Atrasts interneta dzīlē

Gadumijas pārdomām...

"Pat, ja tu uzvedīsies mazliet muļķīgi vai bērnišķīgi, kāds tevi tik un tā turpinās mīlēt. Pat, ja tu izgāzīsies vai vilsies pats sevī, kāds turpinās tevi mīlēt. Pat, ka tev nebūs pietiekami daudz naudas, matu uz galvas, pareizais svars vai lūpu pufīgums..pat, ja tev šobrīd nav karjeras augšupeja vai milzīga privātmāja…par spīti trūkumiem, kurus tu pats sevī redzi, kāds turpinās tevi mīlēt. Zini, kapēc? Jo mīlestība - tā jau nav izvēle, kuru izdara ar prātu. Patiesa mīlestība - tā ar mums vienkārši notiek. Un tikai tu pats reizēm aizdzen to prom no sevis aizbildinoties ar to, ka neesi vēl gatavs, pietiekami īpašs vai pelnījis, lai tevi mīlētu. Reizēm mums vienkārši ir ļoti bail no mīlestības. Tu domā, ka, lai tevi varētu mīlēt, kaut kas ir jāpievīlē, kaut kas jānovīlē, kaut kur jāpieliek un kaut kur jānoņem? Tad, kad tu sevi pilnībā pārveidosi, tikai tad tevi varēs mīlēt? Tad, kas TU patiesībā esi, - čaula un sasniegumu altārs? Mēs paši no sevis kaunoties aizdzenam mīlestību. Bet mīlestība, kura piedzimst kāda cilvēka sirdī, - tā jau nav izvēle. Tā ir dāvana tam, kurš to jūt. Un kad to jūt savā sirdī, ļoti gribas ar to padalīties. Mīlestība neprasa sasniegumus, parametrus vai vislabākās rakstura īpašības. Mīlestība mīl kailo patieso cilvēka būtību." ... /Kristīne Om Shanti/