Tikai parunāties(2)....

Pārdomās....

Šis gads ir iesācies kaut kādā apzināšanās, esības, atskārsmes emocijās. Ne man, un pat nezinu – tas labi vai slikti. Šodien uzzināju, ka jau trešais paziņa aizgājis no savas laulātās otras puses. Jā, gandrīz vai jāsāk ticēt tai izslavētajai 40gadnieku krīzei. Un lūk par ko manas pārdomas, kuras vien brēc, lai tiktu izkliegtas, kaut vai vismaz rakstiski.

Jā, situācijas visās trijās ģimenēs bija - neapmierinātība ar otro cilvēku. Emocionālais atsalums, kuru neviens, ne otrs nevēlējās mainīt. Un liels nopelns tajā visā ir sievietei, kura ir iegrimusi savā pasaulē, ka nepamana sev blakus vīrieti, kurš ar laiku jau kļūst par “niķīgu, spurainu tīni”. Un tad panesas “pierādīšanas” vilnis, t.i. Ja Tu man šitā, tad es Tev arī tā. Un ar katru neizrunātu, neizkliegtu, neizraudātu situāciju, tā veļamā bumba kļūst aizvien lielāka un lielāka. Līdz kāds no partneriem padodas un nolaiž rokas, jo vnk vairs nav pat vēlmes “pierādīties”, jo tas otrs nemaz nesadzird.

Arī es esmu sieviete, un zinu kā aizvainojums par kaut ko, mēdz spēlēt prāta spēles un spītēties, tā vietā, lai pateiktu - stop. Tas ir tev mīļš un lolots cilvēks, ja viņa uzvedība kaut kādā veidā jau ir tev aizskaroša, kaut kas pirms tam ir jau nogājis greizi, un stop – apstājies, nomierinies, ieelpo, pieej klāt iedod buču un viss, aizmirsti. Sieviete ir enerģijas vadītāja ģimenē. Un kādu enerģiju šī sieviete vada ir viņas pašas izvēle. Visu var labot. Bet jo lielāks ir jau šis “pierādīšanas” kamols, jo grūtāk šo būs kausēt. Bet protams, aizvainojums var būt tas, kas to visu kavēs. Ko es ar šo visu penteri vēlējos teikt – sievietes, vīrietis mums neko nav parādā. Mēs esam tās kuras dodam un dodam savam vīrietim šo pozitīvo enerģiju. Un dodot nav uzreiz jāgaida atpakaļreakciju. Tikai pasmaidi! Un nē, tāpēc nav jākļūst par ērto sievieti, nebūt nē. Esi pati, bet paskaties uz situāciju ar reālistisku skatu un pajautā, kas notiek ar otru cilvēku.

Varētu vēl gari un plaši, bet pietiks.