Sanākati Jāņa bērni......līgo, līgo !!!

Jāņos cenšos izdomāt arvien ko jaunu lai nebūtu ciemiņiem garlaicīgi.
Pagājušajā gadā Jāņiem gatavojāmies jau laikus. Vīrs lielajā pļavā, kura netika pļauta speciāli, izpļāva takas. Lai tās nesajuktu iedevu tām vārdus. Gar upi vijās jāņuzāļu taka ar skaistu skatu uz ziedošo pakalnu. Tālāk tā savienojās ar līgotāju taku, kura aizveda uz peldvietu.Uz otru pusi savienojās ar mīlētāju taku kura krustojās ar papardes zieda taku, tā tālāk pārgāja ugunskura takā un dārza takā. Pie garāžas sētsvidū bija izlikts plakāts ar taku plānu un ugunskuru vietām (tās bija piecas). Taku krustojumos bija ceļazīmes ar uzrakstiem lai kāds līgotājs nejauši neapmaldās. Mīlētāju taka vijās gar pašu upes malu caur mežu .Takas vidū mīlētājus gaidīja ar svecēm izgaismots un sirsniņām izrotāts soliņš.
No pēcpusdienas mūzikas centrā skanēja līgodziesmas uz pilnu klapi. Skanēja ne tikai sētā, bet arī upmalā un atbalsojās mežā...
Līgotāji, kuri ieradās agrāk, tika sūtīti lasīt jāņuzāles skaistākā pušķa un skaistākā vainaga pīšanai.
Lielākajā nakts melnumā visiem līgotājiem bija jāiet meklēt PAPARDES ZIEDS. Līgodziesmām skanot visi cits aiz cita uzmanīgi pa tumsu taustīdamies devās pa ugunskura taku, cauri meža pudurim, pa papardes zieda taku uz jāņuzāļu pļaviņu. Garajā zālē vietām bija gaiši laukumi, kurus izgaismoja jāņtārpiņi. Pie katra jāņtārpiņa bija uzziedējis PAPARDES ZIEDS. Katram viens bija jāatrod. Par vecāko paaudzi domājot, papardes zieds bija uzziedējis arī takas malā, lai nav jābrien pa garo, rasoto zāli līdz krūtīm. Un ko domājies...?!!! Viss notika otrādi...vecākā paaudze ar lielu prieku metās visgarākajā zālē, kur dažam tā bija gandrīz pāri galvai. Liku paņemt arī jāņtārpiņus un visi atkal rindiņā uzmanīgi cits aiz cita devāmies atpakaļ. Visi ļoti centās lai jāņtārpiņš nenodzistu un tā iznāca pasakains atpakaļ gājiens.Pat mans tēvs, kas jau bija krietnā ,,vīrā`` , izklunkurēja visiem līdzi un savu ziedu atrada. Neviens neko tādu nebija gaidījis un nu bija ko pārrunāt, kā kājas metās pa tumsu, kā iekrita bedrītē, kā samirka rasā.
Vēlāk , līdz rītausmai sekoja vēl citi konkursi un sacensības....visu šeit aprakstīt nevaru....
Dziesmu konkurs gan izpalika toties vecākā meita noorganizēja koncertu pie mikrefona . Vecākā paaudze braši vilka līdzi jauniešu skaistajām balsīm un jutāmies brīnišķīgi !!! Bija jāuzkrā enerģija visam turpmākajam gadam līdz nākamajiem Jāņiem !!!
Pasākumam par godu trešo gadu izdodu ,,Papardes Zieda`` avīzīti, kura tika katram Jāņa bērnam. Tajā Jāņatēvs, Jāņamāte, kaimiņi, pat policijas priekšnieks ievietojis savus rakstus, neizpaliek arī līgodziesmas, ēdienu receptes,interesanti foto u.c.
Žēl ka palika maz piemiņas foto...rasa lija lejā lielām lāsēm un viss palika mitrs kā pēc lietus... Tāpēc pievienoju šo aprakstu, kas , ceru , palīdzēs rosināt iztēli. Lai jums veicas! ....