sveiciens Vakar rakstot kādu vēstuli, pats sev atgādināju pagājušās svēdienas rītā dzirdēto frāzi LNT, ko visi zinām jau sen : ko sēsi - to pļausi… Šitā dzīves patiesība ir ielikta zemesloodes radīšanas procesā, un visiem gadu milijoniem cauri izvijusies nav mainīta. Visās dzīves situācijās tā darbojās vienādi… Ir taču tā , ka uzsmaidot citiem , mums pasmaida pretī. Norisinās konkurss “Jūrmala 86” es tur piekomandēts uz trim dienām kā TV tehniskais darbinieks, baigi forši , visapkārt pazīstami dziedātāji, muzikanti, mūziķi TV sejas…atmosfēra lieliska. Man ir draudzene 20 gadus jauna , ar ko nesen, pavasarī esam iepazinušies, bet jau tādi pavisam nopietni nolūki , tomēr … viens otru ne visai daudz pazīstam. Darbi, aizņemtība….citreiz uz randiņiem viņu mamma nelaiž.. u.t.t. Uzaicinu viņu uz jūrmalu, jo ar savu ieejas karti pa kluso varu ievest Dzintaru koncertzālē uz mēģinājumu . Kāpās vai piejūras priedēs kopā forši patusēt… Pašam lepnums , ka es tik kruts… Ieejot pa vārtiem daži darbinieki ar kuriem jau iepriekš kopā darbojoties sapazinies mani sveicina un es viņus arī(varbūt otrādi) ... tālāk, estrades stūra pretī nāk Raimons Pauls ... gandrīz saduramies, es saku labdien maestro, viņš arī mani pasveicina un iedod roku…. Pieklājīgs cilvēks, parasti sveicienu atņem… nekad nebiju ar viņu sarokojies. Ejam tālāk un paskatos uz savu draudzeni, viņai acis kā pogas... smaids pa visu ģīmi. Vauuu! Pats Pauls ar mani sasveicinājās! Pieklājīga uzvedība pieklājību pļauj… Protams ... pēc šī notikuma viņa bija mana… tajā pašā nedēļā pieteicāmies uz Zagsu… Šajā festivālā uzvarēja Igo ar dziesmu “nāk rudentiņs … grib bāleliņš , sev līgaviņu ņemti” Tas pat nebūtu jāraksta , ka šajā rudenī mēs aprecējāmies! Bieži atceroties šo atgadījumu smējāmies....kurš tad bija pirmais , kas sniedza roku? |
