Lēdijas kritiens

Man ejot pa Barona ielas bruģi drusku slīd kurpes. Biju jau pie tā pieradusi. Šodien, kad vairums pēc darba dodas mājās. Stāvu centrā uz Barona ielas pie luksofora, gaidu zaļo gaismu. Esmu nostājusies pirmā uz ielas slīpuma. Iedegas zaļais. Lieku pirmo soli un paslīdu. Nokrītu uz ceļiem. Nokrītot izdvešu: "Au! " Pašai par pārsteigumu, tādā reizē nepateicu nevienu slāvu slenga vārdu. Esmu kļuvusi par lēdiju. Viena jauna meitene pieliecās, lai palīdzētu man piecelties. Pati ātri piecēlos, iztaisnoju muguru un it kā nekas nebūtu noticis, lēdijas solī šķērsoju ielu. Pat nepaskatījos skādi, kas ar ceļiem noticis. Tikai ceļoties pamanīju, ka esmu zeķubiksēm vienu valdziņu uzplēsusi. Labi, ka biju uzvilkusi kleitu, kas ir virs ceļiem. Varētu būt sāpīgāks kritiens. Braucot mājās man ceļi sūrstēja. Izrādījās, nekas traks nav noticis. Sasistās vietas apsārtušas, viens mazs zilums jau izveidojies. Rīt būs jauna diena. Vilkšu garāku kleitu un citas kurpes.