Par manu jauno mērķi.....

Šodien visi mediji ziņo par Lindu un viņas kārtējām precībām.. Tad nu aizdomājos.. Varbūt tā arī vajag.. Nav jēgas meklēt to lielo mīlu pēc 40.. Vienkārši, jāatrod kāds daudz maz ok, pietiekami glīts pēc sejas un jāstūrē laulību ostā iekšā.. Un pēc tam vienkārši jābauda mierīga līdzāspastāvēšana – kopīga ikdiena, svētki, prieki un bēdas.. Ko dod tās kaislības, iepazīšanās un pieslīpēšanās periods? Neko..

Tad nu nospraudu sev mērķi – tuvākā mēneša (nu, labi, var arī līdz Ziemassvētkiem) laikā jāatrod diezgan smuks (jo mīlu ar acīm), sportisks (nepatīk resnuļi), garš (noteikti virs 183, bet ne vairāk kā 195), pašpārliecināts vīrietis apmēram manā vecumā, kuram noteikti pieder vismaz viens veiksmīgs uzņēmums un ir pietiekoši lieli uzkrājumi. Un viņu jānoprec. Tā uzreiz. Ko es viņam došu? Rūpes, sapratni, atbalstu, jautrību, kopīgus piedzīvojumus, manu dzīvesprieku, smaidu, smieklus, kaudzi apskāvienu katru dienu, uzticību un ticību viņam. Ko man no viņa vajag? Patiesībā tikai uzticību un ticību man. Būt kopā ar mani un no visas sirds mīlēt...

Nu ko – mana vēlēšanās palaista visumā