vaajums, no kura trenneejoties var atbriivoties. Diemzjeel ir gana daudz taadu, kuri nemaz neveelas atbriivoties no sava vaajuma, jo ir par kuutriem to dariit, piepuulotsmadzenes un maacoties argumenteet, jo vienkaarshaak ir iemaaciities dazjas dezjuurfraazes, dazjus epitetus un tad tos izmantot visos gadiijumos, kad kaut ko nav veeleeshanaas vai maakas atspeekot.
Bet tas nav nekas neparasts, taa riikojas gana daudz sabiedriibas loceklju, gan bomzju, gan Saeimas subkultuuraas.
Bet, ja jau kaadu deevee par gariigu kretiinu, tad esi gatavs sho teezi argumenteet. Protams vismaz pusei argumentu vajadzeetu buut racionaaliem ;) |
| rafaela |
2004-09-30 15:47 |
| Tā dzīvē ir iekārtots-ja gribi ko saņemt, kaut kas ir jādod pretīm.Ja gribi ņemt kredītu, zini, ka būs daudz un cītīgi jāstrādā, dažreiz jāatsakās no izpriecām, lai to atmaksātu. Tā ir katra paša izvēle -zināt vai tas ir to pūliņu vērts, vai ne. Šis princips strādā ne tikai pie mantiskām vērtībām.Arī atiecībās-ja gribi šķirties-zini, ka kādu brīdi būs jādraudzējas ar vientulību, bet būsi ieguvis neatkarību.GALVENAIS IR ZINĀT, VAI TAS KO IEGŪSTI IR VĒRTĪGĀKS PAR TO KO ZAUDĒJI. |
| roze332 |
2004-10-03 19:28 |
| Bibele ir atbildes uz visiem jautajumiem,ta ir dzives karte-atbilde -kas ir pareizi un kas ir nepareizi-visas atbildes ir tur,vari parbaudit,ja no sirds meklesi atradisi,kas klauve tam atver,kas mekle tas atrod. |
| pooh |
2004-10-03 20:57 |
Tualetes papiiraa arii ir atbildes uz visiem jautaajumiem. Taa ir dziives karte, atbilde, kas pareizi, kas nepareizi dariits. Peec ilgas seedeeshanas noslauki un ej.
Katrs var atrast atbildes, kur tik nesas praats. Un tikai retais pamana, ka visur liidzi praats nesies. Un ar izsleegshanas metodi tad nav gruuti saprast, kur ir atbilde uz visiem jautaajumiem. Un, kas patiesi cer, ka taas ir praataa, maldas taapat kaa tie, kuri domaa, ka sirdii. Un sirds tad var mieriigi turpinaat savu asins paarsuukneeshanas darbu, bet praats,- likt rokaam atritinaat papiira rulliiti, vai paarshkjirt biibeles lapu.
Un gan jau zinaasi, kas kuraa briidii svariigaaks un labaaks. |
| roze332 |
2004-10-04 10:56 |
| Man loti zel ka jus neko nespejat saprastka esat tik zema limeni-vai kada gaisa doma ari ienak galva,vai esat apstajies tur kur beidzas cilveka vara un velejies lai notiek brinumi,parbaudiet iepazistat to ko nepazistat-nesprieziet par to ko nezinat ko nepazistat un varbut pasreiz neko negribat zinat ,pienaks bridis kad jus tiesam meklesiet no sirs un tad ari atradisiet isto patiesibu,prieku un laimi. |
| pooh |
2004-10-04 20:42 |
Ko gan labu var pastaastiit taurenim par ziemu, ja vinjsh tik pa pukjiiteem lidinaajies, un domaa, ka tas tas augstaakais pareizaakais un vieniigais. pasaulee ir gana daudz vietu, kur nav vasara, bet prieka, miilas un laimes ir gana.
Tas, kursh patiesiibu meklee tik graamataas, kaa Kjiinas otrais patriarhs Huikai izteicaas,- "liidzinaas nabagam, kas dienu un nakti skaita daargumus". Ar sho uzsverot, ka graamatas var buut nepiecieshamas, bet taas ir otrshkjiriiga nepiecieshamiiba. Un ne velti dzena klosteru bagaatiigaas bibliotekas ieriiko tualeshu tuvumaa.
Vaardi diemzjeel nespeej izteikt visu. Ir gana daudz ko vaardos nevar nedz izteikt, nedz uzrakstiit. Taapat vaardos var ietvert gana daudz aplamiibu. Un Biibele nav nekaads iznjeemums. Kursh skaidrojas ar vaardiem, tik no vaardiem smelj gudriibu patiesiibas mekleejumos nekad nespeej sasniegt apskaidriibu.
Tualetes papiira neaprakstiitajaa driskaa ir vairaak patiesiibas kaa visaa Biibelee, jo tur ir rakstiits daudz daudz vairaak. Vajag tik maaceet to lasiit, gluzji kaa klausiities vienas plaukstas aplausu melodijaas.
Bet protams daudziem, kuri to nespeej un neveelas speet jaaiztiek ar apdrukaataam lapaam, kuraam rakstu ziimju raamja ziimogs.
Neabshaubu to, ka arii ar klapeem uz aciim zirgs redz briinumus un redz prieku un laimi. Bet kad dveeselju gana grozji nebuus savilkti var ieskriet graavii. Ir gan naacies arii tur laimiigos redzeet. Es gan domaaju, ka nozjeelojami ir tie, kuri veelas arii citiem uzlikt savas klapes uz aciim un ievest savaa, varbuut gluzji omuliigaa, bet tomeer graavii. |
| Saivita_ |
2004-10-05 17:20 |
| varbut mums nav jadoma par "kapec"....?? |
| pooh |
2004-10-06 15:10 |
| Varbuut labi ir kaadu briidi nedomaat nemaz...? |
| Ermijs |
2004-10-07 00:07 |
| Bravo POOH! |
| luuzere |
2004-10-14 20:08 |
manupraat katram cilveekam par shaadaam teemaam IR jaadomaa. cilveeks, kas nedomaa jau ir miris. ir muljkjiigi teikt, ka shiis ir muuzham zinaamaas un izrunaataas teemas ar vieniem un tiem pashiem jautaajumiem un atbildeem. ljoti biezhi shiis teemas tiek tikai taa aizskartas garaam skrienot.
par jautaajumu - kaada dziivei jeega arii varu teikt, ka patiesiibaa ir jaanotiek kaut kam aarkaarteejam, kas muus skartu ljoti tieshi, lai mees saprastu. arii es veel neko nesaprotu. esmu jauna. taada, kaadi bijushi visi. shodien man ir vienalga, vai es piedziivoshu riitdienu, vai nee. taas tas vienkaarshi ir un to nevar taa vienkaarshi maniiit. bet es daudz domaaju. un ceru, ka man izdosies sakopot visus speekus, filozofiskaas domas, koncentreeties un atveert acis. es gribu daudz maaciities. gribu iemaaciities apstaaties. ieklausiities. redzeet un dzirdeet vairaak.
peedeejaa laikaa es domaaju par to, kaadi gan mees esam aprobezhoti radiijumi, ja jau mees izmantojam tikai aptuveni 10 % smadzenju. vai shii nieciigaa skaitlja deelj mees esam tie kurus deevee par cilveekiem? "cilveeks"- apziimeejums buutnei, kurai nepietiek pat tik daudz praata, lai nenogalinaatu savus sugas braaljus un neizniicinaatu savu existenci.
ja man buutu tiesiibas izveeleeties es atteiktos no shii ziimoga uz pieres - CILVEEKS |
| pooh |
2004-10-15 18:44 |
| cilveeks, kursh nedomaa, redz patiesiibu. Jo atsleedz ot 10% smadzenju var "iesleegt" paareejie desmiti. Tam jau tie arii domaati ;) To deevee par "satori". Par to vai cilveeks, kursh miris nedomaa veel daudzi lauza galvas un polimizee. |
| Kagorins |
2004-10-16 01:51 |
| Esmu par sso teemu domaajis diez gan daudz - un pie galiigaa varianta taa arii neesu nonaacis... Jaa, muusu praats nav radiits visaugstai domaashanai, bet toties mees varam par sho teemu aprunaaties jebkuraa bazniicaa, un peec manaam domaam maciitaajs mums neliegs padoma... |
| pooh |
2004-10-16 13:37 |
| Kagorins, bazniica cilveeku celta eeka, un maaciitaajs taads pats cilveeks,- nejeega kaa mees visi. |
| roze51 |
2004-10-16 18:58 |
| Visas atbildes kas pareizi,kas nepareizi ir Bibele-ta ir dzives karte lai neapmalditos. |
| pooh |
2004-10-16 20:03 |
| Biibele tik tieshaam ir dziives karte tumshaa istabaa. Tie, kuri pa gaismu, skata pashi ;) |
| Ermijs |
2004-10-18 13:15 |
| viss atkarīgs no tā, kādu jēgu mēs paši piešķiram, gan dzīvei, gan reliģijai. tātad tā atšķirīgiem domāšanas veidiem var būt gan atklāsmes, tikpatlab apstulbuma, vai tikai vienkāršota materiālisma ilustrācija. pamazām esmu nonācis pie secinājuma, ka irracionālas dzīves jēgas meklēšana ir tukša nodarbe. labāk paskatīties kam būtu saprātīgi savu dzīvi veltīt, - jēga vēlāk uzpeldēs pati no sevis, - kopā ar rezultātu. to katram varēs noteikt pēcnācēji. |
| Lea1 |
2004-10-19 11:47 |
| Kagors: piedod, bet sanāca smiekli lasot Tavu komentu. Mūsu prāts nav radīts visaugstai domāšanai? Tā nu gan nav patiesība! Attīstot savu prātu mēs varam sasniegt visaugstākās, kā Tu saki, domāšanas virsotnes! Un par mācītājiem - hmm, par tiem padomiem labāk neko neteikšu, jo nav labi runāt sliktu par Dieva kalpiem. Nevēlos bojāt savu karmu..:)) |
| Lea1 |
2004-10-19 11:49 |
| Roze: ne tikai Bībelei. Katrai reliģiskai grupai ir sava "Dzīves mācību grāmata", tsk. Korāns, Vēdas, etc. Ja Pooh apgalvo, ka kāds no šiem avotiem ir tumša bilde, tas nozīmē, ka viņam vēl ir jāpiestrādā pie sava prāta attīstības..;)) |
| Lea1 |
2004-10-19 11:50 |
| Ermij: tukša laika šķiešana ir gandrīz katra Tava ikdienas darbība, kuru Tu velti tikai sava ego apmierināšanai...;) |
| pooh |
2004-10-19 17:56 |
Lea1, es neteicu, ka kaada no religjijaam ir tumsha bilde. Diemzjeel tas ir Tevis piedeeveeti izteicieni man, nekas vairaak. Gruuti pateikt vai taa ir nespeeja aptvert vienaa rindinjaa ietverto tekstu, vai lajunpraatiiga riiciiba. Bet tas man nav buutiski, lai iztirzaatu vienu vai otru varbuutiibu.
Es apgalvoju, ka Biibele ir karte, (Arii citu religjiju teksti) tiem, kuri maldaas tumsaa. Tie kuri nemaldaas pa tumsu skataas pashi, tiem shaadas kartes nav vajadziigas, jo vinji zin kur iet. Kur aizies gan nezin patiesi neviens.
Paskaidroshu veel. Karte ir konstants datu apkopojums. Ja reiz te rakstiits, ka she ir ezers un tur purvs, taatad tas taa arii ir (ir gan arii iznjeemumi, dabas katastrofas, meloraacija, bet sho shoreiz neskatiishu tik siiki). Taapat arii Biibelee, Koraanaa, Veedaas. Iespeejams, ka tiem, kuri dziivo tumsaa shaadas kartes arii ir vajadziigas. Bet ir gana daudz ljautinju, kuri iztiek bez taa. Ir arii maaciibas, kuras nevar ieskatiit kaa kartes. Taas ir kaa paliigs gaismaa. Tur nav nekaa nemainiiga. Piemeeram dzenbudisms. Ja izaugsmei traucee skolotaajs, patriec vinju, ja traucee patriarhs, patriec vinju, ja celjaa staajas buda, nosit vinju. Taadi ir shiis maaciibas principi. Tur varbuut ir dazji celja stabi, bet nav kartes kaa taadas, katram jaaizveelas savs celjsh, un katram tas ir neatkaartojams.
Dziivee nevar dziivot peec gjeograafiskaam karteem ;)). |
| Ermijs |
2004-10-20 00:17 |
cien .Lea1
Tev būtu pilnīga taisnība, ja vien, kaut joka pēc, Tu varētu mani apskaidrot, ...ko gan vēl lai apmierinu. Apziņa plūst caur ego. viss cits , lielākoties ir komunistu un vulgāru materiālistu viltīgi murgi.
|
| Ermijs |
2004-10-20 00:33 |
cien. Pooh!
man trūkst tādas erudīcijas kā Jums, tomēr died vai ir saprātīgi būt tik kategoriskam praktiskās reliģijas vērtējumā. katrs, - kam vien dzīvē ir gadījies iekāpt, - kārtīgi, - ar abām kājām sūdos Jums apliecinās, ka ir daudzas nemainīgas lietas, - krietnums, labestība, utg.
par Budismu vispār Jums sanāca nesaprotami, - kas ir izaugsme, - kurš to var novērtēt, kādi ir iz-mes kritēriji? tad jau būtu sākumam jāapjēdz un jāspēj definēt ts dzīves mērķi.
PS. Kur lai vairāk uzzinu par budismu? tas pats par Dao un Islamu. |
| pooh |
2004-10-20 11:25 |
Ernij, ko cien-ojies ;))) Pie tam driizaak tad es esmu god. ;)))
Religjijas, kaa tu deevee, - praktiskaas, jau pashas sev dod taadu veerteejumu. Vinjas ik pa briidim postulee, ka ir gaisma tumsaa. Taapat vinjaam ir stingras dogmas, likumi. Vienalga vai shariata, vai bausliibas. Atkaape no tiem tiek uzskatiita par greeku - noziegumu, bet, ja kaut kur no uzstaadiitiemk kanoniem atkaapjas kaads priesteris, vinjsh tiek pasludinaats par kjeceri.
Nemainiigas lietas,- krietnums, labestiiba... Es teikshu taa, ka ir tikai egoisms. Tas var buut vai nu tuvredziigs, vai taalredziigs. Krietnums un labestiiba ir taalredziiga egoisma ieziimes. Ne no kaadas graamatas naak krietnum un labestiiba, bet no katra konkreeta indiviida. Un arii ar to nepietiek. Veel svariigs "uztveereejs", Tas, vai tie indiviidi uz kuriem tas veersts Taa labestiiba paarveershas paruzbaaziibu, bet krietnums, par leetticiibu un muljkjiibu. Protams, kas nespeej gana aatri un attieciigi reagjeet var nonaakt "tumsaa". Un es neabshaubu, ka taadam cilveekam nebuut ne sliktaakais celjsh dziivee ir kaadas no religjiju priekshrakstiem.
Jaa un suudis nemaz tik slikti nav staaveet, it sevishkji rudens pusee, - silti.
Par dzenbudismu jaasaka, ka izaugsmei ir vispaariigi zinaams priekshstats. Bet katram taa ir pilniigi individuaala. Jaa ir skolotaaji, kuri nosaka, vai nav galiigi shkjeersaam. Bet skolotaajs savaac savas pendeliites un dodas maaciities, ja skoleens speejis buut savaa atklaasmee paaraaks. Bet, ja ir paarlieku piekjeeries kaadai siltaakai vietinjai, vinkaarshi ttiek izmests. Bet taa parasti nenotiek.
Kas noveertee. Pirmkaart jau pats. Protams tiek njemta veeraa pieredze un kaada gudraaka izteikumi, bet tik vai taa pats.
Pie tam nav stingru definiiciju. Ir luugshanas, apcereejumi, to skaidrojumi..., kas glabaajas bibliotekaas. Bet bibliotekas tiek disloceetas pie tualetes, lai paraadiitu rakstu un tajaas esosho maacibu patieso noziimi, un uzsveertu, ka katrs pats ir speejiigs jebkuraa briidii kljuut par budu.
Kur var atrast. Iesaakumam ieteiktu paskatiit http : // mako.delfi lv
sadaljaa dzen. Vislabaak saakt ar "Puuka dzen" studijaam. |
| arijus |
2004-10-22 21:48 |
ko gan cilveecinschs savaa aprobezotajaa pieriitee var spriest kas ir pareizi un kas nav...
Ziniet droschi schaja pasauliitee viss ir kategoriski relatiivss, un ja taa, tad kaamddel schaadas tukschas diskusijas |
| pooh |
2004-10-22 22:41 |
arijus, tieshi relativitaate pieshkjir diskusijai jeegu. Ja viss buutu priekshnoteikts, zinaams, izskaitljojams, absoluuti pieraadaams, tad gan diskusijaam jeegas nebuutu.
Arrii tukshas un bezjeedziigas diskusijas padara kaada indiviida uztvere un domaashana. Vienam diskusija ir pilna jeegas un laba, bet otram, kuram ir zems pashnoveerteejums, shkjiet, ka diskusijas ir tukshas un bezjeedziigas. |
| shokolaadinsh |
2004-11-19 11:19 |
| kas pareizi un kas nepareizi??tas katram cilveekam jaajuut pasham!jaavadaas peec sirdsapzinas...protams,daudzi skataas peec sabiedriibas uzskatiem,moraales,eetikaS principiem..BET taa nevajag!!!!ir tikai jaazin robezas.un nepaarkaapt taas. |
| _butterfly |
2004-11-19 21:00 |
shokolaadinsh:labi teikts.
visi meklee religjijaas, graamataas, budu vaardos,u.t.t... taalu... bet var paskatiities sevii un visu atrast tepat tuvumaa. no pirmavota. tik tad mazliet vairaak buus pasham jaadomaa... njaa, tas jau par sarezgjiitu, vieglaak izlasiit to ko citi sevii atradushi... |
| shokolaadinsh |
2004-11-22 10:59 |
| ja cilveeks dara k-ko (pareizi vai nepareizi),tad vinsh skatas ko citi domaa,nepadomaajot par saviem principiem |
| karlslido |
2004-12-01 11:38 |
| Ja kaut kas nav skaidrs tad jāaprunājas ar gudrāko, tas ir ar sevi pašu. |
| aizvakareejaa |
2004-12-01 12:10 |
| Chau!ko juus te apstriidat viens otru?Tas tachu galiigi nav pareizi manupraat:)Es domaaju,ka pareizi ir viss tas ko mees daraam,jo kursh gan grib dariit nepareizi un katram ir sava taisniiba.Tad jau buutu jaasaak debateet kura kraasa arii ir visskaistaakaa.Manupraat nav pareizi,ja dziivo peec kaut kaadiem priekshstatiem un nedara kaa pasham shkjistu labaak.Daudzi dziivo taa,lai apkaarteejie nepadomaatu ko sliktu vai lai skaisti izkataas no malas un aizmirst pashu galveno-pats sevi,kaa vinjhs juutas ieksheeji,bet arii to nevaram uzskatiit par nepareizu.Ja jau taa kaads dziivo tad tas vinjam pasham patiik un ir jau visaadi mazohisti un cieteeji redzeeti,kas vaino par to sabiedriibu un paareejos.Es vienmeer esmu skaitiijusies"nepareizaa meicha",bet nezkaapeec dziivee vis iegroziijies"pareizaak"nekaa tiem"pareizajiem"taa kaa tiec nu skaidrs,kas ir pareizi un ,kas nee:))))))Manupraat dziivot dziivi ar pozitiivu ievirzi un optimismu un viss buus pareizi!!! |
| aizvakareejaa |
2004-12-01 12:14 |
| P.S.Un vispaar jau taa spriedeleejot par taam visaam pasauliigajaam lietaam var saiet sviestaa:))labaak kaadu laiku nolikt taas "gudraas graamatas "pie malas un atpuutinaat smadzenes un labaak aiziet pastaigaat vienam pa mezhu un ieelpot svaigu gaisu un nedomaat,bet baudiit:))) |
| aeolos |
2004-12-12 01:20 |
| viss tas ko mees daraam nevar buut pareiz vai nepareiz-tas vienkaarshi taa ir.pasaulee ir tik daudz cilveeku un tik dzudz riiciibu,katrs mees varam izveeleeties, ko dariit vai nedariit... |
| anciits |
2005-10-06 20:39 |
| Savu dzīvi kā dzīvot izvēlas pats cilvēks individuāli. Ja vien ir nosprausts kāds mērķis un viņš uz to tiecas, tad galu galā arī sasniegs gribēto. Ir jāzina un jājūt, kas padarīs mūs laimīgus!:))) |
| romiete99 |
2008-01-22 16:48 |
| runaajot par religijaam[esmu kristiete]-kr.rel.pamataa,protams ir miilestiibas princips,tacu taa mums nelauj augt pashiem,ta pat,kaa visa rietumu pateereetaaju kultuura-mees visu gribam sanjemt no citiem.Citi cilveeki razo,citi speelee futeni,bet mees tikai gaidaam reultaatu.Ja neguustam gaidiito[negarso alus,,,komand zaudeeja]tad ir uz ko visu novelt. |
| romiete99 |
2008-01-22 16:53 |
| atcereesimies RAINI-mainies ij tu.... utt.tas ir tiiraakais DZEN pamats-mainas cilveeks un mainaas pasaule ap to.Iisto celju jau raada vieniigi katra pasha sirdsapzinja un nevienam te nedriikst buut iebildumi. |
| sarkanroze |
2008-03-10 17:31 |
| nav pareizu, nepareizu ir attieksme kā mēs to uztveram,pareizi nepareizi ar prieku vai skaudibu,ar naidu vai dusmām vai vienkarši ieklausāmies cilvēkā kuram ir grūti un meigināt izprast vai vismaz ieklausīties ko ar to grib tev pateikt šis cilvēciņsš |
|
|
