|
Irenciks dienasgrāmata
Vientulība ir pārprasta vienpatība. Tiklīdz savu vienpatību saprotat kā vientulību, viss konteksts mainās. Vienpatībai ir skaistums un bezgalīgs dziļums, tai piemīt pozitīvisms. Vientulība ir nabadzīga, negatīva, tumša, nomācoša. ... lasīt tālāk |
Vārdi, vārdi, vārdi. Mūsu sabiedrībā vārdi mudžēt mudž: uz reklāmas stabiem, televizoru ekrānos, bukletos/avīzēs, radio, grāmatās u.tt. Tie tiek čukstēti, pateikti, izkliegti un pat izdziedāti, vārdi, kas kustas, dejo un maina ... lasīt tālāk |
Vienmēr, kad līst lietus, tu zini, ka reiz tas beigsies. Katru reizi, kad tev nodara sāpes, rētas sadzīst. Pēc tumsas vienmēr nāk gaisma - par to tev atgādina katrs rīts un tomēr tu bieži aizmirsti un domā, ka nakts varētu vilkties mužīgi. Tā ... lasīt tālāk |
Lai starp cilvēkiem valdītu tuvība, nepieciešams gan tuvums, gan distance. Līdzīgi kā dejā. Vienubrīd esam ļoti tuvu viens otram, pieskaramies vai apskaujamies; citubrīd attālināmies viens no otra un ļaujam attālumam starp mums kļūt par ... lasīt tālāk |
|
|