Man dzīve šķiet tik pašsaprotama lieta.Un tad es tā iedomājos,ja es nebūtu cilvēks,bet akmens,kā es tad noteikti gribētu,lai dievs par to nedaudz aizmirst un uzdāvina man gabaliņu dzīves.Es tad noteikti nerunātu visu ko domāju,bet noteikti domātu ko runāju.Es novērtētu lietas,ne par to cik viņas maksā,bet par to cik viņas nozīmē.Es gulētu mazāk,vairāk sapņotu,saprotot,ka katru minūti kad mēs aizveram acis,mēs zaudējam 60 sekundes gaismas.Es ietu kamēr visi pārējie stāv,negulētu kamēr citi guļ,es klausītos kad citi runā.Un kā es izbaudītu apbrīnojamo garšu šokolādes saldējumam.Ja dievs man uzdāvinātu vel mazu gabaliņu dzīves,es gulētu zem saules,sildot ne tikai savu ķermeni,bet arī dvēseli.Dievs,ja vien man būtu sirds es uzrakstītu visu savu naidu ledum un gaidītu,gaidītu kamēr iznāk saule.Dievs,ja man vel atstātos kaut viens gabaliņš dzīves,es nepavadītu nevienu dienu nepasakot cilvēkiem kurus mīlu,kad es mīlu viņus.Es pārliecinātu katru dārgo man cilvēku,manā mīlestībā un dzīvotu iemīlējušos mīlestībā.Es paskaidrotu tiem,kas kļūdās un uzskata,ka pārstāj iemīlēties kad noveco,nesaprotot,ka noveco kad pārstēj iemīlēties.Bērnam es uzdāvinātu spārnus,nu atļautu viņam pašam iemācīties lidot.Vecos cilvēkus es pārliecinātu par to,ka nāve pienāk,ne deļ vecuma,bet deļ skaisti nodzīvotā sapņa.Es sapratu,ka vienam cilvēkm ir tiesības skatīties uz otru no augšas,tikai tad kad viņš viņam palīdz piecelties.Ir tik lietu ko es varētu iemācīties no jums cilvēki,nu bet patiesībā viņas diez vai noderēs,tāpēc,ka brīdī kad mani ieliks šinī čemodānā es diemžēl jau būšu-miris.Vienmēr runā ko jūti un dari to ko domā.Ja es zinātu,ka es šodien pēdējo reizi redzu tevi guļošu,es stipri apskautu tevi un lūgtos dievu lai viņš mani pārvērš par tavu eņģeli-sargeņģeli.Ja es zinātu,ka šodien redzu pēdējo reiz,kā tu izej pa durvīm,es apskautu,noskūpstītu tevi un pasauktu atkal,lai iedotu tev vairāk.Ja es zinātu,ka dzirdu tavu balsi pēdējo reiz es ierakstītu kasetē visu ko tu teiksi,lai to klausītos vel un vel,un vel,un vel un bezgalīgi.Ja es zinātu,ka tā ir pēdējā minūte,kad redzu tevi,es pateiktu-es mīlu tevi,es mīlu un nepieļautu domu,ka tu jau to tā zini.Vienmēr ir rīdiena un dzīve mums dod vel vienu iespēju,lai visu izlabotu,nu un ja es kļūdos un šodien ir viss,kas mums ir palicis es gribētu pateikt tev,cik stipri es tevi mīlu un kad nekad,nekad tevi neaizmirsīšu.Ne jaunie,ne vecie cilvēki,nevar būt pārliecināti,ka viņiem pienāks rīdiena.Šodien var būt pēdējā reize kad tu redzi tos kurus mīli.Tāpēc negaidi,kaut ko un izdari to šodien tā itkā rītdiena nepienāks nekad.Tu nožēlosi par to dienu kad tev neatlika laiks vienai minūtei,vienam apskāvienam,vienam skūpstam un kad tu biji pārāk aizņemts,lai izpildītu pēdējo vēlēšanos.Atbalsti tuvos sev cilvēkus,čuksti viņiem ausī,cik viņi tev ir vajadzīgi,mīli viņus un izturies pret viņiem saudzīgi.Atrodi laiku priekš tā,lai pateiktu-man žēl,piedod man lūdzu un paldies, un visus mīļos vārdus ko zini.Parādi saviem mīļajiem cilvēkiem,ka mīli,saudzē viņus un parādi cik svarīgi viņi tev ir.Ja tu to nepateiksi šodien,rīdiena būs tāda pati kā vakar.Ja tu to neizdarīsi nekad,nekam nebūs nozīme. |