Dienasgrāmatas (blogi)

filozofs, 11-11-2008 17:24		9 106
viena iedota stunda var atdot gadu... 6. okt 00:54 Dziivee ir kaa mezzaa... Un dziivojam mees nesaprotami. Ejam pa mezzu, mirstot no bada, ar kaajam miidot mazaas ogas, un ceram, ka peekshnji paraadiisies kaads klaats galds, pie kaa pieseesties un slaapeet izsalkumu. Ejam, un neatrodam to. Un tikai tad saprotam, ka varbuut taa bija viena no retajaam iespeejaam sakraat speekus liidz veiksmei. Uzlasot shiis odzinjas, pat ja taas tobriid neinteresee, neliekas pietiekami labas. Apstaajies, uzlasi taas. Tik biezzi mums truukst tieshi sho mazo u...n uz to briidi nenoziimiigo odzinju, tikai to mees saprotam tajaa briidii, kad tukshu veederu nonaakam pilniigi tukshaa vietaa, kad nav vairs speeka aiziet liidz meerkjim, kas dazzbriid jau redzams taalumaa.Mazaa odzinja ir kaa izdeviiba, ko palaizzam garaam. Taa pat kaa dziivee neizmantotaas izdeviibas. Speram tik paari izdeviibaam, cerot uz LIELO. Vai Tev nav naacies samiit uzreiz nepamanaamo, bet buutisko? Vai nav buuts par to, kas vareetu glaabt, bet netiec pamaniits? Esmu gan eests, gan miidiits un taapeec saprotu, bet vai saproti Tu?

secinaajums 19. mar 22:57

citi ieraksti filozofs d-grāmatā

Komentāri

puuce_: Ļoti kaut kā... plakātiski. Pirmkārt jau, svarīgs ir jautājums par to, kādā veidā cilvēks nokļuvis mežā un vai viņš zin atpakaļceļu. Ja zin atpakaļceļu, nebūs nekādu problēmu nokļūt līdz tam klātajam galdam. Līdz ar to, uzlasīt ogas... nu tā zin.
Otrkārt, ko nozīmē "mirt no bada"? Vai ir domāts mežonīgs izsalkums vai tas stāvoklis, kad jau guļ pie zemes un nejaudā kustēt? Ja mežonīgs izsalkums un nekādas iespējas izkļūt no meža, neticu, ka cilvēks slāj uz priekšu, cerībā uz galdu, pa ceļam neuzēdot kādu ogu. Ja otrais variants, tad jau vienalga, vai apkārt ir ogas, tāpat nav spēka nevienu noplūkt

2008-11-11 17:33

Merkurija: dzēsts 2011-02-08 20:08

Vejslota: Liekas, ka saprotu gan! :)

2008-11-11 18:31

_Tiina_loa: dzēsts 2008-11-11 22:03

filozofs: dzēsts 2008-11-11 22:03

filozofs: dzēsts 2011-02-08 14:29

Anita2: Jābūt ļoti gudram, lai pamanītu šīs mazās odziņas- izdevības un vērtības, kas sastopamas mežā, kur netrūkst daudzu citu, varbūt ne tik vērtīgu, bet daudz spilgtāku lietu... Ne vienmēr pamanām tos mazos, it kā nenozīmīgos sīkumus, kurus krājot vienuviet, kļūstam patiesi laimīgi... Varbūt tas tāpēc, ka pārsvarā ejam cauri šaim "mežam" ar domu:"Man vajag visu un tūlīt pat!" Varbūt esam nepietiekami pacietīgi, vērīgi un pārāk koncentrēti uz sevi, nevis uz notiekošo ap mums, un tieši tāpēc minam un postām to, kas, kā vēlāk izrādās, bijis tik ļoti svarīgs, ko zaudējot vēlak nākas rūgti nožēlot... Ko lai dara? Paši vien esam vainīgi, ka tiecamies pēc kaut kā diži liela, nenovērtējot to, kas atrodas tepat blakus, to, kas mums JAU IR...

2011-02-06 15:25

Pārējos 2 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.