Esmu mazmazītiņa, korpulenta kundzīte. Nedaudz mākslinieciskas dabas, romantiķe, atsaucīga, pateicīga. Jūsmoju par visu skaisto. Dabu, foto, dzeju, gleznām, filmām, dzīvniekiem, pilīm, cilvēkiem. Joprojām meklēju piedzīvojumus - cik nu veselība atļauj. Esmu atradusi bērnišķīgumu, pazaudējusi daudz naivuma, beidzot sapratusi, ka jādzīvo savam priekam.
2025. gada pastāstiņš (09-08-2026 10:54): Reiz dēls uz manu dārza dīķīti atveda gaiši zaļu plastmasa laivu. Man tā ļoti iepatikās. Mēdzu tās grīdu mazgāt un vienmēr uzturēt tīru. Bieži gāju tur ar savu pusdienu porciju. Sēdēju saulītē, basām kājām vai adīju ziemai siltas vilnas zeķītes. Apkārt lidoja sīkas spārītes un kordziedāšanā sacentās zaļās vardes. Reiz gan nobijos, bet tas nebija laivā. Dīķmalā stāv arī ērts akmenis. Tur sēžot......
