Par meiteni ar šķirbu starp zobiemNu re, sanākuši veseli divi ieraksti gadā, ja nedaudz noapaļo. Šoreiz stāsts par meiteni ar šķirbu starp priekšzobiem. Parasti to uzskata par defektu, bet viņai nez kāpēc ļoti piestāvēja. Zobi vispār viņai bija lieli un stipri, ievietoti glītās, līdzenās rindās stipros žokļos, kas ļoti iederējās apaļā sejā ar diezgan platu zodu. Mute arī bija, kā smejies, no auss līdz ausij. Kad viņa smējās, tad ar vaļēju muti, skaļi un aizrautīgi. Jau tāpēc vien man patika viņu smīdināt, lai izbaudītu šo skatu. Izskatījās ļoti erotiski. Aizrautība vispār ir lipīgi erotiska :) Mati viņai bija gandrīz melni, viegli čirkojās un parasti nekārtīgi izlaisti līdz pleciem. Ja izauga garāki, pati nogrieza ar šķērēm vannas istabā. Viņa nebija sīkumaina. Tā runā, ka cilvēki ar lieliem, apaļiem deguna galiem neievēro sīkumus. Šajā gadījumā tā bija patiesība. Un vēl viņai bija lielas, apaļas nāsis, kā zirgiem 18. gadsimta gleznās. Un nelielas, brūnas acis zem biezām uzacīm. Viņa galīgi nebija klasiski skaista, bet manās acīs tomēr ļoti pievilcīga. Skaistums ir skatītāja acīs un skatītāja sajūtās... Ēst viņai patika, un patika arī gatavot, bet tikai to, kas pašai garšoja. Reizēm visai neparastās kombinācijās, piemēram, cepta gaļa ar ūdenī uzbriedinātiem riekstiem un visādām mērcēm. Man kā eksperimentētājam un samērā neizvēlīgam ēdājam tas bija interesanti. Sēdēju pretī, ēdu pats un skatījos kā TV pārraidi, kā viņa ar saviem zobiem šķaidīja riekstus vai svaigus burkānus, vai vistu kaulus un neizbēgami nošķieda kreklu ar taukiem vai ko citu. Un nekad neapnika. Man reizēm pietrūkst viņas ndāmā dzīvnieciskuma apvienojumā ar skaidru galvu un patiesu sirsnību. |
