Divtulības* recepte #1

*) - viens no antonīmiem vārdam "vientulība".
Šis stāsts nav domāts tiem, kas dodas atpūtā ar savu X5 un naktis pavada daudzzvaigžņotos hoteļos vai viesu namos. Viss norisinās daudz vienkāršāk. Ņemam telti, palielāku guļammaisu, siltāku svīterīti, nedaudz pārtikas un dzeramā ūdens, kāpjam autobusā (ja slinkums vai kautrība liedz stopot) un dodamies ziemeļu virzienā pa Tallinas šoseju. Mērķis - Pērnava (kura atrodas pat tuvāk Rīgai nekā Ventspils vai Liepāja). Aizmirsu - līdz vajag vēl arī derīgu pasi vai vadītāja apliecību, jo eesti pois uz robežas gribēs to aplūkot. 2,5 stundas un esam jau kaimiņu pilsētā. Nekā īapša tur nav ko redzēt, uzkrītoši daudz bomžu, lēti tomāti un zivis tirgū, jauki sakopta vecpilsēta. Bet šis nav mūsu ceļamērķis. 10 minūšu gājienā no autoostas ir prāmju termināls, no kura divreiz dienā: 9:15 un 18:15 (izņemot otrdienas un trešdienas) atiet mazs, jauks prāmis ar nosaukumu `Liisi`. Vēl nedaudz ilgāk par 2 stundām un ceļamērķis - Kihnu sala - jau degungalā. Tālākais - katra brīva improvizācija atkarībā no atpūtai atvēlētā laika. Saliņas ziemeļos ir brīnišķīga smilšaina pludmale un kādu kilometru gara sēre, kas stiepjas jūrā cietzemes virzienā. Kolosāla peldvieta, vienīgi jūra varēja būt dziļāka. Gultnē mijas akmeņi ar smilšu pleķīšiem. Un dzidrs, tīrs ūdens. Peldkostīmi nav obligāti, jo kilometriem tālu nav neviena cilvēka. Ja kāds arī parādās, tad ļoti galanti netuvosies jūsu individuālajai nūdistu pludmalei tuvāk par metriem 200. Teltis it kā varot celt tikai norādītajās vietās, taču arī nenorādītajās neviens virsū neskrien. Sala ir 3 km plata un pēc peldes dodamies pētīt cietzemi. Tipisks Pierīgas priežu sils - nekā interesanta. Pāris kilometrus no kuģu piestātnes uzduramies veikalam (salā to pavisam ir kādi 5-6) ar vasaras kafejnīcu augšstāvā. Nogaršojam vietējo "Saku" alutiņu (gaišais ir varen labs), iepērkam pārtiku un turpinam ceļu rietumu virzienā. Vēl viens veikals un ciemats. Zviedriem rakturīgie akmens krāvumu žogi, vecas un ābolu pilnas ābeles. Saimnieces arī ikdienā nēsā tautiskus brunčus, vienīgi krāšņie puķainie lakati tiek taupīti svētkiem. Un vēl kas - daba sāk krasi mainīties. Tuvojamies visiem jūras vējiem pakļautajam rietumkrastam un pazūd lielie koki. To vietu ieņem kadiķu audzes. Nonākam akmeņainā un pirmajā brīdī šķietami nemīlīgā salas rietumu pludmalē. Viss, kas te aug, pieplacis pie skopās zemītes, jo tikai tā var izdzīvot šajā vēju šaustītajā krastā. Te pat ir kaut kāds dabas liegums, jo kāpās aug dīvains dadžveidīgs augs, kuru dēvē par luiteraņņiku. Viss tāds adatains, bet jauki zaļganzili ziedu čemuri. Uzkāpt ar basu kāju uz šī skaistuma tomēr būtu visai nepatīkami. Arī citas dabas brīnumi drosmīgi spraucas no zemes starp akmeņiem. Atrodam līdzenāku laukumu un turpat kāpās ceļam telti. Un tad uz jūru! Šeit viss ir nedaudz savādāks: lieli akmeņi mijas ar smilšainu gultni un supertīrs ūdens, kurā peld medūzas. Ārā negribas līst no šī paradīzes baseina! Taču saulīte noriet un pamalē drūzmējas tumši mākoņi pa brīdim dusmīgi nozibinot. Naktī gatavojamies pamatīgam negaisam, taču nekas nenotiek, vienīgi vējš pieņemas spēkā. Negaiss apmetis līkumu sapņu salai un no rīta itin mundri dodamies atpakaļ uz austrumkrastu. Pa ceļam ielūkojamies vietējā muzejā, apskatām moderno kultūras un sporta centru, pareizticīgo(?) baznīcu, kapsētu. Brīvlaiks iet uz beigām un neapskatīts paliek Kihnu Jenna muzejs, staltā bāka salas dienvidu galā un citas interesantas vietas. Vispār jau te tiek piedāvāta iespēja par visai saprātīgu cenu iznomāt divriteņus un pat izstrādāti maršruti velobraucieniem. Taču tas lai paliek nakamajai reizei. Lēni dodamies atpakaļ uz piestātni un pa ceļam grūti pamanāmā mazā bodītē beidzot atrodam dažus suvenīrus. Uz mola valda liela rosība, jo brīdi pirms `Līzes` atiešanas (15:30) no kontinenta ierodas otrs prāmis - mazā `Amālija`, kas atved veselu mikrobusu ar tūristiem (ir piektdiena un acīm redzot šī vieta nedēļas nogalēs tiek intensīvi apmeklēta). Uz prāmja iebaudām kafiju (kuras garšu ievērojami uzlabo nedaudz `Vana Tallinn`) un jau pēc dažām stundām lepnā Eurolines divstāvniekā līgojam atpakaļ uz Rīgu. Bagāžā - pamatīgs enerģijas lādiņš nākamajām darba nedēļām.
Viss pasākums izmaksā tā ap 80 Ls (2 cilvēkiem), lai gan var iztikt arī ar pieticīgāku summu. Ieteicams atpūtas pasākums neizlutinātiem un nepretencioziem ceļotgribētājiem.