Kandža

Veči sev jau svētkus taisa,
Rudzus nokuļ, brāgu maisa.
Process dzimis šis no senčiem,
Aizvests nav neviens uz Strenčiem.
Gudras galvas kopā liekas,
Un tad ķeras tās pie lietas.
Andža beidzis fakultāti,
Izloka nu līku „drāti” -

Elles spēks dzims šajā trubā,
Acis, veči, jums būs kubā!
Iemet krāsnī malku cietu,
Kurbulē to visu lietu.
Zinātne nu plaukst un zeļ,
Andžu visi godā ceļ.
Parādās jau pirmās piles,
Rukšiem brāga būs nu silēs.
Process smalks šis reiz ir galā,
Jābāž mērijumi skalā.
Grādi 80 dzirai -
Miestā esot pirmā šķira.
Piņģerots nu mazs tiek dzerts,
Viedoklis būs ļoti vērts!
Degustators Johans Struņķis,
Saļima kā desas luņķis.

Medicīnu tantes prot,
Prasa lai tām kandžu dod.
Bāž aiz astes kandžā čūsku,
Lai var noņemt kājai tūsku.
Kažokā reiz maigi skauti,
Kandžā mirkst nu bebra pauti.
Lustes iet jau pilnā sparā,
Kandža trakas lietas dara.
Slimības zūd kā ar roku,
Klibajam vairs nevaig koku.
Alfonam sāk svīst nu piere,
Atdzimusi beigtā niere.
Un pat puķe nokaltusi
Ir no jauna uzplaukusi.
Nu pa vienam ceļas kājās,
Un sāk meklēt savas mājas.
Tenterējot solī smalkā,
Ludis iegāzies bij malkā.
Dažs guļ salmu kaudzē kultā,

Domādams, ka viņš ir gultā.
Pētot zvaigžņu ceļu karti,
Citam pazūd māju vārti.
Otrā dienā sākas mokas,
Trīc nu miesa, kājas, rokas,
„Kalējs” smadzenes nu skalda,
Kandžas piles nav uz galda!