...

... un ... ļoti, ļoti daudz ko reizēm nenovērtē, kad kāds pieglaužas, ieritinās klēpī un murrādams skatās savu peļu sapni... liekas, viņi vienkārši ļaujas mīļot, lai kāds parūpējas, dara blēņas, kuras cilvēkam pat prāta neienāk, vienkārši IR Tev līdzās.... varbūt tā arī ir, ka kaķi ir no citas planētas un atnāk pie mums, kā sargi un kā skolotāji.. lai dotu tādu savdabīgu mīlestības skolu, bezmaksas, un to var saprast tikai tad, kad šis skolotājs pamet Tevi... viņi ir līdzās tikai mirkli, un, ja nav tikusi mācība, tad ir bijis slikts skolnieks... arī tas, ka viņš aiziet ir skola, Dvēseles skola, kad uzkrīt skumjas un vēl daudz citu sajūtu un pārdomu... cik svarīgi ir šie ceļabiedri šajā mirklī, kas ir kopā ar Tevi, Tavā ceļā, cik daudz Tu vari būt viņiem, un cik viņi sver Tev... tieši sver, Tev, pilnmēness naktī uz mēness stara, ko sirds var paņemt sev... cik sver šīmirkļa kopā būšana Tev, cik labs vai nelabs Tu esi saviem ceļa biedriem, cik dāsns vai skops savā mīlestībā.. kādreiz apstājies pilnmēness naktī un pasver, pasver tikai priekš sevis, lai jau pēc nākamā soļa skumjās nenomirst sirds, bet savā dāsnumā iet pāri malām... un ...