Sievietes...

Vai es, vai man, man vispār šodien kakls sāp - laikam no tā, ka vienīgo reizi pa gadu ielīdu jūrā vai kā citādi izpildījos, bet laikam nevajadzēja tomēr izpildīties.
Ja runājam par sievietēm, Tev protams atstājot iespēju apvainoties vai neapvainoties, tad mani novērojumi rāda, ka prāts viņām pieslēdzas tikai pēc hormoniem, kuri vienmēr ir pirmajā plāksnē un sajūtām vai zemapziņas, kuras gan arī lielākoties regulē tie paši hormoni. Un tieši spēja saprasties ar sievieti hormonu un zemapziņas līmenī zinātājam dod zināmus panākumus un priekšrocības pret tiem, kas sievieti uzskata par saprātīgu būtni.
Saprātīga būtne sievietē parādās, jeb saprāts viņai ieslēdzas tikai tanī brīdī, kad viņa ir seksuāli apmierināta, paēdusi, padzērusi, ja pīpē, tad uzpīpējusi, viegli no tā visa nogurusi, ieskatījusies spogulī un uzdevusi sev vienu no diviem jautājumiem. Viens no jautājumiem var būt "ak mans dievs, ko es te daru". Otra alternatīva nav jautājums bet fakta konstatācija "nu tagad man ir labi un viss ir labi".
Un brīdī, kad "saprātīgā būtne" ieslēdzas, tēviņš var mierīgi nomurmināt kādu pliekanu komplimentu un nodoties ikdienišķām lietām kā televīijas programmas aplūkošana vai avīžvirsrakstu pētīšana, jo sievietei viņš vairs nav tā pa īstam interesants. Ja nu vienīgi kā naudas maks vai transporta vadītājs vai ģimenes apgādnieks.

Arī man laiku pa laikam ir vajadzīgas patīkamas sajūtas.
Bet uz atzītas saprātīgas būtnes statusu nepretendēju.
Priekš kam tas man...