Dienasgrāmatas (blogi)

pieskarties un sajust. kamēr vēl ir iespēja

domas gluži kā Visums ir bezgalīgas

Dzeltens punkts uz zilas papīra lapas... - zīmējumā attēlota saulaina vasaras diena, zila debess, zila jūra. Ūdens silts, viegli pūš vējš un ūdenī ienirusi skaista, brūni nosauļojusies sieviete. Viņa lēnām slīd gar pašu jūras ... lasīt tālāk

šonakt var aizsniegt Mēnesi un izurbināt tajā vēl vienu krāteri. Tur varēs iebērt melnzemi un iestādīt kādu rododendru. Jeb vienkārši pieliet to ar ūdeni un iespiest gruntī ūdensrozes sakni. Un būs debesīs ziedi. Tikai vai tumsā ... lasīt tālāk

Esmu bez Tevis.

Satikties neizdodas.

Varbūt tāpēc, ka Tu esi šodien, bet es vakar? Jeb varbūt kamēr Tu noskaties saulrietā, tikmēr es sagaidu saullēktu?

Varbūt katram no mums sava zvaigzne rāda ceļu, jeb ... lasīt tālāk

es mīlēšu arī tad, kad vairs nemīlēšu

ja katra fočene paņem daļu no mūsu dvēseles, tad kas gan mums ir atlicis?

Satiekas divi cilvēki. Abiem ir sapņi. Iemīlas. Sāk dzīvot kopā. Dzimst bērni. Dzīve rit. Paliek vecāki. Abiem ir sapņi. Joprojām. Sapņi, kas paliek neizteikti. Daudz kas paliek neizteikts. Tā gadās. Un sapņiem nemaz netiek dota iespēja ... lasīt tālāk

Paliks viļņi, paliks debesis.

Saulainā vasaras dienā vajag mazliet iepeldēt jūrā, atgulties uz muguras "Zvaigznītē" un ļaut lai viļņi šūpo. Un skatīties debesīs, un dzirdēt tikai sirds sitienus. To, kā tie atbalsojas deniņos. Arvien ... lasīt tālāk

pretējais dzimums vīrieša dzīvē -

mamma (vienīgā un vismīļākā), māte ( laiks tīt makšķeres), draudzene (neticami ka var būt tik lieliski), sieva ( dzīve iet uz priekšu, laiks pieaugt), mūsu bērnu māmiņa ( ir dēļ kā ... lasīt tālāk

Lai uzbūvētu ko jaunu, varbūt ir jālauž un jāplēš, jāgrauj un jāspridzina. Iespējams ka būvgruži, kas paliks pāri, ļaus ielikt stiprus pamatus kam jaunam, kaut kam piepildītam.

Dažkārt mērķis ir nepieciešams tikai kā norāde virzienam. Un ir situācijas, kad virzīšanās uz mērķi ir tik interesanta, ka mērķa sasniegšana vairs nešķiet obligāta.

dzīvespriecīgi un smaidīgi cilvēki padara pasauli dzīvošanas vērtu.

Ir cilvēki un ir divkājaini lopiņi. Lopiņu ir varāk. Daudz vairāk.

ir kaut kas kas var neprātīgi pārsteigt? Ir kāda, kas var neprātīgi aizraut ? Ir vieta kur gribētos apsēsties un vairs nekad necelties? Būs diena, kurai beidzoties negribēsies lai nāk nākamā? Kas es esmu, kāpēc es esmu, kāds ir mērķis manai ... lasīt tālāk

Varētu kaut ko pateikt, bet kāds jau visu ir pateicis un vēl kāds visu ir dzirdējis.

Uzrakstīt? Kurš mūsdienās ies mocīties lasot kaut ko garāku par pāris vārdiem, bet ja jāizsakās īsi, tad nekas cits kā "Ejiet ..." nesanāks.

Skotu svārciņi ir vīrietības simbols. Pirmkārt tos nēsāt esot veselīgi un nēsāšana uzlabo spermas kvalitāti, bet otrkārt, kas gan precīzāk var raksturot vīrieša neatkarīgo un piedzīvojumus aklstošo būtību, kā biksēs ... lasīt tālāk

Runā ka mums kāds visu dzīvi ir blakus. Apdomāju - tā ir nāve. Saku to bez kaut kādas depresīvas pieskaņas, bez stresa un vaimanām. Tā man šķiet. Jau piedzimstot nāve mūs paņem uz rokām un nes cauri dzīvei pie sevis. Sargā un pieskata. ... lasīt tālāk

Tas ka vārdi nenāk pār lūpām, nenozīmē, ka nav ko teikt. Tas ka nav mīlestības , vēl nenozīmē, ka zudusi spēja just.

Attiecības ar Vientulību. Varbūt vienīgās attiecības, kurās viss ir patiesi, bez muļķīgām cerībām... Cerībām, kas tā vai tā nestu līdzi vilšanos.