|
|
monnaelisa dienasgrāmata
| Ceturtdiena 21-07-2005 23:41 |
|
1 88 |
...Šaura Vecrīgas ieliņa, agrāk varbūt pat nepamanīta, ieved citā pasaulē, citā gadsimtā. Viduslaikos. Uz vīna mucām sēž viduslaiku ļautiņi, absolūti piederīgi tai vietai, laikam un manām sajūtām. Nepaspēju ne aptvert, kas notiek, kā dodamies lejup pa majestātiskām, sveču izgaismotām kāpnēm, un tā nav vienkārša nokāpšana pagrabā - katrs pakāpiens uz leju ir kā iegremdēšanās noslēpumā...sapnī, tieši tādā, kādu es to gribētu izsapņot atvērtām acīm. Likās, ka esmu tur bijusi...kaut kad..., varbūt arī tāpēc sirsniņa visu laiku tā jocīgi viļņojās un actiņas turējās miklas. Man negribas minēt vārdus, kas šo vietu raksturo Šodien, lai neiztramdītu to sajūtu, to "pārliecību", ka tur viss bija pa īstam..... Viduslaiku vīna pagrabs, sveču gaismā tīts, garām slīd īsti Viduslaiku tēli, mana sapņa personāži, spilgti un tikpat noslēpumaini kā viss, kas apkārt...vairāk neredzams, kā redzams. Sajūtams. Sēžot pie Rīgas vienīgās pazemes akas, kas vēl vairāk iekrāsoja šī sapņa burvību, mēs iemetām tajā monētiņu. Tā ieskanējās Tik Dzidri!! Šī dzidrā skaņa noteikti vēstīja Ko Labu...
Vārdos grūti ielikt to burvīgo sajūtu, kas manī ielija...līdz asarām, līdz tādai kā laimes sajūtai. Ja laime sastāv no daudzām mazām laimītēm, tad šis vakars piepildīja manu iestrēgušā līmeņa laimes kausu sīkām sapņu lāsītēm... Taču pārstāstīt sapni nav iespējams, tajā ir jānokļūst...
|
skotija37: es palasīju Jūsu dienasgrāmatu-man patīk kā rakstāt,kā izsakiet savas domas.Un vēl,es piekrītu :LAIME sastāv no daudzām mazām laimītēm.... #1 2016-02-08 04:36
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
