Ja lemts...

Ne jau sārtu rožu klēpi es gaidu,

Pietiks ar vienu, ja būs tā no sirds.

Vienkārši atnāc ar patiesu smaidu,

Un acīs lai prieks par tikšanos mirdz.

Vārdu skaļu vietā čuksti lai klusi

Tā kā vēja pūsma ievziedos glauž.

Bet sirds jau sen to ir sapratusi,

Ka liktenis abiem tīklus mums auž.

Var krustcelēs šķirties un tikties arī,

Viss notiks kā lemts, vienalga kurp ej.

Viens priekš otra kā zieds mēs pavasarī,

Ap kuru domas kā taureņi dej.

/Sandra Grīnberga/